Nekad un neviens to nedarīs ar koncerta vai hokeja biļetēm, ja vien tas nav slēgts pasākums ar aicinātiem viesiem.
tā dara uz koncertiem un sporta spēlēm par kuriem ir skaidrs, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, lai samazinātu iespēju spekulēt uz biļetēm ir pircēja vārds un iekšā laiž tikai pēc ID uzrādīšanas. un tas nav ne apgrūtinājums ne izmaksas.
Nekad neesmu redzējis, ka to rakstītu uz biļetēm pat uz Tevis pieminēto OS biļetēm (tur gan es pats nebiju un ieejas karti redzēju jau pēc notikuma).
03 Jul 2013, 09:05:46 hronists rakstīja:
un vispār es nesaprotu kas tas par mazohismu - doties uz lielo estrādi cerībā ieraudzīt vaidzirdēt dziedam minnas tanti.
trīsas drebot viss ķermenis, kad izdzird ieblējamies visus to pērkons daugava dziesmu
03 Jul 2013, 09:05:46 hronists rakstīja:
un vispār es nesaprotu kas tas par mazohismu - doties uz lielo estrādi cerībā ieraudzīt vaidzirdēt dziedam minnas tanti.
trīsas drebot viss ķermenis, kad izdzird ieblējamies visus to pērkons daugava dziesmu
trīsas drebot viss ķermenis, kad izdzird ieblējamies visus to pērkons daugava dziesmu
es spēju saprast cilvēkus, kas dodas klausīties kora mūziku. man pašam patīk tā dinamika. bet nahuj jāiet skatīties uz tanti minnu? tu viņu neredzēsi ne uz skatuves, ne spēsi satikt pārtraukumā. savu ego tādi var uzkačāt ar bamsli pie tv ekrāna.
Kauns atdziit ,bet ssogad nejaussi arii iespekuleeju uz billeteem.
Taas gan bija ggeneraalmeegginaajuma billetes pa 1 ls. (pirktas kasee, naakamaas dienas vakaraa )
Saakotneeji tika iepirktas vairaakas. 2 paardevu caur sludeklliem pa 5ls/gab. (transporta izmaksas :shura
2 radiem atdevu par passizmaksu
Tas viss tapeec,ka tie, kuriem vinnas saakotneeji tika pirktas - nejaussi tika pie "iistaas"
Bet cilveeki zvanija kaa nenormaali un bija gatavi iepirkt pat par 10ls/gab. taas ggeneraalmeeginaajuma billetes.
Un vispaar - pofig uz tiem spekulantiem...ja cilveekam taas billetes dikti gribeejaas ...vareja tak izstaaveet to rindu
Jeb arii, lai peerk pa daargo no tiem ,kuriem nebija slinkums celties agraak
18 Jun 2013, 23:09:43 mizerss rakstīja:
To var viegli atrast LE lapā. LE lielām spēkstacijām(3xhesi+2xtec) kopējā jauda ir 2356 MW 14 no 2356 = 0.6%
Un kāpēc vajag Japānu pieminēt?
hesu jaudu noteikti tā nevar rēķināt, jo vasarā brīžiem tie vispār neražo enerģiju.
es gan teiktu, ka jaudas aprēķins noteikti nav pareizākais. vajadzētu pēc saražotās enerģijas daudzuma gadā, ko mēra kwh, kur tāda atkritumu pārstrāda var visu gadu rukāt ar pilnu jaudu neatkarīgi no laikapstākļiem.
un vispār tādā ziņā, manuprāt nebūtu īsti korekti rēķināt, vai tas ir izdevīgi jāskatās, cik ilgā laikā stacija atmaksājas. un elektroenerģijas ražošana ir valsts stratēģisks lēmums.
