Tēma: Ekonomikas krīze jeb depresija v2

Kopš: 24. Feb 2003

Ziņojumi: 1939

Braucu ar: e talonu.

09 Mar 2009, 17:33:44 Modricimus rakstīja:
banānija bankrotēs

varētu kādsaustrumu gudrais pakomentēt, ko darīt ar zeķē iekrātajiem latiem - mainīt uz eirām, vai nemainīt, čo ta negribas palikt ar pliku dibuā

Kopš: 04. Dec 2006

No: Rīga

Ziņojumi: 7248

Braucu ar: Prāmi B-)

10 Mar 2009, 13:27:18 user rakstīja:

lūk arī iemesls kādēļ latvijā viss ir trubā

Kopš: 22. Nov 2004

No: Zilupe

Ziņojumi: 10491

Braucu ar: Latvijas veiksmes stāstu

10 Mar 2009, 00:34:43 full_stuff rakstīja:
Interesants 'raksts' Skuķes auto pasaulē pirms krīzes un krīzes laikā
Skatīties šeit

Kopš: 13. Apr 2005

Ziņojumi: 6934

Braucu ar: 8

[ Šo ziņu laboja tornis, 10 Mar 2009, 15:44:54 ]

Kopš: 13. Apr 2005

Ziņojumi: 6934

Braucu ar: 8

Kopš: 13. Apr 2005

Ziņojumi: 6934

Braucu ar: 8

Kopš: 24. Oct 2007

No: Jelgava

Ziņojumi: 4444

Braucu ar: C124 E320

Kopš: 31. Oct 2003

Ziņojumi: 3959

Braucu ar: 530i wrx :D

Kopš: 24. Oct 2007

No: Jelgava

Ziņojumi: 4444

Braucu ar: C124 E320

10 Mar 2009, 16:58:19 tomick rakstīja:
Shitais cipars jau iet plusaa tam kas jau ir ieguldiits?

Kopš: 26. Dec 2002

Ziņojumi: 14865

Braucu ar:

10 Mar 2009, 15:58:42 Duke rakstīja:

FAZ: Kādi bija dziļās krīzes iemesli?

Ilmārs Rimšēvičs: Tiklīdz Latvija kļuva par ES dalībvalsti, to pārpludināja ar naudu.
Laikā no 2004. gada līdz 2006. gadam kredītu apjoms pieauga par 70 līdz 90 procentiem –
turklāt ik gadu. Pēc iestāšanās ES valsts izvirzīja mērķi pārskatāmā nākotnē iestāties
Valūtas savienībā. Tāpēc tika sperts pirmais solis un valsts valūta lats piesaistīta eiro – ar
konsekvencēm, ka Centrālai bankai vairs nevarēja ar procentu likmju palīdzību padarīt
naudu lētāku vai dārgāku. Viss norisinājās ES līmenī. Un cilvēki sev teica, ka, ja jau lats
pievienots eiro, tad kāpēc gan ņemt kredītu latos, nevis eiro? Turklāt kredīti eiro bija arī
daudz lētāki. Tātad, mēs būtu varējuši paaugstināt procentu likmes, kā vien vēlētos, taču
par spīti tam, nauda joprojām ieplūstu Latvijā – caur struktūrfondiem, ārvalstu
investīcijām un komercbankām. Latvija vienkārši peldēja milzīgā naudas okeānā. To vēl
vairāk veicināja valdības izdevumu politika.

FAZ: ... kura neatlika naudu grūtam laikam.

Ilmārs Rimšēvičs: Tieši tā. Mums jau agrāk bija vajadzīga stingra fiskālā politika,
vajadzēja jau agrāk sākt taupīt naudu. Tikai 2007. gadā bija neliels budžeta pārpalikums.
Taču tad jau bija par vēlu.

FAZ: Izklausās tā, it kā vainīgs būtu eiro un ka citas izvēles jums nebija.

Ilmārs Rimšēvičs: Nē, mums bija izvēle. Mūsu izvēle bija cieša piesaiste eiro. Tas notika
2005. gadā. Taču tad nāca parlamenta vēlēšanas 2006. gadā un neviens nebija gatavs
realizēt nepieciešamos samazinājumus un veidot uzkrājumus. Savukārt pēc vēlēšanām
vajadzēja turēt solījumus.

