Veco māju atrašanās vietas var atrast , ļoti daudz mājas no kurām deportēti iedzīvotāji dabā vairs nav , ja ir kāds kas ar metāla detektoru pastaigā varbūt noder ...
Veco māju atrašanās vietas var atrast , ļoti daudz mājas no kurām deportēti iedzīvotāji dabā vairs nav , ja ir kāds kas ar metāla detektoru pastaigā varbūt noder ...
Man tāds niķis, kad kaut kur braucu un redzu lauka vidū ozolu, iečekoju deportēto kartes. Ļoti bieži tai lauka vidū ir bijušas mājas, no kurām izvesti.
Apskatos 1942.g. Skarbi. Ar vilcienu varēja aizbraukt, kur grib. Ventspils-Mazirbe-Dundaga-Sasmaka-Roja-Talsi. Kuldīga-Ēdole-Alsunga-Pāvilosta-Liepāja-Rucava.
Nebija nekādas savienības, kura deva naudu izpļerkāt, ar savu naudu, ar lāpstām uzbūvēja.
Toties kādā tempā spēja Ventspils-Liepāja līniju demontēt, tā īsti pat nepamanīja.
Deportēto kartē ir 2 ģimenes no mūsu ciema un 1 no kaimiņiem. Visas mājas vēl šodien pastāv. 2 no viņām bija lielģimeņu saimniecības. Par 3. nezin, atceros, ka 2 vecmeitas dzīvoja, kādas nu mežā saimniecības. Visapkārt kaimiņos neviens nedraudzējās ar sarkanajiem tā kā par politiskajiem motīviem nezinu. Zēniem pašiem bij pieslēpts arsenāls, 45.gadā tur piestāja friču vagoni ar munīciju. Dzirdēja ļaudis mēļojam, ka pēčāk kautkas tika sagāzts purvā. Mēs braucām rakt, kautko atradām, bet neko īpašu
Vienu daļu šaursliežu dzelzceļu sabūvēja armijnieki kara vajadzībām.
Toreiz auto nebija tik pieejams, kur nu vēl fūres. Tie mazie dzelzceļi nodrošināja vidēja attāluma kravu un pasažieru pārvadājumus, toreiz tam konkurence nebija.
Ļauži ju arī tad arvien vairāk sāka pārcelties uz pilsētām, laukos jau tad ienāca mehanizācija, nevajadzēja tik daudz darba roku.
Līdz ko vairāk noasfaltēja ceļus, autobusi, kravas auto kļuva pieejamāki, tā tie izkonkurēja dzelzceļu. Te nav sakara ar izpļekarēšanu.
Apskatos 1942.g. Skarbi. Ar vilcienu varēja aizbraukt, kur grib. Ventspils-Mazirbe-Dundaga-Sasmaka-Roja-Talsi. Kuldīga-Ēdole-Alsunga-Pāvilosta-Liepāja-Rucava.
Nebija nekādas savienības, kura deva naudu izpļerkāt, ar savu naudu, ar lāpstām uzbūvēja.
Toties kādā tempā spēja Ventspils-Liepāja līniju demontēt, tā īsti pat nepamanīja.
Jā, nu paraudi vēl, ka arī zirgu transports izzudis...
Tolaik nebija auto katrā mājā (vai pat vairāki), tāpēc arī bija mazi vilcieniņi, kas stājās pie katra staba. Plus (kā jau kolēģis pieminēja) daļu to dzelzceļu uzbūvēja militāristi savām tā laika vajadzībām. Tai skaitā arī pieminēto Liepāja-Ventspils līniju. Pat padomju laikā tajā brauca vien daži pasažieru vagoni, kas bija salikti kopā ar kravas vilcienu. Protams, kartē daudz dzelzceļu izskatās smuki, bet lielākā daļa no tiem bija mazi un lēni bānīši. Pasaule ir krietni mainījusies kopš tiem laikiem un mūsdienās ir krietni efektīvāki veidi kā pārvietoties.
Birokrāti pieslēdzās un sāk salīdzināt pimpi ar pirkstu.
Pirmkārt, Ulmaņlaikā nebija nekāda kara. 1915. gadā izbūvēja Ventspils-Mazirbe-Dundaga, pārējo Latvijas laikā.
Otrkārt, es runāju par spēju uzbūvēt, ne par pajūgiem, asfaltētām šosejām un urbanizāciju.
Mūsu ciemā bija ap 45-50 māju, tagad rezidentu ir 5, tā kā par spēju kautkur kādu aizvest ir tukša diršana. Kāreiz krievu militāristu vajadzībām nojauca Ventspils-Mazirbe līniju. @juriz Kuldīga-Ventspils, Ventspils-Rīga daļēji vēl nebija asfaltēta 70-gadu beigās. Tas tā, uzziņai
"Līdz ko vairāk noasfaltēja ceļus, autobusi, kravas auto kļuva pieejamāki, tā tie izkonkurēja dzelzceļu. Te nav sakara ar izpļekarēšanu.". Kā šito saprast? Tiešām jāielej mutē, ka šodien ir mazspēja uzlikt 200 km sliedes ne jau 100 gadus atpakaļ. Turklāt uzsvars kā militārām vajadzībām jābūvē
Tas, ko te daži nespej sagremot, ir tas ka tas vilciens būtu nelietderīgs. Uz šiem galamērķiem jau kursē transports - autobuss, vilciens vai kas cits. Un tur var aizbraukt ar mašīnu.
Mūsdienās būvēt sliedes ir daudz sarežģītāk, kaut vai nevar sadzīt kaut kādus bezdarbniekus, kā tas bija tajos pašos 1930. gados. Kā padumjajos laikos navar Jānim pateikt, ka viņam te tagad caur pagalmu ies sliedes, jo armijai to vajag. Vismaz ne miera laikos.
Offline
Dzirdēja ļaudis mēļojam, ka pēčāk kautkas tika sagāzts purvā. Mēs braucām rakt, kautko atradām, bet neko īpašu 
