05 Mar 2009, 16:36:54 raivisp rakstīja:
Vēl var pavērot šīs divas cilvēku grupas citādā kontekstā. Trekno gadu laikā visiem otrās grupas cilvēkiem algas palielināšanu varēja raksturot ar ģeometrisko progresiju, tajā pašā laikā produktivitāte bija tāda, kāda tā bija. Nu un tā pirmā grupa ļoti daudz ko zaudēja dēļ tā sviesta. Taču ļoti daudziem otrās grupas pārstāvjiem tik un tā likās, ka te viss ir slikti un nav nekādas attīstības. Gaudoja vienā gaudošanā. Mazāk ka tagad, bet tik un tā gaudoja. Savukārt, pirmie, neraudāja, bet rīkojās. Un pirmie arī šobrīd neraud. Ir grūti daudziem, bet viss ir risināms. A otrie tik gaudo un gaudo, ar to velkot visu sev līdzi. vai kāds man piekritīs, bet man tā liekas.
Ja man jautātu- cik ilgi būs krīze? Kad šodien ies labāk nekā vakar, tad krīze būs beugusies. Šobrīd kuģis Latvija vēl grimst un autobizness ir teicams labklājības indikātors.
05 Mar 2009, 16:12:22 Raicha rakstīja:
man nav pagaidaam
var jau noraadiit diametraali preteejus piemeerus kad cilveeki sev iestaasta, ka viss baigi labi un ka peec 7njiem gadiem buusim otra shveice, un ko tas pieraada?
ka pashsugjestijai speeks - jaa. ka "tirguu ir inerce" vai "pateereetaaju optimisms ir virziitaajspeeks" - nu, jaa.
bet kad nav rakt bedri, un nav eest un kumaara, gaudot ir dabiska nodarbe imo
Lielākajai daļai gaudotāju delfos krīze nav iestājusies pavisam vienkārša iemesla pēc - ti ir tīņi kas paši vēl nav nopelnījuši ne kapeiku
Anyway, psiholoģiskā pašsuģestija ir iedarbīga. Pietiek pavērot cilvēkus sev apkārt un padomāt kāpēc vienam viss iet no rokas, bet otrs kā nevar tā nevar no sūdiem izlīst. Mana pieredze rāda, ka tie pirmie neaizraujas ar bezmērķīgu mocīšanos par to, ka sen atpakaļ viņiem kaut kas nesanāca, gluži otrādi, ja rodas problēmas, tad vienalga viņi saglabā ticību saviem nākotnes plāniem. Un ja tev ir mērķis, tad agri vai vēlu tu pie tā nonāksi, ja tev mērķa nav, tad vienīgais kas atliek ir katru mīļu dienu atcerēties savas neveiksmes.
vairāk vai mazāk tā ir taisnība, bet var arī būt tāda notikumu sakritība, kas var jebkuru optimistu novest līdz nervu sabrukumam... nevajag jau nemaz daudz... pietikots, zaudēt ienākumus, tad kādu ģimenes locekli, vēl vietējais urlāts kaut ko nozags, vel kaut kaut kādi sitieni zem jostas vietas un vari sakt dzivi no jauna... un ne visiem optimistiem bus pietiekoši specīgs mugurkauls lai to pārvarētu
05 Mar 2009, 17:25:32 kro rakstīja:
vairāk vai mazāk tā ir taisnība, bet var arī būt tāda notikumu sakritība, kas var jebkuru optimistu novest līdz nervu sabrukumam... nevajag jau nemaz daudz... pietikots, zaudēt ienākumus, tad kādu ģimenes locekli, vēl vietējais urlāts kaut ko nozags, vel kaut kaut kādi sitieni zem jostas vietas un vari sakt dzivi no jauna... un ne visiem optimistiem bus pietiekoši specīgs mugurkauls lai to pārvarētu
05 Mar 2009, 16:26:42 zbmono rakstīja:
Lielākajai daļai gaudotāju delfos krīze nav iestājusies pavisam vienkārša iemesla pēc - ti ir tīņi kas paši vēl nav nopelnījuši ne kapeiku
Anyway, psiholoģiskā pašsuģestija ir iedarbīga. Pietiek pavērot cilvēkus sev apkārt un padomāt kāpēc vienam viss iet no rokas, bet otrs kā nevar tā nevar no sūdiem izlīst. Mana pieredze rāda, ka tie pirmie neaizraujas ar bezmērķīgu mocīšanos par to, ka sen atpakaļ viņiem kaut kas nesanāca, gluži otrādi, ja rodas problēmas, tad vienalga viņi saglabā ticību saviem nākotnes plāniem. Un ja tev ir mērķis, tad agri vai vēlu tu pie tā nonāksi, ja tev mērķa nav, tad vienīgais kas atliek ir katru mīļu dienu atcerēties savas neveiksmes.
