Online
Pašreiz BMWPower skatās 81 viesi un 1 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Ekonomikas krīze jeb depresija v2
| Autors | Ziņojums |
|---|
Damn  | |  Kopš: 24. Aug 2003
No: Rīga
Ziņojumi: 10819
Braucu ar:
|
13 Dec 2008, 17:17:55 Raicha rakstīja:
13 Dec 2008, 17:15:36 GirtzB rakstīja:
AR "Gaismas Pili" viss ir slikti, ja nah... tad vienkārši soda sankcijās tiek pakāsts megabablo...
 kas taas sankcijas mums uzspiediis? nato karaspeeks? 
Nu tur Rāvis ir daudziem apsolījis atkatu, tamdēļ arī neviens to pasākumu neapstādinās. 
Man rēcīgi liekas tas, ka LT un EE pat piedāvā palīdzību LV. Lai gan Godmanis pateicis, ka no viņiem tā nebūs nepieciešama  |  Offline | | |
GirtzB  | |  Kopš: 15. May 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 22392
Braucu ar: 2x(R6+LSD)
|
13 Dec 2008, 17:26:23 Raicha rakstīja:
13 Dec 2008, 17:20:54 GS rakstīja:
faktoru ietekme nesamazinasies cenas...
deflaacija valstii, kuraa puse iedziivotaaju ir iejuugti hipoteekaa uz pusmuuzhu, var izveersties par ljoti ljoti nesimpaatisku dabas paraadiibu.
labaak imho 15% inflaaciju, nekaa 5% deflaaciju
imho labāk ir mērena deflācija, lai tautieši bik attopās, ka ekonomika var iet arī uz leju, darba var nebūt etc, nevis dzīvot ar mūžīgo pārliecību, ka rīt naudas būs vairāk kā šodien, darot to pašu un tik pat cik šodien.
-----------------
Braukt ir priex.
Tikai R6, S54B32 + 2JZ-GE | | Offline | | |
| GirtzB | | Kopš: 15. May 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 22392
Braucu ar: 2x(R6+LSD)
| pie tam bibliotēka tomēr ir valsts pasūtījums, kas lejupslīdes laikā atļaus tajā iestātiejiem n-uzņēmumiem izdzīvot.
-----------------
Braukt ir priex.
Tikai R6, S54B32 + 2JZ-GE | | Offline | | |
| Raicha | |  Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
|
13 Dec 2008, 17:33:08 GirtzB rakstīja:
imho labāk ir mērena deflācija, lai tautieši bik attopās, ka ekonomika var iet arī uz leju, darba var nebūt etc, nevis dzīvot ar mūžīgo pārliecību, ka rīt naudas būs vairāk kā šodien, darot to pašu un tik pat cik šodien.
nu, pat meerena deflaacija tak var novest pie "maajsaimnieciibu masveida bankrota" a paatagu tautieshiem nenoveelu, pajaat taa nauda - lai cik mums vinjas buutu, taapat tak pirksim vaacu teciilas, itaalju dreebes un franchu smarzhas tad labaak lai cilveeki atpuushas un slinko darbaa, nekaa maina savu dziivi pret kaiminjvalstu produkciju  | | Offline | | |
| Raicha | | Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
|
13 Dec 2008, 17:37:14 GirtzB rakstīja:
pie tam bibliotēka tomēr ir valsts pasūtījums, kas lejupslīdes laikā atļaus tajā iestātiejiem n-uzņēmumiem izdzīvot.
te gan +1 | | Offline | | |
| nrcha | |  Kopš: 16. Jun 2003
No: Rīga
Ziņojumi: 2643
Braucu ar: smaidu
|
-----------------
"Trees're always a relief, after people." (c) D. Mitchell | | Offline | | |
| Damn | | Kopš: 24. Aug 2003
No: Rīga
Ziņojumi: 10819
Braucu ar:
|
13 Dec 2008, 17:39:36 Raicha rakstīja:
13 Dec 2008, 17:37:14 GirtzB rakstīja:
pie tam bibliotēka tomēr ir valsts pasūtījums, kas lejupslīdes laikā atļaus tajā iestātiejiem n-uzņēmumiem izdzīvot.