tik rožaini kā sākumā likās, protams, nav. Bet kaut kā jau tās elektrostaciajs jāceļ, nevaram mēs uztaisīt AES par vairākiem miljardiem Ls, lai tas būtu ievērojama daļa no Latvijā saražotās elektroenerģijas
tīri salīdzināšanai:
jelgavā tūliņ pabeigs koģenerācijas staciju, kuras elektriskā jauda būs 23MW un siltuma jauda 45MW, tādējādi ar siltumu nodrošinot 85% pilsētas (tas diez do`mats no siltumtīkliem apsildāmie? ), izmaksas 70 miljoni eiro. kā galvenais kurināmais būs šķelda. nu tā tīri salīdzināšanai - tā Igaunijas stacija ir ar mazāku jaudu un dārgāka, bet pārstrādā atkritumus, kas nevienam nav vajadzīgi. nemaz tik slikti neizklausās
jelgavai 6 miljoni ir no ES fondiem. domāju uz atkritumu pārstrādi arī vajadzētu būt iespējai iegūt kādus līdzekļus + atkal jau papildus darba vietas, par kurām tiek maksāti nodokļi nevis nauda aiziet par elektrības iepirkšanu no ārvalstīm.
protams, lai izanalizētu, vai tas tiešām ir izdevīgi būtu jāveic plaši aprēķini un jācaurskata dažādas iespējas, bet, manuprāt sādas stacijas būve varētu būt kā viens no variantiem, kur Latvenergo varētu ieguldīt līdzekļus nevis iemaksāt budžetā visu, lai kāds tīri "iztērē" naudu
Turpinot tēmu. Citāts no Latvenergo Vēstis jūnija/jūlija numura:
Obligātā iepirkuma fonda izveide – par un pret
Šāda OI fonda izveide lielos vilcienos situāciju nerisina, jo tā tikai „pārliek naudu no vienas kabatas otrā”. Ir jārisina pamata problēma – tas, ka augsti subsidētie elektroenerģijas ražotāji valstī aug kā sēnes pēc lietus. Pamatā šo subsidēto ražotāju devums elektroenerģētikā ir salīdzinoši niecīgs (2012. g. ap 1 TWh jeb 14%), bet vienlaikus aizvadītajā gadā šiem „mazajiem” ražotājiem virs tirgus cenas ir pārmaksāts ap 77 miljoniem latu, kas Latvijas situācijā ir milzīga summa.
Izeja no šīs situācijas varētu būt drīzāk esošā obligātā iepirkuma „portfeļa” revīzija, skrupuloza izvērtēšana, iepirkuma nosacījumu un cenu juridiski korekta pārskatīšana, vēl nerealizēto projektu (kas draud ar būtisku, sabiedrībai nepieņemamu OIK pieaugumu) izslēgšana no obligātā iepirkuma statusa.
Vērtējot OI „portfeli”, ir jāņem vērā arī atbalstāmo ražotņu efektivitāte, to iespaids uz citu sabiedrisko labumu ieguvi. Piemēram, ražojot siltumu un elektroenerģiju, utilizējot atkritumus, var sniegt adekvātu atbalstu, jo iespējams lietderīgi, ekoloģiski atbrīvoties no vidi piesārņojoša resursa, par to var arī piemaksāt un izstrādāt iespējami lētu enerģiju, jo lietderīgi tiek izmatots arī utilizācijas procesā radies siltums.
Taču diezin vai sabiedrībai būtu jāmaksā trīskārša cena par elektroenerģiju, kas iegūta no dārgiem mākslīgi audzētiem „mēsliem,” turklāt ražošanā pāri palikušo siltumu burtiskā nozīmē izpūšot gaisā bez lietderīgas izmantošanas. Rezultātā – ne lēta, ne zaļa enerģija, par kuru maksā visa sabiedrība, arī elektroapgādes problēmas valstī netiek risinātas – situācija absurda.
Nepārdomāta enerģētikas politika, neadekvāti virzīts atbalsts apdraud valsts ekonomiku kopumā. Līdzīgi problēmsituāciju vērtē arī Eiropas Savienībā. EURELECTRIC atzīst, ka Eiropā šī situācija jāmaina.
[ Šo ziņu laboja Instigater, 03 Jul 2013, 11:34:25 ]
Šāda OI fonda izveide lielos vilcienos situāciju nerisina, jo tā tikai „pārliek naudu no vienas kabatas otrā”. Ir jārisina pamata problēma – tas, ka augsti subsidētie elektroenerģijas ražotāji valstī aug kā sēnes pēc lietus. Pamatā šo subsidēto ražotāju devums elektroenerģētikā ir salīdzinoši niecīgs (2012. g. ap 1 TWh jeb 14%), bet vienlaikus aizvadītajā gadā šiem „mazajiem” ražotājiem virs tirgus cenas ir pārmaksāts ap 77 miljoniem latu, kas Latvijas situācijā ir milzīga summa.
