Kuram te bija tas problemas ar skarda jumtu un neieliktu kondensata plevi ?
Izradas,ka ir tam risinajums.
Sodien pasi ar to saskaramies,bet tas ir Norvegija.
Ir jau gatavas noperkamas preskartonam lidzigas loksnes,kas piesucinatas ar kaut ko un iestradata skiedra. Loksnem ir jau gatavas locijuma vietas,un ja spares saliktas pareizi,pa 60cm,tad tik mauc starp sparem. Tai loksnei malinas atlocas uz 3cm,vienu laiz gar jumta segumu,naglojot ar krampisiem,otru atloca uz leju un palaiz 3cm zemak. Basta Cerams,ka sapratis,ko te uzrakstiju
09 Nov 2013, 16:23:45 raivis88 rakstīja:
ko iespējams darīt ar piebriedušām durvīm?
dzīvoklis pa vasaru izremontēts, sākumā viss bija ok pāris nedēļas, kopš ievācos, bet tad atnāca septembris un palika vēsāks ārā, tad arī durvis sāka ķerties. cerēju, ka, pieslēdzot apkuri, viņas izžūs, bet nekā
vai pastāv kāds variants? vai vienīgais ir noēvelēt malu vienu nost?
Durvis no Depo? Man nākamreiz būs mācība nepirkt lētās poļu kartona durvis, cīnīties diez gan bezjēdzīgi.
11 Nov 2013, 18:26:21 restar79 rakstīja:
Kuram te bija tas problemas ar skarda jumtu un neieliktu kondensata plevi ?
Izradas,ka ir tam risinajums.
Sodien pasi ar to saskaramies,bet tas ir Norvegija.
Ir jau gatavas noperkamas preskartonam lidzigas loksnes,kas piesucinatas ar kaut ko un iestradata skiedra. Loksnem ir jau gatavas locijuma vietas,un ja spares saliktas pareizi,pa 60cm,tad tik mauc starp sparem. Tai loksnei malinas atlocas uz 3cm,vienu laiz gar jumta segumu,naglojot ar krampisiem,otru atloca uz leju un palaiz 3cm zemak. Basta Cerams,ka sapratis,ko te uzrakstiju
par tām maliņām nekas nav skaidrs abas atloka un palaiž,vai vienu un kas tie par krampīšiem. Karoče,neko nevar saprast.
11 Nov 2013, 18:26:21 restar79 rakstīja:
Kuram te bija tas problemas ar skarda jumtu un neieliktu kondensata plevi ?
Izradas,ka ir tam risinajums.
Sodien pasi ar to saskaramies,bet tas ir Norvegija.
Ir jau gatavas noperkamas preskartonam lidzigas loksnes,kas piesucinatas ar kaut ko un iestradata skiedra. Loksnem ir jau gatavas locijuma vietas,un ja spares saliktas pareizi,pa 60cm,tad tik mauc starp sparem. Tai loksnei malinas atlocas uz 3cm,vienu laiz gar jumta segumu,naglojot ar krampisiem,otru atloca uz leju un palaiz 3cm zemak. Basta Cerams,ka sapratis,ko te uzrakstiju
par tām maliņām nekas nav skaidrs abas atloka un palaiž,vai vienu un kas tie par krampīšiem. Karoče,neko nevar saprast.
Cik es sapratu, ka katrai malai ir divas maliņas, viena uz augšu, atduras pret segumu,otra uz leju, kur piestiprināt, bet man ļooooti māc šaubas par anticon funkciju, es būt domāt , ka tas ir domāts gaisa šķirkārtas veidošanai un vēja barjeras funkcijas pildīšanai, un nekāds sakars ar anticonu, bet nepataustot precīzu verdiktu nesniegšu.
11 Nov 2013, 18:26:21 restar79 rakstīja:
Kuram te bija tas problemas ar skarda jumtu un neieliktu kondensata plevi ?
Izradas,ka ir tam risinajums.
Sodien pasi ar to saskaramies,bet tas ir Norvegija.
Ir jau gatavas noperkamas preskartonam lidzigas loksnes,kas piesucinatas ar kaut ko un iestradata skiedra. Loksnem ir jau gatavas locijuma vietas,un ja spares saliktas pareizi,pa 60cm,tad tik mauc starp sparem. Tai loksnei malinas atlocas uz 3cm,vienu laiz gar jumta segumu,naglojot ar krampisiem,otru atloca uz leju un palaiz 3cm zemak. Basta Cerams,ka sapratis,ko te uzrakstiju
par tām maliņām nekas nav skaidrs abas atloka un palaiž,vai vienu un kas tie par krampīšiem. Karoče,neko nevar saprast.