05 Mar 2009, 17:25:32 kro rakstīja:
vairāk vai mazāk tā ir taisnība, bet var arī būt tāda notikumu sakritība, kas var jebkuru optimistu novest līdz nervu sabrukumam... nevajag jau nemaz daudz... pietikots, zaudēt ienākumus, tad kādu ģimenes locekli, vēl vietējais urlāts kaut ko nozags, vel kaut kaut kādi sitieni zem jostas vietas un vari sakt dzivi no jauna... un ne visiem optimistiem bus pietiekoši specīgs mugurkauls lai to pārvarētu
05 Mar 2009, 17:25:32 kro rakstīja:
vairāk vai mazāk tā ir taisnība, bet var arī būt tāda notikumu sakritība, kas var jebkuru optimistu novest līdz nervu sabrukumam... nevajag jau nemaz daudz... pietikots, zaudēt ienākumus, tad kādu ģimenes locekli, vēl vietējais urlāts kaut ko nozags, vel kaut kaut kādi sitieni zem jostas vietas un vari sakt dzivi no jauna... un ne visiem optimistiem bus pietiekoši specīgs mugurkauls lai to pārvarētu
Esmu tam visam izgājis cauri,smagas operācijas pašam un sievai,gan urlu izgājienus,2X apzagts dzīvoklis,2X jaunbūve,un aptuveni 8-10X auto,varbūt ir pieplacis optimisms,kāds bija 20 gados,bet piekrītu cilvēkiem ,kuri saka,ka nevajag meklēt $ kalnus,bet darīt to kas pašam patīk un interesē un tad arī $ parādīsies,kā arī optimisms atgriezīsies.
Varbūt kāds jau izlasījis, bet ja nee tad Veselīga ironija un "uz pirkstiem" izskaidroti krīzes cēloņi
-------------------------
Dow Jones skaidro krīzi: Ja bārs strādātu kā banka
Vārdiem globālā krīze un recesija nepazūdot no pasaules preses slejām, ASV finanšu informācijas kompānija Dow Jones savā servisā Newswires publicējis vienkāršu, brīvā valodā veidotu skaidrojumu par krīzes iemesliem.
Heidi pieder bārs Berlīnē, lai palielinātu apgrozījumu, viņa nolemj saviem pastāvīgajiem klientiem, kuri lielākoties ir bez darba palikuši alkoholiķi, ļaut dzert uz krīta.
Kundze ļoti rūpīgi seko līdz un uzskaita klientu izdzertā alkohola daudzumu un turpina dzērienu izsniegšanu ar pēcapmaksu. Šādas ziņas, protams, sabiedrībā izplatās momentā un Heidi bārs plīst no jaunu klientu pārpilnības.
Izmantojot, faktu, ka klienti par izdzerto nemaksā uzreiz, Heidi visvairāk pasūtītajiem dzērieniem – vīnam un alum paceļ cenas. Rezultātā Heidi bāra pārdošanas apjomi aug līdz šim nepieredzētos tempos.
Tuvējās bankas jaunais un izlēmīgais klientu servisa konsultants Heidi klientu parādus novērtē kā vērtīgus aktīvus nākotnē un Heidi tiek palielināta kredītlīnija, jo bez darba palikušo alkoholiķu parādus uzskata par pietiekamu nodrošinājumu.
Vēlāk bankas augstākā vadība un eksperti bezdarbnieku-alkoholiķu parādus transformē Dzerparādzīmēs, Alkoparādzīmēs un Vemparādzīmēs, kuras vēlāk pārdod visā pasaulē.
Neviens gan nesaprot, ko šie vērtspapīru nosaukumi nozīmē un kā tie ir nodrošināti, tomēr, ņemot vērā, ka to vērtība nemitīgi aug, šie vērtspapīri kļūst par pieprasītāko preci vērtspapīru tirgū.
Tomēr kādu dienu, no alkoholiķu-bezdarbnieku parādzīmēm atvasināto vērtspapīru cenām joprojām augot, kāds bankas riska menedžeris nolemj, ka pienācis laiks pieprasīt, lai Heidi sāk atmaksāt parādus, kas izveidojušies, pasniedzot dzērienus klientiem uz krīta. Protams, bankas vadība šo menedžeri, vainojot nepamatotā negatīvismā, atlaiž no darba.
Lai kā arī nebūtu, Heidi nespēj izpildīt savas saistības pret banku un prasa viņu atzīt par bankrotējušu. Momentā Dzerparādzīmes un Alkoparādzīmes zaudē 95 % savas vērtības, taču Vemparādzīmēm klājas labāk un to cena pēc vērtības krituma par 80 % tomēr stabilizējas.
