Jā, user, izdzīvot ta var, paēduši būs, bet kas tā par dzīvi 21. gadsimtā?
tā, protams, nebūs dzīve 21 gs.. bet laukos dzīvojot tam nav īsti laika, ja gribi savu govi utt.. jārēķinās, arī, ka aizbraukt nekur nevarēsi. es tādu dzīvi negribu.. bet nevajag apgalvot, ka tāpēc, ka govis ēd to nevar izdarīt, jo statoilā pirkt malku un rimi sienu sanāk neizdevīgi
pats paēst var un var ietirgot produktus, lai sanāktu elektrībai, apģērbam, minerālmēsliem un vēl šim tam..
cik tad var dabut par vienas govs nodoto pienu menesii?
tās divas govis ritīgi, pēc zelta bedres izklausās
Nekāda sarkasma user, saprotu, par ko runā Pa lielam pareizi viss, bet no otras puses ir bāze tam visam, bet ja vinas nav?
protams dzīvot var. Paēst utt.
----------------- Gribās pļūtīt? Nejūties novērtēts? Neviens nepievērš uzmanību?
Spied zemāk. Spama topiks
Jā! Man jūk komati. Tas dēļ ilga perioda komunicējot citās valodās.
Jā, user, izdzīvot ta var, paēduši būs, bet kas tā par dzīvi 21. gadsimtā?
tā, protams, nebūs dzīve 21 gs.. bet laukos dzīvojot tam nav īsti laika, ja gribi savu govi utt.. jārēķinās, arī, ka aizbraukt nekur nevarēsi. es tādu dzīvi negribu.. bet nevajag apgalvot, ka tāpēc, ka govis ēd to nevar izdarīt, jo statoilā pirkt malku un rimi sienu sanāk neizdevīgi
pats paēst var un var ietirgot produktus, lai sanāktu elektrībai, apģērbam, minerālmēsliem un vēl šim tam..
cik tad var dabut par vienas govs nodoto pienu menesii?
No govs var iegūt, paņemsim vidēju rādītāju 6000 kg piena gadā, t.i. 6000:365x31=510kg mēnesī x 0.20 Ls = 102 Ls/mēn. Izklausās jauki, tikai jāņem vērā virkne apstākļu, pirmkārt, viss piens jānodod, otrkārt, kam to nodot (neviens pēc tavas 1...3 govju piena nebrauks), kā atdzesēt, uzglabāt utt. Ja ir govs, pašam piena, sviesta, biezpiena, krējuma, siera utt. pietiks, bet nevajag domāt par naudas pelnīšanu. Radinieku saimniecībā vēl pirms dažiem gadiem bija gan govis, gan cūkas, vistas u.c. mājlopi, apstrādāja zemi, vāca sienu, kūla graudus utt.. Līdz padraudzējās ar matemātiku, sarēķināja, cik daudz degvielas u.c. līdzekļu tiek ieguldīts, neskaitot paša darbu, protams, kāda tad ir atdeve no tā visa. Nekā tur nav. Protams, tantuks ar savu mikronaturālo saimniecību var sisties, bet ģimeni ar bērniem uzturēt būs kā būs. Kaimiņam ir ferma ar ~ 100 govīm, krievu laika būves, tehnika, bomžu darbaspēks un tad vēl kaut kā iztiek. Tā kā runāt te var daudz un ilgi, stāsti un varianti ir miljons. Arī es bērnībā dzīvoju laukos, Latgalē, kur tante viena pati darīja visu, no tumsas līdz tumsai, dzīvoja, nesūdzējās. Veikalā pirka tik maizi, sāli, cukuru, sērkociņus Ģimenes, ko uzturēt viņai nebija, nebija jādomā, kā apģērbt citus, kā palaist kādu skolā utt.
Labi, jāiet gulēt, saimniekojiet vien virtuāli pa laukiem tālāk
Es brīnos par tiem, kuri joprojām nosoda tos, kuri brauc pelnīt naudu citur. Varbūt varat nosaukt kaut vienu iemeslu, kāpēc viņiem ir jāatgriežās?
Dzīvojot laukos, neviena mājsaimniecība nevar izdzīvot patstāvīgi, slauc to vienu vai divas govis cik gribi, tāpat vajadzēs papildus ienākumus. Pastalās neviens tagad nestaigā un skola arī kautko maksā un izslauktais piens uz tirgu jāved, īsi sakot atkal tukša dir$ana par dzīvi laukos. Protams ir arī tādi, kuriem pat kartupeļus iestādīt ir slinkums, bet tie arī nekur nebrauc.
