To SWH rādžiņu jau faktiski uzbūvēja un izveidoja Zigmars, nodrošinot striktu kārtību un nepieciešamo politisko lobiju, un teh direktors blondais Guntars, izveidojot studijas un apraides tīklu. Patlabanējam šipkam, protams, var teikt paldies, ka iepriekšējais veikums nav vēl nogremdēts, bet fakts, ka publiskajā telpā Jubilejā par rādžiņa patiesajiem radītājiem neko nerunā, par Labvakara to pribludu neko labu nerunā.
16 May 2023, 16:05:32 @alnisg rakstīja:
To SWH rādžiņu jau faktiski uzbūvēja un izveidoja Zigmars, nodrošinot striktu kārtību un nepieciešamo politisko lobiju, un teh direktors blondais Guntars, izveidojot studijas un apraides tīklu. Patlabanējam šipkam, protams, var teikt paldies, ka iepriekšējais veikums nav vēl nogremdēts, bet fakts, ka publiskajā telpā Jubilejā par rādžiņa patiesajiem radītājiem neko nerunā, par Labvakara to pribludu neko labu nerunā.
Taisnības labad jāatzīmē, ka svētku uzrunā tika gan pieminēti dibinātāji.
Gan Zigmars, gan SWH Rīga vadoņi.
16 May 2023, 16:05:32 @alnisg rakstīja:
To SWH rādžiņu jau faktiski uzbūvēja un izveidoja Zigmars, nodrošinot striktu kārtību un nepieciešamo politisko lobiju, un teh direktors blondais Guntars, izveidojot studijas un apraides tīklu. Patlabanējam šipkam, protams, var teikt paldies, ka iepriekšējais veikums nav vēl nogremdēts, bet fakts, ka publiskajā telpā Jubilejā par rādžiņa patiesajiem radītājiem neko nerunā, par Labvakara to pribludu neko labu nerunā.
Taisnības labad jāatzīmē, ka svētku uzrunā tika gan pieminēti dibinātāji.
Gan Zigmars, gan SWH Rīga vadoņi.
Dievkalpojumus neklausos, bet ziņu portālus palasos, un tas rādžiņš man fonā teju katru dienu skan..., tur neko tādu neesmu lasījis vai saklausījis...
16 May 2023, 16:05:32 @alnisg rakstīja:
To SWH rādžiņu jau faktiski uzbūvēja un izveidoja Zigmars, nodrošinot striktu kārtību un nepieciešamo politisko lobiju, un teh direktors blondais Guntars, izveidojot studijas un apraides tīklu. Patlabanējam šipkam, protams, var teikt paldies, ka iepriekšējais veikums nav vēl nogremdēts, bet fakts, ka publiskajā telpā Jubilejā par rādžiņa patiesajiem radītājiem neko nerunā, par Labvakara to pribludu neko labu nerunā.
Domāju, ka vecais Šipsis Zigmaru uzrunāja/aicināja, bet Zigamrs ir krietni uzrullējis lūpu.
Kādreiz klausijos no rītiem SWH kamēr braucu uz darbu tīri dēļ BB, kad vēl Ufo bija. Tagad arī paklausītos, ja šamie būtu, pretējā gadījumā jāklausās Sipenieces muldēšana vai spotify
16 May 2023, 16:05:32 @alnisg rakstīja:
To SWH rādžiņu jau faktiski uzbūvēja un izveidoja Zigmars, nodrošinot striktu kārtību un nepieciešamo politisko lobiju, un teh direktors blondais Guntars, izveidojot studijas un apraides tīklu. Patlabanējam šipkam, protams, var teikt paldies, ka iepriekšējais veikums nav vēl nogremdēts, bet fakts, ka publiskajā telpā Jubilejā par rādžiņa patiesajiem radītājiem neko nerunā, par Labvakara to pribludu neko labu nerunā.
Domāju, ka vecais Šipsis Zigmaru uzrunāja/aicināja, bet Zigamrs ir krietni uzrullējis lūpu.
Pirms 10 gadiem, kad bija 20 gadu jubileja Palladiumā, tad Zigmars tur bija un tika izsaukts uz skatuves.
