Kā pilots kontrolē augstumu līdz skrejceļa virsmai? Varbūt kāds džeks, kas apkalpo aparatūru nejēdz kaut ko nokalibrēt? Vai arī kalibrē "uz drošo pusi"
01 Nov 2011, 23:49:45 ML rakstīja:
Air baltics kaa likums vissuudiigaak seedina.
Kādam vēl tā liekas? Ja tā - ar ko tas izskaidrojams?
-------
nevis liekas , bet tā arī ir. ar ryanairu,sas, lidojot esmu dažreiz esmu pamodies ,kad visi jau rakņājas pa somu nodalījumiem ar AB nekādīgi tā nesanāk, tie mazie ļotaki ar propelleriem, dažreiz liekas, ka izjuks uz skrejceļa domāju ,ka tā tāda to bobbardieru īpatnība, taču nesen viens pilots nosēdināja neraksturīgi maigi,gandrīz nevarēja just, ka riteņi zemei pieskaras
tad kad tie pirmie divi propelerljoti paradiijas tad vinjus seediinaaja ka jeelas olas - regulaari pamodos kad kaads ara kapjosh koleegjis piebixtija ka tip jaavacas araa
02 Nov 2011, 10:35:01 GintsK rakstīja:
Kā pilots kontrolē augstumu līdz skrejceļa virsmai? Varbūt kāds džeks, kas apkalpo aparatūru nejēdz kaut ko nokalibrēt? Vai arī kalibrē "uz drošo pusi"
zem ~1500 ft parastajam altimetram paralēli tiek izmantots ultraskaņas altimetrs, kas mēra reālo augstumu līdz zemei, virsmai, skrejceļa utt. Lidmašīna tuvojoties skrejceļam samazina augstumu ar konkrētu vertikālo ātrumu, parasti ~500 ft/sec. Lidmašīnā principā vertikālā vadība notiek sekojoši - ātrumu regulē ar augstuma kontroles virsmu, augstumu ar gāzīti. Zem apmēram 150 ft vertikālo augstumu vēl mazliet samazina, un kad palikušas 50ft parasti noņem motoru jaudu vispār. Īsi pēc tam mazliet pavelk šturvalu uz sevi un piepaceļ purnu lai ieietu tā saucamajā FLARE fāzē - planēšana virs pašas skrejceļa virsmas. Tad jau vertikālais ātrums ir samazinājies līdz minimumam. Saskaras aizmugures šasija, lēnām nolaiž piekšu zemē. Tas cik mīksti vai cieti nosēdīsies principā ir atkarīgs no FLARE fāzes. Ja to dara pavirši, tad arī ir pisaks pret zemi. Ja ar jūtām, tad ir mīksti.
[ Šo ziņu laboja Schutzstaffel, 02 Nov 2011, 10:58:11 ]
Toreiz šķiet bija kaut kā ka aparāts uzkārās kādus 4m virs skrejceļa. Tad nāca strauji lejā - tā ka tiem, kam švakāk ar muguru, tā iesmeldzās. Kritiena sākumā pilots "piedva gāzi". Nu kaut kas tur tok nesagāja - it kā tas ultraskaņas devējs rādītu 4m mazāk kā īstenībā. Pilotam nosēšanās tarjektorija un novirze no tās kaut kā vizualizējas uz paneļa, nav tak ar katru aci jāskatās savi datčiki un jārēķina vidējais aritmētiskais ? Viņš taču redz, ka ir 4m augstāk par plānoto? Pa logu viņam ir laiks skatīties, ievērtēt, vai rādījums uz paneļa ir ticams?
kad taisa flare, tad jau nekādus dačikus neskaties bet uz izjūtām. pirms flare vnk seko glisādei čerez ekrānu, kas uz radionavigācijas sēž vai seko PAPI lampiņām blakus skrejceļam, kas rāda pa augstu / pa zemu. miglas gadījumā protams PAPI redz tikai pie pašas zemes, tā kā līdz tam ir jālido pēc instrumentiem.