Kopš: 24. Oct 2007

No: Jelgava

Ziņojumi: 4444

Braucu ar: C124 E320

10 Mar 2009, 17:00:44 Raicha rakstīja:

10 Mar 2009, 15:58:42 Duke rakstīja:

FAZ: Kādi bija dziļās krīzes iemesli?

Ilmārs Rimšēvičs: Tiklīdz Latvija kļuva par ES dalībvalsti, to pārpludināja ar naudu.
Laikā no 2004. gada līdz 2006. gadam kredītu apjoms pieauga par 70 līdz 90 procentiem –
turklāt ik gadu. Pēc iestāšanās ES valsts izvirzīja mērķi pārskatāmā nākotnē iestāties
Valūtas savienībā. Tāpēc tika sperts pirmais solis un valsts valūta lats piesaistīta eiro – ar
konsekvencēm, ka Centrālai bankai vairs nevarēja ar procentu likmju palīdzību padarīt
naudu lētāku vai dārgāku. Viss norisinājās ES līmenī. Un cilvēki sev teica, ka, ja jau lats
pievienots eiro, tad kāpēc gan ņemt kredītu latos, nevis eiro? Turklāt kredīti eiro bija arī
daudz lētāki. Tātad, mēs būtu varējuši paaugstināt procentu likmes, kā vien vēlētos, taču
par spīti tam, nauda joprojām ieplūstu Latvijā – caur struktūrfondiem, ārvalstu
investīcijām un komercbankām. Latvija vienkārši peldēja milzīgā naudas okeānā. To vēl
vairāk veicināja valdības izdevumu politika.

FAZ: ... kura neatlika naudu grūtam laikam.

Ilmārs Rimšēvičs: Tieši tā. Mums jau agrāk bija vajadzīga stingra fiskālā politika,
vajadzēja jau agrāk sākt taupīt naudu. Tikai 2007. gadā bija neliels budžeta pārpalikums.
Taču tad jau bija par vēlu.

FAZ: Izklausās tā, it kā vainīgs būtu eiro un ka citas izvēles jums nebija.

Ilmārs Rimšēvičs: Nē, mums bija izvēle. Mūsu izvēle bija cieša piesaiste eiro. Tas notika
2005. gadā. Taču tad nāca parlamenta vēlēšanas 2006. gadā un neviens nebija gatavs
realizēt nepieciešamos samazinājumus un veidot uzkrājumus. Savukārt pēc vēlēšanām
vajadzēja turēt solījumus.

laikam pirmo reizi otraas republikas veesturee peekshnji vajadzeeja tureet soliijumus, kaada nerazha kaada lazha ka tieshi shos, ar fiskaalo pilitiku saistaamos

Kopš: 24. Oct 2007

No: Jelgava

Ziņojumi: 4444

Braucu ar: C124 E320

10 Mar 2009, 17:05:41 Duke rakstīja:

10 Mar 2009, 16:46:49 tornis rakstīja:
peec taa grafika/tabulas sanaak ka TP tur kasi

man jau te visaadi, ne seetas onkas, saka ka buus delete un reset protam ne jau riitdien. Bet taaka man nav ne info ne taadu zinaashanu, lai izspriestu kaa (vareetu) buu(t)s, ta varu tik domaat, ka viss buus labi

bet teoretiksi, ja svf's un kas tur vel mums to 100 a kapeikaam dos, taas nakoshaas porcijas neidod, tad tachu visdrizaak buus "1ls=~1$"

delete un reset nevar uztaisīt nepasakot ar dievas visam kas nav LV ražots.

Un nē, ja nebūs naudas, tad pensionāri mirs badā. valūtas kursu tiešā veidā tas neietekmē.

p.s. maz zināms fakts, bet apgrozībā esošo LVL segums "cietās valūtās" ir 160% apmērā

Kopš: 24. Oct 2007

No: Jelgava

Ziņojumi: 4444

Braucu ar: C124 E320

10 Mar 2009, 17:16:29 Duke rakstīja:

10 Mar 2009, 17:11:49 Red_Rocket rakstīja:

10 Mar 2009, 17:05:41 Duke rakstīja:

10 Mar 2009, 16:46:49 tornis rakstīja:
peec taa grafika/tabulas sanaak ka TP tur kasi

man jau te visaadi, ne seetas onkas, saka ka buus delete un reset protam ne jau riitdien. Bet taaka man nav ne info ne taadu zinaashanu, lai izspriestu kaa (vareetu) buu(t)s, ta varu tik domaat, ka viss buus labi

bet teoretiksi, ja svf's un kas tur vel mums to 100 a kapeikaam dos, taas nakoshaas porcijas neidod, tad tachu visdrizaak buus "1ls=~1$"

delete un reset nevar uztaisīt nepasakot ar dievas visam kas nav LV ražots.