Cik var saprast no Zigmara autobiogrāfijas (kurā diezgan daudz veltīts arī SWH laikam, kā arī iedoti linki uz dažādiem interesantiem tā laika dokumentiem), viņš ir uzmetis lūpu par to, ka kaut kādā brīdī viņam tika atteikts kaut kas operas reklāmu sakarā. Ar pamatojumu, ka tā brīža radio īpašnieki (Īrijas kompānija) nepiekrītot, utt.
Maz kur informācijas vairs par pašu SWH Rīga, par spices vīru prihvatizāciju, karu ar Ventspils grupējumu. Laikam pie Latu Lapsas šo to var atrast. Radio bija tikai pēc tam.
Mums bija spēcīga poligrāfijas tehnika, tad nu SWH datoriķi (30 gadi un jau piemirsies dažs labs slavens uzvārds) brauca pie mums dzīt filmas. Baigais bohēmas laiks ar negulētām naktīm Bez SWH vēl Jāņa sētas Čiris brauca, šobrīd slavenais fotogrāfs, bet tad vēl kautkāda iknedēļas pasākumu Rīgā žurnāla izdevējs Oļegs Zernovs un jaunie izdevumi. TEV atceros.
Drīz vien tika noprihvatizēti visi poligrāfijas kantori, radās Diena un spēcīga poligrāfijas grupa. Mūsu ēra beidzās
Šipsea vecākā stāsts pas Selgas klausīšanos zem sola neiztur kritiku. Man šad tad bija līdz VEFiņš, pats rādžus bija zem sola, mēs pildījām algebru un klausījāmies pēdējā solā. Mums bija perfektas atzīmes un neviens lieki netraucēja. 1.ģimnāzijā telpa liela, skolotāja pakurla un aizņemta tā kā viss notikās. Tie vēl bija 70-tie
16 May 2023, 16:05:32 @alnisg rakstīja:
To SWH rādžiņu jau faktiski uzbūvēja un izveidoja Zigmars, nodrošinot striktu kārtību un nepieciešamo politisko lobiju, un teh direktors blondais Guntars, izveidojot studijas un apraides tīklu. Patlabanējam šipkam, protams, var teikt paldies, ka iepriekšējais veikums nav vēl nogremdēts, bet fakts, ka publiskajā telpā Jubilejā par rādžiņa patiesajiem radītājiem neko nerunā, par Labvakara to pribludu neko labu nerunā.
Domāju, ka vecais Šipsis Zigmaru uzrunāja/aicināja, bet Zigamrs ir krietni uzrullējis lūpu.
Pirms 10 gadiem, kad bija 20 gadu jubileja Palladiumā, tad Zigmars tur bija un tika izsaukts uz skatuves.
Cik var saprast no Zigmara autobiogrāfijas (kurā diezgan daudz veltīts arī SWH laikam, kā arī iedoti linki uz dažādiem interesantiem tā laika dokumentiem), viņš ir uzmetis lūpu par to, ka kaut kādā brīdī viņam tika atteikts kaut kas operas reklāmu sakarā. Ar pamatojumu, ka tā brīža radio īpašnieki (Īrijas kompānija) nepiekrītot, utt.
Zigmars pārdeva savas SWH akcijas baigi izdevīgi, trekno gadu pašā plaukumā. Tā kā finansiāli tur viss bija čiki. Es domāju, ka aicināja viņi visus ex. Ja jau pat Grēviņš ir klāt.
Maz kur informācijas vairs par pašu SWH Rīga, par spices vīru prihvatizāciju, karu ar Ventspils grupējumu. Laikam pie Latu Lapsas šo to var atrast. Radio bija tikai pēc tam.
Radio sāka veidot jau 1992. gadā, tobrīd sākumā kādu brīdi topošajam radio bija birojs Čaka ielā. Pēc tam viņi pārcēlās uz Skanstes ielu un sāka skanēt 1993. gada aprīlī testa režīmā.
Prihvatizācija sākās īsi pirms tam un notika paralēli - SWH Rīga tika pie daudziem PSRS armijas atstātajiem objektiem un arī pie dažas labas rūpnīcas (piemēram, "Komutators", kas ražoja sakaru līdzekļus armijai, Liepājas kuģu remonta rūpnīca, u.c.).
