06 Oct 2013, 00:20:14 kom rakstīja:
Vispār jau "apbalvoti" tika nevis visi barikāžu dalībnieki, bet galvenokārt tie, kas īpaši centīgi meklēja šādu iespēju
Diez vai vispār fiziski ir iespējams piefiksēt VISUS dalībniekus
Ja arī tur uz vietas kāda uzskaite tika veidota, tad, visdrīzāk, pēc tam augustā tādus sarakstus ātri likvidēja, lai pučisti neatriebtos.
Cik man stāstīja, tad saraksts tika izveidots jau pirms viņi aizbrauca uz Rīgu, vēlāk saraksts tika atjaunots.
Kom,Tavas komentārs nevietā. Cilvēki bija drosmīgi un brauca sargāt Rīgu neskatoties ne uz ko, bet viss ko Tu vari pateikt, apbalvoja tos, kas gribēja paspīdēt!
Es tur piedalījos, kāpēc gan nekomentēt?
No man pazīstamiem apmēram 10 dalībniekiem tikai viens ir saņēmis šādu apbalvojumu, un arī tāpēc, ka darbavietā - valsts iestādē, meklēja kādu piemērotu kandidatūru, kas tur patiešām būtu bijis.
06 Oct 2013, 00:20:14 kom rakstīja:
Vispār jau "apbalvoti" tika nevis visi barikāžu dalībnieki, bet galvenokārt tie, kas īpaši centīgi meklēja šādu iespēju
Diez vai vispār fiziski ir iespējams piefiksēt VISUS dalībniekus
Ja arī tur uz vietas kāda uzskaite tika veidota, tad, visdrīzāk, pēc tam augustā tādus sarakstus ātri likvidēja, lai pučisti neatriebtos.
Cik man stāstīja, tad saraksts tika izveidots jau pirms viņi aizbrauca uz Rīgu, vēlāk saraksts tika atjaunots.
Kom,Tavas komentārs nevietā. Cilvēki bija drosmīgi un brauca sargāt Rīgu neskatoties ne uz ko, bet viss ko Tu vari pateikt, apbalvoja tos, kas gribēja paspīdēt!
Es tur piedalījos, kāpēc gan nekomentēt?
No man pazīstamiem apmēram 10 dalībniekiem tikai viens ir saņēmis šādu apbalvojumu, un arī tāpēc, ka darbavietā - valsts iestādē, meklēja kādu piemērotu kandidatūru, kas tur patiešām būtu bijis.
Man žēl, ka ar Tevi tā notika (izrīkojas).
Acīmredzot, cilvēki, kas ar to nodarbojās nav bijuši uzdevumu augstumos.
Mans tētis saņēma piemiņas zīmi un arī visi pazīstamie, kas tur bija saņēma šo apbalvojumu, jo dāma, kas tajā laikā kārtoja papīrus bija ļoti akurāta un nevienam nebija jāiet un jāziņo, ka lūk, viņš tur bija...
Vienā dienā pa pastu pienāca vēstule ar ielūgumu uz pasākumu un mēs ieradāmies.
Skumji, bija par cilvēkiem, kurus godināja, bet viņi jau bija miruši un neviens radinieks pat nebija ieradies...
Ja Tu saki, ka tur tā var pieteikties un dabūt to piemiņas zīmi, kāpēc to neesi izdarījis? Varbūt, tad rūgtums zudīs.
Es lepojos ar mūsu senčiem, kas ir bijuši drosmīgi, nedomājot par to kā būs, gājuši uz priekšu.
Kāda "izrīkošanās" :facepalm:
IMO Šādus apbalvojumus vajag pārsvarā tiem, kas vēlas stāstīt pasakas par saviem varoņdarbiem mūsdienu jaunatnei
Pēc Kristi teiktā secinu, ka man pienākas apbalvojums.
Un tādi kā es bija n-tie tūkstoši. Toreiz pat neradās jautājums, jāiet, vai nē, un godīgi sakot bail nebija. Protams bija neomulīgi, kad Zaķusalā ik pa brīdim izskanēja vārdi, ka tāda vai savādāka tehnika tuvojas no Pārdaugavas, vai centra. Ņemt kājas pār pleciem neviens netaisījās. Jūtot pārmaiņu dvesmu gaisā, jau kādā 1986-87 gadā es ar līdzgaitniekiem, ar skolā nospertajiem krītiņiem, rakstījām uzsaukumus uz Ķengaraga kāpņutelpu durvīm. Populārākais bija "Latviju latviešiem". Mutere nākot no darba uz kādām durvīm bija sazīmējusi manu rokrakstu, pēcāk mājās bija "nopietna saruna". Toreiz jaunatne bija ļoti nacionāli un patriotiski noskaņota, vecāki palika drošāki tikai tad, kad svaru kauss jau sāka nosvērties par labu mums.
Tas bija laiks, kādu vairs nepiedzīvosim - Jumprava, Zodiaks, Lāčplēsis, 18 gadi, alus ar citu garšu un atmoda. GODAVĪRS
06 Oct 2013, 09:41:55 IELEJAM rakstīja:
Pēc Kristi teiktā secinu, ka man pienākas apbalvojums.
