Online
Pašreiz BMWPower skatās 78 viesi un 24 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: FREESTYLE
Autors | Ziņojums |
Raicha | | Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
| agri no riita, zolituude veel klusa pieturaa. 7 cilveeki, gaida autobusu divi no tiem smeekjee opaa, samet benaarus peljkjee paareejiem to pamanot, satraukums saakas shaada riiciiba noziimee, ka autrobuss naak piebrauc - ikaruss, izpuvis, liiks iekshaa kondukotre, taada jestra un siika siknauda maina saimniekus biljetes tiek mestas uz zemes, taas liekas taupiigie liek braukshanas karteem gaisaa pliivot tik’ viens, aciimredzami lietojis siivo atgaadina vinjai bausli visai skaljaa balsii "dziivo, un ljauj citiem dziivot" shii sentence par pamatu domu gaajienam ka netaisaas vinsh maksaat taalaak seko dazhi ne visai delikaati maajieni ka visa pasaule var iet nah un sapuut turklaat interesanta situaacija, un interesantas cilveeku sejas miegainiiba aizpuusta kaa ar veeju protams, visi saglabaa sashutuma masku kaa var atteikties atdot braukshanas maksu! telpaa saspringums, un gaiss ir elektrizeets un nedaudz smako peec zinjkaares leetas jaa, leetas - taada maza pretruna ka visi demonstree riebumu, bet tomeer klausaas sarunu un atskan chuksti ka "alkassh sabraucis auzaas" publika ko garaam laist baidaas, ausaas tikmeer centraalaa persona jau atveerusi logu, piipee konduktore kliedz "dievs, par ko man sho slogu" sabiedriibas simpaatijas noteikti vinjas pusee un visiem neerti, ka vinji seezh un klusee tik’ kaads jauneeklis, labi gjeerbts, celjas kaajaas mamma tam nav maaciijusi kauties, bet moraalo staaju pienaakums vinjam sejaa kveelo kaa saule paar juuru vakaraa veelaa vinsh grib ko teikt, bet metas meele staav - stiivs, sastindzis kaa deelis beidzot izspiezh - paveeles formaa noraadiijumu negjeelim - uzvesties normaali nepateiciiba esot pasaules alga gadiijums palika shaa vispaarinaajuma valgos dreebes - nu jau netiiras, seja asinjo - uz autobusa griidas neiztruukstoshie chuksti - "labaak nebuutu liidis" viens cilveeks staav, un ir laimiigs ar dziivi vinsh shodien autobusaa brauc par briivu | Offline | | |
jvanks | | Kopš: 16. May 2002
Ziņojumi: 4299
Braucu ar: Sporta auto
| Ir man viens pasens dzejojums Ar atskanjam ir ka ir, bet nu drumums jutams reali. Nezinu vai vispar likt te ieksha, vel padomas, ka esmu sagajis sviesta A mosh ari ielikshu, kaut kur majas metajas...
----------------- BaTCC Nacionālā klase Opel Astra Nr.15 | Offline | | |
Raicha | | Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
| 2005-04-14 17:07, jvanks rakstīja: Ir man viens pasens dzejojums Ar atskanjam ir ka ir, bet nu drumums jutams reali. Nezinu vai vispar likt te ieksha, vel padomas, ka esmu sagajis sviesta A mosh ari ielikshu, kaut kur majas metajas...]
ielikt vajag.., dzer u shnbi, un lasu tasvu bezatskanju dzejojumu kaa budists dalailamas raksutus | Offline | | |
jvanks | | Kopš: 16. May 2002
Ziņojumi: 4299
Braucu ar: Sporta auto
| Tu doma? Nu es vel neesmu pietiekami nobriedis shadam pasakumam, nav viegli
----------------- BaTCC Nacionālā klase Opel Astra Nr.15 | Offline | | |
Raicha | | Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
| nu vispaar ar skaidru aci - ir par rupju, jaa | Offline | | |
jvanks | | Kopš: 16. May 2002
Ziņojumi: 4299
Braucu ar: Sporta auto
| Ghgh Laikam japaarlasa, toreiz bij prikoligi!