Cik es sapratu, ka katrai malai ir divas maliņas, viena uz augšu, atduras pret segumu,otra uz leju, kur piestiprināt, bet man ļooooti māc šaubas par anticon funkciju, es būt domāt , ka tas ir domāts gaisa šķirkārtas veidošanai un vēja barjeras funkcijas pildīšanai, un nekāds sakars ar anticonu, bet nepataustot precīzu verdiktu nesniegšu.
Ir vēl speciālas krāsas, šķiedras ar ko var to skārdu no apakšas noklāt. Šīs krāsas pilda funkciju līdzīgi - uzsūc kondensātu un pie labas ventilācijas protams atkal izžūst. Izmaksas ~ 3 - 4EUR m/2. Šādu risinājumu mēs aukstajos angāros piekopjam.
Jautājums par daudzīvokļu mājai atlupušu apmetumu - šogad ir vēl vērts iespringt un meklēt, kurš ir spējīgs apmest pa jaunu (4stāvu mājai diezgan daudzās vietās ir nost - apakšā ķieģelis, apmetums no tādiem kā maziem akmentiņiem)?
Vai arī mitrums gaisā tāds, ka līdz vasarai labāk atlikt, jo nevarēs nožūt?
Vai nebūtu pareizāk:
1.Tērauda profilloksne
2.Latojums
3.Antikondensāta izolācija
4.Gareniska diafragma
5.Spāres
?
Pēc plāna liekot, tā plēve iekārsies starp spārēm
[ Šo ziņu laboja CivikS_new, 12 Nov 2013, 17:13:30 ]
Laikam jau ir pareizi, jo plēvi var elementāri mēģināt ar skavām piešaut. Tik tad kāda jēga no gareniskās diafragmas? domaju, kā tā domāta plēves noturēšanai.
12 Nov 2013, 15:42:32 kasp rakstīja:
Jautājums par daudzīvokļu mājai atlupušu apmetumu - šogad ir vēl vērts iespringt un meklēt, kurš ir spējīgs apmest pa jaunu (4stāvu mājai diezgan daudzās vietās ir nost - apakšā ķieģelis, apmetums no tādiem kā maziem akmentiņiem)?
Vai arī mitrums gaisā tāds, ka līdz vasarai labāk atlikt, jo nevarēs nožūt?
Nevis mitrums, bet sals
Jebkuram apmetumam ir zināms ūdens % iekšā (vai nu pats maisa vai pērk jau gatavu), un šādā laikā, kad temperatūras naktī grozās ap 0, nebūtu prātīgi neko pasākt
Kā arī - prosta apmest gan jau nav prāta darbs, jāskatās tā virsma reāli dzīvē, un kā minimums - jāgruntē (atkal sals / lietus fasādei rada draudus)
Firma, kurā šancēju, šobrīd, graužot nagus (termiņi deg) velk dekoratīvo, sildot ar "lielgabalu", tāpat nežūst normāli jo zema temperatūra, kas tur sanāks, nezinu, neesmu uz "fasādes".
[ Šo ziņu laboja Soilwork, 12 Nov 2013, 18:43:05 ]
12 Nov 2013, 17:27:38 CivikS_new rakstīja:
Laikam jau ir pareizi, jo plēvi var elementāri mēģināt ar skavām piešaut. Tik tad kāda jēga no gareniskās diafragmas? domaju, kā tā domāta plēves noturēšanai.
JA tu to plēvi normāli nostiepsi liekot, nekas tev tur nekarāsies. Diafragma drīzāk veido atstarpi no latas līdz plēvei. Neesmu vēl redzējis, ka latas liek pa taisno uz plēves. Plēvei ir jābūt gaisa spraugai zem latas, lai spēj ventilēties, jo tam kondensātam no bleķa kaut kā būs jāizžūst, ja uzliksi uzreiz zem latas, tad bloķēsi ventilāciju.
[ Šo ziņu laboja suhariks1, 12 Nov 2013, 19:45:30 ]
par tiem skarda jumtiem ir taa ka gribas jau tomer aizshut tos griestus ar regjipsi var ar vagonku tikai taja jusu jaunaja risinajuma man nav skaidrs kur paliek kondensats ?? sanak ka tas ir kaut kads tipo puselpojush materials kursh lidizgi ka ta pleve notecina kondensatu lejaa ?? vai ari uzsutsu n tad pats izgaro bet ka tad es varu noshut griestus ??? neponil to shemu davia velriez un pilniem teikumiem.
