Sīks biju, nopirku šautriņas. Mētāju, mētāju - apnika šitā garlaicīgā nodarbe. Izdomājām ar draugu iziet ārā un no visa spēka mētāt. Kurš tālāk spēj aizmest... Nostājāmies viens otram pretī kādu ~50-60 metru atālumā un no visa spēka mētājām. Rezultātā šautriņa trāpīja un iedūrās pierē, kādus 3-4cm no kreisās acs...
Šautriņu no galvas izrāvus, puns kārtīgs, acinis arī...
Nu jau varu ar atvieglojumu atskatīties uz pāris nedēļu veciem notikumiem, kad ar plīstošu stiklu sagriezu roku un aizgāja strūkla „kā filmās”. Rezultātā, ātrie – traumas – Gaiļezers – operācija uz 2-3 h un atlabšana. Kā izrādījās, tad sagriezis biju apakšdelma muskuli, cīpslas, artērijas kaut kādu atzaru un vēl nervus – pagaidām vēl ar vien viena rokas daļa nejūtīga. Ārsti teica, ka paveicās, bet kāpēc – to nu es nesapratu. Īstenībā, ja šādi sagrieztos kaut kādos laukos un vēl būtu viens pats, tad diezgan īzī būtu atdot galus laikam. Jo jau tagad līdz ātro sagaidīšanai no asins zuduma sāku slēgties ārā. Ārsti teica, kamēr tiku līdz operācijai jau 1,5-2 l asinis pazaudēju ar visiem žņaugiem utt.
Tagad jāsakopj mājās esošie grīdas segumi, savādāk var uzņemt kādu Dextera sēriju pie manis
Rolex tev pus rokas pirksti buus nejūtīgi aptuveni 2 gadus... Pēc paša pieredzes zinu, sīks būdams izspiedu stiklu virtuves durviim. un arii uzšķērdu nesūdīgi vēnas un visu pārējo, kas tur ir (atminos ka slimnica prasiiju vai buus jāšuj - tur varēja redzēt no kā roka gatavota)... Nu jā man teica, ja būtu pusmilimetru dziļāk ļoti liela iespēja, kad man vairs pirksti nekustētos.. pagaidām vienīgās sekas kas ir ir tas, kad pēc negadījuma, rokas sāka trīcēt (hvz kadeelj bet abas)
Nu jā un vispār nāvei esmu bijis tuvu daudz reizes esmu slīcis un atpumpēts, esmu mēģinājis bērnība no 7tā stāva uz sesto nokāpt -labi kad paspēja senci noraut no balkona malas..
pabijis chupiņā avāriju.. tad vēl gadījies pabūt kautiņos 1 vs bars kar4 visi negādījumi saistīti tieši ar to, kad iztrūkst nedaudz tāda lieta, kā bailes...
Vienreiz izdomāju apčurāt ugunskurā esošu mīnmetēja lādiņu no Kurzemes katla kauju laikiem, lādiņš jobņija minūtes 5 pēc tās darbības. Kopš tās reizes šmigu un sprāgstvielas neapvienoju.
Traki bija, kad ~ 10-11 gadu vecumā ar muterīti aizbraucu uz Ogri ciemos, bija vasara un tādēļ pa dienu aizgājām peldēties uz dambi pie tilta. Tur ir tāda vieta, kur visi peldās. Tauta tur daudz, visi kaut ko ņemās pa to ūdeni, es arī laimīgs skrienu un plunčājos. Līdz brīdim, kad izdomāju ielekt uz galviņas. Lecu iekšā un bams ar galvu atduros pret kaut ko. Bija tieši kā filmās, gar galvu aizzib zvaigznītes un uz brīdi neko nesaprotu. Nezinu kā, bet spēju izlīst ārā no ūdens un izkāpt ārā uz dambja, tad nu tāds apdullis soļoju pie muterītes. Mamma pēc tam stāstija, ka sēžot malā un redz mani nākam, tikai mati nevis blondi, bet sarkani, no sākuma domāja, ka šai izliekoties, līdz ieraudzīja mani tuvumā. izrādās tajā vietā, kur lecu bija iekšā akmens uz kura veiksmīgi trāpiju. Nezinu kā, bet izlīdu ārā, ja nebūtu izlīdis neviens nepamanītu manu pazušanu, jo tur bija pilns ar cilvēkiem un paliela straume. Matus pilnīgi īsus gan vairs nevar dzīt, citādāk mani sajauks ar spoguļu zaglēnu.
