Nē, uz nepārtrauktu kreditēšanu balstītā ekonomiskā sistēma brūk kopā. Nekas, šitā sabruks, būs cita vietā. Daba nemīl tukšumu.
PS. Taisni vai smieties gribās, ka man šī apkures sezona mājai izmaksās tikpat, cik vidēji maksā apkure Liepājā uz diviem mēnešiem. Toties, lai to panāktu, 4 darbadienas vakarus rukāju pats. :shura_taupiigais:
elementaari- atgriezjamies minimums padsmit gadus atpakalj...
Vispar tas h***s salasoties nelabi paliek, uz kurieni ta pasaule iet?!
Karo4 cilveki iet uz savu pasiznicinasanu, tas manas domas, un man pie d***s ka man kads gribes apgalvot pretejo!!!
kam ir pazeminātā PVN likme?
Cik parēķināju, tad PVN likmes paaugstināšanu nosegs tā IIN samazināšana, taču samazinātās PVN likmes paaugstināšanu nekas nenosegs.
Reāli, visvairāk zaudēs tie, kuri visvairāk izmanto produktus un pakalpojumus, kuriem ir pazeminātā PVN likme - Cik zinu, komunālie pakalpojumi, drukātā prese un grāmatas, medikamenti... Pensionāriem atvieglo dzīvi Un pensionāriem pensijas arī tiks pieliktas?
Man tas nepatīk. Bet ja tev ir cits risinājums kā reāli papildināt valsts budžetu - klāj vaļā
cik liels ieguvums buus? vai tik ne mazaaks...kaa iesaldeejot uusainaas kuces projektus...visaadas dienvidu tilta 2-3-4 taas kaartas... kaa izrevideejot visus iespeejamos teerinjus( tas ko jamie tagad dara- nekad neticeeshu ka sevi apdalot...tb augshaa kaapis ripos kaa ripojis) ... un veel 99 jau piemineetas lietas...
nauhj pareksu... esoshaas naudinjas vareetu arii pietikt ar izmaksaam rezidentiem... a nerezidenti gaida kaapi no kriitu atgriezshanas...
veel par maz?
optimizeejam nodokliishu iekaseeshanu... te tak arii godiiga tauta rukaa- tak katrs (nenoliedzami es arii) kaadu briinumu ir nokraapushi...
100viedos un veel paaris skaistuljus pie sienas- i skat- anarhija matj porjadka klaat
Varbuut Duke var pakomenteet cik dziljaa d ir, ja valsts grib aiznemties naudu, gandriiz gada budzeta apjomaa, nodoklju reforma burtiski meenesha laikaa ieprieksh par nodokljiem, gadiem vilkaas lemshana. vispaar viss tiek dariits mērkaķa aatrumaa, taada sajuutaa ir pilniigi valstii.
Pasaulee dod pabalstus, nodokljus samazina, meegina visaadaa veidaa stimuleet pateerinju. mosh mums kkas geniaals izdomats un taadaa veidaa kljuusim par pasaules lielvalsti
09 Dec 2008, 15:21:16 kkas rakstīja:
Varbuut Duke var pakomenteet cik dziljaa d ir, ja valsts grib aiznemties naudu, gandriiz gada budzeta apjomaa, nodoklju reforma burtiski meenesha laikaa ieprieksh par nodokljiem, gadiem vilkaas lemshana. vispaar viss tiek dariits mērkaķa aatrumaa, taada sajuutaa ir pilniigi valstii.
Pasaulee dod pabalstus, nodokljus samazina, meegina visaadaa veidaa stimuleet pateerinju. mosh mums kkas geniaals izdomats un taadaa veidaa kljuusim par pasaules lielvalsti
Bet vislabāk ir arestēt dziedātāju un lektoru par biedēšanu par lata devalvāciju un pēc 5 minūtēm vienoties (lasīt izlūgties, pierunāt) ar SVF par lata pozīcijas saglabāšanu
UK no pirmaa decembra pvn 15%, bija 17.5. protams sheit ir savi miinusi, bet 18% pret muusu 21% 1. janvaarii, manupraat, nemot veeraa lv situaaciju ir vel sliktaak. uk samazina par 2.5 mees palielinam par 3%, kur prikols?
kapeec nevar diferenceet pvn? pirmaas nepiecieshamiibas preceem, kas razotas lv pazeminot pvn likmes uz 1/2. Polijā tā ari pvn pārtikai tiek diferenceets, kas razots polijaa, tam pvn krietni mazaaks. Nauda vismaz grozaas valsts iekshienee.
09 Dec 2008, 15:43:31 kkas rakstīja:
UK no pirmaa decembra pvn 15%, bija 17.5. protams sheit ir savi miinusi, bet 18% pret muusu 21% 1. janvaarii, manupraat, nemot veeraa lv situaaciju ir vel sliktaak. uk samazina par 2.5 mees palielinam par 3%, kur prikols?
Duke , palasiishu par UK, bet manupraat tie groziijumi ir par traku, neiet jau runa tikai par pvn, bet par samazinaato pvn likmju atcelshanu virknei produktu un pakalpojumu, viesniicas, zurnaali, prese, kabelju televiizijam graamatas, utt. tas paaris % IIN samazinaajums uz kopeejaa fona nav sameeriigs.
