Tās noteikti nebija sīkšķembas. Es vienkārši nesaprotu kā var tik brutāli sabērt visu virsū. Tur vietās kur pagriezieni, viss segums jau norauts nost. Tā tāda kā dilumkārta?
Īstenībā es šito to4 nesaprotu - nu te nevar runāt par to, ka nav ceļam budžets, utt.. Kāda uzturēšana ir nepieciešama Dienvidu tiltam??
Te manuprāt reāli ir tikai un vienīgi sūdīga ceļu būves kvalitāte!
tā Rīgas pilsēta - satiksmes departamenta lauciņš... kurš brīžiem vispār šķiet kā "valsts valstī"
man ļoti interesētu noskaidrot, vai dienvidu tilta norobežojošās sistēmām, tas ir, margu-barjeru konstrukcijai vispār ir atbilstības sertifikāts - konstrukcija ļoti aizdomīgi līdzīga tai, ko pagājšgad mēģināja iesmērēt valsts ceļiem - tur tāds kalambūrs ar papīriem un testēšanas pārskatiem, pārsvarā RU izcelsmes
da labi.
pie visa vainīgs ir klimats, un nekas cits. Rukabludi tiltu taisījuši pēc augstākajām kosmosa tehnoloģijām
Modrs - varu pastāstīt, kādēļ tās bedres tur rodas - tb nevis kādu atsmērēt vai pārlikt vainu uz klimatu/rdsd/kaimiņa suni, vienk apstākļus.
Tātad zem asfalta uz tilta ir hidroizolācija - līdzīgs veidojums ruberoidam, kurš parasti dzīvo uz garažu jumtiem. Pirms hidroizolācijas uzklāšanas tilta betona konstrukcijai ir jābūt sausai. Tātad būvnieki vai nu nav līdz galam izžāvējuši, vai arī negaidīti uznācis lietus, vai (mazāk iespējams, bet tomēr arī var būt) jau tilta lietošanas laikā cauri laiduma konstrukcijai ir izsūcies mitrums, bet zem hidroizolācijas ir mitrums. Karstā laikā, asfaltbetonam sakarstot līdz augstām temperatūrām, šis šķidrums iztvaiko, un, par cik palikt tam nav kur, izveidojas burbulis - tiek izcilāts asfalts. Kad smagais tādam burbulim pārbrauc pāri, burbulis tiek izspiests, un izveidojas bedre. Esmu visai pārliecināts, ka tādi defekti parādīsies arī nākamgad, aiznākamgad utt. Būtībā nav nekas traks - uzliek akurātu ielāpu un miers mājā - turēs ilgi, un ja nav galīga laža nolaista, tad tajā vietā varis problēmu nebūs.
2-3 gadi atpakaļ gan nebūs ...ceļam Grobiņā un tās tuvumā rekonstrukcija bija 2004-2005. gadā. tiesa gan tas nav attaisnojums tam, ka kkas jūk laukā... mēģinās pazondēt kas un kā
25 Jul 2011, 10:14:46 Android rakstīja:
Modrs - varu pastāstīt, kādēļ tās bedres tur rodas - tb nevis kādu atsmērēt vai pārlikt vainu uz klimatu/rdsd/kaimiņa suni, vienk apstākļus.
Tātad zem asfalta uz tilta ir hidroizolācija - līdzīgs veidojums ruberoidam, kurš parasti dzīvo uz garažu jumtiem. Pirms hidroizolācijas uzklāšanas tilta betona konstrukcijai ir jābūt sausai. Tātad būvnieki vai nu nav līdz galam izžāvējuši, vai arī negaidīti uznācis lietus, vai (mazāk iespējams, bet tomēr arī var būt) jau tilta lietošanas laikā cauri laiduma konstrukcijai ir izsūcies mitrums, bet zem hidroizolācijas ir mitrums. Karstā laikā, asfaltbetonam sakarstot līdz augstām temperatūrām, šis šķidrums iztvaiko, un, par cik palikt tam nav kur, izveidojas burbulis - tiek izcilāts asfalts. Kad smagais tādam burbulim pārbrauc pāri, burbulis tiek izspiests, un izveidojas bedre. Esmu visai pārliecināts, ka tādi defekti parādīsies arī nākamgad, aiznākamgad utt. Būtībā nav nekas traks - uzliek akurātu ielāpu un miers mājā - turēs ilgi , un ja nav galīga laža nolaista, tad tajā vietā varis problēmu nebūs.
