Cik zinu, tad Latvijā darbojošās bankas kredītus savulaik deva ar attiecību 1:27 - tikai 1 lats no 27 bija nosegts Latvijas Bankā.
Attiecīgi ņemot kredītu 27 000Ls, nosegts bija tikai viens tūkstotis.
Diezgan dīvaini tagad tā apzināties, ka nauda, kuru pārskaita kāds cits cilvēks kontā, patiesībā ir tā, kurai nekad nav bijis segums...
20 Jul 2009, 15:15:23 yanks rakstīja:
nu ok, bet ir tak taa ka liela dalja valstis kurs lepojas ar labo dziives liimeni principaa ir pakaljaa. Kjiina un Krievija kur visiem vis ir slikti redz bagaatas
vācija turpmākos gadus 25% savu nodokļu ieņēmumu būs spiesta veltīt parādam un tā procentiem nākotnes paaudzēm tas nav labi.
Līdzīgi ar ASV (tikai vēl trakāk).
Agrāk ASV bija bagātā valsts un varēja visiem aizdot (ap abiem pasaules kariem).
Tāpēc, jau arī paaudzēm ejot varas centri "pārvietojas".
Ķīnas impērija sen sen bija nepārspējama, tad vara gāja caur Tuvajiem austrumiem (un to impērijas) līdz nonāca līdz eiropai un tās varenumam, kas sasniedza virsotni ar Lielbritānijas impēriju un Franču kolonijām.
Ap 1900 gadu vara pārbīdijās tālāk uz rietumiem un nonāca ASV rokās.
Šobrīd esam procesā, kad vara slīd no ASV rokām laukā un pamazām pāriet tālāk uz Rietumiem - Ķīnas virzienā. jau tagad Ķīna diktē ļoti daudz, t.sk. diskusiju par jaunu vadošo valūtu un atteikšanos no USD, kā visu mēru mērauklu.
Jautājums paliek - vai ASV būs ar mieru mierīgi atdod savu varu, vai turēsies pie tās ar visu spēku, izraisot ar vien jaunus konfliktus resursu vai ideoloģijas vārdā.
No kā izriet, ka līdz šim vienīgais efektīvais ierocis vai instruments, lai noregulētu vai nostabilizētu ekonomisko situāciju ir karadarbība ...?
20 Jul 2009, 14:55:12 yanks rakstīja:
veelviens stulbais jautaajums-kaadaa veidaa tiek izdota jauna nauda? nu tip LV izdomaa laizt apgroziibaa papildus klaat vienu ljimonu. kaa vinsh nonaak tautaa? kam vinju iedod? vai kaads tajaa procesaa neuzvaaraas?
netiek izdomāts drukāt jaunu naudu, jo tas rada inflāciju.
Naudas bāze tiek paplašināta, ja ir, piemēram, liels naudas pieplūdums no ārvalstīm (liels eksports, lielas investīcijas) un samazināts apgrozībā esošās naudas daudzums, ja pretējais - kā notiek tagad, kā rezultātā uzņēmumiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, jo bankām nav.
Nauda tiek laista apgrozībā Centrālajai Bankai pērkot ārvalstu valūtu un/vai valsts/komercbanku obligācijas. Respektīvi - komercbankas naudu aizņemas no Centrālās bankas, tādējādi laižot to apgrozībā.
vaiatd nebija taa, ka naudu valsts var izrazot tikai tik, cik ir valstij piedeross zelts?
Un visparigi njemot nebuutu jeegas no papildu naudas, jo visu noeestu inflaacija, javien to nepiesavinatos kaads iereednis un nenotriektu Montekarlo kaziitii
20 Jul 2009, 14:55:12 yanks rakstīja:
veelviens stulbais jautaajums-kaadaa veidaa tiek izdota jauna nauda? nu tip LV izdomaa laizt apgroziibaa papildus klaat vienu ljimonu. kaa vinsh nonaak tautaa? kam vinju iedod? vai kaads tajaa procesaa neuzvaaraas?
netiek izdomāts drukāt jaunu naudu, jo tas rada inflāciju.
Naudas bāze tiek paplašināta, ja ir, piemēram, liels naudas pieplūdums no ārvalstīm (liels eksports, lielas investīcijas) un samazināts apgrozībā esošās naudas daudzums, ja pretējais - kā notiek tagad, kā rezultātā uzņēmumiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, jo bankām nav.
Nauda tiek laista apgrozībā Centrālajai Bankai pērkot ārvalstu valūtu un/vai valsts/komercbanku obligācijas. Respektīvi - komercbankas naudu aizņemas no Centrālās bankas, tādējādi laižot to apgrozībā.
vaiatd nebija taa, ka naudu valsts var izrazot tikai tik, cik ir valstij piedeross zelts?
