25 Jul 2012, 12:10:52 Madara rakstīja:
Kovārņi esot monogāmi un dzīvo pa pāriem, tb ja sieva nomira, tad citu neprecēs - un pilnīgi nopietni Gulbji it kā arī tādi. Tā ka moš tavs kovārnis vnk palicis viens, Lauriko?
Par kopdzīvi gulbjiem ir taisnība.
Tomēr par gulbju mātītes drātēšanos ar citiem, gan ne.
25 Jul 2012, 12:59:38 Driver rakstīja:
nah tas visas hidrovistas un parejos kreisos putnus.
tik varnu dzimtas putni ir kruti
vispār vārnas ir zvirbuļveidīgo dzimta.
saprati, ko domaju.
bet no udensputniem neviens man nekad nav paticis, taa vien ir kardinajums balto gulbi ar atrabotku sasmeret, lai skraida talak tads krasnais eerms
25 Jul 2012, 12:51:29 BMW530 rakstīja:
Gulbji veido monogāmus pārus, kas saglabā attiecības uz daudziem gadiem vai uz mūžu.[4] Jauns pāris tiek izveidots, ja viens no pāra aiziet bojā. Ģenētiskie pētījumi liecina, ka gulbji nav tik izticīgi viens otram, kā tas ilgstoši tika pieņemts. Riesta laikā mātīte sapārojas arī ar citiem tēviņiem, nepārtraucot esošās pāra attiecības. Dējumā ir dažādu tēviņu apaugļotas olas.[5] Pāra sociālās attiecības gulbjiem ir ļoti noturīgas. Pāris uzturas kopā pat, atrodoties lielā barā, migrācijas laikā.[6]
Gulbji ligzdu būvē uz zemes ūdens tuvumā. Tā ir apmēram 1 metru plata. Atšķirībā no citiem zosveidīgajiem (pīlēm un zosīm) gulbju tēviņš palīdz mātītei būvēt ligzdu. Dējumā ir 4 - 7 olas, kas apmēram sver 340 g, un to izmērs ir 113 x 74 mm. Inkubācijas periods ilgst 34 - 45 dienas. Gulbji un svilpojošās pīles (Dendrocygna) ir vienīgie zosveidīgie, kuru tēviņi mātītēm palīdz perēt olas.
tā baigi iedziļinājusies kāda putna paradumos jāatzīstas - neesmu, bet nu atpazīt droši vien varētu LV putnus lielu daļu pēc dziesmas arī un Kanādas zosis kkad braucām uz Svētes grīvu skatīties - smukas melnbaltas
vakar sune izrādija bik agresiju pret vienu bērnu, šodien "suņu tante" nolasīja man padsmit minūšu lekciju pa telefonu, kuras ideja:
1)pieaugušie audzinot suni var panākt tikai to, ka pieaugušo klātbūtnē suns neapēd bērnu.
2)bērniem attiecības ar suni jāveido pašiem (pacienājot ar kādu siera gabaliņu, nekaitinot, utt)
3)nekādā gadījumā un nepiekādiem apstākļiem nedrīst atstāt mazu bērnu vienu ar suni;
4)suņiem bērni nepatīk un viņi tos neuzskata par cilvēkiem, jo tie nav lielāki un spēcīgāki.
pēc tā visa, šķiet, jāiegādā uzpurnis un jāizvairās doties ar suni uz pasākumiem ar bērniem, pat ja namatēvam ir izteikti pozitīva attieksme pret suņiem.
25 Jul 2012, 15:14:01 peecise28 rakstīja:
vakar sune izrādija bik agresiju pret vienu bērnu, šodien "suņu tante" nolasīja man padsmit minūšu lekciju pa telefonu, kuras ideja:
1)pieaugušie audzinot suni var panākt tikai to, ka pieaugušo klātbūtnē suns neapēd bērnu.
2)bērniem attiecības ar suni jāveido pašiem (pacienājot ar kādu siera gabaliņu, nekaitinot, utt)
3)nekādā gadījumā un nepiekādiem apstākļiem nedrīst atstāt mazu bērnu vienu ar suni;
4)suņiem bērni nepatīk un viņi tos neuzskata par cilvēkiem, jo tie nav lielāki un spēcīgāki.
pēc tā visa, šķiet, jāiegādā uzpurnis un jāizvairās doties ar suni uz pasākumiem ar bērniem, pat ja namatēvam ir izteikti pozitīva attieksme pret suņiem.
saskāros arī ar šādu problēmu ar savu franču buldogu....ar paša bērnu viss ok (suns pusgadu vecāks, kā bērns) ar citiem bērniem arī viss ok, tikai tad, ja bērns pats nelien virsū.....bija gadījums, kad sīkais aiz neko darīt trenca suni un ar kāju spēra.....vajadzēja gadu, lai tagad būtu labākie draugi, jo pats sīkais paaudzies un saprot, ka sunim spert nevar. Suns pats mēģina no konflikta izvairīties, kamēr neiedzen stūrī, bet nu neko vairāk, par mēģināšanu ieķert rokā arī nedara. Ar tiem bērniem prātīgi, proti man ar likās, ka mans suns jau bērniem neko nedara tu jau pats neredzi, ko tie sīkie tam sunim dara un tur jau sākās problēma. Ļoti atkarīgs no suņa, ne visi ir tik neiecitīgi.