te gan +1
Apakšuzņēmējiem izdzīvot, Skonto un dažiem politiķiem vārīties | | Offline | | |
| 12 | | Kopš: 11. Jun 2006
No: Tukums
Ziņojumi: 1548
Braucu ar: E 39 3.0 dA. Volvo FH 12 460, Euro 6.
| ar to gaismas pili ir tā, ka pazīstams strādā Skonto, nu tipa skonto piegādās logus gaismas pilij, tātad 0 kārtā viņiem jau maga liels pasūtījums jāizpilda priekš gaismas pils. | | Offline | | |
|
|
| blondiins | |  Kopš: 05. Aug 2007
No: Jūrmala
Ziņojumi: 354
Braucu ar: E30 325i SE
| blja psc pilniigs
LNT zinajas tikko teica:
Ministrijas algaas izteereejushas par 25% vairaak kaa pagaajushajaa gadaa 
viii kat budzhet saucas
ai sink, ai sink, ka jaapeerk strokjis un jaaizshauj paaris lohi valdiibaa  | | Offline | | |
| bum_bumz | | Kopš: 05. Jan 2006
Ziņojumi: 7435
Braucu ar: E34
| Kurš vesels un spēcīgs, katram sava pakaļa jāglābj šajos laikos. Vislabākais, ka katrs atrod nodarbošanos var palīdzēt kaimiņam un otrādi. Tie, kuri ir darba ņēmēji vai ierēdņi, nesapratīs, ka katrs paceltais nodokļu % ir aplaupīšana skaidrā dienas laikā, izjauktas visas nākotnes ieceres utml. Nu nevar bezgalīgā mērā tautu jāt. Tāpēc ir jāsāk streikot.
Godmans un ko brauks pār līķiem, ka tikai cipari budžetā saskaņoti. Parex vēl vēlas 400 mio, arī tam tiks ziedots. IMF ar nicīgu smīnu iedod jaunu devu kuslajai tautiņai pie Baltijas jūras, kura laikam nekad negrib dzīvot labklājībā.
Vai tās nav stagnējošas metodes, ka "nevienu jau neatlaidīsim, tikai algas samazināsim". Pašlaik īstais laiks samazināt ierēdniecību un birokrātiju pārskatīt likumus. Pienāks jauni kredītu plūdi un aizmirsīsies, ka liels bars ļautiņu dara nevienam nevajadzīgas lietas.
Pirms 20 gadiem zinošākie runāja, ka ap šo laiku pasaule mūs sāks cienīt kā gudru un strādīgu tautu, izskatās ka tāds laiks ir par īsu. Lai sevi izblamētu, pietiek pāris nedēļas.
Gaidīsim nākamos 20, mēģināsim sevi reabilitēt.
| | Offline | | |
| GP | | Kopš: 29. Jul 2002
Ziņojumi: 173
Braucu ar: MINI un bobiku
|
13 Dec 2008, 15:36:20 Duke rakstīja:
Labi, aiz neko darīt. Pāris ekonomikas patiesības, nevis puspatiesības. ok?
1. Protesta akcijas rīkotāju aicinājums
Viņi piedāvā samazināt PVN lv ražotām precēm un palielināt ārvalstu precēm. Tīri teorētiski, tas veicinātu LV precu konkuretspeju vieteja tirgu. Piekritu, bet pasaule so parasti dara ieviesot ievedmuitu.
Kapec? Jo administret dazadas PVN likmes vienam un tam pasam precem pec precu klasifikatora ir praktiski neiespejami. Tas prasitu partaisit visu precu klasifikatoru, administresanas izmaksas vismaz divkarsotos, utt utp. Tiri praktiski, mission impossible.
Nu tad - liekam ievedmuitu?