02 Nov 2010, 13:15:42 jurxx rakstīja:
Rolex tev pus rokas pirksti buus nejūtīgi aptuveni 2 gadus... Pēc paša pieredzes zinu, sīks būdams izspiedu stiklu virtuves durviim. un arii uzšķērdu nesūdīgi vēnas un visu pārējo, kas tur ir (atminos ka slimnica prasiiju vai buus jāšuj - tur varēja redzēt no kā roka gatavota)... Nu jā man teica, ja būtu pusmilimetru dziļāk ļoti liela iespēja, kad man vairs pirksti nekustētos.. pagaidām vienīgās sekas kas ir ir tas, kad pēc negadījuma, rokas sāka trīcēt (hvz kadeelj bet abas)
Nu jā un vispār nāvei esmu bijis tuvu daudz reizes esmu slīcis un atpumpēts, esmu mēģinājis bērnība no 7tā stāva uz sesto nokāpt -labi kad paspēja senci noraut no balkona malas..
pabijis chupiņā avāriju.. tad vēl gadījies pabūt kautiņos 1 vs bars kar4 visi negādījumi saistīti tieši ar to, kad iztrūkst nedaudz tāda lieta, kā bailes...
PS: the only thing you must fear, is fear itself
Man teica, ka nervi esot tur veiksmīgi sašūti, bet esot tā, ka tas nerva signāls pa to sašūto nervu ceļu no bojātās vietas atjaunojoties ar ātrumu 1 mm diennaktī un lai no manas bojājuma vietas viņš tiktu līdz plaukstai, vajagot aptuveni pusgadu. No sākuma vispār plaukstas ārpusi nejutu, tagad jau kaut ko jūtu un tāda pretīga tirpoņa, labi, ka vispār tā ir plaukstas ārpuse, jo nebūtu forši paņemt, piemēram, karstu priekšmetu un to nejust
02 Nov 2010, 13:30:35 artc rakstīja:
Traki bija, kad ~ 10-11 gadu vecumā ar muterīti aizbraucu uz Ogri ciemos, bija vasara un tādēļ pa dienu aizgājām peldēties uz dambi pie tilta. Tur ir tāda vieta, kur visi peldās. Tauta tur daudz, visi kaut ko ņemās pa to ūdeni, es arī laimīgs skrienu un plunčājos. Līdz brīdim, kad izdomāju ielekt uz galviņas. Lecu iekšā un bams ar galvu atduros pret kaut ko. Bija tieši kā filmās, gar galvu aizzib zvaigznītes un uz brīdi neko nesaprotu. Nezinu kā, bet spēju izlīst ārā no ūdens un izkāpt ārā uz dambja, tad nu tāds apdullis soļoju pie muterītes. Mamma pēc tam stāstija, ka sēžot malā un redz mani nākam, tikai mati nevis blondi, bet sarkani, no sākuma domāja, ka šai izliekoties, līdz ieraudzīja mani tuvumā. izrādās tajā vietā, kur lecu bija iekšā akmens uz kura veiksmīgi trāpiju. Nezinu kā, bet izlīdu ārā, ja nebūtu izlīdis neviens nepamanītu manu pazušanu, jo tur bija pilns ar cilvēkiem un paliela straume. Matus pilnīgi īsus gan vairs nevar dzīt, citādāk mani sajauks ar spoguļu zaglēnu.
tfu, tfu - vot šitās lietas gan man nepatīk, brālēns šitā palika paralizēts un ir lielisks piemērs, kāpēc arī nepazīstamās vietās nekad nelecu uz galvas, izņemot baseinu, vai citu zemju ūdenstilpnes, kur var redzēt, kas ir apakšā
kad veel treneejos pie junioriem savaa laikaa, saskreejos ar komandas biedru labaa aatruumaa treninjaa, biju pie samanjas, bet bija shoks, jo neredzeeju sev priekshaa resti, likaas ka asinjo seja, bet uz ledus nekaadas paziimes par to nebija tikai sapratu, ka kaska bija uz ledus, vajadzeeja turpinaat treniju, bet pa lielo sakot, biju kkur citur, taapeec beidzu treninju, debiila sajuuta, peec tam veel cita epizode bija speeles laikaa, kur mani uz "plecinja" panjeema tieshi sejaa, rezultaataa virubons uz kkaadu laiku, smadzenju satricinaajums un izsists zoklis par ko veel atgaadina tgd, atceros to, ka aarsts deva ostiit ozhamo spirtu un apkaart bija blaavieni, stulba sajuuta... un sen atpakalj iemeta mani bortaa ar galvu pa priekshu, virubons, ozhamais spirts un pie sprandas ledus! nav it kaa naaves bailes jeb kaa atdot galus, bet kas to zin kaa buutu sanaacis ja buutu sanaacis savaadaak. vienreiz neveiksmiigi uztaisiju speeka panjeemienu pret vienu chaliiti kaa rezultaataa shim 2 vietaas lauzts zoklis, sajutas nepatiikamas, daudz asinis un taa...