Un visparigi njemot nebuutu jeegas no papildu naudas, jo visu noeestu inflaacija, javien to nepiesavinatos kaads iereednis un nenotriektu Montekarlo kaziitii
20 Jul 2009, 15:43:26 Duke rakstīja:
bla bla bla..
Šobrīd esam procesā, kad vara slīd no ASV rokām laukā un pamazām pāriet tālāk uz Rietumiem - Ķīnas virzienā. jau tagad Ķīna diktē ļoti daudz, t.sk. diskusiju par jaunu vadošo valūtu un atteikšanos no USD, kā visu mēru mērauklu.
Labi paskaidrots, bet jautājums paliek - ko darīt?
20 Jul 2009, 15:43:26 Duke rakstīja:
bla bla bla..
Šobrīd esam procesā, kad vara slīd no ASV rokām laukā un pamazām pāriet tālāk uz Rietumiem - Ķīnas virzienā. jau tagad Ķīna diktē ļoti daudz, t.sk. diskusiju par jaunu vadošo valūtu un atteikšanos no USD, kā visu mēru mērauklu.
Labi paskaidrots, bet jautājums paliek - ko darīt?
20 Jul 2009, 11:54:58 Ugunsdzesejs rakstīja:
Cik zinu, tad Latvijā darbojošās bankas kredītus savulaik deva ar attiecību 1:27 - tikai 1 lats no 27 bija nosegts Latvijas Bankā.
Attiecīgi ņemot kredītu 27 000Ls, nosegts bija tikai viens tūkstotis.
Diezgan dīvaini tagad tā apzināties, ka nauda, kuru pārskaita kāds cits cilvēks kontā, patiesībā ir tā, kurai nekad nav bijis segums...
Šis jau velk uz faktu sagrozīšanu. Nejauc lūdzu vispārējo valūtas segumu ar kredītu izsniegto naudu segumu.
Tas par ko Tu runā ir depozītu licēju drošībai. Banka nevar aizdot naudu kuras nav. Tā to ņem no investīcijām/depozītiem. Tā, kā investoriem/noguldītājiem gribas drošību, tad banka ir spiesta noteiktu rezervi (% no izsniegtajiem kredītiem) noguldīt Centrālajā bankā, lai nodrošinātos pret kredītņēmēju maksātnespēju. Jeb citiem vārdiem sakot - bankām nav atļauts aizdot visu naudu, kas pie viņiem ir noguldīta.
Teorētiski jā, bet praktiski obligātās rezerves norma tiek rēķināta kā meneša vidējais atlikums attiecīgās bankas LB korkontā.
Tapēc jau menēša beigās Rigibor likmes parasti kāpj, jo bankas aizņemās overnight Ls kredītus, ko pārskaitīt uz LB.
Un noguldījumu/investīciju attiecība pret izniegtajiem kredītiem mūsu valstī ir diezgan skarba, jo kredītņēmējam tika aizdota nauda kuru banka ņema nevis no noguldījumiem, bet gan no aizdevuma, ko banka ņēma piemēram no savas mātes bankas.
20 Jul 2009, 15:43:26 Duke rakstīja:
bla bla bla..
Šobrīd esam procesā, kad vara slīd no ASV rokām laukā un pamazām pāriet tālāk uz Rietumiem - Ķīnas virzienā. jau tagad Ķīna diktē ļoti daudz, t.sk. diskusiju par jaunu vadošo valūtu un atteikšanos no USD, kā visu mēru mērauklu.
Labi paskaidrots, bet jautājums paliek - ko darīt?
Kā ko - BRUŅOTIES un sākt krāt konservus !
Drīzāk jāsāk skaitīt, kad BMW koncerns tiks pārdots Ķīniešiem vai Indiešiem.
20 Jul 2009, 15:54:56 Duke rakstīja:
Kam? vidējam latvietim no tā ne silts ne auksts.
Biznesmenim? būs pietiekoši daudz prāta, lai pats saprastu, kur jāatrodas un kas jādara kurā mirklī. Bet dzirdēju, ka Dāvim kā dizaineram ķīnā ejot 100x labāk, kā Latvijā nabadzīga valsts tak un vēl komunisms.
Valstij? tas jau no politiķu uzstādījuma atkarīgs. Opcijas ir vairāk kā viena.
bija domāts Dāvids laikam.. emm, thanks par hintu, googlā var šo to uziet.
20 Jul 2009, 15:52:24 tomick rakstīja:
Teorētiski jā, bet praktiski obligātās rezerves norma tiek rēķināta kā meneša vidējais atlikums attiecīgās bankas LB korkontā.