Vēl pirms tam sākotnējais kapitāls bija iegūts kopš 80.-to beigām tirgojot datorus un kopētājus, drusku vēlāk jau sāka ņemties ar programmēšanu. Pēc tā visa nākošais solis jau bija iekļūšana tranzīta biznesā, tai skaitā arī Ventspilī. Esot pašā savā "virsotnē" SWH Rīga pat kontrolēja vairākas bankas.
SWH kariņš ar Ventspili un AL bija par "Ventspils naftas" privatizāciju un tas bija jau vēlāk - 90.-to gadu vidū. To cīņu SWH zaudēja un sāka jukt arā arī viss pārējais bizness. Vienā brīdī SWH šefam ļoti vajadzēja naudu un tad tika pārdotas savas daļas radiostacijā - tobrīd jaunajai TV kompānijai LNT.
Zigmars pārdeva savas SWH akcijas baigi izdevīgi, trekno gadu pašā plaukumā. Tā kā finansiāli tur viss bija čiki.
Tā uzmestā lūpa nav par finansēm, bet par attieksmi un atteikumu operas vajadzībām, kad Zigmars jau bija operas šefs. Vismaz tā viņš savā grāmatā raksta.
Nelielas intereses dzīts parakņājos savā arhīvā, kas man ir saglabājies interesantāks par Rad. SWH sākumlaikā. Šķiet, 1996. gadā izdodamajam bukletam par Latvijas raidorganizācijām par rad. SWH tika gatavota šāda informācija, sorrī, burtiņi tā laika kodējumā:
Informâcija par organizâciju.
Raidorganizâcija “Radio SWH” reìistrçta uzòçmuma reìistrâ 24.04.1993 ar sekojoðiem uzòçmuma rekvizîtiem;
Organizâcijas nosaukums a/s “Radio SWH”,
Jurisdâ adrese Rîga, Skanstes 13,
Studijas adrese Rîga, Skanstes 13,
Telefons ***
Raidorganizâcijas dibinâtâji ir;
Ainârs Gulbis ar 60% kapitâla daïâm,
Zigmârs Liepiòð ar 30% kapitâla daïâm
Jânis Ðipkçvics ar 5% kapitâla daïâm
Guntars Krûmiòð ar 5% kapitâla daïâm
Aministrâcija un darbinieki.
Radiostacijâ vidçji strâdâ 86 cilvçki un admistrâcija sastâv no;
Direktors Zigmâra Liepiòa
Programmu direktors Jânis Ðipkçvics
Finansu direktors Andris Mâliòð
Tehniskâ direktors Guntars Krûmiòð (profesionâlâ kompotence augsta)
Izteikti spilgtas çtera personîbas ir;
Andris Freidenfelds (Fredis),
Kaspars Upacieris (UFO),
Ainârs Mielavs,
Artis Volfs.
1998.gadā izdotajā bukletā daļas tika uzrādītas šādas:
LNT - 50%; Zigmars - 40%; Guntars - 5%; šipka - 5%.
Prihvatizācija sākās īsi pirms tam un notika paralēli - SWH Rīga tika pie daudziem PSRS armijas atstātajiem objektiem un arī pie dažas labas rūpnīcas (piemēram, "Komutators", kas ražoja sakaru līdzekļus armijai, Liepājas kuģu remonta rūpnīca, u.c.).
Vēl pirms tam sākotnējais kapitāls bija iegūts kopš 80.-to beigām tirgojot datorus un kopētājus, drusku vēlāk jau sāka ņemties ar programmēšanu.
Laikam tur vēl Straume (kafijas dzirnaviņas), veļasmašīnas Rīga
Rādži tajos gados arī vairojās kā sēnes. Pie mums uzcepa, neatceros kuri, bet sava stundiņa ētera bija arī lielajam mūzikas guru Lapinskim
AL bija klāt Kurzemes radio dibināšanā. Viņa klātbūtne bija īsu brīdi, Aivars gribēja vairāk, šie nedeva. Nez kas notika ar vietējo staciju, bet uzradās Polis