14 Feb 2016, 20:17:40 91 rakstīja:
Šodien trāpījos uz grantinieka Ērgļi-Jumurda. Nu tas ir pi$dec. Es, protams, zināju, kas notiek ar grants ceļiem atkušņu laikā, bet, ka tik drausmīgas bedres un tik lielā apjomā...
Uz tā ceļa ir slikti aptuveni 2-3 nedēļas gadā. Lielākoties tur ceļš ir sakopts un bedres ir mazāk kā uz vidējā asfalta seguma ceļa Latvijā
15 Feb 2016, 11:30:20 zhimis rakstīja:
Man vienīgajam liekas, ka braukšana pa Rīgu ir galīgā pa*aļā? Bedre bedres galā, tramvaja sliedes vispār kaut kas unikāls.
15 Feb 2016, 11:30:20 zhimis rakstīja:
Man vienīgajam liekas, ka braukšana pa Rīgu ir galīgā pa*aļā? Bedre bedres galā, tramvaja sliedes vispār kaut kas unikāls.
Nu, ja'... Ar braukšanu Rīgā, jau, viss ir štokos ... ar tādai braukšanai piemērotu automašīnu. Tai' "minētajā vietā" parasti nonāk jaunu cilvēku sapņi par to, ka un kā ikdienā brauks ar jauniegūto sūri grūti nopelnīto smuko mašīnīti, kurai plati smuki diski uz zemas gumijas, klīrensa aš' vispār nau un ir smuki zemi spoilerīši..., vienvārd' sakot spnis, kas pēc laiciņa nonāk "tur".
14 Feb 2016, 18:02:42 spriditis rakstīja:
Kurš sūdmugura ir tas,kurš atbild Staicelē pie tilta,par ceļu? Šodien sanāca tur braukt,pa priekšu viens parketnieks lēni normāli kautkā izbrauca,man bija jātaisa slaloms,lai tiktu cauri tam posmam ar 1.pārnesumu, slidinot sajūgu,dažas bedres bija tik dziļas,ja tajā iebrauktu,turpat arī paliktu,mans auto nav sēdināts
Tas posms jau kādus 10 gadus,ja ne vairāk ir pabriesmīgs,bet tāādas bedres tur pirmoreiz redzu
Cik saprotu, tas posms ir pašvaldības pārziņā, attiecīgi pašvaldībai nav naudas. Un dunduki neprot apgūt ESF
Cik esmu dzirdējis, tad šajā, 2016. gadā, ir ļoti bēdīga situācija ar ESF atbalstu. Visi lielie ceļinieku kantori pat iesniedz savus piedāvājumus mazajos pagastu konkursos. Parasti viņi tur nelīda. Viens uzņēmējs man pat stāstīja, ka tādu situāciju neatceras pēdējos ~12 gadus.
Varbūt kāds kompetentāks var kaut ko pakomentēt?
smieklīgi ir tas, ka visi tik uz tiem ESF fondiem turās... Pašai valstij ceļu remontam naudas vispār nav...
kāpēc arī uz jauni būvētiem ceļiem liek akas uz braucamās daļas? izskatās, ka letiņi akas iebūvēt nemāk, pēc īsa laika jau iesēžas un smagāk kā liela bedre!
kāpēc ceļa malās nevar būvēt? daudz plusu:
1) nerakās braucamās daļas jauniem ceļiem mēnesi pēc pabeigšanas
2) ērtāk piekļūt netraucē satiksmi
3) reāli gudrāk
a to psc uzbūvē rīgā jaunu ceļu un jau viss vienos rakumos
----------------- Those who do not give a fuck change the world. The rest do not
02 Mar 2016, 20:01:49 HaL rakstīja:
hvz slinkums meklēt, gan jau ir kkur runāts!
kāpēc arī uz jauni būvētiem ceļiem liek akas uz braucamās daļas? izskatās, ka letiņi akas iebūvēt nemāk, pēc īsa laika jau iesēžas un smagāk kā liela bedre!
kāpēc ceļa malās nevar būvēt? daudz plusu:
1) nerakās braucamās daļas jauniem ceļiem mēnesi pēc pabeigšanas
2) ērtāk piekļūt netraucē satiksmi
3) reāli gudrāk
a to psc uzbūvē rīgā jaunu ceļu un jau viss vienos rakumos
Tāpēc, ka malā ir privātās zemes, citas komunikācijas (telekoms, optika utt.). Ir noteikumi,kas nosaka savstarpējo komunikāciju attālumu. Parasti jau cenšas likt akas, tā, lai netrāpa zem ratiem. Bet nu pilsētās tā ir kā ir ar to rūmi.
