kā salocīt dēli pirksta biezumā (laivai bortiem), liekums diezgan liels priekšvadnī un ķīlī . un vai kaut kaads kraasots MDF nebuus mitrumizturiigaaks?
07 May 2010, 09:47:01 zozolins rakstīja:
Sveiki, kāds varētu ieteikt, kā vislabāk būtu ieklāt Vati
Ja taisi priekš sevis, tad labāk ieteiktu ekovati un saplāksni, nevis akmensvati un reģipsi. Nevajadzēs ar tām plēvēm tur čakarēties un būs "zaļa" dzīve.
Es nupat nosiltināju savu jaunbūvi.
Zvani šiemun jautā Kasparu, es tik nezinu kā tur ar krājumiem, jo Valmieras rūpnīca nodega.
smaidu parāva,ar ko labāka ekovate par akmensvati un saplāksnis par reģipsi? Ir vietas kur saplāksnis labāks,bet ne šajā gadījumā,tas no tās pašas sērijas,kad visi bļauj ka reģipsis ir sūds,piespiedies un uzreiz caurums,bet kad pasaka ka pēc tenoloģijas jāliek 2 kārtās/pamīšus tad visi bļauj ,ka dārgāk tā taču sanāk.
Parastā ISOVER 100mm vate pakās derēs. Jāpieaugdzē tikai spāres, lai var uzlikt 100x2. Plēvi, vai speciālu papīru liek tikai pēc pēdējās kārtas. Saplāksnis griestiem jau nu galīgi nav piemērotākais materiāls
Ģipškartos būs pa pirmo
07 May 2010, 12:51:37 walder rakstīja:
Parastā ISOVER 100mm vate pakās derēs. Jāpieaugdzē tikai spāres, lai var uzlikt 100x2. Plēvi, vai speciālu papīru liek tikai pēc pēdējās kārtas. Saplāksnis griestiem jau nu galīgi nav piemērotākais materiāls
Ģipškartos būs pa pirmo
skaidrs, bet kā ir ar iespēju, ka otro vates kārtu liek tad klāt, kad profili un perimetrs ir ielikti?
tādā variantā taču nevajadzētu spāres pieaudzēt, jo liekot profilus vinus vienkārši varētu palaist tālāk, tā lai sanāk tie 20cm
un tad starp vati un pašu reģipsi nepaliktu sprauga, vini vienkārši kopā gulētu.
smaidu parāva,ar ko labāka ekovate par akmensvati un saplāksnis par reģipsi? Ir vietas kur saplāksnis labāks,bet ne šajā gadījumā,tas no tās pašas sērijas,kad visi bļauj ka reģipsis ir sūds,piespiedies un uzreiz caurums,bet kad pasaka ka pēc tenoloģijas jāliek 2 kārtās/pamīšus tad visi bļauj ,ka dārgāk tā taču sanāk.
Neredzu tavai ironijai pamatu. Protams, ir cilvēki kas labrātīgi izvēlas SAVU māju apšūt ar plastmasas vagonku, ielikt plastikāta logus un lētu grabošu bleķa jumtu.
Jā, ekovatei ir līdzīgas siltumnoturības, skaņas izolācijas īpašības un cena. Manā izpratnē galvenās priekšrocības ir:
- "elpo";
- nerodas atgriezumi;
- ļoti vienkārša vadu, trubu utt. instalēšana, tik iemet iekšā un ekovati appūš rinķī;
- ekoloģiski draudzīga (papīrs + borskābe + boraks, lai nedeg un nav grauzēji).
Te viens citāts par to "elpošanu":
ekovates priekšrocība ir higroskopiskums jeb kapilārā mitrumvade, kas kopā ar atbilstošiem iekšējās un ārējās apdares materiāliem ļauj iegūt vai saglabāt tādu nozīmīgu sienas īpašību kā "elpošana" (nejaukt ar caurvēju jeb gaisa infiltrāciju).
Minerālvates hidrofobiju sargā LBN 002-01 25.punkts, turklāt nepamatoti to vispārinot uz jebkuru izolācijas materiālu. Karkasenēm un siltinot no iekšpuses tas praktiski nozīmē 100% tvaika barjeru (plēvi) sienas iekšpusē. Ja kāds Tev saka, ka arī ekovates gadījumā jāliek tvaika barjera, piekrītoši pamāj ar galvu un ej uz citu kantori.
