Arii ir bijushi diez gan padaudz dazhaadu gadiijumu, kad nav daudz pietruudzis liidz nelabam galam... (patiesiibaa ir arii njemts nelabs gals ar, ko tagad naakas sadziivot visu dziivi, bet ne par to shis staats) tas viss gan vairaak bijis liidz ~12 gadu vecumam, tagad kaut kaa, vairaak vai mazaak, veiksmiigi esmu izvairiijies...
Viens no gadiijumiem bija aptuveni devinju gadu vecumaa, ar brachku izdomaajaam uzvilkt slidas, panjemt sleeposhanas nuujas un paslidinaaties pa diikji, viss beidzaas ar to, ka es pakritu un brachka slidodams garaam ar nuuju iecirta man galvaa, atapos slimniicaa ar sabinteetu galvu un aarts teica, ka veel mazliet un buutu smadzenes arii skartas
Taa nu vairs nemiilu slidot ar nuujaam rokaas!
Stāsts.
Kādi 8 gadi bija un vēl nemācēju peldēt. Ar māsu dzīvojāmies pa laipu uz ezera un vienā brīdī māsai piebesīja, ka nemāku peldēt un iegrūda ūdenī, lai iemācos. Tur dziļums ~ 3m. Pāris reizes uzgāju augšā un tad iestājās brīdis, ka vairs nevaru un eju jau lejā un tad krustēvs paspēja izvilkt, pats gaisu tverdams sēdēju krastā pārbijies.
Bet nu tā sajūta, ka vairs nav spēka un saproti, ka tas arī viss ir biedējoša.
Bija man gadi 14-15. Sadomaajaam ar draugu peldeet paari ezeram (taads paliels diikjis vien bija, 200 metri x 80).
Tikaam paari vidum un abas rokas savilka krampii. Sliikstu, saakas panika. Draugs nevis aizmuka, bet no aizmugures stuuma uz priekshu-augshu. Tikaam krastaa. Paseedeeju, nomierinaajos un draugs saka : peldam atpakalj Shito humoru un to, kaa vinjsh mani izvilka atcereeshos visu muuzhu.
Atceros kad biju sīks (kādi seši gadi) laukos uzmetu palielu laukakmeni gaisā un skatījos kā krīt zemē (no apakšas protams) un pārsitu sev pauri.
Bijām sīki un ar korišiem mēriijamies krāniņiem kurš augstāk uzmetīs
02 Nov 2010, 15:08:36 Platon rakstīja:
Atceros kad biju sīks (kādi seši gadi) laukos uzmetu palielu laukakmeni gaisā un skatījos kā krīt zemē (no apakšas protams) un pārsitu sev pauri.
Bijām sīki un ar korišiem mēriijamies krāniņiem kurš augstāk uzmetīs
02 Nov 2010, 15:08:36 Platon rakstīja:
Atceros kad biju sīks (kādi seši gadi) laukos uzmetu palielu laukakmeni gaisā un skatījos kā krīt zemē (no apakšas protams) un pārsitu sev pauri.
Bijām sīki un ar korišiem mēriijamies krāniņiem kurš augstāk uzmetīs
02 Nov 2010, 15:08:36 Platon rakstīja:
Atceros kad biju sīks (kādi seši gadi) laukos uzmetu palielu laukakmeni gaisā un skatījos kā krīt zemē (no apakšas protams) un pārsitu sev pauri.
Bijām sīki un ar korišiem mēriijamies krāniņiem kurš augstāk uzmetīs
02 Nov 2010, 15:08:36 Platon rakstīja:
Atceros kad biju sīks (kādi seši gadi) laukos uzmetu palielu laukakmeni gaisā un skatījos kā krīt zemē (no apakšas protams) un pārsitu sev pauri.
Bijām sīki un ar korišiem mēriijamies krāniņiem kurš augstāk uzmetīs
He.. Nemaz ar nezināju,ka ir arī šās Topiks
Daudziem šķitīs,ka šāds stāsts ir nereāls,jo cilvēks takš nespēj atminēties, kas ir noticis ar viņu 8gadu vecumā.