Par akām ir tā, ka:
1. rekonstruējamām ielām lieteni un kaku kanalizāciju pārcelt baigi nevar, jo pilnas malas ar komunikācijām, un nav kur citur ielikt.
2. janiem ceļiem (precīzāk - ielām) apakšā pilns ar plānotajām komunkācijām, starp kurām ir normatīvos noteiktie attālumi (parasti 0.5-1.5m), un ielas šķērsprofils ir piebāzts. Gar ielu malām ir elektrības, ielu apgaismojuma un sakaru kabeļi, kuriem regulāri taisa pieslēgumus. Tālāk nāk gāzesvads (bieži gadās zem ceļa, reizēm tuvāk malai), ūdensvads un kakuvads, siltumtrase, utt, un tad ielas lietene. Rezultātā sanāk, ka viss piebāzts, un viena vai otra komunikācija tāpat paliek zem brauktuves. Ielas lietenei vismazāk gadās, ka vajag ko pieslēgt, tāpēc tā arī paliek zem ielas.
Lai izvāktu visu no brauktuves zonas, vajadzētu 30m platu joslu divjoslu ielai.
Kaut kā tā ir sanācis..
nu galvenais manuprāt ir uz brauktuves daļas plānot tās komunikācijas, kuras nav vairs jāaiztiek vai super reti. Savādāk tagad ir psc ar to brauktuvju rakāšanu. Ulmaņa gatve piemēra ir viena vieta jau cik reizes rakāta
tad vēl Andrej jautājums - vai tiešām starp dienestiem nav nekādas savstarpējas komunikācijas? Ar domu par rekonstruējamajiem ceļiem - būvētāji nesaskaņo ar trubeniekiem plānus? Savādāk prosta idiotiski - rekonstruē ceļu un gada laikā 100% ir uzrakts
piemēram Ziepniekkalna iela, bet nu daudzi jo daudzi tā
----------------- Those who do not give a fuck change the world. The rest do not
02 Mar 2016, 20:03:11 Robercz rakstīja:
Vai ir reālā plānā pārredzamā nākotnē kāds bānis Latvijā?
Tuvākajā noteikti nē un tālākajā arī diez vai.
Pie mums dzīvo stipri par maz cilvēku, lai būtu jēga ko tādu būvēt.
Latvijā 64,6 tūkstošos km2 dzīvo 2 miljoni iedzīvotāji.
Salīdzinājumam:
Šveicē 41,2 tūkstoši km2 un 8,2 miljoni,
Austrijā 83,9 un 8,3,
Beļģijā 30,5 un 11,2,
Nīderlandē 41,5 un 16,8,
Slovēnijā 20,2 un 2,0,
Slovākijā 49,0 un 5,4,
utt.
02 Mar 2016, 20:03:11 Robercz rakstīja:
Vai ir reālā plānā pārredzamā nākotnē kāds bānis Latvijā?
Tuvākajā noteikti nē un tālākajā arī diez vai.
Pie mums dzīvo stipri par maz cilvēku, lai būtu jēga ko tādu būvēt.
Latvijā 64,6 tūkstošos km2 dzīvo 2 miljoni iedzīvotāji.
Salīdzinājumam:
Šveicē 41,2 tūkstoši km2 un 8,2 miljoni,
Austrijā 83,9 un 8,3,
Beļģijā 30,5 un 11,2,
Nīderlandē 41,5 un 16,8,
Slovēnijā 20,2 un 2,0,
Slovākijā 49,0 un 5,4,
utt.