25 Jul 2012, 15:38:18 lo0s3r rakstīja:
saskāros arī ar šādu problēmu ar savu franču buldogu....ar paša bērnu viss ok (suns pusgadu vecāks, kā bērns) ar citiem bērniem arī viss ok, tikai tad, ja bērns pats nelien virsū.....bija gadījums, kad sīkais aiz neko darīt trenca suni un ar kāju spēra.....vajadzēja gadu, lai tagad būtu labākie draugi, jo pats sīkais paaudzies un saprot, ka sunim spert nevar. Suns pats mēģina no konflikta izvairīties, kamēr neiedzen stūrī, bet nu neko vairāk, par mēģināšanu ieķert rokā arī nedara. Ar tiem bērniem prātīgi, proti man ar likās, ka mans suns jau bērniem neko nedara tu jau pats neredzi, ko tie sīkie tam sunim dara un tur jau sākās problēma. Ļoti atkarīgs no suņa, ne visi ir tik neiecitīgi.
pats bērnībā laukos reizēm nelāgi attiecos pret suņiem, tai skaitā pie ķēdes esošiem dīvainā kārtā ieķēra reti, mācība parasti bija tik līdz nākamai dienai
sīči, protams, ir jāaudzina, bet arī lielākais palaidnis nav pelnījis tikt sakosts. ej nu sazin kad suns vienkārši "ieķer" un kad kādam aizveras ciet un kādu nopietni sakož.
Ir tāda problēma, tāpēc ļoti skatos kompāniju kurā atrodos, bet nu tuvākajā lokā visi jau ar suni ir apraduši un arī citi vecāki savus sīkos piebremzē, jo bērni jau tikai trakot grib un nesaprot. Tie kas paši jau saprot var labi spēlēties, jo sunim patīk trakot. Paziņam ir zelta retrīvers.....nu tam ir vienalga suns guļ, bērns iet pāri uzkāpj uz kājas, pēc tam uz astes, tas pat aci nepamirkšķina
Bija pirms n-gadiem tāds atgadījums: manam sunim (rados kaukazietis, senbernārs un vēl kaut kas labs, hvz kas) sāpēja ausis - (protams, ārstējām) - bija uzmanīgi jāglauda lai nenodarītu pāri. Atbrauca viens draugs ar ģimeni - sikajam ~2-3 gadi tad bija. Vienā brīdī redzu - sīkais ieķēries sunim ausī ar savu mazo roķeli un groza ausi uz visām pusēm. Suns neko - žēli smilkst, bet ne mazākās agresijas vai pat straujas izvairīšanās. Pēc tam, protams, sīci pieskatīja vērīgāk un nelaida tuvu sunim, lai nenoskrūvē ausi.
25 Jul 2012, 15:38:18 lo0s3r rakstīja:
saskāros arī ar šādu problēmu ar savu franču buldogu....ar paša bērnu viss ok (suns pusgadu vecāks, kā bērns) ar citiem bērniem arī viss ok, tikai tad, ja bērns pats nelien virsū.....bija gadījums, kad sīkais aiz neko darīt trenca suni un ar kāju spēra.....vajadzēja gadu, lai tagad būtu labākie draugi, jo pats sīkais paaudzies un saprot, ka sunim spert nevar. Suns pats mēģina no konflikta izvairīties, kamēr neiedzen stūrī, bet nu neko vairāk, par mēģināšanu ieķert rokā arī nedara. Ar tiem bērniem prātīgi, proti man ar likās, ka mans suns jau bērniem neko nedara tu jau pats neredzi, ko tie sīkie tam sunim dara un tur jau sākās problēma. Ļoti atkarīgs no suņa, ne visi ir tik neiecitīgi.
pats bērnībā laukos reizēm nelāgi attiecos pret suņiem, tai skaitā pie ķēdes esošiem dīvainā kārtā ieķēra reti, mācība parasti bija tik līdz nākamai dienai
sīči, protams, ir jāaudzina, bet arī lielākais palaidnis nav pelnījis tikt sakosts. ej nu sazin kad suns vienkārši "ieķer" un kad kādam aizveras ciet un kādu nopietni sakož.
Nu bija gadījums bērnība, ka savu suni davedu kurš bija pie ķēdes, mēģināju vilkt ūdenī(dīķī) ilgi suns cietās un tad vienā brīdī hops - galvā palika piemiņa no mana suņa, čutj čutj būtu bez acs palicis... Bet cilvēki domā ka es vienmēr dzenu to svītru uz galvas
25 Jul 2012, 12:10:52 Madara rakstīja:
Kovārņi esot monogāmi un dzīvo pa pāriem, tb ja sieva nomira, tad citu neprecēs - un pilnīgi nopietni Gulbji it kā arī tādi. Tā ka moš tavs kovārnis vnk palicis viens, Lauriko?
Nē tak mēs viņu maziņu pūkainu paņēmām, nu jau ir pusaudzis!
Gulbji it kā arī tādi. Tā ka moš tavs kovārnis vnk palicis viens, Lauriko? 
Offline
tu jau pats neredzi, ko tie sīkie tam sunim dara un tur jau sākās problēma. Ļoti atkarīgs no suņa, ne visi ir tik neiecitīgi.
mēs viņu maziņu pūkainu paņēmām, nu jau ir pusaudzis! 
