02 Nov 2013, 19:34:01 Marta_22 rakstīja:
Sveiki! Kāds no klātesošajiem izmanto saplāksni lēzenā jumta veidošanā vai klāj gridas ar saplāksni? Gribējās zināt kādus biezumu bērza saplākšņi likt priekš jumta un kādu grīdām. Varbūt ir vēl kaut kādi ietiekumi attiecībā pret saplāksni, tad droši var pakomentēt
Grīdai liku 18mm ar soli 400, likās ļoti optimāli, var jau būt, ka būtu pieticis ar plānāku, bet biezāku neprasījās. Principā biju paredzējis 21mm, ar soli 600, bet atveda nepareizās loksnes un izlēmu sabiezināt grīdas lagas. Jumtā bija 15mm ar spāru soli ~1m. 600mm protams ir standartizēts izmērs, jo ļauj pēc tam iestrādāt siltumizolācijas materiālus ar minimāliem atgriezumiem.
31 Oct 2013, 16:48:16 Lala rakstīja:
AAE, izstāsti, kāpēc vajag pretvēja plēvi, un tai pa virsu kondensāta plēvi?
Vienmēr esmu tieši domājis, kā tas kondensāts, un kur, notek, ja to vienīgo kondensāta plēvi, teorētiski, nolīmē, lai vējš neskrietu iekšā konstrukcijās...
Zem antiokondensāta plēvi un siltumizolāciju ir vajadzīga atstarpe - gaisa šķirkārta, jo plēve nedrīkst saskarties ar siltumizolāciju.
Šī gaisa kārta vējojas. Pretvēja plēve ir paredzēta, lai vējš neķer siltumizolāciju.
Pretvēja plēvi var aizstāt ar difūzijas membrānu vai pretvēja plātnēm, ja viss pārējais pīrāgs tiek izbūvēts korekti.
Diezgan muļķīgi, pretvēja plēvi aizstāt ar difūzeni pretvēja plēve drīkst saskarties ar siltumizolāciju, tāpat kā difūzene, antikons nedrīkst, jo antikons pats kondensējas, no jumta kondensāts pil uz antikona plēves gludo pusi un tek lejā, bet kondensāts, kurš veidojas zem antikona uzkrājas pūkainajā slānī un ir no turienes jāizvēdina, lai nepārsniegtu kritisko ūdens uzkrāšanas robežu un nesāktu pilēt siltumizolācijā, ja nemaldos līdz 200 g/m2, ja liek difūzeni tad tā debilā šķirkārta nav vajadzīga un pako vati līdz difūzenei caur kuru mitrums "elpo" uz āru, tad kaut kas izvēdinas, kaut kas kondensējas uz jumta, nopil uz difūzenes un notek lejā, bet izolācijā netiek, brīnos par tiem kas joprojām jājās ar antikoniem un čakarējas taisīt šķirkārtas pretvēja plāksnes/plēves un citu bullšitu, tupa naudas izmešana, ieliec biš dārgāku materiālu, kā difūzene un atkrīt viss tass gemorojs.
Vai te ir kāda brigāde, kura vēl šogad varētu ieliet pamatus privātmājai? Ir projekts. Piedāvājumus lūdzu uz PM!!! Tā kā sniegs nav aiz kalniem, tad piedāvājums diezgan steidzams! Objekts pierīgā!
03 Nov 2013, 23:05:07 Fausts rakstīja:
Vai te ir kāda brigāde, kura vēl šogad varētu ieliet pamatus privātmājai? Ir projekts. Piedāvājumus lūdzu uz PM!!! Tā kā sniegs nav aiz kalniem, tad piedāvājums diezgan steidzams! Objekts pierīgā!
Skan jau smieklīgi, ieliet pamatus , vakar vajag uzbūvēt māju, mūslaikos meistarus, kuri būvē, meklē mazliet savlaicīgāk, bet lai jau veicās, piedodiet par spamu
31 Oct 2013, 16:48:16 Lala rakstīja:
AAE, izstāsti, kāpēc vajag pretvēja plēvi, un tai pa virsu kondensāta plēvi?
Vienmēr esmu tieši domājis, kā tas kondensāts, un kur, notek, ja to vienīgo kondensāta plēvi, teorētiski, nolīmē, lai vējš neskrietu iekšā konstrukcijās...
Zem antiokondensāta plēvi un siltumizolāciju ir vajadzīga atstarpe - gaisa šķirkārta, jo plēve nedrīkst saskarties ar siltumizolāciju.
Šī gaisa kārta vējojas. Pretvēja plēve ir paredzēta, lai vējš neķer siltumizolāciju.
Pretvēja plēvi var aizstāt ar difūzijas membrānu vai pretvēja plātnēm, ja viss pārējais pīrāgs tiek izbūvēts korekti.
Diezgan muļķīgi, pretvēja plēvi aizstāt ar difūzeni pretvēja plēve drīkst saskarties ar siltumizolāciju, tāpat kā difūzene, antikons nedrīkst, jo antikons pats kondensējas, no jumta kondensāts pil uz antikona plēves gludo pusi un tek lejā, bet kondensāts, kurš veidojas zem antikona uzkrājas pūkainajā slānī un ir no turienes jāizvēdina, lai nepārsniegtu kritisko ūdens uzkrāšanas robežu un nesāktu pilēt siltumizolācijā, ja nemaldos līdz 200 g/m2, ja liek difūzeni tad tā debilā šķirkārta nav vajadzīga un pako vati līdz difūzenei caur kuru mitrums "elpo" uz āru, tad kaut kas izvēdinas, kaut kas kondensējas uz jumta, nopil uz difūzenes un notek lejā, bet izolācijā netiek, brīnos par tiem kas joprojām jājās ar antikoniem un čakarējas taisīt šķirkārtas pretvēja plāksnes/plēves un citu bullšitu, tupa naudas izmešana, ieliec biš dārgāku materiālu, kā difūzene un atkrīt viss tass gemorojs.