Lietuvā 65,3 tk km2 dzīvo 3 mlj, bet bāņi tomēr ir un ir, kas pa tiem arī brauc. Tā kā iedzīvotāju blīvums nevar būt galvenais faktors.
Skaidrs, ka nav jēgas taisīt bāni no Rīgas uz Liepāju vai Kuldīgu, bet Via Baltica vai Rīgas apvedceļu jau nu gan derētu uzlabot, bet izskatās, ka valstī nav attīstības stratēģijas attiecībā uz ceļu būvi.
Iesaku aizbraukt aiz Valles uz Neretas pusi, tur vispār čaļi pa smuko uztaisījuši, paredzēts eiropas fonda ceļš, ko sāka būvēt, līdzīgi kā Jaunjelgava>Kegums, jeb vienvāŗdsakot... afigenna
Aiz Jaunjelgavas nograuzuši izārdījuši visu, tb gatavojas darbiem labi, bet aiz Valles...
Vakar braucu, loģiku nesapratu- kilometrs uzbēŗts atremontēts jauns ceļš (segums pacelts par kādiem 30Cm+, pēctam beidzās, atkal kilometrs vecā seguma, un atkal lēciens par 30cm un atkal kilometrs un atkal kritums, vopšem moš kāds zin ideju kāpēc tā taisa ?
Pa nakti braucu atpakaļ, kad jau zināju +- kur sākas beidzas, uzbraukt drīkst akurāti, savāāk visādi, var kautko apakšā noraut , a vot nolaišanās vietā ar 150+ piezemēties gan forši- elpu aizrauj
+ izbraucot pirmstam pa jaunjelgavas ceļu, tagad sāk likties, ka tur būs tāds pats liktenis kā vallē- kilometrs gaisā un atkal zemē ...
[ Šo ziņu laboja eriks100, 02 Mar 2016, 21:57:09 ]
02 Mar 2016, 20:29:59 HaL rakstīja:
nu galvenais manuprāt ir uz brauktuves daļas plānot tās komunikācijas, kuras nav vairs jāaiztiek vai super reti. Savādāk tagad ir psc ar to brauktuvju rakāšanu. Ulmaņa gatve piemēra ir viena vieta jau cik reizes rakāta
tad vēl Andrej jautājums - vai tiešām starp dienestiem nav nekādas savstarpējas komunikācijas? Ar domu par rekonstruējamajiem ceļiem - būvētāji nesaskaņo ar trubeniekiem plānus? Savādāk prosta idiotiski - rekonstruē ceļu un gada laikā 100% ir uzrakts
piemēram Ziepniekkalna iela, bet nu daudzi jo daudzi tā
Principā prakse rāda, ka tādas normālas plānošanas nav, ir tāda puskliba komunikācija starp dienestiem, kura ir arī pārsvarā balstīta uz to, ka tie ir krāni, šitie kretīni utt, jo visu laiku viens mēģina otram ieknābt kā vien sanāk. LVC arī n-tos projektus ir nolikuši malā, jo tas pats Latvenergo paprasa pilnīgu kosmosu - piemēram, pārbūvēt kādu līniju vairāku km garumā, uzbūvēt transformatoru utt, kas ceļa pārbūves projektam pilnīgi nav saistoši, bet šie prasa tāpēc, ka vienk var paprasīt.
Otra lieta - katrai saimniecībai budžets plānojās pa savam, it īpaši ES fondu apguve, un bieži sanāk tā, ka ceļam nauda ir šogad (kura šogad jāapgūst, citādi atņems), kakuvadiem un ūdensvadam nauda būs pēc 2 gadiem, un arī obligāti ir jāapgūst. Godīgi sakot, neesam tālu tikuši no psrs bezjēdzības..
02 Mar 2016, 20:03:11 Robercz rakstīja:
Vai ir reālā plānā pārredzamā nākotnē kāds bānis Latvijā?
Tuvākajā noteikti nē un tālākajā arī diez vai.
Pie mums dzīvo stipri par maz cilvēku, lai būtu jēga ko tādu būvēt.
