pamēģini šādi izgrozīties:
Izmantotā literatūra:
Autoru kolektīvs, Darba grupas vadītājs doc.Dr.iur.I.Krastiņš, Juridisko terminu vārdnīca. Nordik, Rīga, 1998, 293.lpp
"Vērtspapīri - dokumenti, kas apliecina īpašuma tiesības vai maksājuma saistību tiesības un kas prīvāttiesiskajā apgrozībā spēj nodrošināt šo tiesību pāreju no viena uz otru indosamenta vai nodošanas ceļā."
Aizdota nauda - skaidrā uz rokas. kavējas ar atdošanu - diezgan spēcīgi. Ir kāda jēga mēģināt pierunāt iet pie notāra, lai uzrakstītu dokumentu par parāda faktu un līdz kuram sola atdot? kur pēc tam varu griezties ar to papīru? cik tas prieks izmaksā $?
protams, ka ir jēga.
jo ar dokumentu, īpaši jau notāra apliecinātu, tev būs daudz vieglāk pierādīt parāda faktu.
cik maksā?
pie notāra dokumenta apliecināšana ~15-25 lati varētu būt (ja runa ir par paraksta apliecināšanu, un uz 1 eks)
ja nemaksā, tad v/nodeva tiesai brīdinājuma kārtībā 2% no summas + tiesas izdev Ls 5.25.
prasības kārtībā dažādi % no summas (skat CPL 34.p. http://www.likumi.lv/doc.php?id=50500 ) + tiesas izdev Ls 3.30
Ir kāds veids, kā aizdevumu lielā apmērā juridiskai personai Bulgārijā pārkvalificēt par krāpšanu?
Ir vērts saistīties ar creditreformu?
Kādi komentāri no pieredzes būtu ļoti noderīgi.
Principā aizdevuma atgūšanas ticamība ir maza tamdēļ interesē vai nav iespējams nokvalificēt šo kā krāpšanu grupā un atrast veidu kā uzņēmuma īpašniekiem piekabināt ļoti nelāgu papīru vēsturi ?
Ar CR saistīties nav jēgas, jo viņi neizdarīs neko vairāk kā es, tb., aizsūtīs tik pretenziju un uzzvanīs. nu un ieliks vēl savā datubāzē, no kuras šodien ne1 vairs nebaidās.
uz tiesu paši CR neiet.
un komisiju tu maksā nevis par rezultātu, bet par faktu.
krāpšanu var mēģināt piesiet, bet jārēķinās, ka sūdzības par ekonomiskiem noziegumiem policija ļoti daudz met atpakaļ, ar komentāru, ka tas esot civiltiesisks strīds...
Ja vien nav tādi baigi acīmredzami fakti, kur kādas noziedzīgas darbības būtu veiktas (piem., aizdevējam sniegta nepatiesa info), bet ir vnk neatmaksāts aizdevums, diez vai, ka mūsdienās kāds par to mēģinās ierosināt krimināllietu. Sabiedrībā dzirdētajās līdzīga rakstura krimināllietās ir citi stāsti (par „paldies” nekas nenotiek), tādam ierindas pilsonim ar aizdevuma līgumu un maksājumu kavējumiem diez vai būs izredzes tikt atzītam par cietušo un sagaidīt lēmumu par kp ierosināšanu. Turklāt, te vēl tas Bulgārijas faktors.
Dārgie draugi juristi, advokāti, notāri un valsts vadītāji
Uzņēmuma valde sastāv no 3 locekļiem.
2 no locekļiem vēlas izstāties. Pamatkapitāls skaitās 2800Ls, kas sen atpakaļ ieguldīti mantiski/naudiski.
Lai 1 valdes locekklis un valdes priekšsēdētājs pārtrauktu jebkādas attiecības ar konkrēto SIA, kādas darbības veicamas?
1. Protokols ? (kas paraksta, atlikušais 1 vai visi 3)
2. Jāiesniedz jauns dalībnieku reģistrs? (norādīt atlikušajam dalībniekam tās daļas, kas tam pieder vai nu jau visas, kas pārņemtas no aizgājiejlocekļiem?)
