...tas aizgāja bēdīgs, jo viņš bija ļoti bagāts.
Mk 10:22.
Cilvēks, kuram Jēzus nespēja sniegt iepriecu!
Kungs Jēzus taču ir lielais Iepriecinātājs. Jairum, kad tas saņēma ziņu par sava bērna nāvi, Viņš saka: „Tici vien!” Un tas sekoja.
Grēciniecei, kas savas neizdevušās dzīves postu izraudāja pie Viņa kājām, Viņš sacīja: „Tev tavi grēki piedoti.” Kāda ieprieca!
Un cik ķēnišķīgi Viņš iepriecināja krustā sisto slepkavu savā šausminošajā nāves stundā.
Līdz šodienai neskaitāmi ļaudis slavē un pateicas par iepriecu, ko tie saņēmuši no sava Pestītāja.
Bet te ir viens, kas aiziet no Jēzus bez iepriecas. Satriecošs skats – lēnām attālinās jauns vīrietis. Ar nopietnu jautājumu viņš bija atnācis pie Jēzus. Saruna beidzas ar Jēzus uzaicinājumu: „Staigā Man pakaļ!” Tieši tāpat, kā Viņš bija aicinājis Pēteri no viņa zvejas laivām un Mateju no viņa netīrajiem naudas darījumiem. Tie bija Viņam sekojuši.
Šis jaunais vīrietis noraidīja Jēzus aicinājumu, sekot. Ar to saruna beidzās. Vairs neatskanēja neviens vārds. Jaunais vīrietis bēdīgs aizgāja. Viņš nojauta, ka ir noraidījis lielu savas dzīves izdevību.
Tā viņš aiziet. Jēzus noskatās viņam pakaļ – un apbēdinātajam nesaka nevienu vienīgu iepriecas vārdu.
Jēzus mūs var iepriecināt tikai tad, ja mēs paši vēlamies Viņu. Nav nevienas iepriecas ārpus Viņa. Dzīvot bez Viņa, nozīmē būt mūžam neiepriecinātiem ļaudīm. Staigājot ar Viņu, mēs piedzīvojam: „Viņš ir Gaisma, Ieprieca un Žēlastība...”
+ + +
Mēs Tev pateicamies, Kungs, ka Tu līdz ar sevi mums dāvini visu.
Āmen.
šitie "ceitgeistveidīgie" starpcitu arī labi zombē. pazīstu dažus, kuri ir totāli novērušies un zaudējuši sajēgu spriest paši, kas ir labs, kas slikts, jo sazvērestības teorijas youtubaa skatās cauru dienu. kad kādu tādu gadās satikt, vins tevi momentā neapzināti sāk zombēt tajā pat stilā, jo ne par ko citu vairs nedomā. stāsta par dolāriem, visu zin par federālo rezervi, masu medijiem, reliģiju, un cīsiņu ķīmisko sastāvu. par tēmas "ierosmi" var kalpot gandrīz jebkas, jo tēmas ir apgūtas plašā spektrā, sākot ar dvīņu torņiem un beidzot ar izsmēķi vai cīsiņiem veikalā plauktā, tā sacīt - lauks sagatavots, lai "apmācīts" cilvēks varētu sākt maukt no jebkuras vietas tajā ziņā, konjaka glāze ir veselīgāka par 10 minūtēm zombējoša video
Cik noprotu, tad tajā baznīcā pie kuras piederīgs ir Speeds, viss ir vislabākajā kārtībā - tur nav ne zagļu, ne idiotu, ne blēžu - tur visi sadevušies rociņās dzied un gavilē tam kungam par prieku un gatavojas uz mūžīgo laimību
19 Sep 2012, 21:41:06 soulfreak rakstīja:
A visās baznīcās ir vienādi dievi vai viņš katrā ir savādāks, varbūt kādā vislabākais?
Un visi Viņam piebalsoja un brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca pār Viņa lūpām, un sacīja: „Vai šis nav Jāzepa dēls?”
Lk 4:22.
Sirds slimnieks zin, cik bīstama viņa sirdij var būt pēkšņa gaisa spiediena maiņa.
Bet vai mēs zinām, ka tāda „laika maiņa” var būt arī sirdīs un tā ir bīstama visai mūsu dzīvei – laikā un mūžībā?