Doma jau laba, bet LV nav tiesibas neko mainit tirdzniecibas nosacijumos. Tirdzniecibas nosacijumu regulacija ir absoluta Eiropas Komisijas kompetence, lai uzturetu vienoto Eiropas Savienibas precu un pakalpojumu tirgu. Ja mes ko tadu megjinatu, tad dabutu pa dirsu no EK (lielas soda naudas), PTO (tapat lielas soda naudas) un vel dabutu ievedmuitu ieviestu pret musu eksporta nozarem. Rezultata viss kas mums paliktu ir tikai vietejais tirgus, kas nekada veida nespej uzturet ekonomikas si briza limeni. Butu ljoti ljoti smaga recesija, kurai nebutu gala. Tapat aizmirstiet par iespeju nopirkt jebkadu arvalstu preci.
2. Bet rekur bijusais CB sefs saka, ka PVN nav iemesla pacelt, lai glabtu latu.
(skat. Kas notiek Latvija 10.12.200
Jaa, vinjam ir taisniba - Centrala Banka ir arvalstu valutas rezerves, kuras vairak ka 100% apmera nosedz latu apgrozijumu. Un ka vins saka - lata vertibu var noturet pakapeniski atperkot latus, atdodot Eiro un samazinot naudas bazi. (tie ir vinja vardi).
Neliela ekonomikas teorija:
IKP ir ne tikai P*Q un C+I+G+Nx, bet arii M*v (naudas apgrozijuma apjoms, reiz, naudas apgrozijuma atrums). Ja tiktu samazinats naudas baaze, tad tas automatiski samazina IKP, jo nekas nenodrosina naudas apgrozisanas paatrinasanos (aatrumu parasti nosaka % likmes, kas latam ka mes zinam ir augstas). Tadejadi Repses piedavajums turpinat pirkt latus un uzturet cenu ir tiesais celjsh elle Latvijas ekonomikai.
Bet kapec butu jaatperk lati?
Saglabajot visu ka ir, un esoso paterinja limeni, mes turpinatu pateret ljoti daudz arvalstu prechu. Lai samaksatu par arvalstu precem ir jamaksa ar Eiro. Ta ka Zviedru bankas vairak nepludina ieksa Eiro (hipo tirgus apstajies, kreditesana apstajusies), tad vienigais avots kur dabut Eiro lai samaksatu par importu ir centrala banka (izmantojot mainjas punktus ka starpniekus). Tadejadi pie esosas situacijas mes praktiski pasi izsusinam visu savu ekonomiku turpinot pirkt arvalstu preces. Samazinot naudas bazi mes pasi sevi bremzejam. Tiesi tadelj ir nepieciesams SVF/EK aizdevums, jo tas ljautu palielinatu latu apjomu apgroziibaa (pasi zinat cik daudzi uznjemumi sobrid kave maksajumus, jo ir nenormals naudas trukums tirguu).
3. Kapec vajag palielinat PVN un samazinat IIN?
Ar otra punkta otro dalju nepietiek, lai saglabatu ekonomiku. Ja nekas nemainitos, tad tas pats aizdevums aatri tiktu izsusinats. Lai apturetu izsusinasanu ir japalielina PVN, kas sabremzee pateerinju maksimali.
Vienlaicigi tiek samazinats IIN, kas ljauj uznjemumiem/darbiniekiem nonakt pie kopiga sauceja uz noteiktiem algas samazinajumiem, radot mazakas izmaksas darba devejam pie nemainigiem ienakumiem darba njemejam. Sii funkcija ljauj uzlabot firmu konkuretspeju un attiecigi speeju konkuret eksporta tirguu.
Jaa, samazinatais imports (un imports ir liels bizness Latvija) protams bus uznjemumi, kas bankrotes un pieaugs bezdarbs, tachu ekonomikai kopuma tas bus tikai veseligi. Ja mes gribam, lai mums ir veseliga ekonomika jaunajos apstakljos, tad ir jasakozh zobi, japarorientejas no importa biznesa uz eksporta biznesu un jadzivo talak.