3. Pārrakstīts Statūtu komplektiņš, ko paraksta atlikušais valdes loc?
4. Vai jāiesniedz arī kaut kāds iesniegums par statūtu grozījumiem vai to vienkārši piefiksē 18. veidlapā?
Jau iepriekš paldies un atvainojos par dumiem jautājumiem if-any.
16 Sep 2011, 12:08:36 Didzis rakstīja:
Dārgie draugi juristi, advokāti, notāri un valsts vadītāji
Uzņēmuma valde sastāv no 3 locekļiem.
2 no locekļiem vēlas izstāties. Pamatkapitāls skaitās 2800Ls, kas sen atpakaļ ieguldīti mantiski/naudiski.
Lai 1 valdes locekklis un valdes priekšsēdētājs pārtrauktu jebkādas attiecības ar konkrēto SIA, kādas darbības veicamas?
1. Protokols ? (kas paraksta, atlikušais 1 vai visi 3)
2. Jāiesniedz jauns dalībnieku reģistrs? (norādīt atlikušajam dalībniekam tās daļas, kas tam pieder vai nu jau visas, kas pārņemtas no aizgājiejlocekļiem?)
3. Pārrakstīts Statūtu komplektiņš, ko paraksta atlikušais valdes loc?
4. Vai jāiesniedz arī kaut kāds iesniegums par statūtu grozījumiem vai to vienkārši piefiksē 18. veidlapā?
Jau iepriekš paldies un atvainojos par dumiem jautājumiem if-any.
Jāizdala 2 pavisam atšķirīgas lietas – valdes locekļi no dalībniekiem. Valdes loceklis ir uzņēmuma amatpersona, dalībnieks ir uzņēmuma īpašnieks. Saprotu, ka šajā gadījumā vienlaicīgi dalībnieki ir valdes locekļi.
Neskatoties uz to, ka personas sakrīt, regulējums ir dažāds.
1) Lai „atreģistrētu” valdi ir iespējami divi varianti – 1) valdes locekļa uzteikums 2) dalībnieku sapulces protokols par valdes locekļa atcelšanu.
2) Lai „atreģistrētu” dalībniekus – UR nepieciešams iesniegt jauno dalībnieku reģistru (kas atspoguļo stāvokli jau pēc izmaiņām) – jāņem vērā, ka reģistru jāparaksta visiem, kas iegūst, kas atsavina daļas + valdei
3) Visus valdes dokumentus paraksta „jaunā” valde – tikai jāskatās kas ir ar pārstāvības tiesībām – vai šobrīd nav noteiktas kopīgas
4) Statūtus pēc idejas šajā gadījumā nav jāmaina, izņemot, ja šobrīd ir noteiktas kopīgas pārstāvības tiesības un pēc izmaiņām tās vairs nav iespējams realizēt.
5) Visus minētos procesus jāiesniedz UR ar 18.veidlapu – tur tikai jānoprecizē UR par maksājumiem par valsts nodevām un publikācijām – veicot vairākas darbības kopā, maksājumi nesummējas, bet tiek samazināti
6) Lai gan dalībnieku maiņa neprtasa obligātu pirkuma līguma izstrādi (vai dajebkāda atsavinājuma līguma), tomēr silti ieteicams ir tomēr tādu uztaisīt
Bet, nu - uzreiz brīdinu, ka pastāv ļooooti liela iespēja, ka UR ar pirmo reizi nepiereģistrēs - jo tur ir daudz ko sajaukt, neuzrakstīt utt. p.s. iesaku šajā gadījumā visus dokumentus datēt ar vienu datumu
16 Sep 2011, 13:03:25 ROLEXX rakstīja:
Bet, nu - uzreiz brīdinu, ka pastāv ļooooti liela iespēja, ka UR ar pirmo reizi nepiereģistrēs - jo tur ir daudz ko sajaukt, neuzrakstīt utt. p.s. iesaku šajā gadījumā visus dokumentus datēt ar vienu datumu
To "apkalpojošo" iestādi vispār vajadzētu izrevidēt ... bērnībā abižoto mūsdienu atriebes pulciņš ibio, uzvedās, kā autonoma tiesībsargājoša iestāde
Offline
(hint: skat krātnieku topiku 