Heidi bāra piegādātāji, kas līdz šim uzņēmējai vieglu roku ļāvuši parādus nomaksāt vēlāk un paši ir ieguldījuši Dzerparādzīmēs, Alkoparādzīmēs un Vemparādzīmēs, nonāk līdz šim nepiedzīvotā, neērtā situācijā un vīna piegādātājs paziņo par bankrotu. Savukārt kundzes alus piegādātāju pārpērk konkurējošs uzņēmums.
Heidi kreditējošo banku no izputēšanas paglābj valdība, kam seko dramatiskas diskusijas un konsultēšanās valdošo partiju vidū. Bankas glābšanai nepieciešamos līdzekļus valdība smeļas, ieviešot jaunu nodokli nedzērājiem.
05 Mar 2009, 16:26:42 zbmono rakstīja:
Anyway, psiholoģiskā pašsuģestija ir iedarbīga. Pietiek pavērot cilvēkus sev apkārt un padomāt kāpēc vienam viss iet no rokas, bet otrs kā nevar tā nevar no sūdiem izlīst. Mana pieredze rāda, ka tie pirmie neaizraujas ar bezmērķīgu mocīšanos par to, ka sen atpakaļ viņiem kaut kas nesanāca, gluži otrādi, ja rodas problēmas, tad vienalga viņi saglabā ticību saviem nākotnes plāniem. Un ja tev ir mērķis, tad agri vai vēlu tu pie tā nonāksi, ja tev mērķa nav, tad vienīgais kas atliek ir katru mīļu dienu atcerēties savas neveiksmes.
Tu nepieļauj domu, ka daudziem cilvēkiem vienkārši patīk un gribas dzīvot normāli, nevis vislaik optimostot, domāt pozitīvi un tiekties pēc lielajiem mērķiem? Es domāju, ka ar retiem izņēmumiem, tevis minētie gaudotāji nemaz nav problēmsituācijā, vnk. pamuld muldēšanas pēc.
es domāju, ka viņš patiešām domāja faktu, ka Latvieši ir gaudotāju tauta
ja vēl pēc neilga laika šīs īpašības pielāgoju ex-PSRS mantojumam, tāpat, kā skaudību, nosūdzēšanu un visu ko citu, tad tagad...
arvien vairāk sliecos domāt - ka tas viss ir mentāls
tāpat, kā krievi ir lielāki izsitēji, reizēm arī strādīgāki...
tagad vēl Latviešiem nāk klāt tendence - vienkārši nodzerties.
(neuztveriet neviens personīgi).
vnk...
ir cilvēki, kam patīk un gribas dzīvot normāli.
bet viņi negaudo, nečīkst
latvietis bieži vien jau čīkst pie samērā sakarīgiem un labiem dzīves apstākļiem.
pie kam!, čīkst e30 braucējs un X5 stūrmanis.
skumji.
paskatieties, kā cilvēki dzīvo... piemēram, Āfrikā
nabadzība, bet viņi ir 33x pozitīvāki (iekšēji!), nekā mūstautieši.
tipiskais latvietis, ieraugot, ka kaimiņam ir lielāka māja, smukāka sieva un krutāks džips, nevis domā, kā pašam tādus dabūt, bet uzreiz skauž un čīkst, kaimiņš noteikti tos ir ieguvis negodīgā ceļā, utt, utjpr...
Melvin, man gan neliekas, ka latvieši ir baigi lielie čīkstētāji un gaudotāji. Cilvēki tādi paši kā citur, un citur arī čīkst un gaudo, un arī nečīkst un negaudo. Neesam mēs nekāda īpaši atšķirīgā tauta.
par gaudošanu ari piekrītu... reizēm ir sajūta ka visiem vajag būt vadītājiem, priekšniekiem, bagātiem... bet tas ka var būt laimīgs un pamierintāts ar dzīvi darot to kas patīk (izņemot slinkošanu un gaudošanu) tam diemžēl mūsu Latviešu tauta nav gatava. Piedevām ir sajūta ka visiem visu vajag uz reiz, bet patiesibā labklājība nāk tikai ar laiku. Kā arī vairumam Latviešu ir primajā vietā ārišķīgums, izrādīšanās bet vajadzētu būt ģimenei pirmajā vietā!!! Neuztveriet to personīgi, nevienu apvainot nevēlos. Kā arī tas neatciesa uz visiem, jebkurā saimē ir kas uztver visu ka pienākas un tādi kas pīkstēs
Offline
vai kāds man piekritīs, bet man tā liekas.
Delfi un tīņi? Smagi maldies...
Veselīga ironija un "uz pirkstiem" izskaidroti krīzes cēloņi 