Īsumā: lidz sim importu mes varejam uzturet, jo bija ljoti lieli ienakumi kapitala dalja (ES nauda, hipo krediti, investicijas), ta ka hipo kreditu komponente izkriit, tad lielais imports ir kljuvis par problemu un praktiski izsuuc visu naudu no ekonomikas, kas rada maksatspejas problemas uznjemumiem. Lai labotu situaciju tiek gatavots Eiro piepludums un pie reizes veiktas korekcijas, kas bremze importa paterinju (PVN+) un veicina eksporta konkuretspeju (IIN-).
Tā. Idejas ir pareizas par importa patēriņa bremzēšanu. Bet ir nianses. Un tās ir sekojošas:
1. PVN paaugstināšana sāpēs visvairāk nabadzīgos - viņiem šie 3% būs ĻOTI nozīmīgi, savukārt stipri mazāk sāpēs turīgākiem, kam šie 3% nespēs piebremzēt patēriņu
2. Ja paaugstinam PVN lai sargātu no nevajadzīgu/nesaprātīgu preču importa, tad vajadzētu parūpēties, lai PVN uz pirmās nepieciešamības precēm būtu zemāks vai nebūtu vispār. Paskaties kāda PVN likme ir 'vecajā' Eiropā uz pārtiku. Laikam viņi ir tik nabadzīgi, ka nespēj maksāt pilno PVN.
3. Jā IIN tiek samazināts, taču paskaties cik reāli tas samazina nodokļus, kas ir jāmaksā par katru darbaņēmēju. Situācija šodien ir, ka efektīvā nodokļu likme man kā darba devējam ir 42-44%. Es nedalu DD soc.n. daļa un DN soc.n. daļa - ir piem. alga uz ‘rokas’ LVL 500,- un kopējās izmaksas šādai ‘rokas’ algai ir LVL 872.97 (pieņemot, ka nav apgādājamo). Samazinoties IIN uz 23% manas izmakas būs LVL 853.13. Vai tiešām šāds samazinājums manus pakalpojumus padarīs globāli konkurētspējīgus?
4. Kā Tu domā cik ilgs laiks ir nepeiciešams, lai tīri tehniski pārietu uz citu PVN likmi? Visās sistēmās, kur parādās PVN ir jāmaina PVN likme/jāpievieno jauna, jāpārrēķina esošie daŗijumi etc. Tas NAV 2. nedēļu jautājums un tas uzņēmējiem maksās gana dārgi. Bet kā parasti valdošajai elitei tādus SĪKUMUS nesaprast.
5. Un galvenais ir ka visā visumā šis viss īpaši sāpīgi skars mazturīgos un maz skars tos, kuriem patiesi vajadzētu maksāt nodokļus. Sen jau vajadzēja veidot progresīvos nodokļus, aplikt ar nodokļiem luksusa preces/pakalpojumus, taksēt lielās villas etc. Bet to nedrīkst, tas sāp pašai elitei…
6. Par patēriņa bremzēšanu vajadzēja sākt domāt 2004. gadā, nevis tagad, kad ir pavisam slikti.
7. Paskaties attiecību - publiskajā sektorā strādājošie pret visu valsts iedzīvotāju skaitu, vai te gadījumā nav sakne problēmai ar lieliem budžeta izdevumiem... | | Offline | | |
| Grosha | |  Kopš: 14. Apr 2006
Ziņojumi: 2722
Braucu ar:
| +da.....................................................................ja | | Offline | | |
| Spok5 | | Kopš: 06. Sep 2002
No: Salaspils
Ziņojumi: 1616
Braucu ar: ВАЗ 2103
| Tur tāpat ir jāstāv + vēl uz/ar neapmierinātu mordu jāskatās/jākomunicē, un nedod Dievs būs pakaļa jāpakustina, tas bez draudēšanas griezties pāris stāvus augstāk ir vispār zinātniskā fantastika. Tiesa tas viss ir po, ja deklarējās elektroniski.
Par likmes maiņu gan, 95% sistēmu dažreiz der atvērt lietošanas instrukciju Un 10 min varētu būt pat pārspīlēti, kautgan tuvu tam būs.