Par tādu laika maiņu sirdīs ir runāts šeit:
Jēzus bija nācis no Nācaretes, kur Viņš pavadīja savu jaunību. Tas bija liels satraukums. Nepazīstamais jaunais vīrietis bija kļuvis ļoti slavens. Nav nekāds brīnums, ka draudzes nams sabatā bija pārpildīts. Katrs vēlējās dzirdēt Jēzu.
Un cik ķēnišķīgi Viņš runāja: „Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā...”
Ļaužu pulks klausījās kā apburts. Katrs sajuta sevī, kā viņu saistīja viņa daba, grēki, kā viņu sagūstītu turēja velns. Vai tad patiešām varēja būt tāda brīvība? Vai tas vīrs, tur, priekšā, patiešām varēja būt tāda brīvība? Vai tas vīrs, tur, priekšā, patiešām bija saistīto Pestītājs?
Daudz netrūka, un dažs labs būtu sācis Viņam ticēt. Bet te – Jēzus runas laikā – izraisīja šaubas: „Ko Viņš runā? Kas Viņš tāds ir? Mēs Viņu pazīstam – Viņš ir tikai namdara Jāzepa dēls! Neļausim taču sevi apcelt par muļķiem!”
Laika maiņa sirdīs!
Tieši tāpat arī notiek šodien, ja kādu Svētais Gars aicina pie Jēzus. Tad uzreiz saslejas vecā daba: „Es negribu kļūt par Jēzus īpašumu! Nē! Es negribu! Un tad tik ļoti tuvu mūžīgās dzīvības vārtiem sirds izdara liktenīgu novēršanos...
+ + +
Kungs! Palīdzi mums izlauzties cauri visiem šķēršļiem, līdz piederam Tev pilnīgi!
Āmen.
Es ticu, ka pastāv "matrica" vismaz enerģētiskā līmenī, kurā dzīvojam. Kā tāds liels wifi pārklājums pa visu pasauli, vai visumu tikai nav īsti skaidrs
Lūgšanas ir viens no veidiem, kā tai pieslēgties un censties ietekmēt tās darbību.
Un lūgšana ir process kad izvelc antenu un pieslēdzies šim pārklājumam.
Tādēļ es ticu, ka vīri ar pietiekami garām antenām var arī lietu salūgt
Pats gan diezgan norobežojos no "grāmatā" rakstītā un ar to saistītiem rituāliem, un izvēlos citus ceļus kā pieslēgties "matricai" - mūzika, alkohols, mīlestība, vide, Oskars Kalpaks (patīk ar viņu iedzert pēcpusdienas kafiju)
Es ticu, ka pastāv "matrica" vismaz enerģētiskā līmenī, kurā dzīvojam. Kā tāds liels wifi pārklājums pa visu pasauli, vai visumu tikai nav īsti skaidrs
Lūgšanas ir viens no veidiem, kā tai pieslēgties un censties ietekmēt tās darbību.
Un lūgšana ir process kad izvelc antenu un pieslēdzies šim pārklājumam.
Tādēļ es ticu, ka vīri ar pietiekami garām antenām var arī lietu salūgt
Pats gan diezgan norobežojos no "grāmatā" rakstītā un ar to saistītiem rituāliem, un izvēlos citus ceļus kā pieslēgties "matricai" - mūzika, alkohols, mīlestība, vide, Oskars Kalpaks (patīk ar viņu iedzert pēcpusdienas kafiju)
Derēs, taču ir jāmāk pagatavot. Cik atceros tad bija tikai tā cepurītes miziņa jāmet mikrenē vai kkā tā, internetā noteikti var atrast... Tomēr nelegālais gals vienmēr būs efektīvāks!
Arī ļaunie gari daudzus atstāja, kliegdami un saukdami: „Tu esi Dieva Dēls!” Bet Viņš tos apsauca un neļāva runāt, jo tie zināja, ka Viņš ir Kristus.
Lk 4:41
Primitīvam prātam liekas, ka Jēzus droši vien ir uzņēmies cīņu ar neticīgiem, citādi ticīgiem un bezdievjiem.
Kas tā domā, tas dziļi maldās.
