18 Aug 2011, 15:27:53 lowera rakstīja:
Man gan liekas, ka attiecas
un pēc kura panta tev tā liekas ātri pārlasot DL, visur ir runāts par darbiniekiem, kuri ir uz darba līguma pamata.
nevis praktikantiem, kuriem ir kaut kāds prakses līgums, parasti mērķis nav paveikt nekādu konkrētu darbu un algu arī nemaksā
Puuchuk, šoreiz es ne pēc pantiem, bet pēc sajūtām
Vai tad praktikants nav tāds pats cilvēks kā darbinieks ar līgumu un nav pelnījis nākošo dienu brīvu?
Tas pats praktikants var justies slikti pēc asins nodošanas
Kaut gan, ja oficiāli varbūt i nepienākas, ar prakses devēju taču var sarunāt, lai iedot brīvi, ja pašsajūta nav ok
18 Aug 2011, 17:42:08 martink rakstīja:
Cilvēks nemāk sarunāt brīvdienu praksē, tas arī viss.
Edit: pieļauju, ka kļūšana par donoru ir domāta kā iespējams risinājums šai vajadzībai
Asinis jau tika nodotas un pēc tam sāku lasīt, ka tika iedota lapa, ka tiek piešķirta atpūtas diena, ja esi darbinieks.
Bet tā kā praktikants nav darbinieks, tad tas nepienākās, ja vien nesarunā ar vadību.
Situācija.. ir Pasūtītājs - Uzņēmējs - Apakšuzņēmējs. Uzņēmējs ir sataisījis sūdus un visa nauda, kas iet caur kontu banka savāc, laikam neatmaksāts kredīts, maksātnespēja vēl nav iesniegta. Uzņēmējs ir parādā Apakšuzņēmējam, darbs izpildīts un Pasūtītājs gaida rēķinu, bet Uzņēmējam nav jēgas rēķinu izrakstīt, jo būs pārskaitījums caur banku, ko savāks banka. Tad nu jautājums, vai Apakšuzņēmējs var izrakstīt rēķinu Pasūtītajam pa tiešo?? Cesijas līgums??
18 Aug 2011, 17:37:03 lowera rakstīja:
Puuchuk, šoreiz es ne pēc pantiem, bet pēc sajūtām
mana sajūta par praktikantiem ir tāda, ka ne1 darba devējam viņi īsti nav vajadzīgi, kamēr praktikantiem prakses vieta (vai nu formālu vai patiesu iemeslu dēļ) ir vajadzīga.
attiecīgi, praktikantam ir jāpriecājas, ka viņam ir prakse - ja var sarunāt brīvu dienu (jebkāda iemesla dēļ), tad var, ja ne, tad ne
18 Aug 2011, 17:56:07 Jureks rakstīja:
jautājums, vai Apakšuzņēmējs var izrakstīt rēķinu Pasūtītajam pa tiešo?? Cesijas līgums??
tā vienkārši pa tiešo apakšnieks pasūtītājam rēķinu izrakstīt nevar, un pasūtītājs nevar to apmaksāt, jo starp viņiem nav līguma.
risinājums ir vai nu 3 pusēja vienošanās (kur gan būtu ļoti jāuzmanās no jebkā, kas pēc tam varētu tikt traktēts kā ieskaits - kurš maksātnespējas procesā ir aizliegts) vai cesija.
nu vai 3 atsevišķi līgumi, ar kuriem apakšnieks par konkrēto darbu lauž līgumu ar uzņēmēju un noslēdz pa tiešo ar pasūtītāju, un pasūtītājs par to darbu lauž līgumu ar uzņēmēju.
šis pēdējais variants būtu visdrošākais no seku viedokļa
18 Aug 2011, 18:06:45 Puuchuks rakstīja:
risinājums ir vai nu 3 pusēja vienošanās (kur gan būtu ļoti jāuzmanās no jebkā, kas pēc tam varētu tikt traktēts kā ieskaits - kurš maksātnespējas procesā ir aizliegts) vai cesija.