Nav nekādu maksātspējas problēmu, būs normāla konkurence un tiešām mārketings, nevis pornuška, kas bija. Tiem kas sazīmēja debilus biznesa plānus un šāva pa pilnu programmu, paši vainīgi. Neviens neprasīja kantorim ņemt 5 jaunus autiņus, jo tā ir prastāk (nav jākopj) un galva ar mazāk sāp. Un lietas apstājās pa lielākajai daļai ar celtniekiem vai importu saistītās jomās, tirgus palika mazāks un ko, domāja ka varēs izšļūkt ?
Šajā pleķī ko par Latviju sauc, nav bijis un tuvākajā laikā arī nebūs pamata būt tāāāāādai uzdzīvei, kāda tā bija pēdējos 2 gadus. Nu nav pamata. Ja uzdzīvo ar skaidru peso - nekādu problēmu, ja uz krītiņa, tad piedodiet bomži, bet es labāk braucu kaut ar žiguli, kas īstenībā ir ļoti labs auto sūdīgiem laikiem. Tā pati Kaļina, prasts kā cirvis, remontējās ar kuvaldu, viss no meiseļa un maksā smiekla naudu salīdzinoši.. Es gan ar žiku nebraukāju apkārt, bet tas ir cits stāsts, rezultātā gan ir skat. manu prakstu. | | Offline | | |
AV  | |  Kopš: 14. May 2002
Ziņojumi: 17410
Braucu ar: 500
|
13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?
Smagi kljudies  | | Offline | | |
| Jureks | |  Kopš: 14. May 2007
No: Talsi
Ziņojumi: 3832
Braucu ar: bmw
|
13 Dec 2008, 23:36:58 AV rakstīja:
13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?
Smagi kljudies
Micrasoft Navision vai Dynamics.. 10min, njaa es ar šīs programas apkalpojosho uznjeemumu cīnos stundām un dienām, nedeljaam | | Offline | | |
| bum_bumz | | Kopš: 05. Jan 2006
Ziņojumi: 7435
Braucu ar: E34
|
13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
Lielaka dalja tomer ir videji turigi.
Uz krīta
Palielinās bezdarbs un Tev darba ņēmējs būs gatavs strādat nevis pa 500LVL bet jau pa 425. Domaju, ka šo 15+2% samazinājumu darbaspēka izdevumos mācēsi izmantot. Ja nē, tad piedod, problēma nav valstī, bet gan Tavā uzņēmējdarbības modelī.
Skaisti, Duke, turpini. Treniņam tev varētu tā pateikt pirmdien
4. Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?
Kases aparāti, cenu lapas (drukātas, datu bāzes) utml. viss ir lieki izdevumi
7. 32'000 ierēdņi un citi darbinieki kopā.
Neticu, tas varbūt valsts aparāts, bet ne visa LV
| | Offline | | |
|
|
| kristapz | |  Kopš: 23. Sep 2002
Ziņojumi: 3658
Braucu ar: .
|
13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?
 Tev sapnjos neraadaas, kaads vaajpraats iisteniibaa ir PVN izmainjas programmaas (nav runa tieshi par PVN, bet par jebkura teoreetiski "parametrizeejama" lieluma) es pie sevis jau klusiibaa reecu, iedomaajoties, kas notiks 1. janvaarii  | | Offline | | |
| Rufy | |  Kopš: 10. Mar 2004
No: Rīga
Ziņojumi: 574
Braucu ar: Astoņiem 0,7 un astīti
|
14 Dec 2008, 00:02:39 kristapz rakstīja:
13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?
Tev sapnjos neraadaas, kaads vaajpraats iisteniibaa ir PVN izmainjas programmaas (nav runa tieshi par PVN, bet par jebkura teoreetiski "parametrizeejama" lieluma) es pie sevis jau klusiibaa reecu, iedomaajoties, kas notiks 1. janvaarii
Es kā Pans Kleksis nosapņoju, ka pašam VID, lai veiktu šo pāreju vajag laiku 1,5 mēneši! Būs tiešām jautri [ Šo ziņu laboja Rufy, 14 Dec 2008, 00:13:04 ] | | Offline | | |
| GP | | Kopš: 29. Jul 2002
Ziņojumi: 173
Braucu ar: MINI un bobiku
|
13 Dec 2008, 21:42:03 Duke rakstīja:
1. Jebkuras izmainjas vienmer sap visvairak mazturigajiem. Bet valsts nesastav tikai no mazturigajiem. Lielaka dalja tomer ir videji turigi. Piedod.