tas cik smagi nosēžas atkarīgs tikai no pilota, latvijā nav atļauts autoland
02 Nov 2011, 10:35:01 GintsK rakstīja:
Kā pilots kontrolē augstumu līdz skrejceļa virsmai? Varbūt kāds džeks, kas apkalpo aparatūru nejēdz kaut ko nokalibrēt? Vai arī kalibrē "uz drošo pusi"
zem ~1500 ft parastajam altimetram paralēli tiek izmantots ultraskaņas altimetrs, kas mēra reālo augstumu līdz zemei, virsmai, skrejceļa utt. Lidmašīna tuvojoties skrejceļam samazina augstumu ar konkrētu vertikālo ātrumu, parasti ~500 ft/sec. Lidmašīnā principā vertikālā vadība notiek sekojoši - ātrumu regulē ar augstuma kontroles virsmu, augstumu ar gāzīti. Zem apmēram 150 ft vertikālo augstumu vēl mazliet samazina, un kad palikušas 50ft parasti noņem motoru jaudu vispār. Īsi pēc tam mazliet pavelk šturvalu uz sevi un piepaceļ purnu lai ieietu tā saucamajā FLARE fāzē - planēšana virs pašas skrejceļa virsmas. Tad jau vertikālais ātrums ir samazinājies līdz minimumam. Saskaras aizmugures šasija, lēnām nolaiž piekšu zemē. Tas cik mīksti vai cieti nosēdīsies principā ir atkarīgs no FLARE fāzes. Ja to dara pavirši, tad arī ir pisaks pret zemi. Ja ar jūtām, tad ir mīksti.
Kaut kā tā, bet tas toč ir ultraskaņas mērītājs? Man likās, tur ir kaut kas tuvāks radiofrekvencēm, bet nu Ok. Vertikālais 500 ir mazajai aviācijai, lielāki lidaparāti nāk ar lielāku ātrumu un attiecīgi lielāku vertikālo, lai varētu noturēties uz glisādes. Par vadību arī tur visādi varianti iespējami, var nākties ātrumu dzīt ar gāzi un pašās beigās atmesties, ja dispečeris saka ka tepat aiz tevis nāk boeings, kas arī grib sēsties
500-800 ft/min var būt tam pašam B763. Atkarīgs arī ir no konfigurācijas, fuel, payload utt.
edit: Altimeter ir radio. taisnība.
[ Šo ziņu laboja Schutzstaffel, 02 Nov 2011, 12:08:12 ]
02 Nov 2011, 11:28:10 GintsK rakstīja:
Toreiz šķiet bija kaut kā ka aparāts uzkārās kādus 4m virs skrejceļa. Tad nāca strauji lejā - tā ka tiem, kam švakāk ar muguru, tā iesmeldzās. Kritiena sākumā pilots "piedva gāzi". Nu kaut kas tur tok nesagāja - it kā tas ultraskaņas devējs rādītu 4m mazāk kā īstenībā. Pilotam nosēšanās tarjektorija un novirze no tās kaut kā vizualizējas uz paneļa, nav tak ar katru aci jāskatās savi datčiki un jārēķina vidējais aritmētiskais ? Viņš taču redz, ka ir 4m augstāk par plānoto? Pa logu viņam ir laiks skatīties, ievērtēt, vai rādījums uz paneļa ir ticams?
vispār jau es nezinu, cik ļoti ir sēžot salonā iespējams noteikt pakaļējo riteņu augstumu virs zemes. tjemboljee pilotam seezhot purnaa, kursh uzsliets divstaav maajas augstumaa. piemeeram shajaa gadiijumaa, cik ļoti pilots saprot, ka riteņiem līdz žogam ir max pusotrs metrs ?
02 Nov 2011, 11:28:10 GintsK rakstīja:
Toreiz šķiet bija kaut kā ka aparāts uzkārās kādus 4m virs skrejceļa. Tad nāca strauji lejā - tā ka tiem, kam švakāk ar muguru, tā iesmeldzās. Kritiena sākumā pilots "piedva gāzi". Nu kaut kas tur tok nesagāja - it kā tas ultraskaņas devējs rādītu 4m mazāk kā īstenībā. Pilotam nosēšanās tarjektorija un novirze no tās kaut kā vizualizējas uz paneļa, nav tak ar katru aci jāskatās savi datčiki un jārēķina vidējais aritmētiskais ? Viņš taču redz, ka ir 4m augstāk par plānoto? Pa logu viņam ir laiks skatīties, ievērtēt, vai rādījums uz paneļa ir ticams?