----------------- BaTCC Nacionālā klase Opel Astra Nr.15 | Offline | | |
Raicha | | Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
| taa skatos sen te nav iedirsts tumshos kaktos aizmirsta taa dzirksts kura ar smaidu pa pus gjiimi lika te bakstiit nekvalitaati riimees cauraam naktiim fraazes liimeet savu pasha perspektiivu ziimeet ikdienu aprakstiit retrospektiivi speet idejas apskatiit nemeeraa gudras ezerus apdziedaat nemeeraa dzidrus pateikt triis vaardus ar puslapu teksta un taa atjeegties izejas punktaa | Offline | | |
Raicha | | Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
| labi, vakara teema - ripas nee, ne taas kas pret gripu nedaudz citas nedaudz sliktas nelabi pazinjas apalji, mazinji pirkumi aiz stuura cilveeka apzinjas tumshaakie nostuuri vakars veels kaiminji dus nebuus nekas ceels nebuus arii kluss vakara teema +plus glaaze uudens gandriiz visa sheema aa, veel malks pluudens tad tiiri aiz neko dariit pasaakums ne paaraak svariigs triicoshiem pirkstiem satiits kaasis shkjiltavas, dzirkstele triicoshas naasis paiet briitinsh paiet veelviens uzrodas smiininsh pulsee sienas tad tu ierubii taadu pavecu onyx un tikai tad tu ierubii ka vajag paeest fiksi peecaak seko seshas stundas prieka tu nerubii neko nesuuda, nenieka tu neesi vairs pats toties smaids ir plats ljoti kustiigs nenoliedzmi lustiigs tomeer, kaukur tur iekshaa pat ne spogulja priekshaa tu redzi nepatikamu ainu mazu pretiigu dveeseles vainu nebuudams gljeevulis tu uzviitu cilpu nevis praatu ar kjiimiju viltu zini, pirms taados suudos lien nekad vairs nezinasi ka sevi cieni | Offline | | |
|
Kopteins | | Kopš: 23. Apr 2003
Ziņojumi: 1952
Braucu ar: x6
| Te viens mans sens garadarbs... VISVARENAIS GARADARBS. PIZDAUSTS. (Fausta trulais vectētiņš). Vispār es tagad sacīšu tev, ak jēlais murkšķi, kurš atlaiž purkšķi, ko redzējis esmu aiz tāltālēm tālēs, kur rudeņa nav. Te dzīvnieku nava un cilvēku arī un esmu es baigajā dirsā šai zemes virsā. Margarieta. Ko taustīšu es, kad palikšu viena? Ko darīšu es, kad nebūs neviena? Tu esi mans draugs, es domāju skaļi No domas man dibenā sakustas spaļi Tavs vārds man ir svešs, bet nosaukt to varu Tevi sauc dildo, tu sūc manu garu! Pizdausts. (aiz stūra klausoties) Ko runā tā kuņa, ko viņa tur veic? Vai mani tur nevajag, kungs manim teic! Kungs. (Neatbild). Mefistosifelis. (aiz cita stūra stāvot). Tas lohs kļuvis debils, viņš dīvaini runā Vai viņš nava sajucis, salīdis punā? Margarieta. (sadzirdējusi balsi) Kas esi tu, aiz stūra stāvot? Tu mani pētot, jau sācis strāvot Bet tas nekas, es būšu tava Tavs loceklis paliks tieši kā skava Pizdausts. (pārsteigts) Vai var tā būt, ka viņa ir slima Vai varbūt līdzās viņai stāj Dima? Tas nevar būt, ka viņai tā gribās Lai grūžu es locekli viņējās ribās? Kungs. Es labprāt līdzētu draugam Pizdaustam Taču es jūtu locekli pampstam Es tūdaļ atnākšu no savas puses Un Margrietai ļaušu es redzēt bruses Pizdausts. (Nikni) Ak, lohi visapkārt, es ar olām jūs jūtu Ja jūs visi mirtu, es laimīgs būtu Un tādēļ es izvelku zobenu, šķēpu Un vāru virs zemes es diženu ķēpu! Margarieta. Ak, Faust, tas esi tu, nu protams Man iekšā ja budinājums jūtams Nāc šurp un dari mani cietu Un beigās nolaisti ar savu lietu Kungs. Eita tu kakāt, mauka nojātā Vai tiešām tu esi debilā prātā? Vai varbūt tev vārdos jūtama doma Varbūt tev līdzās ir locekļu soma? Mefistosifelis. (aizejot) Šai vīru kaujā es neesmu spēcīgs Mans zobens pret viņējiem izskatās niecīgs Es aizeju projām un manis vairs nebūs Pizdausts. Kungs, es atstāšu sev šo jocīgo tanti Ap savu locekli apsaitē banti Es esmu priecīgs, mans krāns staro laimi Esmu es drātējis tavējo saimi! Kungs. Tavi vārdi manim domu raisa Manas smadzenēs ieviešas plaisa Tu vari iet un vālēt maukas Bet es