Ja, visi liidiis zem galda kratiit kraanu, lai lampa vai apmetums uz galvas neuzkriit. Ja nopietni ja pie mums kaut neliela triice atnaaktu, valstij buutu bankrot pavisam.
Un vispar shii vareetu but ziime ka Japanjiem japamet taa nedrosha zeme, lai naak pie mums mierigaakos regjionos ieviesh savas tehnologjijas te, gan jau kads labums no ta mums arii butu.
Nesaprotu, vai vinja arii kaut kaa pamato tos savus paregjojumus? Jo ju pagaidaam izklausaas, ka peec katras katastrofas vinja tikai ar pirkstu paraada, ka redz es tak teicu ka taa buus. Tik pat labi vinja var peec latloto izlozes pateikt ka vinja tieshi par tiem skaitljiem kaiminjienei bija staastiijusi, bet vinja biljeti nenopirka
12 Mar 2011, 22:11:00 Edzja rakstīja:
Nesaprotu, vai vinja arii kaut kaa pamato tos savus paregjojumus? Jo ju pagaidaam izklausaas, ka peec katras katastrofas vinja tikai ar pirkstu paraada, ka redz es tak teicu ka taa buus. Tik pat labi vinja var peec latloto izlozes pateikt ka vinja tieshi par tiem skaitljiem kaiminjienei bija staastiijusi, bet vinja biljeti nenopirka
Pec katastrofas jau daudz to pareģotaju,pirms nav neviena kaut kaa
Zemestrīces Latvijā
Pēdējai (2004.gada 21.septembra) epicentrs atradās Kaļiņingradā. Pazemes grūdieni divas reizes sajusti vairākās Latvijas vietās – Liepājā, Rīgā, Valmierā, bet zemestrīces epicentrs bija pie Kaļiņingradas apgabala un Polijas robežas. Grūdieni bijuši jūtami arī Polijas ostas pilsētās Gdaņskā un Gdiņā un visā Polijas austrumu daļā.
Abos gadījumos cilmvietas dziļums – punkts, kur izceļas seismiskā enerģija – bijis 10 kilometri, Baltijas apgabalā 10–20 kilometri ir vidējais dziļums seismiskajām kustībām. Pirmā zemestrīce notikusi pulksten 14.05 pēc Latvijas laika un bijusi 4,8 balles pēc Rihtera skalas, otrā – pulksten 16.32, un tās spēks sasniedzis piecas balles.
Otrs zemestrīci raksturojošais lielums ir satricinājums uz zemes virsmas pēc 12 baļļu Starptautiskās satricinājuma skalas. Pēc tās Liepājas pusē pirmajā reizē satricinājums bijis līdz 3,5, bet otrajā pat 3,8 balles spēcīgs.
1986. gadā naktī uz 31. augustu pulksten 1.31. Šajā nakts stundā bufetēs sāka šķindēt trauki, līgojās lustras, virinājās durvis. Tās intensitāte bija 3 balles. Nākamajā dienā visa pasaule uzzināja, ka Rumānijā bijusi 6,8 balles stipra zemestrīce, kuras epicentrs atradās 132 km dziļumā, tāpēc tā bija jūtama visas bijušās PSRS Eiropas daļā.
1977. gada 4. martā,1944. gada 10. un 11. novembrī Karpatu kalnos notika zemestrīces, kurās gāja bojā 10 000 Rumānijas iedzīvotāju. Tās bija jūtamas arī Latvijā.
1976. gada 25. oktobrī tika konstatēta 4,5 balles stipra zemestrīce ar epicentru Igaunijas salu apvidū. To varēja sajust arī Latvijā.
1904. gada 23. oktobrī daudzi Kurzemes un Rīgas iedzīvotāji pamanīja, ka zupa šķīvī viļņojas un krēsli kustas. Liepājā daudzi jutās kā uz kuģa klāja. Daudziem reiba galva. Petrolejas lampas un galdi drebēja, grīdas krakšķēja. Ventspilī acīm redzami kustējās Locmaņa tornis. Zemestrīces epicentrs bija Skageraka šaurumā.
1821. gada 21. februāra naktī Kokneses tuvumā Bilstiņu muižā atskanējis stiprs rībiens. Nesen uzceltās rijas sijas krakšķējušas, ēka līgojusies, un no baļķu starpām krituši zemē putekļi un sodrēji. Vairākās turpmākajās dienās līdzīgi novērojumi bijuši līdz 10 km attālumā no Kokneses. Pazemes troksnis, zemes grūdieni un drebēšana novērota arī 1853. gada februārī Sausnējā, bet 1876. gada 2. janvārī — Aizkrauklē.
tas ir kautkads vecs izkopeejums. peedeejaa triice latvijaa bija pirms ~ 2iem gadiem, tiesa gan tikai 1,1 balle un reaali kaut ko vareeja just augstaak par 4o staavu
12 Mar 2011, 21:37:11 Jenots6 rakstīja:
Eiropaa ienaaks ljoti daudz Japaanju auto par ljoti labaam cenaam!