Un nē, ja nebūs naudas, tad pensionāri mirs badā. valūtas kursu tiešā veidā tas neietekmē.

p.s. maz zināms fakts, bet apgrozībā esošo LVL segums "cietās valūtās" ir 160% apmērā

pag tad sanaak taa kad Latvijas Bankai citas valuutas ir vairaka nekaa LVL???

Tas nozīmē, ka Latvijas Bankai segums rezervēs izdotajai naudai ir lielāks nekā apgrozībā esošā nauda.

Pēc Brentonvudas shēmas valūtai bija jābūt segumam zeltā vai citā valūtā, kura segta zeltā. Kopš atteicās no zelta standarta, rezerves tur citās valūtās. Latvijas bankas segums ir 160% apmērā no apgrozībā esošās naudas.


Federal Reserve segums bija ja nemaldos zem 20% no apgrozībā esošajiem USD.

Kopš: 24. Oct 2007

No: Jelgava

Ziņojumi: 4444

Braucu ar: C124 E320

10 Mar 2009, 17:21:40 Duke rakstīja:

10 Mar 2009, 17:19:23 Red_Rocket rakstīja:
bet apgroziibaa takss cik es saprotu ir diezgan daudzi miliari ne tad kaada velna peec vispaar ir jaaiznjemaas nevar samzinaat to segumu kautvai liidz 110% un un luuk nauda kuru tagat aiznjemaas no teem visaam zviedrijaam ES un SVF

precīzi man šķiet, ka bija gandrīz 2 miljardi, bet tad jāskatās Latvijas bankas statistika.

un nē nevar, Latvijas Banka ir nošķirta no Latvijas valsts un rezerves tādiem pasākumiem teorētiski nav paredzētas. tur var visādi brīnumi sanākt pēc tam, ja ko tādu mēģina.

Kopš: 24. Oct 2007

No: Jelgava

Ziņojumi: 4444

Braucu ar: C124 E320

10 Mar 2009, 17:35:21 Duke rakstīja:

10 Mar 2009, 17:28:43 Red_Rocket rakstīja:

10 Mar 2009, 17:21:40 Duke rakstīja:

10 Mar 2009, 17:19:23 Red_Rocket rakstīja:
bet apgroziibaa takss cik es saprotu ir diezgan daudzi miliari ne tad kaada velna peec vispaar ir jaaiznjemaas nevar samzinaat to segumu kautvai liidz 110% un un luuk nauda kuru tagat aiznjemaas no teem visaam zviedrijaam ES un SVF

precīzi man šķiet, ka bija gandrīz 2 miljardi, bet tad jāskatās Latvijas bankas statistika.

un nē nevar, Latvijas Banka ir nošķirta no Latvijas valsts un rezerves tādiem pasākumiem teorētiski nav paredzētas. tur var visādi brīnumi sanākt pēc tam, ja ko tādu mēģina.

bet ganjauka kautkaa var aiznjemties latvijas valsts no Latvijas bankas ja var aiznjemties no zviedrijas valsts vai hvz veel sazin no ka ano Latvijas bankas jau tocc var aiznjemties nu ja nevar tad es nezinu tad taa sisteema ir galiigaa piizdaa nau citu vaardu pat

runa nav par sistēmu, bet gan par uzdevumiem - turēt finansu tirgu vietā un tam nekad līdzekļi nevar būt par daudz.

Ja sāks aizdot/tērēt, tad agrāk vai vēlāk atradīsies "eksperts" kurš sāks bombardēt ar jauniem pigoriem/teorijām, kas radīs jaunas problēmas.