Un tādi kā es bija n-tie tūkstoši. Toreiz pat neradās jautājums, jāiet, vai nē, un godīgi sakot bail nebija. Protams bija neomulīgi, kad Zaķusalā ik pa brīdim izskanēja vārdi, ka tāda vai savādāka tehnika tuvojas no Pārdaugavas, vai centra. Ņemt kājas pār pleciem neviens netaisījās. Jūtot pārmaiņu dvesmu gaisā, jau kādā 1986-87 gadā es ar līdzgaitniekiem, ar skolā nospertajiem krītiņiem, rakstījām uzsaukumus uz Ķengaraga kāpņutelpu durvīm. Populārākais bija "Latviju latviešiem". Mutere nākot no darba uz kādām durvīm bija sazīmējusi manu rokrakstu, pēcāk mājās bija "nopietna saruna". Toreiz jaunatne bija ļoti nacionāli un patriotiski noskaņota, vecāki palika drošāki tikai tad, kad svaru kauss jau sāka nosvērties par labu mums.
Tas bija laiks, kādu vairs nepiedzīvosim - Jumprava, Zodiaks, Lāčplēsis, 18 gadi, alus ar citu garšu un atmoda. GODAVĪRS
+ Daudz!
Tās sajūtas ir grūti aprakstīt, bija jau arī diezgan slikti tajos laikos - ar pārtiku bija švaki u.t.t.
Bet tā patriotisma sajūta un visas tautas vienotības sajūta - bija super!
Barikāžu laikā - tantes no laukiem bija gardumus savedušas un Rīgas puikas dabūja speķi noēsties!
Mūsu paaudzei - tiem, kas tur bija - tas paliks mūžīgi atmiņā arī bez piemiņas zīmēm!
06 Oct 2013, 22:48:15 91 rakstīja:
Ja kāds atceras, padomju laikā bija tāds feļetonu un jautru stāstu autors Andrejs Skailis. Šeit var palasīties viņa stāstu izlasi, daži ir ļoti labi
Kurta, kurta. Hvz kādēļ Latvijas izcilākie mūzikas autori un aranžētāji nav pacēlušies Pasaules līmenī. Ne par matu ne sliktāki par US&A un zviedru onkulīšiem... Savā ziņā pat spēcīgāki.
06 Oct 2013, 23:34:52 edzulis rakstīja:
Kurta, kurta. Hvz kādēļ Latvijas izcilākie mūzikas autori un aranžētāji nav pacēlušies Pasaules līmenī. Ne par matu ne sliktāki par US&A un zviedru onkulīšiem... Savā ziņā pat spēcīgāki.
Tāpēc, ka kamēr viņi aranžēja, mūsējos aiz dzelzs priekšskarā ārā nemaz nelaida. Radio/TV padome sēdēja visam priekšā. Tāpat arī no valsts Tevi ''tāpat vien'' ārā nelaida, komandējums, vizīte pie radiem, katram solim bija jābūt ar pamatojumu un jāpierāda, ka tajā darbībā nav nekas vērsts pret padomju varu.
Otrkārt, ja arī laida kkur ārpus, tas notika uz tikai uz PSRS ''draudzīgajām'' valstīm, VDR, Bulgārija, Ungārija, Čehoslovākija u.t.t. par tādu ASV un Lielbritāniju varēji nemaz nesapņot...
Varēja tikt tikai tik tālu, cik tālu Tev ļāva tikt, pretējā gadījumā - Stabene.
Tagad padomā - cik liela varbūtība bija tikt tādam Zigmāram Liepiņam līdz Universal un tikt garām BON JOVI Nu tā - piemēram.
Cik zinu, tad no LPSR vienīgais, kurš tajā laikā tika vistālāk līdz kaut kādai atpazīstamībai ārpasaulē bija koris Ave Sol ar Imantu Kokaru priekšgalā un nebaidīšos pieminēt, ka pateicoties manam vectēvam Harijam Butem, kurš tajos laikos bija gan Ave Sol, gan pūtēju orķestra RĪGA direktors, pirms tam atrodoties žurnālistu savienības vadītāja amatā. Vecais bija gana tuvu stāvošs tā laika ''pareizajiem cilvēkiem'' tajā pašā radio/tv padomē un centrālkomitejā, kas arī ļāva uzlikt papīros pareizo zīmogu, lai tiktu laukā no valsts ''komandējumā''.
p.s. Arī viņš tikai pag. gad saņēma Kristi pieminēto piemiņas zīmi par janvāra barikādēm, kā pateicību par preses centra vadīšanu tajā laikā. Opi, daudz Tev vēl saulainus gadus, turies tāpat arī tālāk Un es lepojos ar to, ka Tu man tāds esi!
Un ja vēl mazliet, tad bija arī mums pasaules slavens komponists, aranžētājs - Gunārs Rozenbergs, bez kura tās pašas Paula dziesmas neskanētu tā, kā mēs viņas zinam, tikai jārēķinās ar to, ka aranžējums vienmēr paliks 2. plānā, kuru retais zinās, tāpat kā Loeba vai Latvalas stūrmani.
Offline
Varbūt, tad rūgtums zudīs. 
Labākie stāsti iznāca pēcpadomju periodā. Vieglas smiltis Andrejam. 
Un es lepojos ar to, ka Tu man tāds esi!