Tapēc jau menēša beigās Rigibor likmes parasti kāpj, jo bankas aizņemās overnight Ls kredītus, ko pārskaitīt uz LB.
Un noguldījumu/investīciju attiecība pret izniegtajiem kredītiem mūsu valstī ir diezgan skarba, jo kredītņēmējam tika aizdota nauda kuru banka ņema nevis no noguldījumiem, bet gan no aizdevuma, ko banka ņēma piemēram no savas mātes bankas.
gandrīz pareizi. Atlikumus vērtē 1x mēnesī (agrāk šķiet bija 1x ceturksnī) un nav obligāti turēt visu laiku atbilstošo summu, jo tā mainās dienu no dienas. tāpēc arī uz "termiņa" beigām iestājas panika tirgū, kurā nav naudas, kas atbilstu tiem apjomiem, kas ir izšķendēti.
Situācija būtu arī mazliet savādāka, ja piemēram Zviedru banka x naudas resursu savai Latvijas meitas bankai piešķirtu kā ieguldījumu pamatkapitālā, nevis kā aizdevumu. No biznesa un peļņas gūšanas viedokļa tas protams ir ļoooooti neizdevīgi.
Nav man tagad laika paskatīties piem. zviedrijas SEB gada pārskatu, bet domāju, ka arī viņi ir naudu aizņēmušies starptautiskaā tirgū un aizdevuši mūsu SEBam, kurš to tālāk ir aizdevis mums. Diezvai tā visa ir noguldītāju nauda.
20 Jul 2009, 12:31:53 Duke rakstīja:
Tas par ko Tu runā ir depozītu licēju drošībai. Banka nevar aizdot naudu kuras nav. Tā to ņem no investīcijām/depozītiem. Tā, kā investoriem/noguldītājiem gribas drošību, tad banka ir spiesta noteiktu rezervi (% no izsniegtajiem kredītiem) noguldīt Centrālajā bankā, lai nodrošinātos pret kredītņēmēju maksātnespēju. Jeb citiem vārdiem sakot - bankām nav atļauts aizdot visu naudu, kas pie viņiem ir noguldīta.
Te tā lieta nav nedaudz interesantāka sakarā ar zviedru bankām. Gadījumā LV nebija aizdota nauda no pensiju fondiem, t.s. uzkrājumiem, kuri tikai kādreiz būs.
Galīgi nevaram bez tā aizdevuma? Agrāk taču iztikām ar daudz mazākiem budžetiem un visi bija dzīvi, bija slimnīcas, bija policija, viss notikās. Nu tak lai pieķeras beidzot 'savējiem' un apgraiza visādas nevajadzīgas lietas un pasūta no SVF piecas mājas tālāk. Cik var pazemoties. Nožēlojami
Nu sāk palikt interesanti ar to SVF, izskatās, ka lielās problēmas ir nevis ar pensiju apcirpšanu, bet ar pie valsts naudas piekļuvušo vājā rakstura cilvēku vēlmi dzīvot uz valsts rēķina..
Minēšu dažus piemērus. Nesen premjers paziņoja, ka prasīs, lai ministrijas smalki atskaitās par saviem tēriņiem – telpu, auto nomu utt. Tātad, ja ministrijas Dombrovska vēlmi nesabotēs, tad kaut kad nākotnē mēs šo informāciju ieraudzīsim. Bet – vienošanās ar Eiropu paredz, ka šāda informācija ik mēnesi JAU TIEK SNIEGTA (kopš vienošanās parakstīšanas brīža). Valdība ir apņēmusies arī ik mēnesi sniegt detalizētu informāciju par valsts, pašvaldību un – tas jo sevišķi interesanti – valsts vai pašvaldības uzņēmumu parādsaistībām, jauniem galvojumiem. Aizdevēji prasa informāciju par to, kā IK MĒNESI mainās nodarbināto skaits valsts iestādēs (vienošanās 19.lpp.) O, es arī – un domāju, ka ļoti daudzi, – gribētu šādu informāciju saņemt! Tikai kaut kā tik grūti to sadzirdēt, ka rodas bažas, vai tāda maz apkopota ir. Un tad var saprast, ka aizdevēji noskaišas.
Offline
vācija turpmākos gadus 25% savu nodokļu ieņēmumu būs spiesta veltīt parādam un tā procentiem 
nākotnes paaudzēm tas nav labi.
jau tagad Ķīna diktē ļoti daudz, t.sk. diskusiju par jaunu vadošo valūtu un atteikšanos no USD, kā visu mēru mērauklu.
! 
nabadzīga valsts tak un vēl komunisms.
