Baigie alus meistari.
es tādu ekstraktu alu nemaz nesāktu taisīt. labāk tiešām uz veikalu aizšaut pēc alus.
Huliš neviens nestāsta kā jādiedzē un jāmaļ graudi? tiešām žēl, ka 'patric' vectēvs neatstāja recepti. es arī tik zinu, ka baigs čakars ir izdiedzēt graudus, un to, ka izvilktā muciņa no dīķa ir nedaudz piepūtusies
neesiet slinki, paņemiet taču normālu sentēvu alus recepti un uztaisiet kārtīgu alu !!!
pagājušos jāņos ar draugiem uztaisījām kādus 60 litrus alu pēc dažādā receptēm . un tie cilvēki, kas bija ieradušies nozvērējās, ka nekur citur vairs mūžā nesvinēs jāņus, jo nekur nav tik labs alus .
03 Jun 2009, 11:23:06 patric rakstīja:
atceros kad biju siiks vecteevs uz jaanjiem vaarija alu. alus mucas likaam diikjii lai uzbriest. bruuveejumu taisija lielaa koka katlaa/mucaa. uudeni karseejaam lielaa katlaa uz atklaatas liesmas. pats audzeeja apinjus un miezhus. cik atceros tad uudeni mucaa leeja caur miezhiem. viss tas process bij tik superiigs, taa smarzha, vel tagad to atceros! tik zheel, ka vecteevs neatstaaja recepti mucas un koka katls vel ir. alus bij skaidrs un bez nogulsneem.
p.s. alus bij tik labs, ka pie vinja uz latgali brauca pat no liepaajas pasuutiit
dīķī liek diedzēt miežus. tālāk žāvē pirtsaugšā, samaļ un tas ir iesals no kā gatavo misu. misu iegūst lielā koka kublā, kas izklāts ar salmiem, piebērts ar iesalu, apliets ar vārošu ūdeni un ~3h noturēts. misai pievieno apiņus un raugu ļauj sarūgt, nosēsties miltu frakcijai un principā alus gatavs
uz iesala parasti ūdeni lej 3 reizes. 1. karstu 2. karstu un 3. aukstu. alus stiprība attiecīgi atšķiras un ar katru reizi ir vājāka. pēdējo uzlējumu sauc par tāpiņu
neviens te neko neraksta receptees par ''maizes cepshanu'' - cukurs ar miezhiem lielaas paplaatees :ņam-ņam: tas laikam man vieniigais palicis atminjaa no teeta alus bruuveeshanas, aa un taa smarzha, kad miezhi pirtii diigst
viirateevs gan veeljoprojaam ar to nodarbojas, man gan neiet pie sirds, vins taac peec duumiem, bet visi vietejie gan tur
aa, jaa Edzja ar tak ir to noproveejis 4dienu garumaa
03 Jun 2009, 11:23:06 patric rakstīja:
bla bla bla
dīķī liek diedzēt miežus. tālāk žāvē pirtsaugšā, samaļ un tas ir iesals no kā gatavo misu. misu iegūst lielā koka kublā, kas izklāts ar salmiem, piebērts ar iesalu, apliets ar vārošu ūdeni un ~3h noturēts. misai pievieno apiņus un raugu ļauj sarūgt, nosēsties miltu frakcijai un principā alus gatavs
uz iesala parasti ūdeni lej 3 reizes. 1. karstu 2. karstu un 3. aukstu. alus stiprība attiecīgi atšķiras un ar katru reizi ir vājāka. pēdējo uzlējumu sauc par tāpiņu
:super!: tagad atceros arii par misu un vel sho to no procesa. thanx, ka atgaadinaaji
OX, protams, ka ar pirmo reizi man sanaaktu miizelis nevis alus. vinjsh alu bij taisijis simtiem reizhu.
p.s. pats diezvai meegjinaatu taisiit.
OX, bez kandzhas vari nebraukt ciemos
ir paša senču vidū bijuši alutiņa brūvētāji, līdz manīm tikai kaislīga lietotāja gēns pagaidām palicis, bet ceru laboties!
Daudz no tā, ko esmu dzirdējis sakrīt ar te rakstīto!
Skatos, ka te ir daudz brūvētāju...
Vienvārdsakot - ja kās var uzbrūvēt īstu aliņu - tādu, kur jūt apiņu garšu, kas ir tāds ierūgtens, bet tai pat laikā ar tādu saldu piegaršu, tādu pa skaisto, tad litrus 5 uz Jāņiem varētu paņemt + atlektu par darbu
ja kādam ir piedāvājams pm!
03 Jun 2009, 11:23:06 patric rakstīja:
atceros kad biju siiks vecteevs uz jaanjiem vaarija alu. alus mucas likaam diikjii lai uzbriest. bruuveejumu taisija lielaa koka katlaa/mucaa. uudeni karseejaam lielaa katlaa uz atklaatas liesmas. pats audzeeja apinjus un miezhus. cik atceros tad uudeni mucaa leeja caur miezhiem. viss tas process bij tik superiigs, taa smarzha, vel tagad to atceros! tik zheel, ka vecteevs neatstaaja recepti mucas un koka katls vel ir. alus bij skaidrs un bez nogulsneem.
p.s. alus bij tik labs, ka pie vinja uz latgali brauca pat no liepaajas pasuutiit
dīķī liek diedzēt miežus. tālāk žāvē pirtsaugšā, samaļ un tas ir iesals no kā gatavo misu. misu iegūst lielā koka kublā, kas izklāts ar salmiem, piebērts ar iesalu, apliets ar vārošu ūdeni un ~3h noturēts. misai pievieno apiņus un raugu ļauj sarūgt, nosēsties miltu frakcijai un principā alus gatavs
uz iesala parasti ūdeni lej 3 reizes. 1. karstu 2. karstu un 3. aukstu. alus stiprība attiecīgi atšķiras un ar katru reizi ir vājāka. pēdējo uzlējumu sauc par tāpiņu
Galvenais ir cukuru nežēlot, tad sanāk gāzējs. Atceros vectēvam bija garš metelis, kurā katrā līda pa cukura pakai. Viss bija skaidrs, kad viņš aizgdevās mētelī uz vasaras virtuvi
Kāds nezin kur varētu jau gatavu iesalu nopirkt. Brenguļos nepārdod principa pēc. Agrāk varēja no Daugavpils dabūt, bet tagad nekā.