tik vienai sniegšu baudas Pizdausts. Aizmirsti. Kungs. (viltīgi un nikni smaidot) Labs ir, es pierunāts jel tapu... Pizdausts. Tas labi ir, ka esi sācis prātot Bet tagad pagriezies un vari čāpot. Bet tas kungs bija īpašs un nemaz negrasījās Pizdaustam Margarietu sniegt. Viņa tumsnējā galviņā radās tumša idejas sēkla, no kuras progresīvi cēlās neganta doma. Pizdausts, savukārt, palicis aci pret aci ar Margarietu laiku velti neizšķieda. Pizdausts. Ak, Margariet, tu plašā bedre kāju starpā Es cēli savu sēklu tevim gatavs upurēt Pampums man ir spējāks, cietāks Viņa saturs iespaidīgāks! Margarieta (ekstāzē) Ak mans princi, savu krānu dziļāk grūd Lai mana maksts to stiprāk jūt! Tā nu Pizdausts Margarietu vairāku stundu garumā dažnedažādi guva. Kad viņam apnika, viņš apģērbās jel savās drānās un augsti saceltām galvām izgāja uz ielas, laukā. Bet tur viņu jau gaidīja kungs. Pizdausts. Ak, cik zeme šī ir jauka! Katrā miestā kāda mauka! Kungs. Hahā, tu manu mauku galā bāzi Tu savu devu viņā gāzi Es ilgāk atturos to ciest Un skaidrs – divcīņa mums briest! Es atvēzējos, smagu roku Un tavu peni zemē roku! Pizdausts pēc mirkļa atklāj, ka viņam nocirsts loceklis! Pizdausts. Ak, mūžā mērķis man nost ņemts Un lēmums man ir galvā lemts Bet nedomā, ka tagad nesodīti būsi Tu vēl smagas traumas gūsi! Brīdī, kad Pizdausts šos lepnos vārdus teicis, debesos savelkas mākoņi un zibens sasper netālu esošo milzīgo ozolu. Kungam biksēs notiek viegla nesaturēšana, bet Pizdausts, izbrīnīts par tādiem notikumiem, uzkāpj uz zirga un dodas uz pilsētu. Otrā daļa. Kurā Pizdausts atriebties kāro. Laimonis. (puikiņš ar brillītēm). Es šodien bagāts tapšu, jo līdzēt spēšu kungam, jel Kungs. Pizdaustam atriebt nenāks liegi Mani sargās drūmie diegi Tajā pašā laikā, kādā citā ciematā Pizdausts sarunājas ar kādu dāmu, vārdā Pumpurs. Pizdausts. Ak, Pumpuriņ, tu mīļā māte mana Tu vari atstāties bez laba gana Man tagad jāiet cīņā stāties Jo kungs man liedzis turpmāk jāties! Pumpurs. Tu zini, dēls, ka tu man viens Tavs dēls ir miris, tam nelīdzēja piens Bet sacīšu tev jautri smaidot Ka masturbēšu tevi gaidot! Pizdausts. Lai notiek, māte mīļā mana Tu nosmakt vari šeit no tvana Atver logu, sadzen gaisu Tad tik masē savu plaisu! Pizdausts aizjāj ar savu zirgu, bet Pumpurs izvelk no atvilktnes zelta dildo un uzsāk spēji tīksmināties. Pizdausts piejāj pie kalēja. Pizdausts. Vai manis lūgtais zobens gatavs? Kalējs. Ak, kungs, tam roktura vēl nava Tam pagaidām ir galā skava! Pizdausts. Ak, nieks tas ir, jo jākrīt no tā kungam Kalējs. Jūs gan saplānojāt baigi Bet vai jūs drošs, ka iznāks maigi? Pizdausts. Ar savām acīm spēsi visu skatīt Un skatot locekli sev kratīt Tas kungs būs beigts, to solīt varu Viņš izlaidīs to savu vārgo garu Kalējs starojoši paliek stāvēt ietves malā, bet Pizdausts cēli aizrikšo cīņā. Bet pirms cīņas viņa romantiķa sirds, aicina apciemot Margaritu. Pizdausts. Ak, Margariet, kur slēpies mīļā skala? Vai tā nav tavas vāverītes mala? Margarieta. Ak, nē, tā mētājās jel beigta pele Es nogalēju to, tā bija mele. Pizdausts. Tad kur tu slēpies vārā miesa? Vai tā uz zemes tava liesa? Ak, jel, tā skāde divtik spēja Tu nomiri un aizgāji pie vēja! Margarieta. Ak, draugs, man galvā lode ieskrūvēta Lai mirtu, esmu pasaulē šai dēta Es mirstu, jel, pizda man tagad klāt Tu nevarēsi mani vairāk jāt! Pizdausts. Nu kas par briesmu nāk pār mani? Ak, labā balss, pār mani droši skani Nāc dziedē manu lauzto sirdi, Jebal, vai tu maz mani dzirdi!? Bet ja tā domā, cēlā prātā Tāpat tu daudzkārt tiki jāta Ko vēl gan pateikt tagad varu? Varbūt vēl drāzīšu es tavu garu! Pizdausts, dusmu pārņemts, dodas aukstasinīgi cīņā stāties ar kungu! Kungs. Ak, beidzot ieradies šis cūka kaujas laukā? Un nogalēt to varu brīdī jaukā! Pizdausts. Tu