Man a' dakša pārlūza, uzpisot kārtīgam akmenim, veidojot trasi gar kūtsmēslu čupu, tas gan bija ar Škoļņiku, šķiet. Lidojums gan bija iespaidīgs, kā Antuāna de Sent Ekziperī romānā
Man bija sēdinātais saliekamais ričuks, jo čoms ar viņu noleca no liela augstuma un salieca tajā savienojuma vietā rāmi. Ar laiku pieradu, bet sākumā varēja līkumos normāli uz aci noraut, jo pedāļi pa zemi sitās!
29 Apr 2010, 23:07:50 riddler rakstīja:
vienu gadu te no powera nolasiijaamies uz paarbraucienu pa carnikavu, mosh kautkad maija viduu jaatkaarto tik pa citu vietu
ierosinaajumi ar vietaam un gribeetaaji?
Ja nav baiss gabals pa taisnu ceļu jāminas ar visādiem Murjāņu absolventiem un citiem nažiem, tad moš var pamīties.
man orljonoks bij berniibas lielaakais piedziivojums un arii tuuninga objekts.
1. izdomaaju "taisiit apkopi". protams izjaucot ritenju rumbas paseeju zinaamu dalju gultnju bumbinju (beigaas gan kaur kur sadabuuju vietaa)
2. rumbas kopa liku triis dienas, taa lai rati arii grieztos
3. izdomaaju paarkraasot. rezultaataa balkons bija vairaka nokraasots nekaa ritenis.
4. biju kautkur sadabuujis pakaljeejo zvaigzniit kas bij pa paaris zobiem mazaaka nekaa originaalaa. uzsaakt un kalnaa uzbraukt bij gruuti, bet kad ieskreejaas, neviens no comiem liidzi netika
5. prieksheejaa daksha tika aizstaata ar dakshu no pieaugusho ritenja. sanaaca chopers.
Man orļonoks arī bija kārtīgs šķūns Oriģināli pretīgi zaļš, bet finālā bija pārkrāsots sarkans, beņķis hvz no kā, iespējams kāds mopēds, stūre 100% no mopēda, priekšējais zobrats no kāda lielāka riteņa. Neiztrūka arī visādi sūdi sastūķēti spieķos
Gultņu bumbiņas, protams, arī mēdza kkur aizripot un tās aizmugurējās rumbas konstrukciju neesmu izpratis līdz pat šai dienai
Piedzīvojumu arī netrūka, kā jau kaut kādos patsmit gados Reiz izslēdzu vienu sīko, kas izskrēja man priekšā starp mašīnām, zliuks ar dakšu pa galvu. Vēl tagad spilgti atceros slāvu māmiņas man veltītos 9stāvīgos epitetus par šo
Atcerējos, kā agrāk garāžā, kur dēļu grīda un gandrīz centimetru lielas spraugas, izdomāju ritenim rumbu izjaukt
stulbākais, ka ne vienu reizi vien
Tagad ir ko par sevi parēkt
Bet es, bet es!.. ota rokās, un tēva sportiņa n-reižu pārkrāsošana bija mans baudas gūšanas superveids.
Visa bērnība uz riteņiem; tā kā pa vakariem apmeklēju mūzikas skolu, braucu uz to ar veļuku, kā rezultātā krāvos, gan uz eksāmenu braucot uzvalciņā dubļos, gan uz melnā ledus slīpi noliekot, ouč.
causpiidiigaa laka + alumiinija pulveris = saliekamais aists a ļa "metaļik" neviens cits liidz kam taadam neaizdomaajaas
saliekamajam pedāļi bija jaaliek no orļonoka jo klaņi bija iisaaki un mazaaks risks bija uz muti noraut :O dakša obligaati bija no pieaugušā jaaliek, pakaļējaa riepa no deltiņas
fantaazijas lidojumam nebija robežu
29 Apr 2010, 23:21:25 daplis rakstīja:
Latvijas peec padomju domaashana ieboreeja, ka bez 21 aatruma richuks nav braucams!
tagad uz ielaam negliiti mezju ritenji, nevis eleganti braucamie!
Pilnīgi piekrītu un tev ir taisnība! Pilsētai vajag 28 collu riteņus. 90% kalnu / mežu riteņu īpašnieku nekad nav braukuši pa XC trasēm, puse tāpēc, ka nejēdz, otra puse tāpēc, ka viņu riteņi tikai vizuāli atgādina kalnu / mežu riteņus.
Dienā mēdzu pa 30 km pa Rīgu nomīties un neteikšu, ka sūdzos, braukdams ar 8spd freeride/dirt ričuku arī pa asfaltu, jo Rīgā ļoti nereti segums arī atbilst offroadam Ar apspīlētām biksītēm pa ielas braucamo daļu gan nepārvietojos.
kaadreiz pameegjini paarvietoties to pashu gabalu ar vecu sportinju!
un sapratiisi, ka ar jebkuru velo var braukt pa ielaam, bet daudzreiz vieglaak ripo plaanaas riepinjas!
30 Apr 2010, 08:52:58 Mulder rakstīja:
fixed burvība ir tāda, ka nekas negrab un nelūst, jo nav īsti kam
Kaa velosipeedists ar staazhu varu nosaukt top 3 luushanas probleemas ricukam biezhuma seciibaa:
1. Paardurta riepa;
2. „astotnieks” uz rata;
3. No slodzes izbeidzas monobloks.
man bija ereliukas 8
biju labu aatrumu uznjeemis un tad pr dublinieks ielocijaas pret ratu. Instant stoppie!!!!
nekopu galiigi, bet gaaja ilgi. pedaalu vietaa bij tik taa asiite palikusi.
Offline
Lecu mājās uz vienas kājas, atstājot aiz sevis asins strautiņu, labi, ka tālu nebija jālec 
sēdinātais saliekamais ričuks, jo čoms ar viņu noleca no liela augstuma un salieca tajā savienojuma vietā rāmi. Ar laiku pieradu, bet sākumā varēja līkumos normāli uz aci noraut, jo pedāļi pa zemi sitās!
(beigaas gan kaur kur sadabuuju vietaa)
neviens cits liidz kam taadam neaizdomaajaas 