Jēzus, Dieva Dēls, protams, ir lielais Cīnītājs. Bet Viņš nekad necīnās pret cilvēku, bet vienmēr par cilvēku.
Viņš cīnās par cilvēkiem, kuri ir dēmonisku spēku varā. Viņš cīnās par cilvēkiem, kuri savā melīgumā, netiklībā, strīdīgumā, kaislībās un mantkārībā ir brīvprātīgi velna kalpi.
Par šādiem cilvēkiem cīnās Dieva Dēls. Viņš cīnās – iespējams, ka mēs to būsim aptvēruši – par mums!
Mūsu dēļ Dieva Dēls kļuva par cilvēku un piedzima Betlēmē. Mūsu dēļ Viņš cīnījās lielās sirds izbailēs Ģetzemanes dārzā. Mūsu dēļ Viņš tika pienaglots pie krusta, Golgatā. Mūsu dēļ Viņš augšāmcēlās no mirušajiem. Un mūsu dēļ Viņš sūtīja pasaulē savu Svēto Garu.
Mūsu Evanģēlija vārds ir ar ļoti dziļu zemtekstu. Tas var būt arī aizklāts un neizprotams. Bet mēs drīkstam to saprast: Jēzus cīnās mūsu dēļ, lai mūs atsvabinātu no tumsības varas, lai mēs kļūtu dzīvā Dieva brīvi bērni.
Vai mēs šajā cīņā paši esam pavisam nevarīgi?
Nē! Ļaudis nāca pie Jēzus. Spiedās pie Viņa. Piesauca Viņu. Tā varam rīkoties arī mēs.
+ + +
Kungs! Mēs ilgojamies pēc brīvības, ko sniegt vari vienīgi Tu.
Āmen.
Kāds no Viņa mācekļiem sacīja uz Viņu: „Kungs, māci mums Dievu lūgt.”
Lk 11:1.
Mēs nedrīkstam šo lūgumu saprast pārāk viegli. Reiz kāds man teica: „Žēl, ka jaunībā skolā neiemācījos angļu valodu. Tā man tagad pietrūkst ārzemju ceļojumos. Bet – tieku galā arī bez tās!”
Tā nav saprotama mācekļu lūgšana. „Būtu jau skaisti, ja varētu lūgt. Bet var jau iztikt bez tā.”
Mācekļu lūgums ir nepieciešamība: „Kungs! Neiespējami ir iztikt bez lūgšanas! Taču mēs neprotam pareizi lūgt! Tu palīdzēsi?!”
Cilvēks bez lūgšanas ir kā lidmašīna miglā ar sabojātu rāciju. Cilvēks bez lūgšanas ir vientuļi padots visu savu grūtumu varai. Viņš nespēj raidīt TAM, Kas vienīgais var palīdzēt. Tas ir slikti. Bet tas vēl nav viss.
Cilvēks bez lūgšanas ir miris Dievam. Kādreiz esam stāvējuši pie mīļa aizgājēja zārka. Cik ļoti mēs gribētu viņam vēl kaut ko pateikt. Bet viņš vairs nerunā.
Mūsu Kungs un Pestītājs stāv mūsu priekšā. Viņš grib mums teikt kaut ko pavisam svarīgu. Taču mēs esam mēmi. Mēs nevaram runāt. Mēs nevaram lūgt. „Miris!” tā Bībele apzīmē šo stāvokli.
Cilvēks, kas nelūdz Dievu, ir tikai šķietami dzīvs.
Var notikt, ka mēs pastarajā dienā stāvēsim Dieva priekšā un Viņš mums sacīs: „Es tevi nepazīstu. Neesmu dzirdējis no tavas mutes ne lūgšanu, ne pateicību. Tevi nekad šeit nemanīja. Tagad ej vietā, kur tu vienmēr vari būt brīvs no manis – vietā, kuru tu pats sev esi izvēlējies – ej ellē!” Kas to atzīst, tas saprot, cik ārkārtīgi nepieciešams ir mācekļu lūgums.
+ + +
Kungs! Māci mums lūgt!
Āmen.
Offline
tajā ziņā, konjaka glāze ir veselīgāka par 10 minūtēm zombējoša video 
Lai gan zāles kāsis tik un tā labāks