Tur kādas sekas var būt ari Apakšuzņēmējam?? Par Uzņēmēju būtu pilnīgs pofigs..
18 Aug 2011, 18:06:45 Puuchuks rakstīja:
risinājums ir vai nu 3 pusēja vienošanās (kur gan būtu ļoti jāuzmanās no jebkā, kas pēc tam varētu tikt traktēts kā ieskaits - kurš maksātnespējas procesā ir aizliegts) vai cesija.
Tur kādas sekas var būt ari Apakšuzņēmējam?? Par Uzņēmēju būtu pilnīgs pofigs..
risks ir, ka uzņēmējs aiziet uz maksātnespēju.
maksātnespējas procesā ieskaits ir aizliegts.
ok, šobrīd uzņ nav m.nesp, bet maksātnespēju tiesa var pasludināt ar atpakaļejošu datumu.
ja jums ir bijis ieskaits - pasūt ir parādā uzņēmējam, tas savukārt parādā apakšuzņēmējam, parādi tiek ieskaitīti tā, ka pasūt pa taisno samaksā apakšniekam.
tad tāds ieskaits nav pieļaujams - admins prasīs, lai apakšnieks atmaksā naudu, kura pienācās uzņēmējam un stājas rindiņā ar pārējiem uzņēmēja kreditoriem (rezultātā nedabon neko)
22 Aug 2011, 15:55:25 Czar rakstīja:
gadījumā, ja tiek piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, vai var vēl tiesā cerēt uz izlīgšanu?
piem. vienojas par kompensāciju utt ?!
kurš ar kuru izlīgs - vainīgais ar cietušo vai vainīgais ar valsti (procesa virzītāju, pārsvarā prokuroru)
finanšu instrumenti — vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvus, bet citai personai — finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus;
finanšu instrumenti — vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvus, bet citai personai — finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus;
Vērtspapīrs – privāttiesību dokuments, kas apliecina emitenta saistību pret dokumenta valdītāju un var būt par publiskās apgrozības objektu, nemainoties tajā nostiprināto tiesību apjomam.
Dematerializēts vērtspapīrs – vērtspapīrs, kas nav nodrukāts uz papīra un eksistē skriptuāla iegrāmatojuma veidā.
Vārda vērtspapīrs – vērtspapīrs, kura īpašnieks emitentam ir zināms.
Uzrādītāja vērtspapīrs - vērtspapīrs, kura īpašnieks emitentam nav zināms, bet ziņas par viņu iespējams iegūt Latvijas Centrālā depozitārija noteiktajā kārtībā vai arī pēc vērtspapīra īpašnieka iniciatīvas.
Obligācija ir vērtspapīrs, kas garantē to īpašniekam periodisku ienākumu saskaņā ar iepriekš fiksētu procentu likmi un dod tiesības pēc noteikta laika saņemt arī obligācijas nominālvērtību. Obligācija apliecina, ka vērtspapīra turētājs ir aizdevis naudu vērtspapīra emitentam. Visbiežāk emitents maksā vērtspapīra turētājam periodiskus, vienādus kupona maksājumus un obligācijas dzēšanas brīdī atmaksā obligācijas nominālvērtību vai par to lielāku izpirkšanas vērtību.
----- BET:
07.01.1995. MK noteikumi Nr.10 "Par vērtspapīriem" ("LV", 6 (289), 14.01.1995.) [stājas spēkā 15.01.1995.;
zaudējis spēku 26.09.1995.
12.07.2007. LB noteikumi Nr.6 ""Vērtspapīru īpašnieku mēneša pārskata" sagatavošanas noteikumi" ("LV", 116 (3692), 19.07.2007.) [stājas spēkā 01.01.2008.;
Offline
ātri pārlasot DL, visur ir runāts par darbiniekiem, kuri ir uz darba līguma pamata.