Nekad muuzhaa, tas vinjiem buutu bezjeedziigaakais ko dariit. Njemot veeraa to ka vinji ir lielaakie metaala importeetaaji, driizaak tas viss tiks paarstraadaats turpat uz vietas
Zheel! Varbuut arii ir taa kaa tu saki, bet gan jau kaada daljinja caur Krieviju arii atceljos pie mums!
Vecīt, sāksim ar to, ka japāņiem stūre ir labajā pusē. Vienīgais, kur viņi varētu tikt eksportēti ir Krievijas Austrumi. Diez vai Austrālijā un NZ arī kādam būs vajadzīgi.
12 Mar 2011, 22:52:48 Belluuns rakstīja:
ko noziimee tukshums zem uudens? tagad arii ir tuksh zem uudens?
nu pastaasti, ja kontinenti atdalijaas un aizpeldeeja pa okeaanu, taa peec viduslaiku zinaatnes izklausaas....
kur tad taa plaatnes dalja zem okeaana uzradaas starp kontinentiem?
12 Mar 2011, 21:37:11 Jenots6 rakstīja:
Eiropaa ienaaks ljoti daudz Japaanju auto par ljoti labaam cenaam!
Nekad muuzhaa, tas vinjiem buutu bezjeedziigaakais ko dariit. Njemot veeraa to ka vinji ir lielaakie metaala importeetaaji, driizaak tas viss tiks paarstraadaats turpat uz vietas
Zheel! Varbuut arii ir taa kaa tu saki, bet gan jau kaada daljinja caur Krieviju arii atceljos pie mums!
Vecīt, sāksim ar to, ka japāņiem stūre ir labajā pusē. Vienīgais, kur viņi varētu tikt eksportēti ir Krievijas Austrumi. Diez vai Austrālijā un NZ arī kādam būs vajadzīgi.
Ja varees iepirkt pa metaala cenu, tad netur vien stuuri iebaaziis un ne uz turieni vien aizsuutiis!
12 Mar 2011, 22:52:48 Belluuns rakstīja:
ko noziimee tukshums zem uudens? tagad arii ir tuksh zem uudens?
nu pastaasti, ja kontinenti atdalijaas un aizpeldeeja pa okeaanu, taa peec viduslaiku zinaatnes izklausaas....
kur tad taa plaatnes dalja zem okeaana uzradaas starp kontinentiem?
12 Mar 2011, 22:52:48 Belluuns rakstīja:
ko noziimee tukshums zem uudens? tagad arii ir tuksh zem uudens?
nu pastaasti, ja kontinenti atdalijaas un aizpeldeeja pa okeaanu, taa peec viduslaiku zinaatnes izklausaas....
kur tad taa plaatnes dalja zem okeaana uzradaas starp kontinentiem?
nu bet navtach taa ka konkreets kontinets staav uz konkretas plaatnes, taas paaltnes visu laiku kustaas, stumda viena otru, liidz ar to shur tut paceljaas aaraa, paraadaas kalni un shur tur nogrimst, taa arii taas kontuuras sauszemei mainaas
12 Mar 2011, 22:52:48 Belluuns rakstīja:
ko noziimee tukshums zem uudens? tagad arii ir tuksh zem uudens?
nu pastaasti, ja kontinenti atdalijaas un aizpeldeeja pa okeaanu, taa peec viduslaiku zinaatnes izklausaas....
kur tad taa plaatnes dalja zem okeaana uzradaas starp kontinentiem?
nu bet navtach taa ka konkreets kontinets staav uz konkretas plaatnes, taas paaltnes visu laiku kustaas, stumda viena otru, liidz ar to shur tut paceljaas aaraa, paraadaas kalni un shur tur nogrimst, taa arii taas kontuuras sauszemei mainaas
jaa kaa tad tipa sauzemes daljas pa to plaatni braukaa kaa galerts?!
12 Mar 2011, 22:32:20 markelis rakstīja:
peedeejaa triice latvijaa bija pirms ~ 2iem gadiem, tiesa gan tikai 1,1 balle un reaali kaut ko vareeja just augstaak par 4o staavu
Muļķības, sencis stāstīja, ka esot sēdējis mājās pie kompja (otrais stāvs) un pēkšņi monitors sācis kratīties. Padomājis, ka viņam slikti ar sirdi paliek un aizgājis gulēt. Bet man liekas, ka tas bija kaut kāds 2004-05. gads. Pats gan neko toreiz nejutu, biju uz zemes.
12 Mar 2011, 22:52:48 Belluuns rakstīja:
ko noziimee tukshums zem uudens? tagad arii ir tuksh zem uudens?
nu pastaasti, ja kontinenti atdalijaas un aizpeldeeja pa okeaanu, taa peec viduslaiku zinaatnes izklausaas....
kur tad taa plaatnes dalja zem okeaana uzradaas starp kontinentiem?
Ja nopietni ja pie mums kaut neliela triice atnaaktu, valstij buutu bankrot pavisam. 
Offline