Kopš: 10. Jul 2002

Ziņojumi: 630

Braucu ar:

Kopš: 10. Jul 2002

Ziņojumi: 630

Braucu ar:

Kopš: 24. Oct 2007

No: Jelgava

Ziņojumi: 4444

Braucu ar: C124 E320

10 Mar 2009, 17:47:22 Duke rakstīja:

10 Mar 2009, 17:42:54 Red_Rocket rakstīja:
nu bet nezinu manjau liekaas ka teorija aiznmjemties passiem no sevis ir labaak neka ano kaada cita kur veelpietam procenti arii ganjauka ir lielaaki bet vispaar veel liidz ssim briidim nau saprotama lieta kaa peeksnji vareeja valsts kasee truukt tik daudz naudas kur tad vinja palikaas tas ka VID nepildiijaas ienjeemumi tas cilveekiem (vienai dallai) bija zinaam sjau sen bet nu ne jautik daudz

izlasi interviju, varbūt pamanīsi atslēgas vārdus:

7,5 miljardi ir kredītlīnija nevis galējā summa

LV nav obligāti jāprasa/jāņem visa, bet tikai tik cik nepieciešams. Pēc IR domām summa ir par lielu un visu nevajadzēs izmantot.

Saņemts jau arī ir tikai ~1 miljards šobrīd, kas aptuveni atbilst tam, kas ir ielikts Parex bankā.



Aizņemties no SVF šobrīd ir labāks %, nekā aizņemties "komerc tirgū" kur mūs izģērbtu plikus. Principā katru gadu, kad LV ir bijis budžeta deficīts nauda nepiedzima, bet to aizņēmās kaut kur. Piemēram, izlaižot 10 gadu obligācijas.

Tā visa ir aizņemšanās, tāpat kā tā kas no SVF. Tikai procentu likme/nosacījumi atšķiras...utt

Kopš: 10. Jul 2002

Ziņojumi: 630

Braucu ar:

10 Mar 2009, 17:59:36 Duke rakstīja:

10 Mar 2009, 17:55:36 316 rakstīja:
Skaities uz lietām vienkāršāk. Naudu rada ražošana (vai aizņēmumi, kā Latvijai ) - pakalpojumu sfēra un valsts to pārdala.

Pašreizējās algas ražošanu bremzē. Nebūs ražošanas, nebūs naudas kuru pārdalīt. Atjaunot ražošanu ir grūti un ilgi. Tādēļ jādara viss, lai pēc iespējas ātrāk to uzstartētu - algu samazinājums ir viens no faktoriem. Visātrāk algas var samazināt devalvējot latu.

Ja Tev saka izlasi, tad izlasi, nevis turpini traktēt kāda cita izdomājumus.

Jā, konkurētspējas problēma ir algas.

nē, devalvācija nesasniegs vajadzīgo mērķi, jo tā ir mehāniska un neieviesīs nepieciešamās korekcijas ekonomikā. Turklāt visu pārējo ražošanas faktoru izmaksas proporcionāli pieaugs.

Devalvācija ir izdevīga tikai vienai konkrētai grupai. Uzņēmējiem, kuri ir saražo'juši pilnas noliktavas ar nevienam nevajadzīgu sūdu pa ražošanas izmaksām, un lai iegūtu "ātru peļņu" spiež ideju cik devalvācija ir lieliska. Jo tad jau saražoto varēs pārdot par labāku ciparu vietējā valūtā.

Kopš: 24. Oct 2007

No: Jelgava

Ziņojumi: 4444

Braucu ar: C124 E320

10 Mar 2009, 18:05:29 Duke rakstīja:

10 Mar 2009, 17:56:41 Red_Rocket rakstīja:
nu jaa to es saprotu bet vaitad aiznjemoties no Latvijas bankas tur procentu likmu vareetu uztasiit kautkaa pavisam savadaak vai pat vispaar bez kautkaadas procentu likmes uz kautkaadiem citiem nosaciijumiem un to ka tie 7.5 miliardi nau visi jaaaiznjemaas to arii saprotu bet nau ticiibas ka tas taa patiessaam arii notiks

Tak 3x jau atbildēju - nevar aizņemties/izņemt naudu no LB rezervēm. Tās ir rezerves nevis brīvi ipeejami operatīvie līdzekļi. Tām ir savi mērķi.

to kustināšana vēl tikai tālāk var sagandēt mūsu jau tā vārgo reitingu, ne tikai parādiem, bet arī kā investīciju videi utt utp.