Tēma: Ekonomikas krīze jeb depresija v2

Kopš: 29. Jul 2002

Ziņojumi: 173

Braucu ar: MINI un bobiku

Kopš: 14. May 2007

No: Talsi

Ziņojumi: 3832

Braucu ar: bmw

13 Dec 2008, 23:47:58 Duke rakstīja:

13 Dec 2008, 23:42:38 Jureks rakstīja:

13 Dec 2008, 23:36:58 AV rakstīja:

13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?

Smagi kljudies

Micrasoft Navision vai Dynamics.. 10min, njaa es ar šīs programas apkalpojosho uznjeemumu cīnos stundām un dienām, nedeljaam

bet tad taa ir apkalpojosha uznjemuma vaina, ne ta?

Kopš: 29. Jul 2002

Ziņojumi: 173

Braucu ar: MINI un bobiku

14 Dec 2008, 00:47:32 Duke rakstīja:
nu ja Tu domā VAS, pašvaldību AS un tamlīdzīgi skaitīt klāt, tad tur algas netiek finansētas no nodokļiem (t.sk. to valdes). Tur naudiņa plūst no tiešajiem sniegtajiem pakalpojumiem (izņēmumi, piemēram, pasažieru vilciens, kam ir subsīdijas, utt).

p.s. tad tagad jāskaita arī Parex klāt un gribi teikt, ka arī tur alga nāk no nodokļiem?

Kopš: 29. Jul 2002

Ziņojumi: 173

Braucu ar: MINI un bobiku

Kopš: 29. Jul 2002

Ziņojumi: 173

Braucu ar: MINI un bobiku

14 Dec 2008, 01:36:39 Duke rakstīja:
Par tām 10min - es ģeneralizēju, Tu konkretizē uz specifisku aplikāciju noteiktos apstākļos.

13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?

Kopš: 03. Mar 2004

No: Rīga

Ziņojumi: 2258

Braucu ar: izslēgtu DSC

14 Dec 2008, 02:43:50 Duke rakstīja:
Tev ir viens mainigais... nevis auto, kas ir sistemas kopums

Kopš: 03. Nov 2004

Ziņojumi: 282

Braucu ar:

Kopš: 07. May 2003

Ziņojumi: 122

Braucu ar: BMW 330i

Kopš: 29. Jul 2002

Ziņojumi: 173

Braucu ar: MINI un bobiku

14 Dec 2008, 02:43:50 Duke rakstīja:

14 Dec 2008, 02:37:59 GP rakstīja:

14 Dec 2008, 01:36:39 Duke rakstīja:
Par tām 10min - es ģeneralizēju, Tu konkretizē uz specifisku aplikāciju noteiktos apstākļos.

13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?

Nevajag runāt muļķības. Teikts bija update un MAX 10min. Tad jau arī būtībā visi auto remonta darbi ir max 0.5h - elektriskais skrūvgriezis ir un uz priekšu. Un tad nāk klienti un stāsta par 10 min, uz ko pretī ir piedāvājums sameklēt šos gudros un dot 10 minūtes.

Tev ir viens mainigais... nevis auto, kas ir sistemas kopums

Kopš: 04. Dec 2007

No: Rīga

Ziņojumi: 2572

Braucu ar:

Kopš: 03. Nov 2008

No: Jūrmala

Ziņojumi: 67

Braucu ar:

13 Dec 2008, 21:22:11 GP rakstīja:

13 Dec 2008, 15:36:20 Duke rakstīja:
Labi, aiz neko darīt. Pāris ekonomikas patiesības, nevis puspatiesības. ok?

1. Protesta akcijas rīkotāju aicinājums

Viņi piedāvā samazināt PVN lv ražotām precēm un palielināt ārvalstu precēm. Tīri teorētiski, tas veicinātu LV precu konkuretspeju vieteja tirgu. Piekritu, bet pasaule so parasti dara ieviesot ievedmuitu.

Kapec? Jo administret dazadas PVN likmes vienam un tam pasam precem pec precu klasifikatora ir praktiski neiespejami. Tas prasitu partaisit visu precu klasifikatoru, administresanas izmaksas vismaz divkarsotos, utt utp. Tiri praktiski, mission impossible.

Nu tad - liekam ievedmuitu?
Doma jau laba, bet LV nav tiesibas neko mainit tirdzniecibas nosacijumos. Tirdzniecibas nosacijumu regulacija ir absoluta Eiropas Komisijas kompetence, lai uzturetu vienoto Eiropas Savienibas precu un pakalpojumu tirgu. Ja mes ko tadu megjinatu, tad dabutu pa dirsu no EK (lielas soda naudas), PTO (tapat lielas soda naudas) un vel dabutu ievedmuitu ieviestu pret musu eksporta nozarem. Rezultata viss kas mums paliktu ir tikai vietejais tirgus, kas nekada veida nespej uzturet ekonomikas si briza limeni. Butu ljoti ljoti smaga recesija, kurai nebutu gala. Tapat aizmirstiet par iespeju nopirkt jebkadu arvalstu preci.