nedirsies, bet izvelc nazi ārā Man plāns ir drīzi iedzert bārā Tu mirsi sniedzot citiem baudu Es triekšu zobenu ar visu jaudu! Kungs. Nu turies, jel, man pacietība galā Es nogalēšu tevi upes malā. Pizdausts. Vai iesim mēs pie Daugavas, kā senā teikā? Kungs. Jel doma šī nav slikta – skaista No tavām lūpām manā ausī laista! Sākās gadsimta cīņa upes krastā, bangojot upes viļņiem. Kungs tiek sasists un krītot upē šis kliedz. Kungs. Mēs tiksimies, to tevīm solīt varu! Vēl nākšu es ar jaunu naida sparu! Pizdausts. Ak, beidzot atmaksa ir veikta Un ienaidnieka galva beigta! Trešā daļa. Pār zemi laidās miera laiki. Pizdausts. Ak, tantiņ vecā, neģērbieties plika Tas nav nekas, ka karalis tā lika Bet, tu, mans bērns, no biksēm izvelc stroķi Un iebāz kādā mincī kloķi! Puika. Vai drīkstu es šo jauko darbu darīt? Vai drīkstu kaķim dirsu izhujārīt? Pizdausts. Ak, droši, bērns, to atļauju tev droši Bet veic šo darbu varen koši Megrē. Mirsti jel, ja tā tev debess lēma Es redzu, locekli tev jau noņēma! Vai nevēlies jel cīņā mirt Vai labāk ļausi dzīves diegam irt? Pizdausts. Doma gan tev droša, laba Tik vai pieļaus māte daba Ka mēs abi divi cēli Cīnīsimies – zobendēli! Megrē. Cīņa notiks rītdien sošos Viņu veiksmi mežos svešos Tiksimies pie bālā strauta Kur tev pipele norauta! Pagāja nakts un diena un pienāca vakars, kad Pizdausts jau stāvēja pie bālā strauta. Cīņai bija gatavojusies visa karaļvalsts ar pašu karali un viņa meitu priekšgalā. Karaļmeita ļoti patika Pizdaustam, bet karalis Pizdaustu ienīda, jo kungs bija viņa brālis. Viņš šajā cīņā cerēja uz sava brašā kareivja – Megrē uzvaru! Tā bija kārtējā atriebības cīņa, kuru rosināja pats karalis. Ieradās Megrē un Pizdausts to ilgi gaidījis, jau trīskārt beidza pētot princesi Teklu. Pizdausts. (vēršoties pie Megrē, bet uzlūkojot princesi) Ak, kārnais muļķi, manā priekšā Tev zobenu es triekšu iekšā Tu mirsi sirgstot lielās sāpēs Un vilki tavu āni skrāpēs! Megrē. Jel nerunāsim lieki, kranci Nāc veiksim vienu sāpju danci. Sākās spēcīga cīņa, kurā Megrē cīnījās ko spēja, bet Pizdausts viegli uzvarēja. Princese gribēja aplaudēt, bet nedrīkstēja. Karalis bija noskaities. Viņš piecēlās un teica runu. Karalis. Tu atkal pārāks esi bijis Tu sāpi manī izraisījis Bet necietīšu to es vairs Nāks cīnīties vēl brangais Airs! Airs. (varens tāds lempis – ciklops) Ak, jel, paldies tev karaļnama veci Pizdaustam dzīšu dirsā sveci. Pateicos, ka uzticēji Pateicos, ka pavēlēji! Pizdausts. (neizpratnē) Karali, vai jēdz ko saki Aira dzīvi tu noraki Es tak viņu nogalēšu Mutē viņu izvālēšu Tad es ķeršos pašam klāt Tevi varēšu es jāt! Mirsi krāniņ, spējā nāvē! Karalis apvainojās un pavēlēja Airim nogalināt Pizdaustu, kas viņam nesanāca un Airis mira spējā nāvē, kā Pizdausts bija solījis. Pizdausts beigtajam Airim mutē ievietoja locekļa atlikušo daļu un sāka tur čurāt... Pizdausts. (skaļi!) Turies, karali, es nākšu Es tūlīt tevi drātēt sākšu Airim mutē iečurājis Cēlu mēŗki – sludinājis! Pizdausts pačurāja Airim mutē un metās pāri nožogojumiem un ieguva karali dibenā, ausī un nāsī un tad nogalināja viņu. Mazais loceklītis bija spēcīgs un lustīgs un Pizdausts atguva pašapziņu. Pieveicis karali, Pizdausts momentā guva slavu valstī un kļuva par tās cēlāko vadoni. Viņu sveica un pasludināja viņu par Pizdaustu visucēlo! Viņš varēja visu darīt, un nekavējās ne mirkli! Viņš apprecēja karaļa meitu Teklu un viņa kļuva par karalieni. Tekla. Mīļo, vīriņ, cekuliņa Sperma man no dibentiņa Taču saņem mani cieši Rādi man, kur dzīvo kvieši! Drātē mani rupji, stingri Elastīgi, ātri, vingri! Un Pizdausts guva jauno sievu vēl un vēl. Un bija valstī miers un saticība. Neviens Pizdaustam nestājās ceļā un visi paklausīgi kalpoja viņam. Tas bija labs laiks Pizdaustijas zemei.