Kas tieši notika konkrētajā gadījumā, drošvien neviens vairs nepateiks. Iespējams, kaut kādu kļūdu koriģēšana, kuras pieļautas brīdi agrāk, vai varbūt pilots pārlidoja marķēto pieskaršanās vietu, lai ātrāk tiktu nost no skrejceļa (ir arī tāda procedūra), vai vēl kas. Visdrīzāk, gan ka pirmais Pilots gan skatās pa logu, gan uz instrumentiem, lielajā aviācijā tur ir noteikta kārtība ko tieši dara katrs no pilotiem.
1. vai nu biš pa lēnu ir bijis konkrētai konfigurācijai
2. pārāk ātri atmetis gaaziiti.
02 Nov 2011, 11:51:12 ML rakstīja:
par fokeriem un bombardieriem gan nezinu, jo nevienai citai normālai kompānijai to sūdu nav starptautiskiem lidojumiem
Muļķības.
Daudzas Eiropas aviokompānijas izmanto šīs lidmašīnas.
KLM, Lufthansa, u.c.
02 Nov 2011, 11:51:12 ML rakstīja:
par fokeriem un bombardieriem gan nezinu, jo nevienai citai normālai kompānijai to sūdu nav starptautiskiem lidojumiem
Muļķības.
Daudzas Eiropas aviokompānijas izmanto šīs lidmašīnas.
KLM, Lufthansa, u.c.
reģionālajiem lidojumiem
ne arii starpatutiskajiem , taspats SAS vinjus dzenaa pa skandinaviju shurpu turpu
Radio altimetrs no 2500ft. Kā primārais tiek izmantots tikai priekš CATII un uz augšu no tā ņemot decision height. Spiediena altimetrs priekš CATI primārais no kā tiek ņemts decision height. Pēc vizuālā kontakta glideslope, PAPI. Autopilots var palikt ieslēgts līdz 50ft virs zemes. Flare fāze - ātrums (pilots kurš nelido ziņo), altimetrs (no 100 vai 50 skaita uz leju lidmašīna) un pa logu uz čuju. Tas cik mīksta/cieta nosēšanās atkarīgs no lidmašīnas tipa (piem dash-8 dēļ astes degunu celt īpaši nedrīkst, līdz ar to gandrīz tikai ar dzinējiem) , skrejceļa seguma (sauss, slapjš, sniegs, utt), pilota (pieredze uz lid. tipa, pieredze vispār).
02 Nov 2011, 12:23:40 ramex rakstīja:
ne arii starpatutiskajiem , taspats SAS vinjus dzenaa pa skandinaviju shurpu turpu
kādos maršrutos? Stokholma - Helsingborga? Kopenhāgenā man šķiet tos mazos sūdus fiziski neņem pretim. Stokholmā pie starptautiskā termināļa nekad nevienu neesmu redzējis izņemot AB. Helsinkos maybe maybe, bet maybe not... Oslo nezinu neesmu bijis..
lab pareizaak buut uteikt dzenaaja, vinji imho jau kadu laiku ir atteikushies no Q400 deelj regulaariem nose gear failures :P
un viens no crashed reisiem bija Kopenhaagena - Vilnja vai otraadi tadjaaamaeklee
02 Nov 2011, 11:58:03 Schwins rakstīja:
Un vispar nesen uzzinaju ka Airbaltic nepieder neviena lidmašīna, visas tiek īrētas ..
prakstiski neveinai kompānijai nepieder ļoķenes. viss pieder amerikāņu kompānijām. kad kāp lidmašīnā pie ieejas durvīm augšā ir plāksnīte, kam konkrētais lidaparāts pieder.
Offline
domāju ,ka tā tāda to bobbardieru īpatnība, taču nesen viens pilots nosēdināja neraksturīgi maigi,gandrīz nevarēja just, ka riteņi zemei pieskaras
nu piepisies ari vaardiem 