Spplāksnis savukārt ir KOKS, izturīgāks, vizuāli pievilcīgāks (mans neobjektīvais skatījums), vieglāk montējams un to var skrūvēt klāt un ņemt nost kaut 100x.
patreiz esmu procesā un pirms kaut ko pasāku, visu rūpīgi izvērtēju un tiem, kam interesē varu izstāstīt "savas metodes":
- Sienas no ārpuses 25mm koka dēļu apšuvums (pinotex base + pinotex doors&windows), tad 25mm latas (veidojas gaisa sprauga), tad seko 25mm izoplate, tad 150mm ekovate, tad ~8mm saplāksnis;
- Grīda (māja stāv gaisā uz stabiņiem), izoplate 25mm, papīrs blīvumam, ekovate 200mm, papīrs pa virsu, grīdas dēļi 45mm eļļota priede (vai nu lineļļa, vai nu kāda cita dabiskas izcelsmes eļļa).
- Jumts (plakanais) bitumena klājums 2 kārtas, zemas kvalitātes 8mm saplāksnis (gruntēts ar kautkādu tur piķi), latas 25mm (gaisa sprauga priekš ventilēšanās), armēts papīrs, ekovate 220mm, armēts papīrs, latas 25mm, saplāksnis ~8mm.
Protams ka KOKA pakešu logi ar kautkādu tur saules aizsardzību.
07 May 2010, 12:02:02 GirtzB rakstīja:
mdf nē, liec mitrumziturīgo finieri.
Dēli locīt pēc noturēšanas karstā ūdenī.
cik ilgi tureet? pavaariit vai pietiek ar pameerceešanu?
finieris izklausaas labaak.
finieris toč nederēs, poh ka mitrumizturīgais, lobīsies tāpat vaļā, meklē apses dēļus, 15mm biezumā, un izlocīsi kā vajag, tici man, entās laivas jaunībā esu uztaisijis
Te viens citāts par to "elpošanu":
ekovates priekšrocība ir higroskopiskums jeb kapilārā mitrumvade, kas kopā ar atbilstošiem iekšējās un ārējās apdares materiāliem ļauj iegūt vai saglabāt tādu nozīmīgu sienas īpašību kā "elpošana" (nejaukt ar caurvēju jeb gaisa infiltrāciju).
Minerālvates hidrofobiju sargā LBN 002-01 25.punkts, turklāt nepamatoti to vispārinot uz jebkuru izolācijas materiālu. Karkasenēm un siltinot no iekšpuses tas praktiski nozīmē 100% tvaika barjeru (plēvi) sienas iekšpusē. Ja kāds Tev saka, ka arī ekovates gadījumā jāliek tvaika barjera, piekrītoši pamāj ar galvu un ej uz citu kantori.
mans, ne inženiera viedoklis par to mitruma vadīšanu ekovatei un konstrukcijas atšķirību:
ja nebūs tvaika barjeras, tad sienā aukstajā laikā vienmēr nonāks daļa iekštelpu gaisa mitruma, kamēr vasarā ta nav problēma, tad iestājoties apkures sezonai gaiss telpās kļūst ļoti sauss, un ir papildus jāmitrina ja negrib smakt putekļos (+alerģijas) un dzirksteļot visur ar statiku
ja ir tvaika plēve, tad mitrums zudīs tik daudz cik telpas tiek vēdinātas vai arī virinātas ārdurvis
bet, ja tās plēves nav, tad, papildus iepriekš minētajam, būs vēl papildus zudumi cauri sienām/jumtu, cik daudz bet noteikti vairāk kā klasiskajā variantā ar plēvi, tātad vēl papildus jāmitrina gaiss
07 May 2010, 12:02:02 GirtzB rakstīja:
mdf nē, liec mitrumziturīgo finieri.