Lai pats uztaisītu labu iesalu, vajaga labus miežus. Savādāk tāds duļķains tas alus
Galvenais ir cukuru nežēlot, tad sanāk gāzējs. Atceros vectēvam bija garš metelis, kurā katrā līda pa cukura pakai. Viss bija skaidrs, kad viņš aizgdevās mētelī uz vasaras virtuvi
cukurs tur nav vajadzīgs
tad jau sanāk spirts ne alus
Galvenais ir cukuru nežēlot, tad sanāk gāzējs. Atceros vectēvam bija garš metelis, kurā katrā līda pa cukura pakai. Viss bija skaidrs, kad viņš aizgdevās mētelī uz vasaras virtuvi
cukurs tur nav vajadzīgs
tad jau sanāk spirts ne alus
reku paplašinātā versija cik es spēju atcerēties, būs jabrauc senci spīdzināt lai rāda kā vinš taisa
1. diedzējam labas kvalitātātes miežu graudus (asniem jābūt ~3-5mm)
2. kaltējam uz pirts augšas speciālā kaltētavā (sakurina balto latgales pirti, tā lai tā ir karsta, atsājam krāsnī sarkanas kvēlošas ogles un ver ciet šīberus, atver lūkas pirts augšā no kurām nonāk karstums uz izlitiem izdiedzētajaiem graudiem) procedūram aptuveni 2-3 dienām [pēc šādas procedūras ir pasaulē labākā pirts, uzmet garu tā ka tauki čūkst un pižiks jāvelk galvā lai ausis nedeg !!! ]
3. stellējam augšā divus dzirnakmeņus kā senlatvieši un taisam rupjo malumu - iesalu
4. vāram kārtīgos čuguna katlos uz atklātas uguns ūdeni
5. lejam verdošu ūdeni KOKA kulbā kurai dibenā ir salmu filtrs un iesals – iegūsim misiņu. Var taisīt 3 rokas, pirmā stiprākā, otrā vidēja, pēdējā tāpiņš
6. liekam maisu ar apiņiem vai pievienojam to kā nu kurā receptē, kas dos alum rūgtumu un konservanta īpašības (apiņiem ir jābūt no vāktiem pareizā laikā un gatavībā)
7. lai alus mainītu krāsu, uzkarsējam līdz sarkankvēlei lielo kuvaldas āmuru vai sliedes gabalu un mērcam iekšā kulbā un maisam, tā, ka iet burbuļi pa gaisu
8. lejam visu KOKA mucās iekšā noraudzēt! atkarībā no miežu škirnes un diedzēšanas kvalitātes būs atšķirīgs dabiskā rauga fermentu daudzums un saldums! (trakie arī liek klāt vēl papildus raugu un cukuru – sanāk spirts )
9. pēc pārs dienām var jau pirmo degustāciju dzert labākais alus ir pēc 2 nedēļām.
10. vēl kaudze senlatviešu viltību jāzin! katram brūvētājam bija savi triki un meistarstiķi kā brūvēt, cik ilgi ko darīt un kādās proporcijās.
Pēc operācijas nr. 1 kā pa miglu atceros, ka vajadzēja ar rokām tos sadīgušos graudus saberzt un tad lika pirtī žāvēt.
Pārējās visas darbības kā no grāmatas.
Vot ar tiem miežiem problēmas, tur vajag kvalitatīvus, jo neder kaut kāds ceturtais vai piektais bezšķirnes ataudzējums.
Tāpat arī bija alus raugs, jo maizes raugs cik atceros veidoja lielāku duļķi.
04 Jun 2009, 00:08:59 tomick rakstīja:
Pēc operācijas nr. 1 kā pa miglu atceros, ka vajadzēja ar rokām tos sadīgušos graudus saberzt un tad lika pirtī žāvēt.
Pārējās visas darbības kā no grāmatas.
Vot ar tiem miežiem problēmas, tur vajag kvalitatīvus, jo neder kaut kāds ceturtais vai piektais bezšķirnes ataudzējums.
Tāpat arī bija alus raugs, jo maizes raugs cik atceros veidoja lielāku duļķi.
jā tiesa vajadzēja ar rokām saberzt diedzētos graudus
un par škirni ari ir 100% taisnība
un par raugu arī
04 Jun 2009, 00:09:21 jurci-s rakstīja:
Izklausās labi, opis kautko līdzīgu darija kādreiz.. bet tagat vairs negrib tā čakarēties..
jā bet tas čakars ir tā vērts, tiesa ir jāgatavojas tam iepriekš bez vaz vai gadu un jābūt normālai lauku virtuvei, kulbām, katliem, mucām, pagrabam. Bet tas ko iegūst ir tiešām alus nevis žļurga ko mēs pērkam veikalā!!! un bez konservantiem un sintētikas.
Offline
tik zheel, ka vecteevs neatstaaja recepti 
mucas un koka katls vel ir. alus bij skaidrs un bez nogulsneem. 
man garsho pirmaa glaaze (max 300g), peec tam nekaada kaifa, biezhi atlikusho pudeles saturu izleju izlietnee
naakamajaa riitaa uz tuveejo aptieku?
