11 Apr 2012, 10:36:22 BMW530 rakstīja:
Tad kāda jēga no Tevis?
Tava jēga ir lūgties, katru dienu doties uz misi un visur saskatīt Dieva pirkstu?
Jēga (un uzdevums) ir attīstīt garu un mācīties.
Kā parasti, uz jautājumu tas neatbild, bet ok pieņemsim. Katrā ziņā šādas jēgas (uzdevuma) izpilde nav atkarīga no augstākas būtnes. Es kaut kā nopratu ka esi no tiem cilvēkiem, kuri pielūdz Dievu.
Pagaidi, davai daram tā: visu, kas attiecas uz manu necilo personu atstāsim malā un pieturēsimies pie tā, ka vai nu man ir taisnība, vai arī nav. Ja nav, tad nepieciešams sniegt argumentus, kas pierāda, ka esmu kļūdījies.
Btw, tā definīcija nav no vikipēdijas, bet no skaidrojošās vārdnīcas. Esmu iemācījies, ka ļoti bieži strīdi ir semantiski un bez tiem varētu iztikt.
Argumenti un fakti! Kā zināms ir apstrīdami, lai kas Tev tos arī pasniegtu.
Pamatdoma ir tajā, ka visa noliegšana ko citi saka, runā, domā nenozīmē kad piem Tev ir taisnība. Labākajā gadījumā viedoklis kuru citi respektēs, bet tas ir jānopelna...
----------------- Omega-3 Omega-6 best performance RomboutsUNMalongo kafija
PM
AVI, nu tad galvenais jautājums ir par to, kas ir patiesība un kā to atpazīt. Es saku, ka 1) patiesība ir pareizs īstenības atspoguļojums 2) to var atpazīt salīdzinot ar īstenību, resp. praktiskām pārbaudēm un to rezultātiem.
Apmēram tā: zinātne strādā, jo viņi aizsūtīja cilvēku uz mēness, savukārt, ja es apgalvoju, ka tev aiz muguras stāv neredzams un nejūtams vienradzis, vai tu man ticēsi? Kāpēc?
Zinu tik to, kad cilēveks tic tiaki tam ko redz, vairums! Piem, čalis apgalvo kad dzīvības formas bez saules, gaismas utt nevar past'vēt, te bac iet čalis pa pļavu iekrīt alā a tur eko sistēma kura pastāv jau entos mlj gadus! Un kā pēkšņi daudzi savā domāšanā pieņēmās gadiņos! Viss ar laiku vai pieredzi! Vai otrs variants
Un ja šāda vieda juatājumi interesē, šeit atbildes negūsi, viss maz ne pilnīgi un galīgi.
----------------- Omega-3 Omega-6 best performance RomboutsUNMalongo kafija
PM
Labs jautājums un arī es te saskatu problēmu, jo cilvēkiem nav tāda orgāna, ar kuru varētu uztvert tīru realitāti. Kā mēs vispār varam kaut ko zināt? Mana atbilde: 100% nevaram, tomēr mums ir iespēja pašiem pārbaudīt, pārliecināties par lietām un, lielākai drošībai, varam arī citiem dot pārbaudīt un pārliecināties. Tas ir labākais iespējamais variants. Ar to arī jāturpina strādāt.
Ne gluži. Ticība pēc definīcijas ir pārliecība bez pamatojuma un pierādījumiem, savukārt manis aprakstītais modelis tieši darbojas apstrādājot pamatojumu un pierādījumus.
Te gan jāatzīmē, ka ticība nav pierādījums pati sev. Ja tu kaut kam tici, tas nenozīmē, ka tas ir patiess, jo tu tam tici. Vienkāršākais piemērs: kāds cilvēks notic, ka spēj lidot, un nolec no desmitstāvenes jumta. Ticība ir, rezultāts..pats saproti.
Labs uzdevums. Es sev esmu definējis līdzīgu uzdevumu: turpināt attīstību.
Domas ir materiālas un tās materializējas!