Izeja no šīs situācijas varētu būt drīzāk esošā obligātā iepirkuma „portfeļa” revīzija, skrupuloza izvērtēšana, iepirkuma nosacījumu un cenu juridiski korekta pārskatīšana, vēl nerealizēto projektu (kas draud ar būtisku, sabiedrībai nepieņemamu OIK pieaugumu) izslēgšana no obligātā iepirkuma statusa.
Vērtējot OI „portfeli”, ir jāņem vērā arī atbalstāmo ražotņu efektivitāte, to iespaids uz citu sabiedrisko labumu ieguvi. Piemēram, ražojot siltumu un elektroenerģiju, utilizējot atkritumus, var sniegt adekvātu atbalstu, jo iespējams lietderīgi, ekoloģiski atbrīvoties no vidi piesārņojoša resursa, par to var arī piemaksāt un izstrādāt iespējami lētu enerģiju, jo lietderīgi tiek izmatots arī utilizācijas procesā radies siltums.
Taču diezin vai sabiedrībai būtu jāmaksā trīskārša cena par elektroenerģiju, kas iegūta no dārgiem mākslīgi audzētiem „mēsliem,” turklāt ražošanā pāri palikušo siltumu burtiskā nozīmē izpūšot gaisā bez lietderīgas izmantošanas. Rezultātā – ne lēta, ne zaļa enerģija, par kuru maksā visa sabiedrība, arī elektroapgādes problēmas valstī netiek risinātas – situācija absurda.
Nepārdomāta enerģētikas politika, neadekvāti virzīts atbalsts apdraud valsts ekonomiku kopumā. Līdzīgi problēmsituāciju vērtē arī Eiropas Savienībā. EURELECTRIC atzīst, ka Eiropā šī situācija jāmaina.
Ko tu tieši vēlies pateikt ar to citātu?
Tur tak ir skaidrs, ka katrs velk deķiti uz savu pusi. Latvnergo TEC stacijas ar kārtu saņem lielāko maksājumu no tā OIK, kaut arī reāli dedzina Krievijas gāzi, un ar kaut kādu BIO nav ne mazākā satura. Un ja viņiem piegriezīs OIK maksājumu, tas draud ar TEC'u bankrotu, jo pārcenotā rekonstrukcija ir jāatmaksā, bet kur palika otkatu nauda pa lielam ir zināms. Savukārt tos, kuri patiešām ražo to no atjaunojama resursa, sauc par mēslu bīdītājiem.
Tajā pasā laikā biogāzes koģenerāciju īpašnieki ir sametušies kopā un izrēķinājuši, ka viņu saņemtā subsīdija ir piliens jūrā. Proti, pietiktu anulēt TEC OIK daļu (vai arī visām parastās gāzes koģenerācijas stacijām), un elektrības cenas pieaugums nāktonē būtu minimāls. Protams ir arī vietā diskusija, cik vispār effektīvi ir izmantot zemi, lai audzētu biomasu un ražotu elektrību, bet tas šajā kontekstā neietekmēs elektrības cenu.
Šo situāciju vēl smieklīgāku padara fakts, ka uzbūvētas ir tikai daļa no kopā izsniegtajām atļaujām biogāzes koģenerācijas staciju celtniecībai, jo kopš šī trača sākšanās bankas piegrieza finansējumu, nobijās, un vairs nav reāli paspēt uzbūvēt norādītajos termiņos, kurus savukārt nav iespējams pagarināt (Pavļuts). Attiecīgi, liela daļa no budžetētajiem OIK izdevumiem nebūs un nebūs tas sadārdzinājums tāds, ar ko draud, jo tur bija runa, kāda būtu elektrības cena, ja uzbūvētu visus objektus, kam tika izsniegti papīri!!! Smalkākā fīča šeit ir tā, ka Ekonomikas Ministrija reāli nedrīkstēja lauzt izsniegtās atļaujs, tas beigtos ar tiesas darbiem, kur visticamāk LV smagi zaudētu un maksātu kompensācijas. Tomēr pietika ar to padraudēt, palaist bubuli, un tirgus ekonomika pati salika visu savās vietās (atkal Pavļuts)
Un par atkritumu gāzi tajā rakstā ir pozitīvi vārdi tāpēc, ka lielākā šāda veida stacija pastarpināti pieder valstij. Roka roku mazgā.
