Man arī patiks komentārs. Un pēc šī Bloka komentara vēl vairāk var izjust cieņu pret Rohrl, Mouton, Bloomquist, pret tiem, kas spēja savaldīt tos aparātus pie max slodzēm.
Divus gadus pie fātera (pilots-instruktors) Rumbulā @LatgalesAvio nošancēju, kur arī ieguvu PPL/A lic. sešpadsmit gados. Tad vizināju izlidotgribētājus, kad fāčam jau zb bija
[EDIT]
Sadirsu. Man jau likās, ka kaut kas neiet ar gadiem kopā. PPL/A dabuju septiņpadsmit gados (1995.gads), jo pēc FAA reglamenta nemaz atrāk nevar. Solo lidinājos no sešpadsmit.
Jā, un Rumbulā (Latgales Avio) bija divi Grumman AA-5A "Cheetah" ļopaki un divi Mi-2 vertapļoti. Vēlāk, pēc viena no AA-5A nolocīšanas @Spilve, bija arī Cessna-172. Vēl tur bija šadi tādi privātie, piemēram, nelaiķa Mišas (Mihails Dergačovs) Yak-18T.
Pirms 40 gadiem, 1979, Latvijas Nacionālais arhīvs.
Ātruma radari pastāv kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Pirmie bija "Fara" tipa mehāniskie ātruma mērītāji. Tie tika izmantoti līdz 80. gadu sākumam. 70. gadu beigās padomju ceļu policijai tika iegādāta partija amerikāņu Speedgun radaru. Kopš 80. gadu sākuma ir parādījies padomju analogs ar nosaukumu "Barrier". Pamazām tai tika pievienotas uzlabotas "Barrier-2", "Barrier-2M" un "Barrier-2-2M" versijas, kas tika izmantotas līdz 2000. gadu sākumam. (c)raw21.com