----------------- Man nav paraksta. | Offline | | |
Raicha | | Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
| | Offline | | |
Kopteins | | Kopš: 23. Apr 2003
Ziņojumi: 1952
Braucu ar: x6
| Turpinājums... PIZDAUSTS BŪTĪBAS MEKLĒJUMOS. Šaurajās pilsētas ielās, kā netīra jūra, šalca rīta automašīnu plūsma. Nabaga putni, smokot nost netīrajos automašīnu izmešos, vārgi čiepstēja. Bija sestdienas rīts. Pizdausts lepni jāja uz sava kumeļa pa bruģēto vecpilsētas brauktuvi. Spīdēja saule un cilvēku uz ielām tik agrā rīta stundā vēl nebija. Pizdausts bija sadrūmis par neveiksmīgo iepriekšējo nakti pie netīrās Silvas, un bija izlēmis sameklēt jaunu seksa avotu. Taču paslepus Pizdaustam sekoja Liliandrs – ļaunais bruņinieks ar audi coupe. Viņš gribēja izaicināt Pizdaustu uz cīņu. Pizdausts. Ak, skumja mana stāvā sleja Ak, rūgtens manis slietais miets Man pumpaina ir šorīt seja Un ānis man no krevēm ciets Bet neskumšu, un došos jāties Un skaistu meiču dziļi gūt Es vēlētos kaut apčurāties Tā lai viņas maksts to jūt Liliandrs. Ir slims jel viņš Un debils vīrs Ir norietējis mēnestiņš Un galēt ceļš nu man ir brīvs Pizdausts. Ak, sirma mana padusīte Un pavecs nu jau kreisais pauts Nolauzta man stabulīte Un nodils mans baltais auts Liliandrs. Ak, stāvi jel un gūsti rētas Un mirsti manā pakājē Un esi beigts jau šaipus sētas Un pūsti pēcāk pagrīdē! Pizdausts. (sašutis) Saki man kas tu par žmogu Par ko tu tagad skaļi teic? Cilvēki jau veras logā Un masturbu tie lepni veic! Ej nost man jādodas uz priekšu Es gribu grozīt meitām iekšu Es gribu drāzt un bakstīt dāmas Un darīt viņas visas rāmas! Liliandrs. Ak, stāvi jel, uz stingrām kājām Ar vieglu roku galēšu es tevi Un vedīs tevi zārkā mājās Un kasīs nost no rētas krevi... Pizdausts. (dusmīgs nolecot no zirga un paķerot zobenu). Nu stājies tad un cīnies braši Es duršu tavā tūplī šo Skaties lai tev pāris graši Lai varu nopirkt dzirkstošo Jo galēšu es tevi skaties Un agonijā tagad kraties Un mirsti maita, sprāgsti nost Es tagad dodos kādā bārā kost! Liliandrs nomirst no sāpīgās brūces turpat uz ielas beigts. Cilvēki izmisumā kliedz, bet drosmīgais Pizdausts uzkāpj uz zirga un jāj tālāk... Piejājis pie bordeļa, viņš piesien zirgu un ieiet iekšā. Bārmens Gintris. Ak, piesēdi pie manas letes Un baudi vēso dziru draugs! Pizdausts. Es nācu nopisties uz godu Un izdrāzt kādu atverē Un nobeigt mutē tai par sodu Par to kas bijis pagātnē Bārmens Gintris. Ak, skumja vēsts man jāpasaka Jel Adrians šo tagad drāž Un šai no slodzes izkrīt kaka Bet šis tik anālajā bāž Pizdausts. Nekas, es pagaidīšu. Pizdausts dzer alu un gaida, bet Magda un Adrians nenāk ārā no pagraba. Pizdausta pacietība zūd un dusmās šis kliedz tam bārmenim pār leti. Pizdausts. Ak, dabū šo, jo man jau slejas Es vēlos ātri pisties jel Es nodauzīšu abiem sejas Adrians bļa, ahujel! Adrians. (smaidīgs nākot laukā no pagraba) Ej pis, jel gatava šai dirsa Un visa krāšņa dāma guļ Ir sūdiem klāta gultas virsa Un šī ar pirkstu kakas kuļ... Pizdaust. Svaiks draugs, man prieks ir skatīt Kā starojošs tu ārā nāc Es iesaku tev iet un kratīt Tu tagad onānismu sāc! Pizdausts steigā ieskrien pagrabā. Tur priekšā paveras baisms, netīrs skats. Ar pulsējošo pīzdu platu, guļ priekšā kakās Magda. Magda. Nāc jel, vēl, kamēr gribu Un pis jel mani vagīnā Tik nespiedies uz trešo ribu To lauza klients orgasmā Pizdausts. (raujot nost bikses) Ak, klusē sieviete un smaidi Un plati kājas turi sev Es bakstīšu jel tevi, gaidi Un beigšu pēcāk mutē tev... Pizdausts lepni iegūst Magdu dibenā un vagīnā. Un pabeidzis jaunkundzei mutē, viņš atvadās... Pizdausts. Ir labi man un esmu priecīgs Un dvēsele man jautra kļūst Kaut prieciņš pašai tev bij’ niecīgs Un vagīna tev tagad sūrst... Magda. Ej prom, man sāp, es mokos Un sāpes mani dikti dur Es neklausīšos tavos jokos Ej pisies vēl kaut kur... Pizdausts. (diktipašapmierināts) Ak, pajāt man uz tavu runu Un vienaldzīgs tavs baisais purns Es uzsitu sev lielu punu Ir pārāk ciets tev kreisais gurns Pizdausts iziet no pagraba un paspiedis roku bārmenim, viņš iziet ielās. Ar domu pārspēt sevi un iegūt kādu jaunu meiteni. Pievakarē viņam tas izdodas un viņš izlemj drāzt viņu visu nakti. No rīta Pizdausts