Nu, to jau nevar izstāstīt. Nav ne baiļu, ne skumju, ne pārmetumu. Nav ķērmeņa, kurš ar 43°C temperatūru apmīzies un sasvīdis mētājas kaut kur pa kušeti reanimācijā. Viss ir klusi, mierīgi, ir tumšs ( vai pareizāk sakot, nav pat tumšs, jo nav nekā ). Nav trokšņu/skaņu. Tas pat nav tā kā tu lido. Tu nelido, jo tev nav ķermeņa tajā brīdī.
No tā var izsecināt sekojošo:
TEV NAV DVēSELES! TU ESI DVšELE, KURAI IR ķERMENIS. Tad, kad ķermenis paliek kaut kur citur, tad tu esi vienkārši dvēsele. Brīva.
03 Nov 2010, 17:16:41 taksists rakstīja:
Nu, to jau nevar izstāstīt. Nav ne baiļu, ne skumju, ne pārmetumu. Nav ķērmeņa, kurš ar 43°C temperatūru apmīzies un sasvīdis mētājas kaut kur pa kušeti reanimācijā. Viss ir klusi, mierīgi, ir tumšs ( vai pareizāk sakot, nav pat tumšs, jo nav nekā ). Nav trokšņu/skaņu. Tas pat nav tā kā tu lido. Tu nelido, jo tev nav ķermeņa tajā brīdī.
No tā var izsecināt sekojošo:
TEV NAV DVēSELES! TU ESI DVšELE, KURAI IR ķERMENIS. Tad, kad ķermenis paliek kaut kur citur, tad tu esi vienkārši dvēsele. Brīva.
Skan jau mega interesanti, sajūta kopumā patīkama? Nav vientuļi? Un, ja drīkst zināt, tad kāds bija iemesls klīniskajai nāvei?
es staasatiju, ka tad kad tevi izrubij, tad sajuutas nav nekaadas, tikai dzirdi, ka apkaart kkas notiek i to ne vienmeer, nav nekaadi nedz sapnji, nedz domas, bet kad esi nogdaunaa, tad saproti kas ir noticis un pie sevis domaa, vot bl*e su*a... vai ir liidziigi shajaa gadijumaa
[ Šo ziņu laboja janchikz, 03 Nov 2010, 17:24:26 ]
Tajā brīdī neko nedomā, jo viss ir labi. Un, protams, neko neapzinies.
Par to, kas ir noticis man pēc tam pastāstīja medicīnas personāls.
Man bija ielaists meningīts. Kā jau īsts vecis pie ārstiem negāju, kamēr mājās gandrīz nomiru. Domāju, ka esmu saaukstējies vai hvz, jo pie 41°-42°C padomāt īpaši saprātīgi nevar, laikam..
Mani tādu atrada vecāki un izsauca ātros. Reanimācijā arī bija mans "trips".
03 Nov 2010, 17:29:12 Fake_Minx rakstīja:
bet tas tukšums ir tik patīkams... pie apziņas esot, tik labi laikam neesmu jutusies, vai arī tikai īsu, īsu mirkli...
Lasāmviela. ..un.. 80 procentos gadījumu, tas viss, ko klīnisko nāvi piedzīvojušie cilvēki stāsta, ir zaķa mēsli :zvaigžņu_kari: . Jā, grāmatu esmu lasījusi.
03 Nov 2010, 17:29:12 Fake_Minx rakstīja:
bet tas tukšums ir tik patīkams... pie apziņas esot, tik labi laikam neesmu jutusies, vai arī tikai īsu, īsu mirkli...
+1
Un to vairs nevar noķert dzīvē.
laiks pamēģināt stiprās narkotikas!!!
bet vispār onkulis pagājušajā vasarā ar ietrāpīja klīniskajā nāvē, teica to pašu ko taksists un kad ar elektrošoku uzrāva augšā tad pēctam uzreiz sāpes jūtamas x10 un gribas uz atpakaļ, bet nu tas tik tā sākumā, dzīvot ir forši
----------------- Logo, vizītkaršu, plakātu, bukletu, flash u.c izveide. vissaldākās cenas. PM. DE?!GN - the problem comes first.
03 Nov 2010, 17:47:18 Fake_Minx rakstīja:
nu jā - dzīvei parādās cita garša vairs negribas tā vienkārši izsviest laiku vējā
bet tai pat laikā vairs nav bail no nāves
Nu i nafig, ja pec naves ir tb NAV NEKAS, tad es negribu mirt, tas ir drausmigi! Kaut vai labak tad degt elles ugunis, bet vsm tur kads bus un bus actions(tfu tfu tfu)!
Man jau liekas ka mums no sakuma vajadzetu saprast no kurienes musos rodas dvesele, kad mes piedzimstam vai ari kad vel veidojamies. Jo tad mes ari zinatu uz kurieni mes pec tam iesim vai tiksim t.i. vai pec naves reinkarnesimies, vai ari dzivosi velreiz to pashu dzivi utt.
[ Šo ziņu laboja The_Fireman, 03 Nov 2010, 19:14:08 ]
Offline
