Ir tikai viens veids: empīriskais, tb jāsalīdzina rezultāti, piem. zinātnes teorijas vērtē pēc tā, vai to paredzējumi piepildās. Ja paredzam, ka bumbiņa kritīs uz leju, nevis aizlidos kosmosā, un viņa tiešām krīt uz leju - tad gravitācija ir novērota pareizi utt.
Starp citu, par reliģijas attiecībām ar narkotikām šo to ir papētījis tāds ne pārāk pazīstams zinātnieks Walter Pahnke. Diezgan uzskatāmi pierādīja, ka daudzu reliģiju praviešu vīzijas varētu būt radušās "zem ripām". Visticamāk sēnēm, no tās mantas toč ciemos nāk visi svētie + vēl dzīvnieki sāk runāt
18 Jul 2012, 12:02:24 EsPac rakstīja:
Hvz kā to var izdarīt Es zinu ka Tu uzskati reliģisko pārdzīvojumu par realitāti, arī kādreiz uzskatīju tāpat. Tagad tā neuzskatu. Lai kaut ko sarunātu mums atšķiras uzskati par realitāti. Manā uztverē reliģiskais pārdzīvojums no realitātes ir pārcēlies uz to pašu sadaļu kur iekļauti pārdzīvojumi ko dod alko, narkotikas, hipnoze. Te sākas problēma un īsti vairs nevaram sarunāties. Cik esmu dzirdējis, tad Tu piekopjot kādu sporta paveidu, drīkst zināt kādu?
18 Jul 2012, 10:26:26 Speed3 rakstīja:
Interesanti būtu salīdzināt mūsu izpratnes par realitāti.
Manuprāt realitāte ir viss, kas ap mums,līdzcilvēki, ģimene, darbs, atpūta. Kā mēs šīs lietas izprotam un realizējam, piepildam savā dzīvē.
p.s. pačuksti man lūdzu par draudzi kurā esi bijis.
Ir tikai viens veids: empīriskais, tb jāsalīdzina rezultāti, piem. zinātnes teorijas vērtē pēc tā, vai to paredzējumi piepildās. Ja paredzam, ka bumbiņa kritīs uz leju, nevis aizlidos kosmosā, un viņa tiešām krīt uz leju - tad gravitācija ir novērota pareizi utt.
Tas tu te nesen ar gaiši pelēku mersi ārdijies?
----------------- Omega-3 Omega-6 best performance RomboutsUNMalongo kafija
PM
18 Jul 2012, 12:16:01 EsPac rakstīja:
Starp citu, par reliģijas attiecībām ar narkotikām šo to ir papētījis tāds ne pārāk pazīstams zinātnieks Walter Pahnke. Diezgan uzskatāmi pierādīja, ka daudzu reliģiju praviešu vīzijas varētu būt radušās "zem ripām". Visticamāk sēnēm, no tās mantas toč ciemos nāk visi svētie + vēl dzīvnieki sāk runāt
Principā jau jebkura reliģija ir procesa atkarība.
Ir tikai viens veids: empīriskais, tb jāsalīdzina rezultāti, piem. zinātnes teorijas vērtē pēc tā, vai to paredzējumi piepildās. Ja paredzam, ka bumbiņa kritīs uz leju, nevis aizlidos kosmosā, un viņa tiešām krīt uz leju - tad gravitācija ir novērota pareizi utt.
Tas tu te nesen ar gaiši pelēku mersi ārdijies?
Domā lietotāju Huups? Nea, man ir tumši zils w210.
Kas attiecas uz klīnisko nāvi, paredzu, ka no BMW puses sekos kaut kāds secinājums no tā, ka mums tāda pieredze nav bijusi, tipa ko tad mēs par to varam zināt (viņam varbūt ir?), tāpēc jau laicīgi iemetīšu vienu citātu (es nevarētu uzrakstīt labāk):
"Nav īsti dusmu un nav žēluma, vienkārši liela neizpratne par to, kā tīri prātīgs cilvēks var balstīt tik lielu daļu sava pasaules skatījuma vienā pāris sekunžu pieredzē. Un es nekādi nevēlos Tevi dēļ šīs pieredzes ieskaitīt šizofrēniķos - katram no mums prāts ik pa laikam mēdz izspēlēt kādu apmānu. Spoki un citplanētiešu nolaupīšanas bez šīm te pašapmāna spējām visticamāk neeksistētu, un cilvēkus, kuri tic spokiem, jo redzējuši kustamies apakštasīti, neviens automātiski šizofrēniķos neieraksta."
Cilvēkiem vieni un tie paši "stimulatori", dot ļoti līdzīgus rezultātus. Iedursi ar adatu, visi jutīs apm. vienu un to pašu. Ja smadzenes apdolbī ar skābekļa badu, tad visiem ir līdzīgas sajūtas. Ja uz smadzeni iedarbojas viena un tā pati narkotika, tad visiem ir līdzīgi gļuki/izjūtas. Regulāri metamfet. rijēji izjūt žuku skraidīšanu zem ādas. Ierijot maģiskās sēnes, visiem ir līdzīga gļuku pasaulīte.
Ar to es gribu teikt, ka tajos klīniskās nāves gadījumos, visiem, kas piedzīvojuši, ar smadzeni ir noticis viens un tas pats.
Ja narkomāni stāsta par viegluma sajūtu un biedējošiem velniņiem, tad tak tu pasmīkņāsi un teiksi- apnarkojies un gļučī. Bet ja klīniskās nāves gadījumā saskata kādus +/- savādākus gļukus, tad tas uzreiz ir kkas augstāks un signāls no viņpasaules?
Precīzi!