Man tā ir trauma uz mūžu Karoče 8 gadu vecumā Mājās senču nav,Esmu tikai Es ar vecāko bračku. Karōče paliek vēsi,vajag iekurināt centralku mājā. 100 un 1 reizi redzēts,kā to dara vecfaters. Parasti vecfaters bija jau iekurinājis,un vajadzēja tik piemest pagales uz sartajām oglēm.
Karoče noeju pagrabā,bļe nav sārto ogļu uz kā uz mest malku. Ņemu un mēģinu iekurināt krasni. It kā viss gāja kā pa sviestu, tik čota daudz dūvu.
Biju aizmirsis atvērt "šīberi" krasnij. Rezultātā pagrabs viss dūmos. ņemu un atrubijos uz līdzenas vietas. Guļot pagrabā uz mitrās grīdas piedzīvoju,ko dīvainu. Kura rezultātā vēl šo balt dien rādās murgi
Es arī kad biju vēl ļoti sīks skatījos, kā fāterīts kurina krāsni. Baigi patika skatīties uz degošām pagalēm.
Senči nebija mājās (kaut ko ārā pa dārzu rušinājās)un man pašam arī sagribējās iekurināt
Nezinu kapēc, bet izdomāju iekurināt savas mīkstās mantiņas. Saliku viņas čupā zem TV (tas vecais uz 4 kājām) un piededzināju
Pēc brīža sapratu, ka esmu lohanulsa un atnesu no virtuves ūdeni un nodzēsu to degošo kaudzi.
TV izdzīvoja, bet māja pēc dūmiem vēl ilgi smirdēja. Senču sejas ieskrienot mājās bija
Gāju vēl bērnudārzā, tā kā vecums varētu būt ap 4-6 gadi.
02 Nov 2010, 15:34:44 Alzirs rakstīja:
He.. Nemaz ar nezināju,ka ir arī šās Topiks
Daudziem šķitīs,ka šāds stāsts ir nereāls,jo cilvēks takš nespēj atminēties, kas ir noticis ar viņu 8gadu vecumā.
Man tā ir trauma uz mūžu Karoče 8 gadu vecumā Mājās senču nav,Esmu tikai Es ar vecāko bračku. Karōče paliek vēsi,vajag iekurināt centralku mājā. 100 un 1 reizi redzēts,kā to dara vecfaters. Parasti vecfaters bija jau iekurinājis,un vajadzēja tik piemest pagales uz sartajām oglēm.
Karoče noeju pagrabā,bļe nav sārto ogļu uz kā uz mest malku. Ņemu un mēģinu iekurināt krasni. It kā viss gāja kā pa sviestu, tik čota daudz dūvu.
Biju aizmirsis atvērt "šīberi" krasnij. Rezultātā pagrabs viss dūmos. ņemu un atrubijos uz līdzenas vietas. Guļot pagrabā uz mitrās grīdas piedzīvoju,ko dīvainu. Kura rezultātā vēl šo balt dien rādās murgi
par kraasniim runaajot, es liidz 4gv dziivoju laukos, biezhi sanaaca ar maasu palikt divataa maajaas, shii 4gadus vecaaka par mani, gribeejam iekurinaat pliiti, gatavoju skalinjus un iecirtu ar cirvu kreisajaa rokaa jo nenonjeemu roku no pagales, domaaju, ka netraapiishu reeta veel tgd ir
Arī vienreiz uzspridiznaju gnadrīz māju jo nebiju iesledzis cirkulaciajs sukni - peccka momentaa 110C domaju nu vaks,blakus vel gazes balons. labi ka pamaniju štepseli nevis izgaju uzpipet vai vel ko
02 Nov 2010, 15:46:50 janchikz rakstīja:
par kraasniim runaajot, es liidz 4gv dziivoju laukos, biezhi sanaaca ar maasu palikt divataa maajaas, shii 4gadus vecaaka par mani, gribeejam iekurinaat pliiti, gatavoju skalinjus un iecirtu ar cirvu kreisajaa rokaa jo nenonjeemu roku no pagales, domaaju, ka netraapiishu reeta veel tgd ir
Mja.. man ar` kreisaa roka vienaas reetaas- viena no taam tieshi kaa rakstiiji- arii gatavoju skalinjus tikai es nebiju tik siiks.
