Atkal jau visādi spriedelējumi un filoZofija. Tā var izdarīt un tā dara. Runa nav par tosteri vai tabureti, bet "neatņemamu" nekustamā īpašuma sastāvdaļu.
Tai kustamai mantai nemaz dabā nav jāeksistē. Es tā nopirku dzīvokli. Līgumā bija apm. šādi- kopējā pirkuma cena noteikta X, kas sastāv no maksas par nekustamo īpašumu 0,6X un maksas par dzīvokļa aprīkojumu (mēbeles, tehnika) 0,4X. Nekāds aprīkojums dabā neeksistēja. Bankai interesē, lai dzīvokļa vērtējums nav zemāks par kredīta summu, un tas izpildījās. Kaut kādus jautājumus banka gan uzdeva, bet to mākleris risināja.
Un kāda būs kārtība, ja kļūsi maksātnespējīgs un banka gribēs savākt savu kustamo un nekustamo mantu? Sanāk, ka riskē tikt izmests uz ielas vienās apakšbiksēs, kamēr citiem tomēr ir risinājumi personīgo mantu izskatā lai atspertos no jauna. Mogo deva kredītu? Pirmo reizi dzirdu par neeksistējošu lietu (vai lietu bez vērtētāja vērtējuma) iekļaušanas līgumā. Tā jau var piedzejot ka nez kādas lux lietas par miljonu ieliktas tajā 2-istabu dzīvoklī Sarkandaugavā.
Tā kustamā manta ir minēta tikai pirkuma līgumā starp mani un pārdevēju. Kredīta līgumā ar banku un ķīlas līgumā par to nekas nav teikts.
Ja bankas vērtētājs Sarkandaugavas dzīvokli novērtē uz miljonu, tad jau problēmām nevajadzētu būt.
DNB banka tā bija.
10 Mar 2018, 20:52:02 @grunchs rakstīja:
Atkal jau visādi spriedelējumi un filoZofija. Tā var izdarīt un tā dara. Runa nav par tosteri vai tabureti, bet "neatņemamu" nekustamā īpašuma sastāvdaļu.
Jā, tikai te mēģina teikt, ka hipotekāro (un nevis kādu citu) kredītu var saņemt par "atņemamu" nekustamā īpašuma sastāvdaļu, kura tur var nebūt un principā neviens nezinātājs pat nepamanīs. Cik zinu, laiki beigušies, kad zem hipotekārā kredīta varēja pabāzt jauna plazmas TV, zāles pļāvēja un botu iegādi, tas bija pagājušais nekustamā īpašuma burbulis ar slēpto domu, ka nekustamā īpašuma cenas augs ātri bezgalīgi.
Tai kustamai mantai nemaz dabā nav jāeksistē. Es tā nopirku dzīvokli. Līgumā bija apm. šādi- kopējā pirkuma cena noteikta X, kas sastāv no maksas par nekustamo īpašumu 0,6X un maksas par dzīvokļa aprīkojumu (mēbeles, tehnika) 0,4X. Nekāds aprīkojums dabā neeksistēja. Bankai interesē, lai dzīvokļa vērtējums nav zemāks par kredīta summu, un tas izpildījās. Kaut kādus jautājumus banka gan uzdeva, bet to mākleris risināja.
Un kāda būs kārtība, ja kļūsi maksātnespējīgs un banka gribēs savākt savu kustamo un nekustamo mantu? Sanāk, ka riskē tikt izmests uz ielas vienās apakšbiksēs, kamēr citiem tomēr ir risinājumi personīgo mantu izskatā lai atspertos no jauna. Mogo deva kredītu? Pirmo reizi dzirdu par neeksistējošu lietu (vai lietu bez vērtētāja vērtējuma) iekļaušanas līgumā. Tā jau var piedzejot ka nez kādas lux lietas par miljonu ieliktas tajā 2-istabu dzīvoklī Sarkandaugavā.