«Iegādājoties lietotu auto, daudziem nācies saskarties ar šaubām par patieso tā nobraukumu. Lai novērstu krāpšanos ar odometriem, noteikts, ka katras tehniskās apskates laikā tiek reģistrēts transportlīdzekļa nobraukums. Līdz ar to, iegādājoties lietotu automašīnu, tās pircējam būs iespēja noskaidrot patieso tās nobraukumu,» norāda deputāts.
tam deputaatam ar realitaati ir mazs sakars. vareetu padomaat ka tagad nefiksee. fiksee - i kas? neviens netin?
«Iegādājoties lietotu auto, daudziem nācies saskarties ar šaubām par patieso tā nobraukumu. Lai novērstu krāpšanos ar odometriem, noteikts, ka katras tehniskās apskates laikā tiek reģistrēts transportlīdzekļa nobraukums. Līdz ar to, iegādājoties lietotu automašīnu, tās pircējam būs iespēja noskaidrot patieso tās nobraukumu,» norāda deputāts.
tam deputaatam ar realitaati ir mazs sakars. vareetu padomaat ka tagad nefiksee. fiksee - i kas? neviens netin?
Čomam perekups paņēma auto un nākamajā dienā iekš ss stāvēja ar 50k mazāku noskrējienu
Kur īsti šitam jēga, ja autiņš neskaitāmus gadus ir bijis lv, gājis tehapskati un visi noskrējieni ir pārbaudāmi
Čomam perekups paņēma auto un nākamajā dienā iekš ss stāvēja ar 50k mazāku noskrējienu
Kur īsti šitam jēga, ja autiņš neskaitāmus gadus ir bijis lv, gājis tehapskati un visi noskrējieni ir pārbaudāmi
Manam bračkam bija tāpat
Ne jau visi pārbauda, onkulim Jezupam, kurš ir ieradies Rumbulā ņemt pasātu, tas var būt arī pārāk sarežģīti.
Par tām biļetēm.
Kāpēc kaut kas jauns tur jāizdomā? Kas traucē VIDam, ek pol uc atbilstošajām iestādēm paņemt priekšā pēc esošās likumdošanas par nereģistrētu uzņēmējdarbību utt spekulējošos spēkus? Lai uztaisa kontrolpirkumu un izveic darbības.
Tā ir varas impotence.
Čomam perekups paņēma auto un nākamajā dienā iekš ss stāvēja ar 50k mazāku noskrējienu
Kur īsti šitam jēga, ja autiņš neskaitāmus gadus ir bijis lv, gājis tehapskati un visi noskrējieni ir pārbaudāmi
Manam bračkam bija tāpat
Ne jau visi pārbauda, onkulim Jezupam, kurš ir ieradies Rumbulā ņemt pasātu, tas var būt arī pārāk sarežģīti.
tak liela daļa dzīvo kā mucā. nemaz nezin, ka var pārbaudīt. vai arī žēl naudu, jo skraida pa placi un meklē max gadu par max zemāko cenu
ai da nu, ērts viedoklis ko pamest pūlim. anekdote par zaķīti. gruziju, redz, nevajadzēja aizstāvēt.
nu un kam tad galu galā bija izdevīgs skandāls igaunijā? riebjas, ka runā pusvārdos, nu jūs jau sapratīsiet... figvam, ja tev ir viedoklis tad pasaki nevis slēpies aiz frāzēm.
05 Jul 2013, 09:37:32 91 rakstīja:
Karogus (jebkādus) dedzināt ir dumjš gājiens, šā vai tā
es nesaprotu kāpēc pie mums var dedzināt dajebkādu karogu, bet LV karogu nē. imo ja jau atļauj dedzināt, tad visus vai nevienu. citādi latvijas karoga parodija no papīra ir jākremē īpašā rituālā, bet zviedrijas karogā nezin kāpēc var atslaucīties.