2. Bet rekur bijusais CB sefs saka, ka PVN nav iemesla pacelt, lai glabtu latu.

(skat. Kas notiek Latvija 10.12.200
Jaa, vinjam ir taisniba - Centrala Banka ir arvalstu valutas rezerves, kuras vairak ka 100% apmera nosedz latu apgrozijumu. Un ka vins saka - lata vertibu var noturet pakapeniski atperkot latus, atdodot Eiro un samazinot naudas bazi. (tie ir vinja vardi).

Neliela ekonomikas teorija:
IKP ir ne tikai P*Q un C+I+G+Nx, bet arii M*v (naudas apgrozijuma apjoms, reiz, naudas apgrozijuma atrums). Ja tiktu samazinats naudas baaze, tad tas automatiski samazina IKP, jo nekas nenodrosina naudas apgrozisanas paatrinasanos (aatrumu parasti nosaka % likmes, kas latam ka mes zinam ir augstas). Tadejadi Repses piedavajums turpinat pirkt latus un uzturet cenu ir tiesais celjsh elle Latvijas ekonomikai.

Bet kapec butu jaatperk lati?
Saglabajot visu ka ir, un esoso paterinja limeni, mes turpinatu pateret ljoti daudz arvalstu prechu. Lai samaksatu par arvalstu precem ir jamaksa ar Eiro. Ta ka Zviedru bankas vairak nepludina ieksa Eiro (hipo tirgus apstajies, kreditesana apstajusies), tad vienigais avots kur dabut Eiro lai samaksatu par importu ir centrala banka (izmantojot mainjas punktus ka starpniekus). Tadejadi pie esosas situacijas mes praktiski pasi izsusinam visu savu ekonomiku turpinot pirkt arvalstu preces. Samazinot naudas bazi mes pasi sevi bremzejam. Tiesi tadelj ir nepieciesams SVF/EK aizdevums, jo tas ljautu palielinatu latu apjomu apgroziibaa (pasi zinat cik daudzi uznjemumi sobrid kave maksajumus, jo ir nenormals naudas trukums tirguu).

3. Kapec vajag palielinat PVN un samazinat IIN?

Ar otra punkta otro dalju nepietiek, lai saglabatu ekonomiku. Ja nekas nemainitos, tad tas pats aizdevums aatri tiktu izsusinats. Lai apturetu izsusinasanu ir japalielina PVN, kas sabremzee pateerinju maksimali.
Vienlaicigi tiek samazinats IIN, kas ljauj uznjemumiem/darbiniekiem nonakt pie kopiga sauceja uz noteiktiem algas samazinajumiem, radot mazakas izmaksas darba devejam pie nemainigiem ienakumiem darba njemejam. Sii funkcija ljauj uzlabot firmu konkuretspeju un attiecigi speeju konkuret eksporta tirguu.
Jaa, samazinatais imports (un imports ir liels bizness Latvija) protams bus uznjemumi, kas bankrotes un pieaugs bezdarbs, tachu ekonomikai kopuma tas bus tikai veseligi. Ja mes gribam, lai mums ir veseliga ekonomika jaunajos apstakljos, tad ir jasakozh zobi, japarorientejas no importa biznesa uz eksporta biznesu un jadzivo talak.

Īsumā: lidz sim importu mes varejam uzturet, jo bija ljoti lieli ienakumi kapitala dalja (ES nauda, hipo krediti, investicijas), ta ka hipo kreditu komponente izkriit, tad lielais imports ir kljuvis par problemu un praktiski izsuuc visu naudu no ekonomikas, kas rada maksatspejas problemas uznjemumiem. Lai labotu situaciju tiek gatavots Eiro piepludums un pie reizes veiktas korekcijas, kas bremze importa paterinju (PVN+) un veicina eksporta konkuretspeju (IIN-).