09 Dec 2008, 15:43:31 kkas rakstīja:
UK no pirmaa decembra pvn 15%, bija 17.5. protams sheit ir savi miinusi, bet 18% pret muusu 21% 1. janvaarii, manupraat, nemot veeraa lv situaaciju ir vel sliktaak. uk samazina par 2.5 mees palielinam par 3%, kur prikols?
kapeec nevar diferenceet pvn? pirmaas nepiecieshamiibas preceem, kas razotas lv pazeminot pvn likmes uz 1/2. Polijā tā ari pvn pārtikai tiek diferenceets, kas razots polijaa, tam pvn krietni mazaaks. Nauda vismaz grozaas valsts iekshienee.
09 Dec 2008, 15:43:31 kkas rakstīja:
UK no pirmaa decembra pvn 15%, bija 17.5. protams sheit ir savi miinusi, bet 18% pret muusu 21% 1. janvaarii, manupraat, nemot veeraa lv situaaciju ir vel sliktaak. uk samazina par 2.5 mees palielinam par 3%, kur prikols?
kapeec nevar diferenceet pvn? pirmaas nepiecieshamiibas preceem, kas razotas lv pazeminot pvn likmes uz 1/2. Polijā tā ari pvn pārtikai tiek diferenceets, kas razots polijaa, tam pvn krietni mazaaks. Nauda vismaz grozaas valsts iekshienee.
Mums arii jaastimulee pateerinsh. Ok straadaajoshiem kompensee to pieaugumu, bet pensionaariem?
mazāk pensionāru, mazāk jāizmaksā pensijās, vairāk paliek budžetā
Btw, šitā nodokļu maiņa jebkurā gadījumā nes zaudējumus jebkuram strādājošajam... bik ar kolēģiem paspēlējāmies skaitļiem un šā vai tā zaudētājos paliek tieši darba ņēmējs...
09 Dec 2008, 15:21:16 kkas rakstīja:
Varbuut Duke var pakomenteet cik dziljaa d ir, ja valsts grib aiznemties naudu, gandriiz gada budzeta apjomaa, nodoklju reforma burtiski meenesha laikaa ieprieksh par nodokljiem, gadiem vilkaas lemshana. vispaar viss tiek dariits mērkaķa aatrumaa, taada sajuutaa ir pilniigi valstii.
Pasaulee dod pabalstus, nodokljus samazina, meegina visaadaa veidaa stimuleet pateerinju. mosh mums kkas geniaals izdomats un taadaa veidaa kljuusim par pasaules lielvalsti
Bet vislabāk ir arestēt dziedātāju un lektoru par biedēšanu par lata devalvāciju un pēc 5 minūtēm vienoties (lasīt izlūgties, pierunāt) ar SVF par lata pozīcijas saglabāšanu
inde, inde
stimulēt iekšēju patēriņu ir ideja jebkurā normālā valstī. Tagad jautājums - stimulējot patēriņu, ko mēs patērēsim?
Vai tik ne importu...
importa stimulēšana nozīmētu apgriezt otrādi pēdējā pusgada un vairāk tendenci, ka eksports aug ātrāk nekā imports. Mūsu maksājumu bilance sāk uzlaboties, kāpēc to sabojāt?
nauda ir nepieciešama, jo līdz šim savas ārējās saistības (importa pārsvaru pār eksportu, un maksājuma bilances apdrošināšanu pret bankrotu) varēja nosegt ar masīvo Zviedru bankas naudas ieplūdumu (+/- 15 miljardi latu).
Tagad Zviedru bankas naudu nepludina iekšā (nobremzēja hipo un citus kredītus), jo saprata ka pārkarsējuši ekonomiku.
Nav naudas plūsmas = vajag naudu no kaut kurienes.
Efektīvākais un izdevīgākais avots lētam finansējumam šobrīd ir SVF/EK, jo tur procenti ir bors vai nedaudz pat zem tā.
Protams, tam jānāk komplektā ar ekonomikas pārstrukturēšanu, kas novērstu tos mīnusus, kas jau gadiem novēroti = importa masīvs pārsvars pār eksportu un jāveicina konkurētspēju.
Lielāks PVN - mazina lokālo patēriņu.
Mazāks IIN komplektā ar bezdarbu rada darba tirgus pārstrukturizēšanos, ļaujot samazināt uzņēmumiem izmaksas, bet iedzīvotājiem rodot iespēju paturēt līdzšinējo cash-on-hand.
Samazinātas uzņēmēju izmaksas - konkurētspējas pieaugums - kas nozīmē vēl labākus eksporta apjomus.
Tas viss ir ok un piekriitu, bet uzsvars uz doto briidi tiek likts uz to ka ar PVN limes pacelshanu meegjinaas palielinaat budzheta ienjeemumus. No 18 uz 23 veel ir pienjemami, bet no 5 uz 10 ir personiigi man nesaprotami. Ko ar to grib panaakt kaut vai teoreetiski?
Offline
ieprieksh par nodokljiem, gadiem vilkaas lemshana. vispaar viss tiek dariits mērkaķa aatrumaa, taada sajuutaa ir pilniigi 
valstii.
uk samazina par 2.5 mees palielinam par 3%, kur prikols?
, palasiishu par UK, bet manupraat tie groziijumi ir par traku, neiet jau runa tikai par pvn, bet par samazinaato pvn likmju atcelshanu virknei produktu un pakalpojumu, viesniicas, zurnaali, prese, kabelju televiizijam graamatas, utt. tas paaris % IIN samazinaajums uz kopeejaa fona nav sameeriigs.