Tā kustamā manta ir minēta tikai pirkuma līgumā starp mani un pārdevēju. Kredīta līgumā ar banku un ķīlas līgumā par to nekas nav teikts.
Ja bankas vērtētājs Sarkandaugavas dzīvokli novērtē uz miljonu, tad jau problēmām nevajadzētu būt.
DNB banka tā bija.
Tad izskaidro naudas plūsmu, ja banka zināja tikai par daļu no summas, bet pircējam bija jāieskaita visa?
Tai kustamai mantai nemaz dabā nav jāeksistē. Es tā nopirku dzīvokli. Līgumā bija apm. šādi- kopējā pirkuma cena noteikta X, kas sastāv no maksas par nekustamo īpašumu 0,6X un maksas par dzīvokļa aprīkojumu (mēbeles, tehnika) 0,4X. Nekāds aprīkojums dabā neeksistēja. Bankai interesē, lai dzīvokļa vērtējums nav zemāks par kredīta summu, un tas izpildījās. Kaut kādus jautājumus banka gan uzdeva, bet to mākleris risināja.
Un kāda būs kārtība, ja kļūsi maksātnespējīgs un banka gribēs savākt savu kustamo un nekustamo mantu? Sanāk, ka riskē tikt izmests uz ielas vienās apakšbiksēs, kamēr citiem tomēr ir risinājumi personīgo mantu izskatā lai atspertos no jauna. Mogo deva kredītu? Pirmo reizi dzirdu par neeksistējošu lietu (vai lietu bez vērtētāja vērtējuma) iekļaušanas līgumā. Tā jau var piedzejot ka nez kādas lux lietas par miljonu ieliktas tajā 2-istabu dzīvoklī Sarkandaugavā.
Tā kustamā manta ir minēta tikai pirkuma līgumā starp mani un pārdevēju. Kredīta līgumā ar banku un ķīlas līgumā par to nekas nav teikts.
Ja bankas vērtētājs Sarkandaugavas dzīvokli novērtē uz miljonu, tad jau problēmām nevajadzētu būt.
DNB banka tā bija.
Tad izskaidro naudas plūsmu, ja banka zināja tikai par daļu no summas, bet pircējam bija jāieskaita visa?
Tu laikam nesaprati, banka zināja par visu summu. Tikai šī summa līgumā starp mani un pircēju bija sadalīta sīkāk (par NI un par kustamo mantu).
Naudas plūsma apmēram šāda:
Dzīvokļa vērtējums X
Līgumā starp mani un pārdevēju- pirkuma summa X, kas sastāv no maksas par nek. īpašumu 0,6X un maksas par kustamo manto 0,4X
Starp banku un mani: kredīta līgums par 0,9X, ieskaitīts pārdevējam
No manis: 0,1X pirmā iemaksa ieskaitīta pārdevājam.
Ķīlas līgumā starp mani un banku: nodrošināmais prasījums 1,3X, ko sastāda X galvenais prasījums un 0,3X blakus prasījumi.
Zemesgrāmatā komisiju maksāju no 0,6X
Tu laikam nesaprati, banka zināja par visu summu. Tikai šī summa līgumā starp mani un pircēju bija sadalīta sīkāk (par NI un par kustamo mantu).
Naudas plūsma apmēram šāda:
Dzīvokļa vērtējums X
Līgumā starp mani un pārdevēju- pirkuma summa X, kas sastāv no maksas par nek. īpašumu 0,6X un maksas par kustamo manto 0,4X
Starp banku un mani: kredīta līgums par 0,9X, ieskaitīts pārdevējam
No manis: 0,1X pirmā iemaksa ieskaitīta pārdevājam.
Ķīlas līgumā starp mani un banku: nodrošināmais prasījums 1,3X, ko sastāda X galvenais prasījums un 0,3X blakus prasījumi.