pamostas saguris un ar sāpošu galvu. Pizdausts. Jel kā es esmu tevi drāzis? Kā beidzis esmu es? Kur esmu galvu bāzis? Tā sāp no paribes Leontarīna Ak, Pizdaust, tu jaukais puisi Ej jel prom, man vīrs būs klāt! Pizdausts. (iesit un saka) Ak, kuce tu, tev vecais ira Tev vīrs, kas ikdienā tur bāž Leontarīna (pielabinoties) Ak, drāzēj mans, ak, drosmi Jel mierā liecies tu Un ej vien prom no manas mājas Un nāc ap piektdienu! Pizdausts uzmeta apmetni un strauji atstāja māju. Uz ielas Pizdaustam pretī lepnā solī tecēja jauna meitene ar lielām krūtīm. Pizdausts Bet tie tev greipfrūti tur iekšā Vai jaunā paaudze tā mirdz? Jaunā meitene Tie dokumenti man un mapes Tā viņus pārvietoju es Tas mazliet rada sāpes Bet sāpes ļoti mīlu es Pizdausts Jel drāzīšu es tevi strauji Un lepni tevī pabeigšu Tak klusē tu, ko bļauji? Es tikai mazliet sāpēšu Pizdausts nākamajā mirklī izdarīja jauno meiteni mutē. Pizdausts. Ak, apnicis pa dzīvi sisties Vien to man vai’g, kā pisties, pisties... Meitene pēkšņi no pakrūtes izvelk dokumentu un iemetusi to Pizdaustam rokās aizskrien tālēs zilajās. Pizdausts atver dokumentu un lasa: Dārgais draugs, ak, dubī ņemtais, Es Antons bļe, no kaimiņvalsts Brauc ciemos durik tu novemtais Brauc šurp, tu būsi seksa balsts Pizdausts (iegrimis pārdomās, runā ar sevi) Bļa, hujakš un ziņa laba Man doties ceļojumā lemts Visapkārt zaļumi un daba Došos turp – nolemts! Pizdausts uzlec uz sava zirga un stalti aizjāj uz kaimiņvalsti, kas aiz trejdeviņām pļavām un mežiem. Ceļā, kur gadījies kur ne, stāv ezers, pie tā smuka vietiņa. Pizdausts paņem priekšā lēmumu atvilkt elpu un piemesties uz nakti mīklaini pasakainajā vietā. Pizdausts. Ak, jel zirga mūli, neaptēstais Ak, jel kumeļš debilais! Kā tu izskaties, mans tūplī jātais Atvelc elpu – lieliskais! Zirgs. Mjēhahe. Pizdausts. Labi stulbais, ēd un sūkā Es uz kokiem došos kakāt Tu te lēnām zāli plūkā Baigi dirst vaig... Pizdausts aizgāja dirst. Uzrāpās augstu vecā ozolā un spieda. Kur gadījies, kur ne, tieši zem koka gadījās slaida brunete, kurai kaksis uz galvas uzkrita un šī: Brunte. (reālā škrobē) Vai man dieniņ, kas tad tas Krīt no koka kakiņas? Visa galva, labais sāns Kas to dirsis, gan ir krāns... Pizdausts. (nolecot no koka) Piedod maigā, piedod jel Es kā cirtnis – ahujel! Esmu nelāgs, esmu dumjš Taču man ir arī loceklis! Brunete. (jau smaidot) Nu gan jauki, tad man prieks Varbūt tiks man spermīds lieks? Dosimies pie dīķa plašā Drātēsimies ritmā brāšā Tikai es vispirms dīķī Noskalošos kaila... Pizdausts. Tas būs jauki – karaliski Tas būs erotiski gan Uzvedīšos netaktiski Onānēt jel patīk man! Brunete nometa drēbes un ielēca dzidrajā ūdenī. Pizdausts skatījās, smaidīja un onanēja. Tas bija jauki. Kad meitene noskalojās un tika vaļā no riebīgās smakas, viņa pievērsās Pizdaustam. Brunete. (koķeti) Skatos milzenis starp kājām Droši eleganti iekšā iet?! Zinu to, ka man pie mājām Tādu krānu nepietiek! Pizdausts. Ak, paldies par vārdiem jaukiem Esmu pacilāts un man jau svilst Man redz patīk tavas krūtis Uzpišam, lai pīzda dilst!? Brunete iepleta kājas un Pizdausts momentā bija iekšā un darīja lietas. Brunete. Vai, paldies, tas jauki bija Ārdīji tu mani spēji Spermas lāse tūplī lija Pūta skaisti siltie vēji! Pizdausts. Jā, paldies, paldies... Pizdausts iemiga, bet kad pamodās, zirga un brunetes vairs nebija. Tāpat kā drēbju un naudas. Pat mobilo brunete nozaga... Pizdausts devās tālāk ar kājām. Kails. Viņš gāja dienu un nakti, līdz beidzot nonāca kaimiņvalstī, kur viņu sagaidīja pats Antons ar astoņām ielenēm. Antons. Ak jel... Pizdausts. (saguris) Ak, dod jel man mauci Un ierādi man vietu Paldies, ka ciemos sauci! Es labprāt dusēt ietu... Antons. Nemal lūdzams tukšas runas Došu pudeli tev dzert Tad tu pālī ņemsi dunas Varēsi tās dirsās ņemt! Pizdausts. Kāda runa... Ielenes. (korī) Ak, jel skaistuli, ak, kailais! Tev ir loceklis kā zars Gluds un baigi slaidais Uzbango mums seksa gars! Pizdausts. Taisam grupveida, es lūdzu Drāžamies kā zvēri jel Antons. Laba doma, tev, mans draugs Spēcīgs gribasspēks tev dots Meitenēs tavs līkais brauks Drātēt mani tev būs gods! Pizdausts. Nē, paldies, tas laipni skan Taču negribu to gan! Antons. Nu i labi, man pie kājas Ejam