....vaine
kurā valstī vēl tādu atmazku kāds var izdomāt....? aļo
vai nu uztaisīs ar kaudzi, vai ielies bitumu un uzmetīs škembas un pēc tam, lai "asfalts nesvīst: kaisīs ar smiltīm.
velkam tu banana repabļik. Nakuj jūs tur visus atlaist no mūžīgās medusmaizes!
jaa, par grobinjas apvadcelju neponjatka..
kaapeec vispaar vajadzeeja to posmu aiztikt, ja tur bija zaibis asfalts, un rekontrukcija skjiet bija 3-4 gadu atpakalj? saprastu ja atkal kaukaadas komunikaacijas jaavelk, un tad jaapleesj uzlietais asfalts, bet laikam tas nav tas gadiijums.
normaala ekonomija ne;
sakarā ar to, ka tagad Talsos remontē divus svarīgus krustojumus, kurus CER nodot ekspluatācijā šī gada oktobrī. Bet... kurus apvienos ar ūdensapgādes projektu, ar kuru joprojām ir pamatīgs ieberziens!
un tādas ir Talsu ielas. Šis posms tāds jau ir vismaz 2 gadus
a uz apvedceļa un citur ceļinieki-rukabludi kaisa šķembas jau vismaz tešo kārtu.
Talsu ceļi kopš neatminamiem laikiem ir bijuši sūdi un bedru čupa,jau 11 gadus atpakaļ,kad liku tiesības tur,bija užas,tagad ne kas,ne grama nav mainījies.
Problēma jau tur, ka Latvijā nemāk visu novest līdz galam, kārtīgi ķerties katru gadu pie atiecīgās šosejas.
P.S vai kāds var apskaidrot, kādi plusi ir betona šosejām...Čehijā autobāņi visi ir no betona, jāatzīst tās salaiduma vitas nav diezko baudāmas, pat lampiņas dadega, no sākuma domāku, ka tas stāv no 90tiem gadiem, bet teju iebraucis Polijā, skatos taisa arī betona šoseju....nerunājot par kalpošanas ilgumu, ar ko vēl tas betons ir labāks?
[ Šo ziņu laboja Mafiozum, 29 Jul 2011, 21:36:11 ]
29 Jul 2011, 21:35:31 Mafiozum rakstīja:
Problēma jau tur, ka Latvijā nemāk visu novest līdz galam, kārtīgi ķerties katru gadu pie atiecīgās šosejas.
P.S vai kāds var apskaidrot, kādi plusi ir betona šosejām...Čehijā autobāņi visi ir no betona, jāatzīst tās salaiduma vitas nav diezko baudāmas, pat lampiņas dadega, no sākuma domāku, ka tas stāv no 90tiem gadiem, bet teju iebraucis Polijā, skatos taisa arī betona šoseju....nerunājot par kalpošanas ilgumu, ar ko vēl tas betons ir labāks?
Ne ar ko. Ziemā un lietus laikā slidens, jāmaina pa posmiem, daudz dārgāks nekā asfalts, ilgāks būvniecības process. Bet nu kalpošanas laiks gandrīz 4 reizes ilgāks. Latvijai to nevajag.
Btons ir daudz labāks spiedes pretestībā, neveidojas iesēdumi dēļ pārlieku lielās temperatūras - citiem vārdiem sakot kā nesošais materiāls ir daudz labāks. Nav elastīgs tāpēc pie temperatūras maiņām tam jāparedz deformācijas šuves, lai betons neplaisātu. Nebūtu jau slikti uztaisīt kādu ceļu ar lielu intensitāti, kur kā nesošais materiāls tiek izmantots cementbetons, šuvju vietās paredzot polimērmateriālus, kas ir izturīgi pret sārmiem, skābēm utt., pa virsu asfaltbetonu. Izmaksas būtu kosmoss, bet vienīgais remonts, kas nākošajā simtgadē būtu vajadzīgs, manuprāt, būtu regulāra dilumkārtas nomaiņa.
P.S. Latvijā gan tāda lepnība ir neracionāla, jo ir daudz vietas, kur jāsaved kārtībā esošie ceļi, nevis pusi budžeta atvēlēt konkrētam posmam.
[ Šo ziņu laboja rolis1987, 29 Jul 2011, 21:57:57 ]
Offline
tas ceļš vienkārši 
un krustojumā tās šķembas ir ''nodzenātas'' nost un tādi nelīdzenumu veidojas vispar psc 
facex 
bet 2 vai 3 gadus atpakaļ notika 