Pašam ir tikai viens radagabals, kas aizbraucis. Te viņa laikam skolas virtuvē par pavāris strādāja - kapeikas. Tur tagad ir atzīta šuvēja ar lielu talantu.
Atpakaļ nebrauks. Nenosodu.
Latvijā ir jārada darbavietas ar lielu pievienoto vērtību. Labāk maksāt vienam čalim 2k, nevis desmit nodzītiem lauciniekiem pa 200.
29 Oct 2012, 00:33:30 Markss rakstīja:
Vai tagad drīkst vienas govs saimniecība nodot pienu?
Manuprāt vai tev pašam nebija jābūt piena mājai, ar dzesētāju un tml. lietām?!
+1
nez kur šamie to pienu taisās nodot, sen jau nav tie laiki, kad varēja ar savām 6 piena kanām izvilkties uz ceļa un iegāzt piena vāģī.
Tā jau tika liekās, ka naudu nevajag, bet tās pašas zāles, preži, zobu pasta, maize, margarīns utt. tās ir lietas, kuras jāpērk. Naudu laukos, kur saimniecībā ir viena govs un zirgs, pelna ejot mežā, savādāk jau nu ir zars.
Vienas govs pienu var nodot, ja savācējam pa ceļam vai kā sarunā. Nebrauks savācējs 20km purvā pēc divām kannām. Var vest paši līdz savācējam, daudzi tā dara - passatā iekšā kannas un izved līdz šosejai.
Otrs - bieži govs pienā ir stafilokoki. Mājas lietotājs to var nemanīt un dzer to pienu, nekas slikts arī nebūs, bet pārtikas rūpniecībā tāds piens neder. Ja tādu kannu iegāž cisternā, tad visa cisterna pagalam, tapēc bieži savācēji neņem no vienas govs saimniecības, jo tad ir liela iespēja, ka saimniekam/cei nav naudas, lai nodrošinātu piena uzglabāšanu, vetpārbaudes un potes gotiņai n'shit. Parasti vetārsts ir pazīstams, tad iedod pudeli un vajadzīgais zīmogs ir.
29 Oct 2012, 02:14:41 Fandulis rakstīja:
Varbūt varat nosaukt kaut vienu iemeslu, kāpēc viņiem ir jāatgriežās?
Tēvu zeme, saknes, identitāte.
Ko Tu te stāsti, tas viss ir pofig, galvenais ir nauda, liels televizors, auto uz līzinga, māja Mārupē un šancēt pēc iespējas mazāk. Ja Latvijā tā nevar, tad jābrauc kkur dzīvot ar indusiem un jāpašī cehā kamēr iet konveijers. Tad var nopirkt 42" teļļuku, vairāk jau neko nevajag. Anē, vajag uzrakstīt Latvijas elektroniskajos medijos, cik kruta ir UK veikalā nopirkt ūdeni plastmasas bacilī un rīt konservus, bet tie, kas tēva mājās iesmeļ ūdeni no akas un konservē pašu audzētus dārzeņus, ir lohi.
80% gadījumu tā arī ir, par to ir bezjēdzīgi diskutēt
29 Oct 2012, 02:14:41 Fandulis rakstīja:
Varbūt varat nosaukt kaut vienu iemeslu, kāpēc viņiem ir jāatgriežās?
Tēvu zeme, saknes, identitāte.
Ko Tu te stāsti, tas viss ir pofig, galvenais ir nauda, liels televizors, auto uz līzinga, māja Mārupē un šancēt pēc iespējas mazāk. Ja Latvijā tā nevar, tad jābrauc kkur dzīvot ar indusiem un jāpašī cehā kamēr iet konveijers. Tad var nopirkt 42" teļļuku, vairāk jau neko nevajag. Anē, vajag uzrakstīt Latvijas elektroniskajos medijos, cik kruta ir UK veikalā nopirkt ūdeni plastmasas bacilī un rīt konservus, bet tie, kas tēva mājās iesmeļ ūdeni no akas un konservē pašu audzētus dārzeņus, ir lohi.
80% gadījumu tā arī ir, par to ir bezjēdzīgi diskutēt
Paziņa treknajos gados strādāja par arhitekti, pelnīja zajebis, viss gāja kalnā. Līdz ar dižķibeli, protams, tādi arhitekti nah vairs vajadzīgi, bet, tā kā cilvēks fišku rubī varēja dabūt mazāk atalgotu, ne tik prestižu darbu nozarē. Šamējā lepni teica, ka nestrādās par kapeikām, pfff....un aizsipa uz Angliju, kur 10 stundas dienā mizo burkānus Cik zinu, atpakaļ nav rādījusies.
