Trīs mačo peļu tēviņi sēž bārā un
lielās, kurš ir īstāks vecis. Pirmais
iemet mēriņu tekilas un saka:
“Es, piemēram, peļu slazdus
izmantoju kā trenažierus –
apguļos uz muguras, noķeru
krītošo atsperi un papumpējos ar
to kādas 20 – 30 reizes”.
Otrais izdzer savu dzērienu un
paziņo: “Tas ir sīkums. Es savācu
izliktās indes tabletes, sasmalcinu
tās un ik pa brīdim iešņaucu”.
Trešais ielej rīklē savu dzērienu
un ne vārda neteikdams pieceļas
un iet ārā no bāra. “Kur tad tu
tā sataisījies?” , abi pārējie ir
neizpratnē. “Ai, apnika te dirnēt,
iešu mājās iz*rāzt kaķi.”
Karību jūra. Viņas Majestātes
tirdzniecības kuģis ar garšvielu
kravu burā atpakaļ uz Angliju. Te
pēkšņi sardzes matrozis pamana
pie apvāršņa pirātu kuģi.
Komanda ir nobijusies, taču
brašais kapteinis sauc: “Atnesiet
manu sarkano kreklu!” Viņš to
uzvelk, drošsirdīgi ved savus vīrus
cīņā pret pirātiem un sakauj tos.
Pēc kaujas vīri uz klāja svin
uzvaru un visziņkārīgākais no
tiem painteresējas, kāpēc
kapteinim bija vajadzīgs sarkanais
krekls. “Redzi, atbild drošsirdis,
“ja mani kaujā ievainotu,
sarkanais krekls neļautu jums,
puiši, saskatīt asinis, un jūs
turpinātu cīnīties bez bailēm.”
Matroži ar cieņu noskatās savā
drosmīgajā vadonī un iedzer uz
viņa veselību. Nākamajā rītā
sardzes matrozis pamana jūrā ne
vairs vienu, bet veselus desmit
pirātu kuģus. Sadursme ir
neizbēgama. Komanda kapa
klusumā skatās uz kapteini un
gaida viņa pavēli. “Tagad”, klusi
saka brašais kapteinis, “atnesiet
manas brūnās bikses.”
Offline
maukas 