Dēli locīt pēc noturēšanas karstā ūdenī.
cik ilgi tureet? pavaariit vai pietiek ar pameerceešanu?
finieris izklausaas labaak.
finieris toč nederēs, poh ka mitrumizturīgais, lobīsies tāpat vaļā, meklē apses dēļus, 15mm biezumā, un izlocīsi kā vajag, tici man, entās laivas jaunībā esu uztaisijis
smaidu parāva,ar ko labāka ekovate par akmensvati un saplāksnis par reģipsi? Ir vietas kur saplāksnis labāks,bet ne šajā gadījumā,tas no tās pašas sērijas,kad visi bļauj ka reģipsis ir sūds,piespiedies un uzreiz caurums,bet kad pasaka ka pēc tenoloģijas jāliek 2 kārtās/pamīšus tad visi bļauj ,ka dārgāk tā taču sanāk.
Neredzu tavai ironijai pamatu. Protams, ir cilvēki kas labrātīgi izvēlas SAVU māju apšūt ar plastmasas vagonku, ielikt plastikāta logus un lētu grabošu bleķa jumtu.
Jā, ekovatei ir līdzīgas siltumnoturības, skaņas izolācijas īpašības un cena. Manā izpratnē galvenās priekšrocības ir:
- "elpo";
- nerodas atgriezumi;
- ļoti vienkārša vadu, trubu utt. instalēšana, tik iemet iekšā un ekovati appūš rinķī;
- ekoloģiski draudzīga (papīrs + borskābe + boraks, lai nedeg un nav grauzēji).
Te viens citāts par to "elpošanu":
ekovates priekšrocība ir higroskopiskums jeb kapilārā mitrumvade, kas kopā ar atbilstošiem iekšējās un ārējās apdares materiāliem ļauj iegūt vai saglabāt tādu nozīmīgu sienas īpašību kā "elpošana" (nejaukt ar caurvēju jeb gaisa infiltrāciju).
Minerālvates hidrofobiju sargā LBN 002-01 25.punkts, turklāt nepamatoti to vispārinot uz jebkuru izolācijas materiālu. Karkasenēm un siltinot no iekšpuses tas praktiski nozīmē 100% tvaika barjeru (plēvi) sienas iekšpusē. Ja kāds Tev saka, ka arī ekovates gadījumā jāliek tvaika barjera, piekrītoši pamāj ar galvu un ej uz citu kantori.
Spplāksnis savukārt ir KOKS, izturīgāks, vizuāli pievilcīgāks (mans neobjektīvais skatījums), vieglāk montējams un to var skrūvēt klāt un ņemt nost kaut 100x.
patreiz esmu procesā un pirms kaut ko pasāku, visu rūpīgi izvērtēju un tiem, kam interesē varu izstāstīt "savas metodes":
- Sienas no ārpuses 25mm koka dēļu apšuvums (pinotex base + pinotex doors&windows), tad 25mm latas (veidojas gaisa sprauga), tad seko 25mm izoplate, tad 150mm ekovate, tad ~8mm saplāksnis;
- Grīda (māja stāv gaisā uz stabiņiem), izoplate 25mm, papīrs blīvumam, ekovate 200mm, papīrs pa virsu, grīdas dēļi 45mm eļļota priede (vai nu lineļļa, vai nu kāda cita dabiskas izcelsmes eļļa).
- Jumts (plakanais) bitumena klājums 2 kārtas, zemas kvalitātes 8mm saplāksnis (gruntēts ar kautkādu tur piķi), latas 25mm (gaisa sprauga priekš ventilēšanās), armēts papīrs, ekovate 220mm, armēts papīrs, latas 25mm, saplāksnis ~8mm.
Protams ka KOKA pakešu logi ar kautkādu tur saules aizsardzību.