Tas ir kauns no radiem, draugiem, paziņām, strādāt mazāk vai ne-kvalificētu darbu šeit, un tā vietā brauktu uz ārzemēm un būt melnstrādniekam tur?
Par aizbraucejiem, esmu dzirdejis un vel joprojam klausos vienu argumentu:
Te Uk, vis ir tik labi sakartots, veseliba, pabalsti, stabils darbs, jo redz agenturam ir interese tevi kaut kur iekartot, var noiret maju, nopirkt TV un vienreiz gada aizbraukt atpusties.
Ja par atputu nenoliegsu, ieks Uk tie celojumu piedavajumi ir tiesam labi, tapec pasi ar damu saplanojam, ka aizlidosim uz UK, un tad no turienes talak kur +25
Bet atpakal pie lietas, nozelojami liekas tas, ka UK dzivojosie pat Aagnlu valodu knapi lauza, jo to nevajagot tac nemaz, polu veikali, lietuviesi utt. Un ari agentura tik Yes vai No jasaka, jo cilajot kastes nekas vairak nav jazin.
Un sadi dzivo manuprat loti daudzi kas aizbraukusi. Protams ir ari tadi, kas apguvusi labi valodu, strada labi apmaksatu darbu un brauc uz copi uz visadiem okeaniem utt.
Sis abas situacijas man noverojamas gjimenes radinieku loka, ka viens censas un dzivo, tiesam savos 50 gados strada, mak valodu un ari dara ko velas. Bet otrs tik no agenturas un cikst par saposu muguru jo redz kastes esot smagas, kaut tepat LV, ir Bakalaurs + Magistrs ķīmijā, kā arī pedagoga izglītība. Un nelielu laiku pirms aizbrauksanas bija piedavajums no Olainfarm, par tiesam labu atalgojumu, bet redz, esot jabrauka, ziema celi netiri utt. Bet aizbraucot uz UK, pat valodu slinkums apgut.
29 Oct 2012, 02:14:41 Fandulis rakstīja:
Varbūt varat nosaukt kaut vienu iemeslu, kāpēc viņiem ir jāatgriežās?
Tēvu zeme, saknes, identitāte.
Tēvu zeme, kur fiziski ir tava tēvu zeme? Imantā, lietuviešu projektā ar eiroremontu, zviedru nopirktajos mežos, krievu nopirktos laukos un dzīvokļos vai kredītā paņemtajā somu mājā uz 50 gadiem, varbūt konts ir latvietim piederošā bankā.
Nefilosofē, tava garīgā maize vēderu nepiepildīs un rēķinus nesamaksās.
vieglaak saprasties, protams, var uzdot sarezgiitaakus uzdevumus utt
labus darbiniekus tacu visur noveertee
latvietim savukaart labums taads, ka vinam dod vairaak stundas ko straadaat taapeec vairaak var nopelniit
29 Oct 2012, 12:14:33 Czar rakstīja:
Kāds labums anglim ņemt darbā latvieti, kas rubī valodu? Maksāt var mazāk?
nez kā anglim, bet man (DE) svarīgi ir, lai nodaļas vadītājs (vācietis) ņemot darbā latvieti
1. var izskaidrot darba uzdevumu precizējot nianses
2. pārliecināties, ka darbinieks ir sapratis uzdevumu
3. zināt, ka tikts padarīts tieši tas, kas vajadzīgs tā, kā prasīts un man nenāksies piesaistīt papildus resursus, lai izlabotu kasjakus
btw, pašam bāleliņam arī par ļaunu nenāk, ja saprot gan to, kas rakstīts darba līgumā, gan dzīvokļa īres līgumā, gan arī veikalā uz rauga paciņas. Par komunikāciju darba vietā pat nerunājot (pagājšnedēļ noklausītais viesa šaubas par CV minēto valodas līmeni, attiecīgi nu jāpievērš papildus uzmanība/kontrole paveiktā darba kvalitātei: "mans pauze taisīt, tavs līdzi nāca? puse stunda pēctam". Laikam nozīmēja, ka pēc pusstundas plānota pusdienu pauze...)
nu ja grib straadaat vairaak ar galvu un mazaak ar rokaam tad bez valodas buus gruuti
bet ir izneemumi, piemeeram, prieksnieks kaads polis un liinija sajaukta austrumeiropa - tad par liinijas vadiitaaju var tikt arii tikai ar maati & lauziitu krieveni
Offline
Ģimenes, ko uzturēt viņai nebija, nebija jādomā, kā apģērbt citus, kā palaist kādu skolā utt.
Cik zinu, atpakaļ nav rādījusies.
Bet aizbraucot uz UK, pat valodu slinkums apgut. 
