Kkā sorokovņikam tuvojoties aizvien vairāk sāk likties, ka jāmet pie malas tā kačāšanās un vienkārši jāpavingro no rītiem. Atspiesties, pietupties, pievilkties utml. Viss, ko esmu ieguvis kačājoties ir kaudze papista laika, naudas un dažas hroniskas traumas. Labi, daudzi manā vecumā izskatās sūdīgāk ar saviem alusvēderiem, bet vai tas tiešām bija to vērts, hvz...
03 Dec 2015, 11:41:13 VMR rakstīja:
Kkā sorokovņikam tuvojoties aizvien vairāk sāk likties, ka jāmet pie malas tā kačāšanās un vienkārši jāpavingro no rītiem. Atspiesties, pietupties, pievilkties utml. Viss, ko esmu ieguvis kačājoties ir kaudze papista laika, naudas un dažas hroniskas traumas. Labi, daudzi manā vecumā izskatās sūdīgāk ar saviem alusvēderiem, bet vai tas tiešām bija to vērts, hvz...
Kačāšanās ir tiešām katra individuālā vēlme. Es ar esmu sapratis ka nav man tas vajadzīgs. Pilnībā pietiek ar elementārām fiziskām aktivitātēm kā rīta vingrošana, izstaipīšanās, skriešana, velobraukšana, peldēšana, skrituļi, pārgājieni - utt. kas patīk pašam.
Un es tiektu ka 90% veiksmes faktora ir nevis kačāšanā bet uzturs un dzīves veids
Uzturā slēpjas viss... un tikai pēc tam pārējais, gan pašsajūta, gan spēks, gan izskats, gan spēja kačāties... utt.
Mēs esam iespundēti bioloģiskā ķermenī kurš ir patstāvīvi jābaro ar to ko viņam vajag. Un mēs esam pastāvīgi paķļauti ārējiem faktoriem, kuru iedarbībai mūsu bioloģiskajam ķermenim ir jāstāv pretī un vienmēr jābūt gataviem. Ja mēs savu ķermeni ignorējam tad ir kā ir. Sliktie, piemēri, ir uz katra stūra
Offline