Uz raaditajpirksta (ne uz taa ar ko rada, bet raada) ar shrams labs- siikiem pamatskolaa vajadzeeja iet talkaas. Vienaa no taadaam bijaam bieshu njemshanas talkaa. Tad vajadzeeja bieteem griezt nost tos zaljos lakstus. Es izdomaaju, ka jaaceert ar shvunku.. nu taa kaa lielie dariija. Tad kaa maucu, taa protams nazis pirkstaa- paarcirta to ar visu biezo cimdu.. liidz kaulam tika. Shrams ir.
Tad tai pashai rokai pamatenee viens gudriitis liistekas uzmeta.. iikshkjim shrams..
man bija kkur 10 gadi abi ar braleenu(11gadi) izdomaajam metaat nazi no sakuma metaam sienaa kurs tuvaam merkin, peec tam kkada huja peec izdomajaam mest kurs tuvaak savai kaajai , un taa es pirmais metu un iemetu tieshi kaajaa skrēju uz majam pilnā hodā un nazis joprojaam bija palicis kajaa atnaca krusteevs un izrava nazi , ta rausana araa bija pats trakaakais tagad var iereekt toreiz smiekli nennaca
Agrāk, kad gāju pamatenē, man no rītiem vienmēr sanāca vienā vietā iet pāri ielai (kur to nedrīkst darīt ) Nu lūk, vienu dienu eju pāri ielai, skatos, no kreisās nevienas mašīnas nav, bet no labās starpilsētnieks buss nāk, nu ok. Es domāju: Nu davai, kamēr šīs brauc es lēnām aiziešu līdz pusceļam, (es pieradis biju, ka vieglie visi aiziet ātri garām) A buss taču ir daudz garāks. Sanāca tā, kā es biju pie sadalošās līnijas, bet buss tikai līdz pusei manai vietai garām aizbraucis. Es tā samīzos kad tas virpulis, kas ir aiz busa mani saķēra un normāli pakratija Pirmo reizi mūžā bija tādas izjūtas.
Pirms 5 gadi savā 25 gadu jubilejā aizbraucām uz jūru nopeldēties (Carnikavā). Es, 16 gadīgā drauga māsa, mana pusmāsa 13 gadīgā un ex, kura tolaik gaidīja sīko pēdējā mēnesī.
Viļņi lieli, bet ex sēdēja krastā, tad nu mēs plosījāmies pa viļņiem. Tikai tur nav sēkļu kā Jūrmalā. Protams, nonesa nost visus 3. Kādu pusstundu toč mocījāmies, lai tiktu krastā, jo nesa jūrā iekšā. Joprojām nezinu kā mēs izdīvojām (iz sērijas I shouln't be alive).
Kādus 2 gadus nevarēju uz jūru paskatīties pa tv...
Šogad ar bērnu tusējam turpat un vējš pūta no krasta un iepūta bumbu jūrā. Sāku peldēt pakaļ un sapratu, ka mana dzīvība nav 50 saņu vērta. Bērns histērijā, ka bumbas nav, jau sāka ar riņķi peldēt pakaļ.
Jūra laikam atgādināja, ka otrreiz mani neatstās dzīvu
Nu i nah to morje...
Offline
Shito humoru un to, kaa vinjsh mani izvilka atcereeshos visu muuzhu.
vismaz tolks kaut kāds 
tagad var iereekt toreiz smiekli nennaca 
