Tieši tā. Sāku ar gandriz 3km. Bija grūti, ar pauzēm.
Tagad 4.5 liekas pats labums. Pēdējais bija bik virs 7. Tas bija parak liels leciens.
Bet nu ja nekad neesi skrejis un saksi uzreiz ar 7, tad diez vai būs otra reize
+ pie šī visa noņem no porcijas vienu kotletes gabalu. Tas var nelikties izšķiroši, bet vienkarsojot un ka jau Bertons teica ta ir parasta formula - neuznem vairak ka patērē.
Skriešana tikai čakarē veselību un es to nevienam ar lieko svaru neieteiktu. Iedomājies, kas notiek ar locītavām, kas nepārtraukti dabū triecienus ar 100kg veseri?
Tušņiem, manuprāt, vajadzētu 1x nedēļā taisīt kardio treniņus uz velotrenažiera un 1x nedēļā vingrinājumus priekš muguras/vēdera muskulatūras (muskuļiem, kas veido stāju un palīdz noturēt kaulus savās vietās). Tur gan vajag izstrādāt programmu ar speciālistu, lai precīzi un pareizi ietu cauri vingrojumiem. Nu un sabalansēts uzturs.
Ātrais variants - atteikties no ogļhidrātiem. Var atrast dažādus zinātniskus pētījumus šajā sakarā. Tur ir interesants efekts, kad patērējot tikai ap 30 g ogļhidrātiem/dienā pēc kaut kādām pāris nedēļām organismam ieslēdzas kaut kāda pašsaglabāšanās reakcija un tas sāk pārvērst taukus ātrajā enerģijā. Iesaku pašiem par to palasīt. Taukus var un vajag ēst, galvenais bija ogļhidrātu ierobežošana. Diezgan skarba diēta, domāju ne visi to var izturēt, bet vienīgā, kurai esmu redzējis nopietnas publikācijas/zinātniskos rakstus.
Pats gan esmu pārliecināts, ka 80-90% mūsu ķermeņa uzbūvi nosaka gēni un cīnīšanās pret to ir kā cīņa ar vējdzirnavām. Es pats personīgi 18 gadu vecūmā riju tādā apjomā kā reti kurš var iedomāties. Laukos dzīvojot, katru dienu (kopā) dzēru 4 litrus svaigi slaukta piena, brokastīs ēdu kārtīgu šķīvi ar kartupeļiem/gaļu/krējumu/biezpienu. To pašu atkārtoju pusdienās un vakariņās, bet biju tievs kā skals (augums tad bija ap 175 un svars ap 60kg). Pēc tam kojās dzīvojot gandrīz katru vakaru pirms gulētiešanas cepti kartupeļi ar speķi un nekāda efekta. Ar sportu nenodarbojos un sevi lieki nemocīju. Nu laukos, protams, bija lauku darbi daudz, bet vai tie nodedzināja visu to kvantumu ar kalorijām....
Var protams iet zinātnisko ceļu, dakteri, diētas, aprēķini, bet varbūt no sākuma vienkārši pamēģināt rīt 10-20% mazāk un pastaigāt ap māju. Pat neskriet, vienkārši staigāt stundu. un tā pusgadu. izmaiņu nebūs? neticu.
Staigāt ir forši, to vajag darīt biežāk katram.
Runājot par velotrenažieriem un vingrojumiem, tad to visu var darīt mājās. Labs lietots velotrenažieris nemaksās vairāk par 100 EUR, bet vingrojumus pēc dažu nedēļu uzraudzības var pildīt arī mājās uz paklāja. Galvenais ir gribasspēks.
Pat ja neizdosies daudz nomest svaru, es domāju, ka pašsajūtu tas uzlabos diezgan.
elbruss teiktais uzreiz atgādina par funnyboy (radari.lv) keto diētu, tjipa ogļhidrātus minimāli/necik un "labos" taukus močījam. Tā diskusija ir bezgalīga ar argumentiem abās pusēs. Manis sameklētais info kopums saka, kas tas ir ļoti specifisks pasākums un to nevar lietot kā panaceju katram treknulim.
Kas no elbruss teiktā rada nākamo diskusiju - tā pati skriešana. Resnis ar ~130 kg nekad nav skrējis, organisms, locītavas utt. nesaprot, kas notiek kad sāk skriet Protams, protams, var jau tagad atmesties un teikt, ka skriet nevajag (super!), bet vai ir citi varianti? OK, samazināt rīt ir punkts nr.1, kas ir punkts nr.2? Skriet un riskēt kko sap..ist, vai atrast cita veida tauku dedzināšanas treniņu (kādu?) ? Saprotams, ka spečuki par naudu un gan jau tikai lielajās pilsētās atradīs piemērotu variantu/slodzi... bet mājas apstākļos?
