Nu kā, viss ir elementāri. Kas radīja cilvēkus? Dievs. Tad kas noteica, ka būsim nepilnīgi? Dievs. Kas mūs par sodu mūsu nepilnībām sūta uz elli? Dievs. Un tad viņš vēl apaugļoja sievieti ar sevi, jo gribēja nākt mums palīgā un upurēt sevi sev lai paglābtu mūs no sevis.
12 Jun 2012, 10:26:50 HuunsLV rakstīja:
Nu kā, viss ir elementāri. Kas radīja cilvēkus? Dievs. Tad kas noteica, ka būsim nepilnīgi? Dievs. Kas mūs par sodu mūsu nepilnībām sūta uz elli? Dievs. Un tad viņš vēl apaugļoja sievieti ar sevi, jo gribēja nākt mums palīgā un upurēt sevi sev lai paglābtu mūs no sevis.
Jā, vienīgais ko var piebilst, jums nav paveicies ar dievu.
Tā vietā, lai primitīvi ticētu neiespējamām pārdabiskām būtnēm, es dodu priekšroku loģikai, racionālismam, empīrikai, saprātam, faktiem. Kādā ziņā man nav paveicies? Man liekas, tu esi tas, kam nav paveicies.
Galvenais, ka ticīgajam savā ticībā ir tik labi, kā narkomānam zem kaifa... nu tas tā abstrakti. Citi mēģina pateikt, ka tas nav īsti labi, bet Tu bļauj pretī, ka man ir labi, un jūs neko nesaprotat, pamēģinat jūs arī.
Braucu ar: sarkanu spaini ar vāku vai melnu spaini bez vāka
12 Jun 2012, 14:59:44 Norchx rakstīja:
Galvenais, ka ticīgajam savā ticībā ir tik labi, kā narkomānam zem kaifa... nu tas tā abstrakti. Citi mēģina pateikt, ka tas nav īsti labi, bet Tu bļauj pretī, ka man ir labi, un jūs neko nesaprotat, pamēģinat jūs arī.
ne velti CCCP laikaa religjija tika apziimeeta ar "opijs tautai".
Vilhelms Bušs "365 dienas Viņš".
13. jūnijā
Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna.
1Kor 13:4.
Kādā lielpilsēta reiz nokļuvu greznā vasarnīcā. Ienākot gaitenī, soļus klusināja dārgs paklājs, caur stikla durvīm bija redzama skaista kalnu ainava. Man iekrita prātā: "Šiem ļaudīm ir debesis zemes virsū."
Bet pēc stundas es zināju - šī nama iedzīvotājiem ir elle zemes virsū. Augošie bērni vecākiem runāja pretī. Vīrs un sieva viens otram dzīvi darīja par mokām. Satricināts es atstāju šo māju.
Neviļus jāvaicā: vai vispār cilvēkiem var būt debess jau še, zemes virsū? Protams, var būt. Tikai ne bagātība, ne veselība nerada šādu laimīgu stāvokli.
Izšķirošais debesīs ir Dieva tuvums. Un Dievam ir paticis savā Dēlā Jēzū atnāk pie mums. Caur pravieti Cakariju Viņš mums saka: "Priecājies un līksmojies! Jo redzi, Es nāku un gribu mājot pie jums," saka Tas Kungs."
Kur "dzīvo" Kungs pats, tur ir "debesis zemes virsū", un tas ir iespējams arī mūsu ārējā sadzīvē, kā to vēlamies. Tas Kungs nes līdz savu Garu. Viņš rūpējas par pareizo atmosfēru: "Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna."
Kur iegriežas Pestītājs un ar savu Garu ienes sirdī mīlestību un pacietību, tur klājas labi un jauki.
Tā tas var būt arī pie mums, ja tikai atveram savas sirdis un durvis - Viņam.
+ + +
Kungs! Kā Tu reiz iegriezies pie Caķeja, tā iegriezies arī pie mums!
Amen.
Makss un Morics tādēļ abi
Viņam nebij visai labi;
Jo, kam galvā muļķības,
Mācībās vis neklausās.
Nu, šis krietnais skolotājs
Tabakai bij cienītājs,
Ko pēc dienas grūtības
Bez jebkādas ierunas
Mēs šim skolas meistaram
Arī no sirds novēlam. —
Tikai puikām niķi omā,
Un tie šurpu turpu domā,
Ka ar vecā skolmeistara
Pīpi kaut kas jāizdara. —
Reiz, kad kādu svētku dienu
Krietnais Lempels, kā arvienu
Pacilāts no jūtu kvēles,
Atkal sēd pie ērģeļspēles,
Puikas ļaunā nolūkā
Ielīduši istabā,
Kur tiem pīpis nolikts šķiet,
Jau to Maksis tura ciet;
Morics atkal steidzīgi
Izvelk šaujampulveri
Un to visu, cik vien makā,
Pīpja galvā iekšā pakā, —
Tad tie klusi projām steidzas,
Jo jau dieva vārdi beidzas. —
Pilns ar saldu mierĪbu
Lempels noslēdz baznīcu;
Un pēc gaitām nobeigtām
Viņš ar nošu burtnīcām
Jautrā prātā, žiglām kājām
Steidzas iet uz savām mājām.
Pateicīgā dvēselē
Viņš tad pīpi iesmēķē.
«Ak, cik labi ir,» viņš jūt,
«Kad var cilvēks mierā būt!»
Plīkš! te pīpis vaļā šķīst,
Un ar lielu troksni plīst
Kafejpods ar ūdenstrauku,
Tinte, tabaks — viss pa lauku,
Krāsni, galdu, sēdekli
Sasper pulverzibeņi.
Kad nu tvaiks bij atvilcies,
Lempelis — lai slavēts Dievs!
Dzīvs vēl guļ tur augšupēdu;
Bet tam, lūk — ak tavu bēdu!
Deguns, rokas, ausis, sejs
Melns kā morim nomelnējs,
Un pats pēdējs pinkucis
Tam uz galvas nosvilis.
Kas nu mācīs ābeci?
Kas nu vairos zinātni?
Kas priekš Lempeļa lai ietu
Izpildīt tā ķestervietu?
Kā lai smēķē skolmeistris,
Kad tam pīpis saplīsis?
Gan ar laiku viss būs dzijis,
Pīpis paliks vien, kāds bijis.
----------------- "The quieter you become the more you can hear."
13 Jun 2012, 10:23:05 BMW530 rakstīja:
Tas kurš atklātu poweru no jauna, un ienāktu, piemēram šajā topikā pirmoreiz,
noteikti nepadomātu, ka te tusējas klauni
To vispār padomātu arī tie kas te tusējas ilgāk.
Tādi nu mēs te esam.
----------------- "The quieter you become the more you can hear."
Offline
vismaz man ne . man tik patīk paraustīt aiz nerviem 