----------------- ІБАШТЕ!!!!! ЗА УКРАЇНУ!!!!!!!
Нехай подохне суче плем’я!!!!
12 Nov 2013, 20:03:14 SpOrcMeN rakstīja:
par tiem skarda jumtiem ir taa ka gribas jau tomer aizshut tos griestus ar regjipsi var ar vagonku tikai taja jusu jaunaja risinajuma man nav skaidrs kur paliek kondensats ?? sanak ka tas ir kaut kads tipo puselpojush materials kursh lidizgi ka ta pleve notecina kondensatu lejaa ?? vai ari uzsutsu n tad pats izgaro bet ka tad es varu noshut griestus ??? neponil to shemu davia velriez un pilniem teikumiem.
Tev nekas neliedz aizšūt griestus pēc tam tikai atstāj virs un zem kondensāta plēves spraugu, jo šī plēve kondensātu uzsūc sevī, vai arī ja nespēj uzsūkt tad viņš tek lejā. Kondensāts jau tev šinī gadījumā būs no bleķa, uz plēves. Pati plēve ūdeni cauri nelaiž, uzkrāj un ventilācijas rezultātā tas izžūst. Kondensāts pats par sevi veidojas pie straujas temperatūras maiņas, pārsvarā no rītiem. Tev pat zem tās plēves vēl ir vieta, kur vēja barjeru ielikt, siltumizolāciju un tad vari to visu apšūt. šinī gadījumā var vēl vienkāršāku risinājumu izvēlēties.
Augstāk jau minēju, ka tagad ir tādas krāsas, ko mēs žargonā par šķiedru saucam ( Fiber), kas tieši tā pat kā plēve uzsūc kondensātu un neļauj tam tecēt, pilēt un dienas gaitā izžūst. Tā krāsa izmaksā ( lai noklātu bleķi no apakšas) 3 - 4 eur m/2 .Visas tās koka latas, diafragmas var aizstāt ar metāla latu ventilējošo. Ja nebūs slinkums iemetīšu izgriezumu no rasējuma.
Un ir jau vēl eternīta jumti, kam nevajag kondensāta plēves, bet neatceros no kāda slīpuma sākot tos varēja likt.
JA tu to plēvi normāli nostiepsi liekot, nekas tev tur nekarāsies. Diafragma drīzāk veido atstarpi no latas līdz plēvei. Neesmu vēl redzējis, ka latas liek pa taisno uz plēves. Plēvei ir jābūt gaisa spraugai zem latas, lai spēj ventilēties, jo tam kondensātam no bleķa kaut kā būs jāizžūst, ja uzliksi uzreiz zem latas, tad bloķēsi ventilāciju.
Kad vins ir ielikts starp sparem,tad veido gaisa spraugu un kondensata noteku,tad liek 200mm vati ar papiru pret vinu,sit latas atkariba kas bus pie griestiem,pleve un izveletais apsuvuma elements
Kap€c uzreiz neliekat skārda jumtu ar pretkondesāta pārklājumu kas apakšā skārdam uzlīmēts?
Kopsummā sanāk lētāk, kā sipāties ar visiām plēvēm utt. Vai bija jau sporc tev iemaukusi pa ,,kruto,,?
1)Asvalta plaksne
2)Restar variants
3)sipāties ar plēvi
Izvelies kuru vēlies.
Tikai nodoršini drošības pēc, kondensatam kur iztecēt un jābūs visam hermētiskam.
Nopūt apaksu ar putām mok, plānu kārtu, nezinu cik tas prieks naak, kkādas firmas ņemās ar to.
Pašu skārdu.
[ Šo ziņu laboja Lafter, 12 Nov 2013, 21:05:20 ]
----------------- Gribās pļūtīt? Nejūties novērtēts? Neviens nepievērš uzmanību?
Spied zemāk. Spama topiks
Jā! Man jūk komati. Tas dēļ ilga perioda komunicējot citās valodās.
16 Nov 2013, 09:45:09 janzi rakstīja:
Pirms pāris gadiem no skursteņa caur sienu izsūcās melna, smirdīga zampa! Ar ko labāk to aizsmērēt vai nokrāsot?
Pirmais ko izdari, ir izsauc skursteņslauķi. Tā zampa ir darva uz skursteņa sienām, kas mēdz aizdegties. Iespējams kad vajag kādu čaulu likt skurstenī.
Pēctam jau to vajag mehāniski notīrīt un skursteni nokrāsot gaišā krāsā.
Cerams,ka sapratis,ko te uzrakstiju
Offline