Ak, jā, piebilde - paēdušais izsalkušo nesaprot, respektīvi, nooormālajam rumpim būs grūti iebraukt, kā tas ir nevaru neēst, nevaru paskriet, svars nezūd, salātlapas besī, motivācija šitt.utt..
nu ja tada panika ka rumpis tagad sabruks no skrejiena, tad sāc ātri iet. nu tad paskrien 500m, nu tad 1000m . tiec lidz tiem 3km kaut gada laikā.
neesmu dakteris un ne parak saprotu kapec nevar paskriet bik, bet toties maukt pilnu slodzi zālē uzreiz skaititos ok.
labi labi, neskrienam. nu braucam ar velo. tapat uz nekurieni. tie 130kg neatnaca viena diena, bet gan gados, nu tad nav pamata meginat tos nodzit dažos menešos neradot citas problemas.
man personigi ta locitavu problema un lielais svars liekas mīts no tiem kuri to negrib darit vai ari ir sakūši ar max slodzi un tikuši pie traumām
ja cilveks vairs nevar pastaigat del svara, tad nu vai ir jega vispar runāt
kā teica Danilāns visu vajag ar mēru ir vēlams samazināt lieko drazu bet kkāda huiņa par miltu atmešanu nakuj nav vajadzīga. normāls uztura speciālists uz brokoļiem neuzsēdinās
14 Sep 2018, 00:35:36 @Deivid rakstīja:
bet varbūt no sākuma vienkārši pamēģināt rīt 10-20% mazāk
Bet ko darīt ar apetīti? Mazāka porcija, ātrāk gribēsies atkal ēst. Vai nu parastā porcija un ēd retāk, vai mazāka un biežāk ēdīsi. Nav kautkas aptiekā nopērkams apetītes apslāpēšanai ?
Nē nu pasaki tā nav? Ja jāliekas gultā ar 3 bērnu māti, tur jau jātaisa sev peņa palielināšana, 300ml silikons zem ādiņas jāielaiž, lai viņai neliktos, ka tu tur flomasteri bāz, bet čuri.
14 Sep 2018, 08:30:06 @JL-30 rakstīja:
Ir arī savi mīnusi, nometot svaru- jaunas drebes jāpērk. Pats nometos no 118 līdz 81, visas iepriekš vilktās drēbes kā uz pakaramā. Pabaiss skats.
Resnajiem, kas neko nav darījuši vai sen nav darījuši ieteiktu staigāt, nūjot (lai cik tas briesmīgi neizskatītos) vai braukt ar riteni. Skriešanas laikā tomēr ir pietiekoši liela slodze uz kājām/muguru, ja ir daudz liekā svara un ķermenis nezin kas ir sports, tad tas var beigties atkal ar ilgstošu dīkstāvi un svara pieaugumu.
Pagājušogad noskrēju 2 maratonus un uz pirmo priekš sevis biju pēdējo gadu labākajā formā. Es jau tā neesmu nekāds lielais, bet gatavošanās laikā vēl izkāmēju, ka radinieki nebija priecīgi. Šogad/šovasar paņēmu pauzi un attiecīgi uzēdu atpakaļ un vēl pa virsu gandrīz 10kg (ok būtu kādi ~6kg) no kuriem kādi 80% ir liekais svars. Tagad atsāku vairāk sportot + braukt ar riteni, tad nu lēnām atkopjos, bet problēma ir ar ēšanas disciplīnu.
14 Sep 2018, 08:32:45 @Deivid rakstīja:
Noteikti, pēc trešā berna sieviete pārvēršas par somaini. Ir vieta ķenguram, bet tu samulsis stāvi pie gultas malas ar kabatas bateriju
Ar skriešanu galvenais ir nospraust mērķi. Skrējis nebiju nekad, taču izdomāju, ka vajadzētu sākt.
Izveidoju sev režīmu - katru otro dienu jānoskrien 4km. Pirmajā nedēļā gāja grūti, taču ar otro jau bija vieglāk un katru reizi palielināju distanci par 500m.
Mēneša beigās bigbank maratonā spēju jau noskriet 10km distanci ar zem 1h.
Offline
Un kuņģis vienk izstaipīts ēdot lielas porcijas, tas ar piemērojas 