2. Vecaja Eiropa ar PVN viss ir kartiba. T.sk. attieciba uz partiku
3. Nepadarīs. Bet būs iespēja vieglāk konkurēt. Turklāt tā ir tikai viena daļa (2%), otra daļa ir tas, ka valsts sektora strādājošiem samazina par 15% algu. Palielinās bezdarbs un Tev darba ņēmējs būs gatavs strādat nevis pa 500LVL bet jau pa 425. Domaju, ka šo 15+2% samazinājumu darbaspēka izdevumos mācēsi izmantot. Ja nē, tad piedod, problēma nav valstī, bet gan Tavā uzņēmējdarbības modelī.
4. Cik zinu visas sistēmas ir pārsvarā automatizētas. Laiks - aptuveni viens updeits Tavam izmantojamam grāmatvedības softam. Hmmmm...10min max?
5. Atkārtojies. Valsts nesastāv tikai no mazturīgajiem. Un kā jau minēju pirms tam, progresīvu nodokļu attīstīšanai tagad nav ne vietas, ne pareizais laiks. Un tam vispirms vajag deklarācijas + 0 deklarāciju ieviest.
6. 2004. gadā viss bija ok, jo bankas vēl tik agresīvi nemeta iekšā naudu. Problēma sākās 2005. gada otrajā pusē, kad CB jau sāka bļaustīties par pārkaršanu. Bet arī tad īsti neviens nedomāja, ka nauda pēksņi apstāsies pasaulē.
7. 32'000 ierēdņi un citi darbinieki kopā. Un? Policistu par daudz ielās? Skolotāju par daudz? Ārstu? Medmāsu? Kur tieši ir Tava sāpe? Protams, ir populāri bļaustīties par daudz par daudz, bet tad, kad stāvēsi rindā uz VID deklarāciju tad cīkstēsi par neefektivitāti un sava laika lieku notriekšanu
1. Situācijā, kad ir slikti un liela daļa iedzīvotāju dzīvo ar ieņēmumiem uz vienu cilvēku zem krīzes iztikas minimuma vajadzētu tomēr domāt par mazturīgajiem. Ir iespējams mainīt sistēmu, lai mazāk sāpētu mazturīgajiem. Vieglāk protams ir to necensties paveikt. Diemžēl uz sitiena neatrodu statistiku ar atsauksmēm, lai pierādītu muļļibas par pārtikušo un maznodroīnāto attiecību. Nu nav Latvijā biezs viusslānis un tā izveide arī netiek veicināta. Ir daudz nabadzīgu, mazliet vidēju un tad saujiņa ultra pārtikušu, resp. noslāņošanās kā kārtīgā latīņamerikas valstī.
2. Ko man līdz, ka vecajā Eiropā ir kārtībā, ka pārtika šeit maksā dārgāk/tikpat dārgi kā tur pie vairākkārt zemākiem ieņēmumiem. OK, saprotu, ēdīsim, kad būs labāki laiki.
3. Forši. Es gaidu rindā dienderus no publiskā sektora. Man apmācība darbiniekam ir 6 un vairāk mēneši ar diezgan graujošām izmaksām. Domāju, ka labumu gūs tie, kam nepieciešami salīdzinoši zemas kvalifikācijas darbinieki, ne augstas kvalifikācijas. Savukārt šeit atgriežamies, ka gribam atbalstīt augstas pievienotās vērtības nozares etc.demagoģija, un šajās nozarēs kvalifikācija ir augsta un neredzu garās rindas ar bijusājiem publiskā sekotra darbiniekiem. Tadēļ neredzu priekšrocības.