Pareizi visu esi uzrakstījis. Iespējams pirmīt nepilnīgi izteicos. Tā arī biju domājis - ar difūzijas membrānu aizstāt pretvēja plēvi un antikondensāta plēvi. Respektīvi, divas plēves aizstāt ar vienu.
Sporca gadījumā - ja neņem nost jumtu, tad ieteiktu likt divas plēves - antikondensāta (likt starp spārēm) un difūzijas (virs siltumizolācijas, ar gaisa šķirkārtu no kondensāta plēves). Antikondensāta saglabāt, jo tā labāk spēj noturēt kondensātu. Ne velti, lielākais plēvju tirgotājs LV vienai no savām labākajām difūzijas membrānām nepiedāvā katalogā kombināciju kopā ar metāla jumta segumu.
Nopratināju viņu kārtīgi - tomēr varot, bet tad meistariem tiešām baltos cimdos jāstrādā esot, jo difūzai membrānai ir ļoooti plāna un trausla tā daļa, kas aiztur kondensātu.
Protams, to visu var uztaisīt vienkāršāk, bet gribētu redzēt kādu, kas vienkāršajā gadījumā iedotu garantiju, ka apdarē pēc tam neleks nekādi gļuki un mitrumi ārā.
Kādi ir varianti sienas gāšanai vecajā lietuviešu projektā.
Gribu izgāzt sienu starp virtuvi un dzīvojamo istabu. Painteresējos būvvaldē, tas viss nostājās uz ~ 1200Ls par sienu.
500Ls papīru sakārtošana, 700Ls oficiāla buvkompānija, kura izgāzīs sienu.
Vai tiešām nav labāka/lētāka varianta, kura rezultātā siena ir izgāzta un papīri sakārtoti?
04 Nov 2013, 13:20:25 8203 rakstīja:
Kādi ir varianti sienas gāšanai vecajā lietuviešu projektā.
Gribu izgāzt sienu starp virtuvi un dzīvojamo istabu. Painteresējos būvvaldē, tas viss nostājās uz ~ 1200Ls par sienu.
500Ls papīru sakārtošana, 700Ls oficiāla buvkompānija, kura izgāzīs sienu.
Vai tiešām nav labāka/lētāka varianta, kura rezultātā siena ir izgāzta un papīri sakārtoti?
Papirus sakartot maksa max 150ls.
A buvkompaniju oficialu vajag tik tad ja pats netaisies to darit.
nezinu ka ir ar lietuviesiem, bet nesen pažiņa kārtoja aili virtuves-istabas sienā 602 sērijai. kkas ap 150 arī bija. reāli sienu izgāza tie paši džamšuti, kas taisija remontu.
Lietuviesu projekts ir paneļu ēka, kur visas sienas nesošas. Vajag tehnisko projektu un izmaksas ir tādas, kā ir. Bez būvfirmas var iztikt, vajag būvdarbu vadītāju plus autoruzraudzību. Tad var arī jurčiks to sienu izgāst.
pa 150 ls ir apliecinājuma karte bijusi, tā darboja tikai ja nenesošās starpsienas pārbūvē.
Vīri, vai praksē ir dzirdēts par meteriāliem skārda (vai hvz kāds metāls) jumtu un palodžu apstrādei? Google nepalīdzēja, jo laikam nepariezos atslēgasvārdus izmantoju.
Kādi tieši materiāli interesē? Skārda palodzes? Jumta atloki? Tos loka no parastā jumta skārda darbnīcās uz vietas.
varu ieteikt demiurg - laba kvalitāte (OEM RUUKKI skārds), cena arī ir ok. Uzlocīs kā vien vajag, pēc izmēriem.
Edit, sapratu. Tev vajag materiālu, ar ko apstrādāt skārda jumtu/palodzes.
Krāsas ir. Vari paskatīties pie Onduline. Priekš sava papīra jumta toč viņiem ir. Iespējams der arī uz skārda. Bet efekts nav ilglaicīgs. Kā pie jebkuras krāsošanas, ļoti svarīga ir pamatnes sagatavošana, kas jumtam ir nereāla. Pēc pāris gadiem jaunā krāsa var nonākt nost.
Palodzes nav vērts krāsot - viņas maksā pāris Ls/m. Vienkāršāk uzlikt jaunas.
Offline
pretvēja plēve drīkst saskarties ar siltumizolāciju, tāpat kā difūzene, antikons nedrīkst, jo antikons pats kondensējas, no jumta kondensāts pil uz antikona plēves gludo pusi un tek lejā, bet kondensāts, kurš veidojas zem antikona uzkrājas pūkainajā slānī un ir no turienes jāizvēdina, lai nepārsniegtu kritisko ūdens uzkrāšanas robežu un nesāktu pilēt siltumizolācijā, ja nemaldos līdz 200 g/m2, ja liek difūzeni tad tā debilā šķirkārta nav vajadzīga un pako vati līdz difūzenei caur kuru mitrums "elpo" uz āru, tad kaut kas izvēdinas, kaut kas kondensējas uz jumta, nopil uz difūzenes un notek lejā, bet izolācijā netiek, brīnos par tiem kas joprojām jājās ar antikoniem un čakarējas taisīt šķirkārtas pretvēja plāksnes/plēves un citu bullšitu, tupa naudas izmešana, ieliec biš dārgāku materiālu, kā difūzene un atkrīt viss tass gemorojs. 