Tā. Idejas ir pareizas par importa patēriņa bremzēšanu. Bet ir nianses. Un tās ir sekojošas:
1. PVN paaugstināšana sāpēs visvairāk nabadzīgos - viņiem šie 3% būs ĻOTI nozīmīgi, savukārt stipri mazāk sāpēs turīgākiem, kam šie 3% nespēs piebremzēt patēriņu
2. Ja paaugstinam PVN lai sargātu no nevajadzīgu/nesaprātīgu preču importa, tad vajadzētu parūpēties, lai PVN uz pirmās nepieciešamības precēm būtu zemāks vai nebūtu vispār. Paskaties kāda PVN likme ir 'vecajā' Eiropā uz pārtiku. Laikam viņi ir tik nabadzīgi, ka nespēj maksāt pilno PVN.
3. Jā IIN tiek samazināts, taču paskaties cik reāli tas samazina nodokļus, kas ir jāmaksā par katru darbaņēmēju. Situācija šodien ir, ka efektīvā nodokļu likme man kā darba devējam ir 42-44%. Es nedalu DD soc.n. daļa un DN soc.n. daļa - ir piem. alga uz ‘rokas’ LVL 500,- un kopējās izmaksas šādai ‘rokas’ algai ir LVL 872.97 (pieņemot, ka nav apgādājamo). Samazinoties IIN uz 23% manas izmakas būs LVL 853.13. Vai tiešām šāds samazinājums manus pakalpojumus padarīs globāli konkurētspējīgus?
4. Kā Tu domā cik ilgs laiks ir nepeiciešams, lai tīri tehniski pārietu uz citu PVN likmi? Visās sistēmās, kur parādās PVN ir jāmaina PVN likme/jāpievieno jauna, jāpārrēķina esošie daŗijumi etc. Tas NAV 2. nedēļu jautājums un tas uzņēmējiem maksās gana dārgi. Bet kā parasti valdošajai elitei tādus SĪKUMUS nesaprast.
5. Un galvenais ir ka visā visumā šis viss īpaši sāpīgi skars mazturīgos un maz skars tos, kuriem patiesi vajadzētu maksāt nodokļus. Sen jau vajadzēja veidot progresīvos nodokļus, aplikt ar nodokļiem luksusa preces/pakalpojumus, taksēt lielās villas etc. Bet to nedrīkst, tas sāp pašai elitei…
6. Par patēriņa bremzēšanu vajadzēja sākt domāt 2004. gadā, nevis tagad, kad ir pavisam slikti.
7. Paskaties attiecību - publiskajā sektorā strādājošie pret visu valsts iedzīvotāju skaitu, vai te gadījumā nav sakne problēmai ar lieliem budžeta izdevumiem...

Kopš: 04. Jun 2002

Ziņojumi: 6070

Braucu ar: M57TU2D30

Kopš: 01. Dec 2002

No: Rīga

Ziņojumi: 8771

Braucu ar: 10, 101

Kopš: 13. May 2002

No: Rīga

Ziņojumi: 56481

Braucu ar: S212, 911TT, 951, 635csi, NSX, Tillotson t4

14 Dec 2008, 21:22:38 Pauliic rakstīja:
smaidu izraisa peļņas nodokļa samazināšana, kas atvieglos uzņēmēju dzīvi

Kopš: 02. Sep 2005

Ziņojumi: 945

Braucu ar:

[ Šo ziņu laboja AleXs, 14 Dec 2008, 22:22:31 ]

Kopš: 19. Oct 2008

No: Rīga

Ziņojumi: 11373

Braucu ar:

14 Dec 2008, 22:22:15 AleXs rakstīja:
hehe..šis labs:

Jānītis tētim:
- Tēt, pastāsti kas ir politika?

Tētis:
- Nu skaties, piemēram, mūsu ģimene.
Es pelnu naudu, tātad es esmu finansu ministrija.
Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība.
Vectētiņš seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība.
Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis.
Viss ko mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis mūsu nākotne. Saprati?

- Nē.

- Nu tad ej gulēt.

Nakts vidū Jānītis pamostās no brāļa raudāšanas, viņš skrien modināt māti, bet tā neceļās. Tad viņš dodās meklēt tēvu un atrod to virtuvē, kur tas kniebjas ar mājkalpotāju, pie kam vectētiņš to visu novēro pa durvju šķirbu. Pēc tā visa Jānītis atgriežās savā guļamistabā.

No rīta viņš satiek Tēvu un saka:
- Tēt, tēt es sapratu kas ir politika.

- Nu?

- Tas ir tad kad finansu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ un ardbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir sūdos.

Kopš: 22. Nov 2004

No: Zilupe

Ziņojumi: 10491

Braucu ar: Latvijas veiksmes stāstu

Kopš: 22. Nov 2004

No: Zilupe

Ziņojumi: 10491

Braucu ar: Latvijas veiksmes stāstu

Kopš: 26. Oct 2004

Ziņojumi: 5608

Braucu ar: S

14 Dec 2008, 20:49:09 beerzinsh rakstīja:
DEFPUNKTAA labaa aptauja vadiibaa izraavies variants PATS DOMAAJU ZAGT

Kopš: 22. Jun 2002

No: Rīga

Ziņojumi: 31536

Braucu ar: iepirkuma ratiem pa alko outletu

14 Dec 2008, 22:42:44 Modricimus rakstīja:
protams, vācijā arī ir mazgātuves, kur pats ar kerheri var pucēt kapli....

rakstā minēts, ka vairs nav populāri virsbūves darbi, jo cilvēki izvēlas naudu saņemt, lai var samaksāt par kaspiču. Tad var prognozēt, ka būs pilni meži ar itkā aizdzītām mašīnām, kuras pēc tam nodedzina