iekšā drāzties sākt Man ir skaistas lielas mājas Aicinu jūs iekšā nākt! Visi iegāja iekšā un sākās grupveida seksa pasākums, kura laikā Pizdausts ieguva sešas ielenes un jutās savārdzis. Pizdausts. Vai, es atlaidīšos gultā Atvilkšu es elpu gan Savārgusi mana bulta Laikam vecums nācis man! Pizdausts iemiga turpat, kamēr pārējie, kam spēks vēl bija, turpināja drāzties vēl vairākas stundas, kamēr aizmiga blakus. Nākamais rīts sākās ar seksu un greznām brokastīm. Anotns ar Pizdaustu katrs sēdēja savā galda galā, bet ielenes pa vidu. Tikai dažām tika tas gods, ēšanas vietā sūkāt Pizdaustam! Antons no rīta izskatījies nedaudz norūpējies, bet Pizdausts izlikās to nemanot. Pizdausts. Pametiet man lūdzu gaļu Pasniedziet man aliņu Nerunājiet jūs par skaļu Nespiediet man galiņu! Esmu atpūties un jautrs Garīgais man nav vairs kautrs. Antons (pēkšņi neapmierināts) Dzirdēju no vienas savas Ka tu rupji beidzi reiz Esot nobeidzis uz nabas Atvainojies gan šoreiz! Pizdausts. Beidzu es gan tā, gan šādi Galu galā – visvisādi Bija gan dirsā, mutītē Arī muļķēm pakrūtē... Taču nejūtu es vainu sevī Kāpēc tad tu drāzt man devi? Ja tev kaut kas sakāms man Saki, neturi to sevī, gan! Antons. Teikšu gan, un ļoti stingri Aizej padročī sev vingri Paēd, droši, padzeries Pasmaidi un prom dodies! Pizdausts. Nebūs tā, es nepadošos Labāk stingri izvingrošos, Paņem labāk, cīņā stājies Nevis glupi izrunājies Sākās cīņa, kurā Pizdausts tika ievainots, bet Antons nogalināts beigts. Pizdausts apraka Antonu pagalmā un pats apmetās uz dzīvi Antona lielajā mājā ar daudzajām ielenēm. Sākās ražena seksuālā dzīve. Kādu rītu viena no ielenēm pienāca pie Pizdausta un uzsāka dialogu! Leokādija. Ak, Pizdaust, jel stingrā roka Spēcīgais tu penis mans! Jāsaka man tev ir bez joka Tu man esi donžuāns! Esmu grūsna, mātes gaidās, Dāvāšu jel dēlu tev! Pizdausts. Ai, cik laba man šī ziņa Nāk no trešās man jau tā Grūsna vēl ir Rita, Ņina Bet tu būsi labākā! Leokādija. Vai tu taisnību man saki Vai tik liegi kairini? Pizdausts. Meloju es, skaidra lieta Tu man riebies, tas ir fakts Tu kā zeķe man piesieta Mums bij nelāgs dzimumakts! Leokādija. Kādēļ saki šādus vārdus? Kādēļ mani apcel, draugs Pizdausts. Pateikšu vēl vienu lietu Varbūt labu varbūt nē Gaidam dēlu, ņipru, cietu Dzemdē viņu izlietnē! Pizdausts patrieca Leokādiju no istabas, bet pats nodevās vieglam rīta onānismam. Spīdēja koša saule un pagalmā vīdēja zirgs... Tas pats –vecais labais, slimais zirgs. Pizdausts beidza paātrināti un devās zirgu apkampt. Zirgs arī priecājās un no prieka apdirsās. Pizdausts apvainojās un aizgāja staigāt pa veikaliem. Veikalā Pizdaustu uzrunāja kāds nepazīstams vīrs melnā plašķī. Vīrs melnajā plašķī. Nu man laime, nu man prieks Pats Pizdausta stāvs man priekšā Pārstigums nudien nav lieks Iesiem, liesim šņabi iekšā! Pizdausts. Kas tu esi, ko tu teic? Kādas lietas tu šeit veic? Kāpēc mani uzrunā? Kādā, nahuj, sakarā? Vīrs melnajā plašķī. Esmu tavais tēvs, man liekas Esmu vecais Katalonijs - dzērājs Esmu tas, kas ar tavu māti tiekas Esmu pāļa aktīvs ķērājs! Pizdausts. Tava dzeja netīk man Taču tēvs tu man, tas gan! To es jūtu, tāda smaka Tāda pazīstama fraka Atceros, jel kādu dienu Tu man liki izdzert pienu Kuru govs no peņa lēja Un no kura sieru sēja Vīrs melnajā plašķī. Nē, nudien, tad tā ir kļūda Neesmu es tavs tēvs ne sūda! Manējais nu dien bij priecīgs Arī krāns tam bija niecīgs! Pizdausts aizvēra bikšu priekšu, nospļāvās un aizgāja prom no vecā vīra, kurš sajauca Pizdaustam galvu. Notikušais lika Pizdaustam pārdomāt attieksmi pret savām sievietēm un topošajām bērnu mātēm... Viņš nolēma uzrunāt visas, ko arī izdarīja vakarā. Pizdausts. (ieleņu ielenkts) Dāmas, klusu tagad esat! Klausāties ko teikšu es! Paribē jūs dēlus nesat Kuri nāk no pipeles! Esmu tēvs un to es zinu Citus večus neatminu Kas tad vēl jūs drāzis būtu? Es pat baudu neizjutu... Nu, bet solu es jums droši Ka tie dēli dzīvos koši Es šiem dagādāšu naudu Sievietes un lielu baudu Ticiet man un esat rāmas Nevis ielenes, bet dāmas! Ielenes. Pisec! Mēs esam dāmas! Pizdausts. Pateicu un ļauju iet! Ejiet pīzdas viriniet! Es mazlietiņ padročīšu Līko savu uzsildīšu Tad es nākšu visas drāzt Visos kanālos jums bāzt!