Zemesgrāmatā komisiju maksāju no 0,6X
Es ļoti labi saprotu, tāpēc jautāju. Bankām jāsniedz detalizētas atskaites par izsniegtajiem kredītiem un dalījumu pa kredītu veidiem. (Krēsli un galdi NAV hipotekārais kredīts.) Šīm atskaitēm jāsakrīt abās pusēs. Šobrīd tas ir ļoti strikti, pirms gadiem tā nebija. Tāpēc es jautāju par naudas plūsmu. Ja vecs kredīts, tad stāsts neattiecas uz šodienas situāciju. Tu neizskaidroji, kā banka krēslus un galdus pamanījās ielikt atskaitēs valstij zem nosaukuma "hipotekārs kredīts" vai arī tas tomēr tāds nebija..
Edit. Vai arī nepaskaidroji kā tika pieļauta divu paralēlu atšķirīgu līgumu esamība bankas dokumentos. Banka ta ir īpašnieks tiem "galdiem un krēsliem", kamēr neesi kredītu atmaksājis.
10 Mar 2018, 21:25:10 @Mizx rakstīja:
Es ļoti labi saprotu, tāpēc jautāju. Bankām jāsniedz detalizētas atskaites par izsniegtajiem kredītiem un dalījumu pa kredītu veidiem. (Krēsli un galdi NAV hipotekārais kredīts.) Šīm atskaitēm jāsakrīt abās pusēs. Šobrīd tas ir ļoti strikti, pirms gadiem tā nebija. Tāpēc es jautāju par naudas plūsmu. Ja vecs kredīts, tad stāsts neattiecas uz šodienas situāciju. Tu neizskaidroji, kā banka krēslus un galdus pamanījās ielikt atskaitēs valstij zem nosaukuma "hipotekārs kredīts" vai arī tas tomēr tāds nebija..
Edit. Vai arī nepaskaidroji kā tika pieļauta divu paralēlu atšķirīgu līgumu esamība bankas dokumentos. Banka ta ir īpašnieks tiem "galdiem un krēsliem", kamēr neesi kredītu atmaksājis.
Kā banka tālāk atskaitījās, nav ne jausmas. Ar atskaitēm abās pusēs Tu domāji banku un ZG? Nu tā sanāk, ka banka ir iedevusi lielāku kredītu, nekā ZG redz īpašuma pirkuma summu.
Tas bija 2012. gadā, es, protams, pieļauju, ka šodien tas neizietu cauri.
10 Mar 2018, 21:25:10 @Mizx rakstīja:
Es ļoti labi saprotu, tāpēc jautāju. Bankām jāsniedz detalizētas atskaites par izsniegtajiem kredītiem un dalījumu pa kredītu veidiem. (Krēsli un galdi NAV hipotekārais kredīts.) Šīm atskaitēm jāsakrīt abās pusēs. Šobrīd tas ir ļoti strikti, pirms gadiem tā nebija. Tāpēc es jautāju par naudas plūsmu. Ja vecs kredīts, tad stāsts neattiecas uz šodienas situāciju. Tu neizskaidroji, kā banka krēslus un galdus pamanījās ielikt atskaitēs valstij zem nosaukuma "hipotekārs kredīts" vai arī tas tomēr tāds nebija..
Edit. Vai arī nepaskaidroji kā tika pieļauta divu paralēlu atšķirīgu līgumu esamība bankas dokumentos. Banka ta ir īpašnieks tiem "galdiem un krēsliem", kamēr neesi kredītu atmaksājis.
Kā banka tālāk atskaitījās, nav ne jausmas. Ar atskaitēm abās pusēs Tu domāji banku un ZG? Nu tā sanāk, ka banka ir iedevusi lielāku kredītu, nekā ZG redz īpašuma pirkuma summu.
Tas bija 2012. gadā, es, protams, pieļauju, ka šodien tas neizietu cauri.
Ā, nu par to runa, tolaik varēja pirkt skārda garāžu un bonusā paķert Rolls-Royce. Tagad FKTK, VID un vēl visādi var ķidāt kas kam kur ko pērk un pārdod par kādām summām. ZG tiešām gar visu tikai formāla daļa.