4. Sistēmas ir automatizētas un kā sagadījies es vienu tādu pārstāvu. Un pirmkārt nerunājam par grāmatvedību, bet posmu vēl pirms tam – biznesa vadību. Un tici man tur nav 10 minūšu darbs, es neticu, ka visi mūsu uzņēmēji spēs laikā izpildīt prasības. Ja esi spējis atbildēt par 10 minūtēm – ņemu Tevi darbā. Alga būs neticami salda.
Arī uz šodienu nav skaidri pārejas noteikumi – ir iesākti darījumi, saņemtas priekšapmaksa un citādi sīkumi, par kuru no augšas ne grib, ne spēj domāt. Un tas viss maksā naudu, kuru varēja izmantot jēdzīgāk.
5. Labāk tad neko nedarīt un tā kā kaut kas tomeŗ jādara, tad daram to, ka sir vienkāršāks, bet ar graujošāku efektu.
6. OK, problēma sākās 2005. gadā, no šodienas skatoties nav principiāli – 2004. gada pavasaris 2005. gada rudens. Kas tad traucēja maģiskos pretinflācijas etc. risinājumsu palaizt? Kaut vai obligātās izziņas par VSAOI būt dramatiski izmainījušas ekonomikas pārkaršanu. Bet tad jau atkal tad nebija izdevīgi. Un tagad pēkšņi atvērās acis, ka ekonomikas pieaugums ir balstīts uz ieplūdušo kredītu naudu. Tekošā konta deficīts nevienam nelikās problēma. Latvijā lielie izaugsmes tempi apstājās pat vēl pirms vieglās naudas plūsmas apstāšanās – tika piemēroti pretinflācijas mēri, kas netīšām iekrita pirms globālās finanšu krīzes. Bez tam finanšu krīze tikai pietuvināja skumjo finālu, pamošanos no 7 treknajiem gadiem, kad pirkām dārgus, abšaubāmas kvalitātes īpašumus, kas nav samērojami ar mūsu algām.
7. Nespēju atrast uz sitien statistiku, bet jautājums nav par 32k, bet gan par ~35% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Un neba par skolotājiem vai ugunsdzēsējiem es runāju. Run air par un ap daudzajiem istādījumiem, kas imitē darbību - ~270 valsts aģentūras, bezjēdzīgi ierēdņi, kas braukā uz Briseli un gudri spriež par makroekonomiku, bet rezultātā neredz elementāras lietas. Tāpat dīvaini, ka pilnvarnieki un citi frukti saņem lielākas algas par valsts prezidentu.
| | Offline | | |
| GP | | Kopš: 29. Jul 2002
Ziņojumi: 173
Braucu ar: MINI un bobiku
|
14 Dec 2008, 00:29:26 Duke rakstīja:
Valsts tiešās pārvaldes iestādēs, kurās ieviests valsts civildienests, personālu veido gan ierēdņi, gan darbinieki. Kopumā šajās iestādēs 31.12.2007. bija nodarbināti 26840 cilvēki.
ar šo un pārejo statistiku var iepazīties www.vcp.gov.lv
Ja šo nostāda šādi, jā. Bet es skaitu visu, kas tiek finansēts no nodolu maksātāju naudas, tieši vai netieši, resp. publisko sektoru, nevis par "
minētajās 116 valsts tiešās pārvaldes iestādēs, kurās ir ieviests civildienests,
2007.gada 31.decembrī bija nodarbināti 26840 cilvēki un salīdzinājumā ar 2006.gada
31.decembri nodarbināto skaits gada laikā ir pieaudzis par 8,1 tūkstoti jeb 43%"
Nu nav mums 116 iestādes publiskajā sektorā. Tiešās pārvaldes jā, bet ne jau kopumā iestādes, kas tā vai citādi barojās no MANAS naudas  | | Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, AiwaShuraLLP, BigArchi, GirtzB, Lafter, PERFS, RVR, R_BERGS, SteelRat, VLD, linda, mrc, noisex, smudo
|