----------------- Man nav paraksta. | Offline | | |
Raicha | | Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
| vasaraa, zolituudee tu sevi smalki puudee ja nepietiek praata neiet taalaak par maajas vaartiem ka aaraa ir patiesiiba nav tiesa tur ir karstums, puteklji un iesviidushas miesas ja to sauc par skaistu vasaru aciis rieshaas krokomota asaras kas tas taads? selekcijas rezultaats krokodiils + begemots nesimpaatiskaam daamaam nosaukums dots isti pareiza nodarbe shai reizee nodarbinaat peecpusi ar diivaanu saujaa kautko atdzeseetu un siivaaku sparp luupaam kaasi taadu liikaaku | Offline | | |
Krauze | | Kopš: 11. Sep 2003
No: Dagda
Ziņojumi: 11376
Braucu ar: xXx
| Nu Jums te tirdzinhs man nav ko teikt nezinaju ka te poweri tadi makslinieki ir | Offline | | |
Kasiic | | Kopš: 13. Oct 2002
Ziņojumi: 5134
Braucu ar:
| Bljaaa... bezmaz vai asaras aciis sakreja pirmaas lapas shim topikam lasot..fuck tik sen,es LMT parstavis Rage TELE2 AUDI COUPE topiks tiem kas varbuut nezin, tas ir UB topiku aizsacejs
----------------- Reklāmas Ražošana !PM!
@M47Loud
DAC'X ROCKS!!! (c) DK | Offline | | |
Kasiic | | Kopš: 13. Oct 2002
Ziņojumi: 5134
Braucu ar:
| Bij tak veel doma par video klipu Rage citiigi printeeja araa tos textus kaa shodien atcros
----------------- Reklāmas Ražošana !PM!
@M47Loud
DAC'X ROCKS!!! (c) DK | Offline | | |
depo | | Kopš: 09. Jan 2006
Ziņojumi: 20924
Braucu ar: Zirgu
| Juus visi tik dirst gudri maakat, Bet dariit taa arii neko nesaakat, Gudrus tik teelot maak, Bet izdariit neko nemaak, Liigo ir garaam, Saaciet rushinaat pa vagaam, Poweristi taadi sasisti, Laikam buus atraavushi no audi pa asti. Liigo liigo | Offline | | |
|
RAGE | | Kopš: 26. May 2003
No: Rīga
Ziņojumi: 16328
Braucu ar:
|
----------------- Unofficial Bandit | Offline | | |
se7en | | Kopš: 28. Dec 2004
No: Dobele
Ziņojumi: 27651
Braucu ar: SE7EN, MV-989
| Karoč džeki, izlasīju daudz, bet ne visu, reāls talants Apbrīnoju cilvēkus, kas māk šitā rečetēt un močīt!!!
----------------- In case if I die, I'm gonna leave you a message: "F*** you all." | Offline | | |
Raicha | | Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
| vislabaakaas idejas uz zemeslodes rodas seezhot uz tualetes poda pie joda dveeselee daudz miera un nosviidusi piere acu plaksti pieveerti nu tikai seedeet bik neeerti saikne ar dabu juutama eku, iedomajies anglijas karalieni atspiedushos ar kaaju pret sienu sazhmiegusi seju, pirmaa leedija meegjina dabuut uz leju to par ko neraksta meediji te arii vienliidziibas ideja maate daba neshkjiro sejas | Offline | | |
Raicha | | Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
| jaa es shad tad paostu daargu viinu bet es neesmu aizmirsis latvijas balzaama shnjabi un polju amfetamiinu jaa es braucu ar diizeli lielu un eertu bet es neaizmirstu huljiganku un ko taa ir veerta nee es vairs nepiipeeju gramu uzreiz es tagad speeju no vinja uzpiipeet divreiz | Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, BlackMagicWoman, Exclusivity, GirtzB, Lafter, MarC, PERFS, PG, RVR, SteelRat, VLD, linda, mrc, noisex, smudo, xjs_4
|