[ Šo ziņu laboja janchikz, 02 Nov 2010, 13:47:28 ]
Nee tas bija pats labums. kad nejuuti saapes
varēju pirkstus durviis ievērt un nejust
patstāvīga tirpoņa ilgi nebija mēnesi vai pāris cik atminos, sūdīgākais, kad bija ieģipsēta tā roka un nereāli niezēja jo viss dzija... kar4 baigi suudaina tāda trauma īstenība..
02 Nov 2010, 13:30:35 artc rakstīja:
Traki bija, kad ~ 10-11 gadu vecumā ar muterīti aizbraucu uz Ogri ciemos, bija vasara un tādēļ pa dienu aizgājām peldēties uz dambi pie tilta. Tur ir tāda vieta, kur visi peldās. Tauta tur daudz, visi kaut ko ņemās pa to ūdeni, es arī laimīgs skrienu un plunčājos. Līdz brīdim, kad izdomāju ielekt uz galviņas. Lecu iekšā un bams ar galvu atduros pret kaut ko. Bija tieši kā filmās, gar galvu aizzib zvaigznītes un uz brīdi neko nesaprotu. Nezinu kā, bet spēju izlīst ārā no ūdens un izkāpt ārā uz dambja, tad nu tāds apdullis soļoju pie muterītes. Mamma pēc tam stāstija, ka sēžot malā un redz mani nākam, tikai mati nevis blondi, bet sarkani, no sākuma domāja, ka šai izliekoties, līdz ieraudzīja mani tuvumā. izrādās tajā vietā, kur lecu bija iekšā akmens uz kura veiksmīgi trāpiju. Nezinu kā, bet izlīdu ārā, ja nebūtu izlīdis neviens nepamanītu manu pazušanu, jo tur bija pilns ar cilvēkiem un paliela straume. Matus pilnīgi īsus gan vairs nevar dzīt, citādāk mani sajauks ar spoguļu zaglēnu.
Man arī tā ir bijis,viss šnobelis un piere bija nobrāzta,tā kā būtu šļūcis pa asfaltu,pēc tam bija tā dīvaini,jo sprandu varēja salauzt!
02 Nov 2010, 13:41:16 jurxx rakstīja:
Nee tas bija pats labums. kad nejuuti saapes
varēju pirkstus durviis ievērt un nejust
patstāvīga tirpoņa ilgi nebija mēnesi vai pāris cik atminos, sūdīgākais, kad bija ieģipsēta tā roka un nereāli niezēja jo viss dzija... kar4 baigi suudaina tāda trauma īstenība..
es arī nevaru sagaidīt 5dienu un viens no iemesliem būs ģipša neitralizēšana
02 Nov 2010, 13:30:35 artc rakstīja:
Traki bija, kad ~ 10-11 gadu vecumā ar muterīti aizbraucu uz Ogri ciemos, bija vasara un tādēļ pa dienu aizgājām peldēties uz dambi pie tilta. Tur ir tāda vieta, kur visi peldās. Tauta tur daudz, visi kaut ko ņemās pa to ūdeni, es arī laimīgs skrienu un plunčājos. Līdz brīdim, kad izdomāju ielekt uz galviņas. Lecu iekšā un bams ar galvu atduros pret kaut ko. Bija tieši kā filmās, gar galvu aizzib zvaigznītes un uz brīdi neko nesaprotu. Nezinu kā, bet spēju izlīst ārā no ūdens un izkāpt ārā uz dambja, tad nu tāds apdullis soļoju pie muterītes. Mamma pēc tam stāstija, ka sēžot malā un redz mani nākam, tikai mati nevis blondi, bet sarkani, no sākuma domāja, ka šai izliekoties, līdz ieraudzīja mani tuvumā. izrādās tajā vietā, kur lecu bija iekšā akmens uz kura veiksmīgi trāpiju. Nezinu kā, bet izlīdu ārā, ja nebūtu izlīdis neviens nepamanītu manu pazušanu, jo tur bija pilns ar cilvēkiem un paliela straume. Matus pilnīgi īsus gan vairs nevar dzīt, citādāk mani sajauks ar spoguļu zaglēnu.
Man arī tā ir bijis,viss šnobelis un piere bija nobrāzta,tā kā būtu šļūcis pa asfaltu,pēc tam bija tā dīvaini,jo sprandu varēja salauzt!
Es gan netrāpiju ar pieri, bet gan ar galvas vidu, tagad tāda neliela iedobe uz iekšu tajā vietā. Bet nu jā, tfu, tfu, tfu - brīnums, ka nav nekādas komplikācijas.
02 Nov 2010, 13:24:48 zhuupa rakstīja:
Vienreiz izdomāju apčurāt ugunskurā esošu mīnmetēja lādiņu no Kurzemes katla kauju laikiem, lādiņš jobņija minūtes 5 pēc tās darbības. Kopš tās reizes šmigu un sprāgstvielas neapvienoju.