Latvijā 64,6 tūkstošos km2 dzīvo 2 miljoni iedzīvotāji.
Salīdzinājumam:
Šveicē 41,2 tūkstoši km2 un 8,2 miljoni,
Austrijā 83,9 un 8,3,
Beļģijā 30,5 un 11,2,
Nīderlandē 41,5 un 16,8,
Slovēnijā 20,2 un 2,0,
Slovākijā 49,0 un 5,4,
utt.
Lietuvā 65,3 tk km2 dzīvo 3 mlj, bet bāņi tomēr ir un ir, kas pa tiem arī brauc. Tā kā iedzīvotāju blīvums nevar būt galvenais faktors.
Skaidrs, ka nav jēgas taisīt bāni no Rīgas uz Liepāju vai Kuldīgu, bet Via Baltica vai Rīgas apvedceļu jau nu gan derētu uzlabot, bet izskatās, ka valstī nav attīstības stratēģijas attiecībā uz ceļu būvi.
Sie vardi nav nekadi saistami ar to kas LV notiek ar celiem
Cezara salati Mc`Donalda skan tik pat logiski ka ieprieks minetais.
02 Mar 2016, 21:55:18 eriks100 rakstīja:
Iesaku aizbraukt aiz Valles uz neretas pusi, tur vispār čaļi pa smuko uztaisījuši, paredzēts eiropas fonda ceļš, ko sāka būvēt, līdzīgi kā jaunjelgava>ķegums, jeb vienvāŗdsakot... afigenna
Aiz Jaunjelgavas nograuzuši izārdījuši visu, tb gatavojas darbiem labi, bet aiz Valles...
Vakar braucu, loģiku nesapratu- kilometrs uzbēŗts atremontēts jauns ceļš (segums pacelts par kādiem 30Cm+, pēctam beidzās, atkal kilometrs vecā seguma, un atkal lēciens par 30cm un atkal kilometrs un atkal kritums, vopšem moš kāds zin ideju kāpēc tā taisa ?
Pa nakti braucu atpakaļ, kad jau zināju +- kur sākas beidzas, uzbraukt drīkst akurāti, savāāk visādi, var kautko apakšā noraut , a vot nolaišanās vietā ar 150+ piezemēties gan forši- elpu aizrauj
tas viss laikam taapeec ka saaka to celu remonteet tikai ap jaanjiem un cik paspeeja tik paspeeja,bet sola ka sogad visu pabeigs cerams,pagaidaam ir kaa ir,tie kas nezin to celu,it sevisi pa tumsu tur ir jautri
02 Mar 2016, 20:03:11 Robercz rakstīja:
Vai ir reālā plānā pārredzamā nākotnē kāds bānis Latvijā?
Tuvākajā noteikti nē un tālākajā arī diez vai.
Pie mums dzīvo stipri par maz cilvēku, lai būtu jēga ko tādu būvēt.
Latvijā 64,6 tūkstošos km2 dzīvo 2 miljoni iedzīvotāji.
Salīdzinājumam:
Šveicē 41,2 tūkstoši km2 un 8,2 miljoni,
Austrijā 83,9 un 8,3,
Beļģijā 30,5 un 11,2,
Nīderlandē 41,5 un 16,8,
Slovēnijā 20,2 un 2,0,
Slovākijā 49,0 un 5,4,
utt.
Lietuvā 65,3 tk km2 dzīvo 3 mlj, bet bāņi tomēr ir un ir, kas pa tiem arī brauc. Tā kā iedzīvotāju blīvums nevar būt galvenais faktors.
Skaidrs, ka nav jēgas taisīt bāni no Rīgas uz Liepāju vai Kuldīgu, bet Via Baltica vai Rīgas apvedceļu jau nu gan derētu uzlabot, bet izskatās, ka valstī nav attīstības stratēģijas attiecībā uz ceļu būvi.
Lietuvas "bāņus" uzbūvēja vēl padomju laikos. Tagad no nulles tur neko tādu nebūvētu.