http://www.ss.lv/msg/lv/construction/civil-work/frames/jggje.html
šeit ir pēdējais darbs ar ko es nodarbojos,nesaku ,ka ekovate ir sūds un akmensvate super(stiklinieci neapskatu,izraisa man alerģisku reakciju) ,bet parasti tie kas tirgo ekovati arī raksta tās slavu dziesmas tas pats ir par citiem materiāliem katrs būvinženieris to "segu" velk uz savu pusi,bieži tam apkašā stāv kaut kādas kompānijas ekonomiskās intereses,piemēram tas viss blefs,ekoloģiska,viegli izolēt gar kabeļiem u.t.t.,nav nekādas problēmas arī citiem materiāliem,kaut vai sienās viņi iestrādā ar slapjo metodi,tāpat esmu skeptisks pret sēšanos,nemaz nerunājot plaknēs kur vienkārši iepūš,degt viņa arī labāk deg par akmensvati,protams ja cilvēks negrib čakarēties labāk viņam pazvanīt brigādei,atbrauc ,iepūš un lieta darīta.Tas ir gaumes jautājums,bet iekšpusē noteikti labāk reģipsi,jo materiāls ir laikam saucās hidroskopisks(uzņem/atdod mitrumu) tas pats ,kas dabīgais koks(bet ne jau finieris kur līme vairāk kā koka plēksnes un vēl pie tam ne velna neelpo),tikai reakcija notiek ātrāk.Vēl par vatēm var pieminēt,ka cilvēki pērk lētāko-ruļos,kura paredzēta horizontālu virsmu izolēšanai un tad domā ,kā viņu iekšā dabūt.
Labi, pilnai skaidrībai:
dots- paštaisīta alumīnija laiva-plakandibenes un kanoe hibrids. 6m gara, abi gali smaili vidū apmēram 1.50 plata. domāta pīļu slaktēšanai purvos. koka detaļas piecas, 3 no tām nopuvušas. Ķilis un brangas jāmaina. ar ķīli viss skaidrs, to var taisit no kā velies un pielocīt arī nav sarežģīti pat man.
ar brangām (dēlis gar borta augšmalu pie kā duļļi stiprinās un dod papildu stingrību bortiem ir savādāk- vajag 7 metrus garus pirksta biezuma kokus pie tam izlocit visai dūšīgi galvenokārt galos.
galvenais kokmaterialu avots-šāļu malka 7metriigus dēļus sen vairs neviens netaisa, max 5metriigus. ok, vareetu taisiit no 2 kokiem uz " atslēgu" un vēl salīmēt un saskruuveet ar kaut kādu būvkalumu.
jautājumi
vai jālieto obligati zaļi koki, vai var mērcēt arī jau izkaltētus?kā " atdzīvinat" vairakus gadus kaltušu koku?
vai karsēšanu var izpildīt izmērcejot koku un tad sildot ar lodlampu/propāna degli, jebšu obligati jātaisa sile?
vai ir atkal jataisa stāpeli lai koki kalstot nedeformetu pašu laivu?
kā rikoties ar aluminija kniedēm? tās kniedē aukstas vai ari jasilda?
diemžēl tas kurš to laivu taisija ir jau pie Tēviem un no viņa konsultaciju izspiest neizdosies.
pareizākais jau, laikam, būtu tvaicēt tos dēļus, likt formā, un pēc tam līmēt kopā, par tvaicējamo trauku var izmantot palielāka diametra cauruli, moš pat kaut kādu plastmasas, ka tik iztur temperatūru, tvaiks no katla ar ūdeni uz ugunskura ar piespiežamu vāku un cauruli uz tvaicējamo kameru (ar nelielu caurumu otrā galā), jātvaicē bija samērā ilgi, 30min uz ~1cm materiāla biezumu +/-
Vai arī, ņemt poliuretāna līmes (ir speciālas, mitrumizturībai), zāģēt plānākas līstes, un taisīt laminātu - tb paštaisītu finieri, no tāda biezuma sloksnēm, kas vēl pietiekami viegli locās vajadzīgajā rādiusā. Kad līme būs sakaltusi, izņemsi detaļu no formas un tā saglabās izliekumu - tas ir - bez jebkādas pirmslocīšanas ūdeni/tvaikā, šādu paņēmienu izmanto ļoti daudz kur galdniecībā
abos gadījumos gan vajadzēs kaut kādu formu kur kokam izžūt/atdzist/izreaģēt līmei
Offline
bet noteikti vairāk kā klasiskajā variantā ar plēvi, tātad vēl papildus jāmitrina gaiss
/letak sanaks /
, bet es esmu uzrakstījis iesniegumu par akas rakšanu un arhitekts it kā zin, ka tā aka tika izrakta.