Medicīna ir nonākusi līdz tam, ka ir eksperimentāli iespējams atkārtot pirmsnāves gļukus.
18 Jul 2012, 13:31:01 Arsmens rakstīja:
Cilvēkiem vieni un tie paši "stimulatori", dot ļoti līdzīgus rezultātus. Iedursi ar adatu, visi jutīs apm. vienu un to pašu. Ja smadzenes apdolbī ar skābekļa badu, tad visiem ir līdzīgas sajūtas. Ja uz smadzeni iedarbojas viena un tā pati narkotika, tad visiem ir līdzīgi gļuki/izjūtas. Regulāri metamfet. rijēji izjūt žuku skraidīšanu zem ādas. Ierijot maģiskās sēnes, visiem ir līdzīga gļuku pasaulīte.
Ar to es gribu teikt, ka tajos klīniskās nāves gadījumos, visiem, kas piedzīvojuši, ar smadzeni ir noticis viens un tas pats.
Ja narkomāni stāsta par viegluma sajūtu un biedējošiem velniņiem, tad tak tu pasmīkņāsi un teiksi- apnarkojies un gļučī. Bet ja klīniskās nāves gadījumā saskata kādus +/- savādākus gļukus, tad tas uzreiz ir kkas augstāks un signāls no viņpasaules?
Lielākajai daļai gan reakcija uz 3 aliņiem būs pilnīgi vienāda - tie kas izpildīsies kaut kā atšķirīgi būs tikai neliela daļa.
Negribu mazināt Teva pārdzīvojuma nozīmību, bet tie gļuki ko redzēji visticamāk bija normāls smadzeņu shutdowns, kas visticamāk visiem būs vairāk vai mazāk vienāds, jo darbojas tā mūsu "elektronika" visiem vienādi. Tikai tā atšķirība, ka Tevi izdevās "restartēt".
18 Jul 2012, 13:34:28 BMW530 rakstīja:
Nāve ir diezgan konstants parametrs.
Skaidrojums parasti atšķiras no izglītības/pieredzes līmeņa.
Tas pats attiecas uz apreibinošām vielām;
viens sāks mīzt uz ietves, lamāties uz cilvēkiem un piesieties sievietēm pēc 3 aliņiem,
kamēr cits tajā laikā ar čomu izdzerot to pašu ekvivalentu, uzrasēs siltumnīcas karkasa skici.
Klīnisko nāvi pārāk bieži nepieredz, tāpēc tas gļuks var būt something special, lai pēc tam visiem varētu stāstīt. Tas ir tas pats, kas zemsēņu gļukus atstāstīt, bet tāpat, kamēr pats nebūsi pamēģinājis, nesapratīsi.
Kādu laiku atpakaļ lasīju kaut kādā no medicīnas žurnāliem ko pasūta cienījamā dzīvesbiedre. Cik atceros apakšā bija pagarš saraksts ar informācijas avotiem, ja ļoti interesē, varu konkrēto rakstu sameklēt. Starp citu, sajūtu, ka neatrodies savā ķermenī un redzi visu no malas var
atkārtot arī sēnēm.
18 Jul 2012, 13:36:23 BMW530 rakstīja:
Tu to skaidri zini,
vai kaut kur internātos izlasīji?
Un arī atšķirībā no sēņu pieredzes to var stāstīt!
18 Jul 2012, 13:40:15 Norchx rakstīja:
Klīnisko nāvi pārāk bieži nepieredz, tāpēc tas gļuks var būt something special, lai pēc tam visiem varētu stāstīt. Tas ir tas pats, kas zemsēņu gļukus atstāstīt, bet tāpat, kamēr pats nebūsi pamēģinājis, nesapratīsi.
Ar ko klīniskās nāves gadījums ir labāks atskaites punkts par mana kaimiņa viedokli? Kaimiņš arī zin sajūtu "ārpus ķermeņa" un ne to vien, iedod tik pudeli
18 Jul 2012, 13:46:07 wxy rakstīja:
Ar ko klīniskās nāves gadījums ir labāks atskaites punkts par mana kaimiņa viedokli? Kaimiņš arī zin sajūtu "ārpus ķermeņa" un ne to vien, iedod tik pudeli
Būtībā jā! Atcerēsimies visi savas alkoholiķa karjeras sākumu un "karuseļus" Pats guli nekustīgs, bet iekšējā dvēsele griežas neatkarīgi no ķermeņa
In September 2008, it was announced that 25 U.K. and U.S. hospitals would examine near-death studies in 1,500 heart attack patient-survivors. The three-year study, coordinated by Sam Parnia at Southampton University, hopes to determine if people without heartbeat or brain activity can have an out-of-body experience with veridical visual perceptions.[41] This study follows on from an earlier 18-month pilot project.[42] On a July 28, 2010 interview about a recent lecture at Goldsmiths,[43] Parnia asserts that "evidence is now suggesting that mental and cognitive processes may continue for a period of time after a death has started" and describes the process of death as "essentially a global stroke of the brain. Therefore like any stroke process one would not expect the entity of mind / consciousness to be lost immediately". He also expresses his disagreement with the term 'near death experiences' because "the patients that we study are not near death, they have actually died and more over it conjures up a lot of imprecise scientific notions, due to the fact that [death] itself is a very imprecise term".
Resp. ir aizdomas, ka apziņa vēl brīdi funkcionē brīdi pēc tam, kad ir sākusies nāve.
Tāda sevis beigu pieredze ir kā minimums ekstrēma, viss sagājis uz īso vai atteicies - pilnīgi iespējami visa organisma panic-mode izraisīti gļuki. Bez papildus pierādījumiem nav iemesla piesaistīt pārdabiskus skaidrojumus.