Naudas ceļiem nav principā tā paša iemesla dēļ - ceļi vēsturiski ir sabūvēti pa visu teritoriju, bet iedzīvotāju tik maz, attiecīgi maz arī nodokļu ieņēmumu, lai to visu uzturētu.
02 Mar 2016, 20:03:11 Robercz rakstīja:
Vai ir reālā plānā pārredzamā nākotnē kāds bānis Latvijā?
Tuvākajā noteikti nē un tālākajā arī diez vai.
Pie mums dzīvo stipri par maz cilvēku, lai būtu jēga ko tādu būvēt.
Latvijā 64,6 tūkstošos km2 dzīvo 2 miljoni iedzīvotāji.
Salīdzinājumam:
Šveicē 41,2 tūkstoši km2 un 8,2 miljoni,
Austrijā 83,9 un 8,3,
Beļģijā 30,5 un 11,2,
Nīderlandē 41,5 un 16,8,
Slovēnijā 20,2 un 2,0,
Slovākijā 49,0 un 5,4,
utt.
Lietuvā 65,3 tk km2 dzīvo 3 mlj, bet bāņi tomēr ir un ir, kas pa tiem arī brauc. Tā kā iedzīvotāju blīvums nevar būt galvenais faktors.
Skaidrs, ka nav jēgas taisīt bāni no Rīgas uz Liepāju vai Kuldīgu, bet Via Baltica vai Rīgas apvedceļu jau nu gan derētu uzlabot, bet izskatās, ka valstī nav attīstības stratēģijas attiecībā uz ceļu būvi.
Sie vardi nav nekadi saistami ar to kas LV notiek ar celiem
Cezara salati Mc`Donalda skan tik pat logiski ka ieprieks minetais.
Kā savādāk raksturot to, ka rekonstruējot a7 līdz Rīgas apvedceļam, netika padomāts ne kā apbraukt Ķekavu, ne paredzētas kaut 2 joslas katrā virzienā Šķiet dažiem nepielec, ka satiksme Latvijā vairs tāda kā 70.gados.
Tas pats Koknses "lielceļš" - 1 josla katrā virzienā, nav pat pusotras, lai smagos var normāli apdzīt. Un tad brīnamies par to, ka tur regulāri kāds apšķuiļās?
02 Mar 2016, 20:03:11 Robercz rakstīja:
Vai ir reālā plānā pārredzamā nākotnē kāds bānis Latvijā?
Tuvākajā noteikti nē un tālākajā arī diez vai.
Pie mums dzīvo stipri par maz cilvēku, lai būtu jēga ko tādu būvēt.
Latvijā 64,6 tūkstošos km2 dzīvo 2 miljoni iedzīvotāji.
Salīdzinājumam:
Šveicē 41,2 tūkstoši km2 un 8,2 miljoni,
Austrijā 83,9 un 8,3,
Beļģijā 30,5 un 11,2,
Nīderlandē 41,5 un 16,8,
Slovēnijā 20,2 un 2,0,
Slovākijā 49,0 un 5,4,
utt.
Lietuvā 65,3 tk km2 dzīvo 3 mlj, bet bāņi tomēr ir un ir, kas pa tiem arī brauc. Tā kā iedzīvotāju blīvums nevar būt galvenais faktors.
Skaidrs, ka nav jēgas taisīt bāni no Rīgas uz Liepāju vai Kuldīgu, bet Via Baltica vai Rīgas apvedceļu jau nu gan derētu uzlabot, bet izskatās, ka valstī nav attīstības stratēģijas attiecībā uz ceļu būvi.
Lietuvas "bāņus" uzbūvēja vēl padomju laikos. Tagad no nulles tur neko tādu nebūvētu.
Naudas ceļiem nav principā tā paša iemesla dēļ - ceļi vēsturiski ir sabūvēti pa visu teritoriju, bet iedzīvotāju tik maz, attiecīgi maz arī nodokļu ieņēmumu, lai to visu uzturētu.
Starp citu tas, ko leiši būvē no Šauļiem uz Paņevežiem, gar a9 arī izskatās pēc "bāņa", nu vismaz Baltijas mērogos