Tīri statistiski, mēs atpaliekam lielāku gabalu no kaimiņiem, kad bija shēmotāji pie varas vai tagadējie pamuļķi?
Man kaut kā stipri liekas, ka tagadējie.
14 May 2026, 20:58:15 @Elviss rakstīja:
Tīri statistiski, mēs atpaliekam lielāku gabalu no kaimiņiem, kad bija shēmotāji pie varas vai tagadējie pamuļķi?
Man kaut kā stipri liekas, ka tagadējie.
Zatlers visus atlaida arī tāpēc, ka valsts bija pilnīgā pī un krīze Latviju skāra daudz smagāk kā citas valstis. Iemesls tik dziļai krīzei bija bezatbildīgā saimniekošana un dzīvošana uz ļoti liela parāda. Un pēc tam Šķēle, Šlesers un visi pārējie vairs pie teikšanas īsti netika, jo neviens cits kā viņi nebija saimniekojuši atbildīgi.
14 May 2026, 20:58:15 @Elviss rakstīja:
Tīri statistiski, mēs atpaliekam lielāku gabalu no kaimiņiem, kad bija shēmotāji pie varas vai tagadējie pamuļķi?
Man kaut kā stipri liekas, ka tagadējie.
Vēl jau tas redzams tieši no te ieliktās Šlesera hronoloģijas — Zatlers visus atlaida 2011. gadā pēc tam, kad Saeima Šleseru neizdeva kratīšanai. Viņš pēc tam mēģināja, bet 11 gadus netika atpakaļ politikā. Tagad pagājuši jau 15 gadi, faktiski vesela vēlētāju paaudze, attiecīgi pa tik ilgu laiku vēlētājiem ir aizmirsies kurš un kā visu valsti nolaida pilnīgā pī. No tāda skatu punkta skaidrs, ka daļa nesaprot pārējo izbrīnu kā kāds vispār var balsot par Šleseru — viņi vienkārši 2010. gadā bija bērni un par politiku neinteresējās, ekonomiku izjuta tikai vecāku kabatas naudas formātā.
14 May 2026, 21:14:49 @Elviss rakstīja:
Parāds vai tad nav šobrīd vēsturiski lielākais? Un kļuvis tik liels pēdējos gados?
Valsts parāds attiecībā pret IKP šobrīd ir mazāks kā brīdī, kad Zatlers Šleseru un ko atlaida. Absolūtos skaitļos tagad tiešām ir lielāks, bet mēs arī vairāk nopelnam. Bankas kredītus izsniedzot arī vērtē nevis vienkārši cik lielu summu grib aizņemties, bet cik lielu summu proporcionāli ienākumiem grib. Tātad esam labākās pozīcijās kā tolaik.
14 May 2026, 21:18:19 @Elviss rakstīja:
Es nesaku, ka jabalso par Šleseru es prasu par statistiku un cipariem
Nu esošie pilnīgi neko nejēdz un katrs projekts ir pilnīgā pakaļā.
Par projektiem jāpiekrīt. Pie mums neprot strādāt ar valsts (nodokļu maksātāju) naudu. Jo lielāks projekts, jo lielākas auzas.
14 May 2026, 21:14:49 @Elviss rakstīja:
Parāds vai tad nav šobrīd vēsturiski lielākais? Un kļuvis tik liels pēdējos gados?
Politiķu lēmumu rezultāti uz ekonomiku parasti sāk atspoguļoties tikai pēc 5-10 gadiem.
Līdz 2007. Gadam bija "gāzi grīdā", kas rezultejās ar smagāko krizi reģionā, ja ne pat Eiropas mērogā. Pēc tam jau grūti gaja tikt no tā ārā un tad jau lēnām sākām iepalikt kaimiņiem..
Baigi spidošie politiķi, protams, arī tālāk nav bijuši, bet arī ārējie apstākļi nav bijuši nekādi vieglie vismaz pēdējos 6 gadus
14 May 2026, 21:14:49 @Elviss rakstīja:
Parāds vai tad nav šobrīd vēsturiski lielākais? Un kļuvis tik liels pēdējos gados?
Politiķu lēmumu rezultāti uz ekonomiku parasti sāk atspoguļoties tikai pēc 5-10 gadiem.
Līdz 2007. Gadam bija "gāzi grīdā", kas rezultejās ar smagāko krizi reģionā, ja ne pat Eiropas mērogā. Pēc tam jau grūti gaja tikt no tā ārā un tad jau lēnām sākām iepalikt kaimiņiem..
