2006-07-26 22:21, Kasparis rakstīja:
dienas rezumee: tika ielikts termostats un, tavu briinumu tieshaam necelj vairs temperatuuru izveicu arii kompjuterdiagnostiku, viss vnk bumbaas nodzeesa arii inspection lampinju
nupat jau bija doma to nemotoru paardot, un arii taa paargaaja
Nu ko tagad lielie gudrinieki teiks? Kā jau teicu jocīgi tas izklausās, bet tā tas ir
Nu nevar taa buut, ja nav termostats, tad dzeseeshanas ksidrums visu laiku cirkulee pa "lielo apli" t.i.-motoru, radiatoru utt, kad ir termostas, tas saakumaa ir ciet un skidrums cirkulee tikai ap motoru, kad uzsilst pietiekami, tad termostataa izpleshas aktiivaa masa, kas atver vaarstu un palizh cirkulaaciju pa visu dzeseeshanas sisteemu
Taaa kaa, ja nav termostata, tad motors nespeej uznjemt nepiecieshamo darba temp.[ This message was edited by: Mikuzz on 2006-07-31 00:48 ]
Nevajag man stāstīt kas kā verās un kas kā cirkulē. Tas viss ir zināms, bet fakti runā paši par sevi.
2006-07-26 22:21, Kasparis rakstīja:
dienas rezumee: tika ielikts termostats un, tavu briinumu tieshaam necelj vairs temperatuuru izveicu arii kompjuterdiagnostiku, viss vnk bumbaas nodzeesa arii inspection lampinju
nupat jau bija doma to nemotoru paardot, un arii taa paargaaja
Kā jau teicu, arī ir bijis reāls piemērs. Būtu labi, ja kāds speciālists varētu to izskaidrot.
Ja izraveejot termostatu trubas saliek taa, ka tosols cirkulee tikai pa mazo apli, tad skaidrs kapeec celjas temperatuura.
Bet ja termostats ir izraveets un tosols cirkulee pa lielo loku, tad nevaig di... ka deelj taa celjas t.
2006-07-26 13:19, rrr18 rakstīja:
... aa un veel spiediens trubaas it kaa pa daudz esot, taa man teica kautkaads servisa vecis, bet motors neuzkarst....pagaidaam
da tie vecji ar savu graabstiishanos gar trubam..
tb, ir paarpludes vaarsts. ja spiediens ’pa lielu’: jaaremontee/jaamaina vaarsts..
Atvainojos par stulbu jautajumu,bet tas paarpludes varsts ir korkjis ba4okam..vai veel k-kur ir k-kads varsts..vnk man ar problema ar cietam trubam...pagaidu variantaa izurbu korkjii mazu cauruminju
2006-07-31 11:37, matrixxxx rakstīja:
Ja izraveejot termostatu trubas saliek taa, ka tosols cirkulee tikai pa mazo apli, tad skaidrs kapeec celjas temperatuura.
Bet ja termostats ir izraveets un tosols cirkulee pa lielo loku, tad nevaig di... ka deelj taa celjas t.
Saliekot tā, ka tosols cirkulē TIKAI pa mazo loku, neko daudz nenobrauksi. Bet cilvēks raksta, ka braukāja visu laiku. Tā kā tas variants atkrīt. Labi lai nu paliek. Piis.
Man dīzelim sistēmā bija liels spiediens dēļ tā, ka viena truba bija ar maziņu, maziņu caurumiņu pa kuru sūca gaisu iekšā. situācija neatrisinājās kāmēr tā truba nepārplīsa un nenomainīja pret jaunu.
par to karšanu un termostatu - vnk sistēmā katrai trubai ir pretestība, arī termostatam, un bez termostata vnk tosols necirkulē tur, kur vajag, un viena daļa tosola vārās galvā, veido burbuļus utt.
2006-07-31 21:15, Modricimus rakstīja:
par to karšanu un termostatu - vnk sistēmā katrai trubai ir pretestība, arī termostatam, un bez termostata vnk tosols necirkulē tur, kur vajag, un viena daļa tosola vārās galvā, veido burbuļus utt.
vot shitas vareetu buut tuvaak patiesiibai ... bet tagad pastaastiet, kaa izmeeriit ruucosham auto dzeseeshanas sisteemaa spiedienu?
2006-07-31 21:15, Modricimus rakstīja:
par to karšanu un termostatu - vnk sistēmā katrai trubai ir pretestība, arī termostatam, un bez termostata vnk tosols necirkulē tur, kur vajag, un viena daļa tosola vārās galvā, veido burbuļus utt.
Nju a kada nozime tad udens pompai/suknim? Man jau skiet, ka karse, nevis del termostata, bet del ta, ka nebija kartigi atgaisots.. bet... labak neiejaucos stridos, vienkarsi izsaku savu viedokli.
Termostatam redziet ir 2 vaarsti:
1. Kas atveras temperatuuras iespaidaa un atver cirkulaaciju pa lielo loku,
2, Ar atsperiiti otraa pusee pirmajam, kas atsperes ietekmee nosleedz mazo loku kad atveras lielais.
Termostatu izraveejot tosols pluust pa abiem lokiem kaa rezultaataa notiek tas, ko lasiijaam augstaak: vaaramies