10 Mar 2018, 10:47:30 @koderis rakstīja:
Es lēnām jūku prātā, lasot otrā stāva filosofiju, kas sevī iekļauj otrā stāva aizliešanu ar betona masu un dzīvošanu pirmajā stāvā, sakarā ar pasliktinājušos veselības stāvokli un aizgājušiem bērniem.
Bērni aiziet savā dzīvē, nedzīvo vairs mājā - kur ir problēma atdot māju kādam no bērniem un pašam iet dzīvot dzīvoklī? Ja veselība ir tādā dirsā, ka pa trepēm vairs nespēj uzkāpt, tad dzīvoklis pirmajā stāvā ir tieši laikā. Māju taču var atdot, uzdāvināt vai pat pārdot bērniem, var vienkārši pārdot, nopirkt sev mazāku un atbilstošāku mitekli, bet kāpēc tā ir jāizvaro?
1. komenteeshu postu neizlasot topiku liidz "beigaam"
2. Aprakstiitais variants ir pilniigi reaals, uzbuuveeja maaju ap 290m2, ar 2 staaviem, 2. staavs tipa beerniem, ir pagaajushi daudz gadi,esam izkliidushi, un tas viss netiek lietots, jaakurina ir, ik peec 5 gadiem fasaade jaakraaso utt. Shobriid plaanoju celt savu penthausu (nu, ja bitcoins buus labaa kursaa :'d ), bet reaali, ja ir normaals daudzums ar zemi nah to 2. staavu vajag ?
Katram taču ir savas vajadzības un vēlmes, nav viena pareizā varianta. Mam, piemēram, ir 200m2+ sķūnis, kur glabāt visādu hlamu, un tas ļauj dārgajos mājas m2 turēt tikai nepieciešamāko. Citiem atkal ir lielas mājas, piekrautas ar visādiem hlamiem, lielām katlutelpām un tāpēc arī 200m2 šķiet maz. Galvenais visā pasākumā ir tas, lai tu to varētu atļauties nopirkt, nevis kalpot hipotekātrajam maksājumam un lai dienas beigās iekrītot dīvānā, pats justos apmierināts.
Vēl par tām lielajām mājām. Kāds mans draugs ir nonācis tajā situācijā, kad ar sievu palikuši lielā mājā un bērni ir prom. Atrada risinājumu Airbnb un tagad esot ~350.00 EUR piešprice katru mēnesi. Esot labs pieprasījums no Ādažu kontingenta, jo bez militāristiem tur ir pilns ar visādiem inženieriem un tehniskajiem darbiniekiem, kuriem ir iedalīts pieklājīgs budžets dzīvošanai ārpus Kadagas bāzes.
11 Mar 2018, 15:07:33 @Spok5 rakstīja:
Rezultātā dzīvo komunalkā, lai to pašu komunalku varētu pacelt.
Kā uz to skatās. Ir jau kam iekšējs aicinājums dzīvot "bariņā". Un kaut kāda slēpta loģika arī tajā visā ir, cilvēki "divatā" (OK, varbūt kādu laiku arī ar bērniem) dzīvo tikai pēdējos 100 gadus no cilvēces pastāvēšanas vēstures. Instingti vēl ir spēcīgi un rezultātā vismaz daļu tādās vai citādās formās vilina kaut kādas "komunālas" padarīšanas, kad privāto dzivi izrādās nemaz negrib tik privātu vai arī ļoti gribas ielīst citu privātumā.
Nu uz 400kvm zemes jau vienu stāvu neuzliks. Bet man vairak patik doma, ka tikai divos stavos var atdalit dzīvojamās platības te var tādus sūdus salasīties, ka maz neliekas
Propeller nedirs, tulit atnaks kkads šļupsteklis un teiks, ka 400ir zajebis jo nav vietas mauriņam utt, jo vinam.nav spēka pastumt pašgājej pļaujamo un tas aizņem.dārgo vietu
Offline
te var tādus sūdus salasīties, ka maz neliekas 