Baigi spidošie politiķi, protams, arī tālāk nav bijuši, bet arī ārējie apstākļi nav bijuši nekādi vieglie vismaz pēdējos 6 gadus
Atkopjoties no kovida bija neveiksmīgi lēmumi, salīdzinot ar kaimiņiem. Tāpēc arī šie atrāvās.
+ mums, manuprāt, ļoti iegriež 5. Kolonna, jo lidz pat 2022. Gadam varēja uzskatit, ka pa lielam visus, ko no "latviešu" partijām ievēlēja, ari tika valdibā, jo saskaņa un citi visu laiku ieguva ap 30% balsu. Nu tad, protams, loģiski ir nevis labākie no ievēlētajiem, bet vienkārši ievēlētie, kas visu laiku tiek pārvēlēti. Var redzēt kaut vai tepat iemestajā šlesera vēsturē, kur var redzēt, ka padsmit gadus bijis pie varas
14 May 2026, 21:14:49 @Elviss rakstīja:
Parāds vai tad nav šobrīd vēsturiski lielākais? Un kļuvis tik liels pēdējos gados?
Politiķu lēmumu rezultāti uz ekonomiku parasti sāk atspoguļoties tikai pēc 5-10 gadiem.
Līdz 2007. Gadam bija "gāzi grīdā", kas rezultejās ar smagāko krizi reģionā, ja ne pat Eiropas mērogā. Pēc tam jau grūti gaja tikt no tā ārā un tad jau lēnām sākām iepalikt kaimiņiem..
Baigi spidošie politiķi, protams, arī tālāk nav bijuši, bet arī ārējie apstākļi nav bijuši nekādi vieglie vismaz pēdējos 6 gadus
Atkopjoties no kovida bija neveiksmīgi lēmumi, salīdzinot ar kaimiņiem. Tāpēc arī šie atrāvās.
Tas arī, bet šķēre jau sāka atvērties tieši pēc krīzes
Tas arī, bet šķēre jau sāka atvērties tieši pēc krīzes
Var parāda naudu notriekt, bet var izmantot lietderīgi. Pirms krīzes naudas bija vairāk kā saprašanas, katrs pie konveijera varēja paņemt kredītu džipam. Pēc tam naudu vairs tā nedāļāja. Attiecīgi šķēre parāda tikai to cik prātīgi nauda bija investēta t.i. vairāk attīstībai vai vairāk patēriņam. Un atkal atgriežamies pie tā kuri bija pie varas, kad iekritām un pēc kā nauda vairs nebija tik viegli pieejama. Vairs pozīcijas nebija vienlīdzīgas un lai tagad noķertu kaimiņvalstis reālāk būtu ka tās kļūdās un attīstība nobremzējas kā mēs tās noķeram, jo izdarām kaut ko labāku un gudrāku.
20 gadi tūlīt būs pēc krīzes. Tik pat labi neatkarību var pieminēt.
Tempa samazināšanās ir notikusi tieši pie esošās valdības, kura nu jau ļoti ilgu laiku ir pie varas.
Problēma ir tajā, ka vietā nav ko likt.
Tas arī, bet šķēre jau sāka atvērties tieši pēc krīzes
Var parāda naudu notriekt, bet var izmantot lietderīgi. Pirms krīzes naudas bija vairāk kā saprašanas, katrs pie konveijera varēja paņemt kredītu džipam. Pēc tam naudu vairs tā nedāļāja. Attiecīgi šķēre parāda tikai to cik prātīgi nauda bija investēta t.i. vairāk attīstībai vai vairāk patēriņam. Un atkal atgriežamies pie tā kuri bija pie varas, kad iekritām un pēc kā nauda vairs nebija tik viegli pieejama. Vairs pozīcijas nebija vienlīdzīgas un lai tagad noķertu kaimiņvalstis reālāk būtu ka tās kļūdās un attīstība nobremzējas kā mēs tās noķeram, jo izdarām kaut ko labāku un gudrāku.
Tiesi tā - nepardomata politika divtukstošo sakumā, kas nebija versta uz attistību, noveda pie smagas krīzes, kuras rezultātā zaudējām 300 (?) Tukstošus ekonomiski aktivo iedzīvotāju (!), kas stipri samazināja musu iekšējo tirgu turpmakai attīstībai un izaugsmei.