Nu, pa lielam viss ir matērija, tai skaitā arī domas, visas tās sinapses smadzenēs, neironu tīkli, elektroni... tu gan laikam biji domājis to kaut kā ezotēriskāk, un, ja tā, tad šim apgalvojumam nav pilnīgi nekāda racionāla pierādījumu fona. Kādam var likties, ka ir, bet vienalga nav. Ja tu domā, ka ir, tad esi laipni aicināts sistematizēt šos pierādījumus, nosūtīt tos peer-review pārskatīšanai, dabūt publikāciju tādā žurnālā kā Science vai Nature un tad pēdējais, kas atlicis - aizbraukt pēc sava Nobeļa. Līdz šim to neviens nav paveicis, jo ezotērika/ticība neiztur kritiku.
Bez ezotērikas tiksim galā
Tātad, skaldīsim paātrināti ir molekulas, atomi, joni.... fotoni-gaismas gabaliņš-sauksim to tā, kas ir materiāls un vienlaikus pastāv magnētiskajā laukā tātad, ja viņš pastāv magnētiskajā laukā, uz viņu var iedarboties ar citu magnētisko lauku-tā?
Zināms, ka cilvēkam ir aura, sava veida magnētiskais lauks arī, taču mums ir svarīgs kas cits-cilvēkam domājot, jo īpaši skaitot lūgšanu vai meditējot, smadzenes izstrādā noteikta lieluma magnētisko lauku-tātad cilvēka magnētiskais lauks iedarbojās uz apkārtējās vides magnētisko lauku Respektīvi vēl ja ņem vērā viļņus-tad cilvēks translē to, ko domā Tātad mazās daļiņas fotonu uztver domas signālu, kas savukārt strukturizē fotonu, kas atkal veido jonus-atomus-molekulas jo lielāks un spēcīgāks lauks, jo vairāk pārstrukturizētu fotonu Domas ir materiālas - vai ne?
ps. Ne man par šo būtni lemt, kas viņš ir Links
Hmm, šķiet, ka mīlestība ir viens no psihoemocionālo saišu veidiem, par kuru atbild konkrēts hormons, ko sauc par oksitoksīnu. Ar pareizo aparatūru var pārbaudīt šī hormona uzvedību organismā pie noteiktiem kairinājumiem, jeb citiem vārdiem - pierādīt mīlestību. Problem?
Zināms, ka cilvēkam ir aura, sava veida magnētiskais lauks arī, taču mums ir svarīgs kas cits-cilvēkam domājot, jo īpaši meditējot, smadzenes izstrādā noteikta lieluma magnētisko lauku-tātad cilvēka magnētiskais lauks iedarbojās uz apkārtējās vides magnētisko lauku Respektīvi vēl ja ņem vērā viļņus-tad cilvēks translē to, ko domā Tātad mazās daļiņas fotonu uztver domas signālu, kas savukārt strukturizē fotonu, kas atkal veido jonus-atomus-molekulas jo lielāks un spēcīgāks lauks, jo vairāk pārstrukturizētu fotonu Domas ir materiālas - vai ne?
ps. ne man šo būtni tiesāt Links
Tie lielumi, kurus tu te mini, ir daudz par mazu, lai atstātu jūtamu efektu uz vidi. Līdzīgi kā astroloģijā, kur, piemēram, tev garām braucoša autobusa masa tevi ietekmē vairāk, nekā gaismas gadus attālu zvaigžņu vai planētu masa.
AVI, starp citu, aizmirsu pieminēt vienu svarīgu niansi. Proti, pat ja nav 100% iespējams pazīt patiesību, tad tomēr paliek iespēja 100% pazīt to, kas nav patiesība. Teiksim tā: mums nav iespējams pārliecināties, ka patiess apgalvojums būs patiess vienmēr (to nepieciešams pārbaudīt bezgalīgu skaitu reižu), bet mēs droši zinam, ka nepatiesie apgalvojumi nekad nestrādā.
Offline
tātad, ja viņš pastāv magnētiskajā laukā, uz viņu var iedarboties ar citu magnētisko lauku-tā? 
Tātad mazās daļiņas fotonu uztver domas signālu, kas savukārt strukturizē fotonu, kas atkal veido jonus-atomus-molekulas 