Kā redzams grafikā, uz priekšu jau ejam, bet kaimiņiem sanak labāk. Tas stradā tāpat ka saliktie procenti - jo augstāks sākumpunkts (pēc krizes) jo vieglak tikt tālak uz augšu ar it ka tiem pašiem 5%. LT gan sanaca vel labak un tur ne tikai baze bija labāka, bet arī izaugsmes procenti augstāki
14 May 2026, 22:00:48 @Elviss rakstīja:
20 gadi tūlīt būs pēc krīzes. Tik pat labi neatkarību var pieminēt.
Tempa samazināšanās ir notikusi tieši pie esošās valdības, kura nu jau ļoti ilgu laiku ir pie varas.
Problēma ir tajā, ka vietā nav ko likt.
Jau uzrakstīja, ka šodienas pozitīvie lēmumi drīzāk ietekmēes situāciju pēc 5 gadiem, tikai krīzes trāpa uzreiz. Viss nobruka vēl "Šlesera laikā". Pēc tam ir būtiski audzis IKP (pilnībā amortizējot parādu tātad aizņemtā nauda ir lietota apdomīgi). Par kādu tempu samazināšanos Tu domā gan grūti teikt, jo nekas jau nav samazinājies. Piemēram, Lietuvas izrāviens jau nav mūsu palēnināšanās, bet sakarīgākas valdības esamība 2005.-2010. laikā. Tagad mūsējie tomēr ir spējuši audzēt IKP, jo tas tomēr ir pamata rādītājs, piedevām, audzēt ar visu to, ka liela daļa iedzīvotāju aizbrauca uz Īriju un ko. Jā, vienmēr var gribēt labāk, gribas turēt līdzi kaimiņiem, bet krituma jau nav!
Te vispār ir graiks ir arī ar pec kovida laikiem. Ka redzams, tad igauņiem samēra švaki iet pēdejos gados un esam gandriz panakuši
Igauņu ekonomika ir tuvāk Skandināvijai, bet Skandināvijā pēdējos gados iet smagāk kā citur pasaulē. Ar turieni saistītiem uzņēmumiem arī Latvijā nereti bijis krietns apjomu kritums un darbinieku atlaišanas. Neapgalvošu, bet es domāju šī iemesla dēļ viņiem iet grūtāk, kamēr Lietuva tiek priekšā.
Te vispār ir graiks ir arī ar pec kovida laikiem. Ka redzams, tad igauņiem samēra švaki iet pēdejos gados un esam gandriz panakuši
Igauņu ekonomika ir tuvāk Skandināvijai, bet Skandināvijā pēdējos gados iet smagāk kā citur pasaulē. Ar turieni saistītiem uzņēmumiem arī Latvijā nereti bijis krietns apjomu kritums un darbinieku atlaišanas. Neapgalvošu, bet es domāju šī iemesla dēļ viņiem iet grūtāk, kamēr Lietuva tiek priekšā.
Lietuva pamanījās paķert diez gan daudz Brexit saistītā biznesa. Mums gāja grūtāk, jo tajā brīdī bija jāmēž ārā "aml/kyc" mēsli.
Vai JV ir lieliski: noup. Vai Šlerers ir labāks? Galīgi nē. Viņiem ļoti patīk kviekt par to ka ļoti biznesa orientēti. Nē nu jā, tur praktiski nav neviena darba kas bijis patiesi jēdzīgs.
-> Rimi/Liwnston: nē nu jā, nebūtu Aināra, nebūtu mums rimi. Aij aij aij. Būtu citi
-> Saktiksmes ministrija: tādi organizatori, ka nevarēja vilcienus nopirkt. Cik viņiem bija konkursi?
-> Lidosta: nu jā, atnāca Rynair, bija pat kādu brīdi palielāka bāzīte. Bet vai bez AŠ šeit nebūtu Ryainair, ņemot vēŗā ka 2004 jau bījām ES un bijā "lēta vieta". Domāju, ka tāpat būtu.
-> AirBaltic: atgādināšu, ka AirBaltic praktiski bija aizpeldējis prom, tikai daži veiksmes/neveiksmes pēc paspēja "atzagt" atpakaļ. Pieņemu, ka ja AB tagad būtu saistītījās rokās, tāpat nāktu pie mums "vajag glābt".
-> Daži nekustekļi, nu labi: kaut kas jau ir, beet tāpat. Tas ir nekustamais īpašums, tur ir tik vērtīgs cik bagāta Tev apkārt sabiedrība. Aizcirtās TUA, beidzās.
Ja būtu kādu rūpnīcu, vai vismaz veikalu ķēdi uzbūvējuši (aļa Maxima), tad jā, bet tā. Net neitrāli vai net negatīvi
Offline
