Es Tev teikshu taa, ka primaarais dzinulis, kaadeelj neesmu piipeejis un nepiipeeshu - ir vienkaarshi atzinja, ka es nepiipeeju. vnk pateicu sev, ka es vairaak nepiipeeju - tas arii bija rtas variants, kaadelj tusinjos negribeejaas piipeet - jo vnk ES VAIRS NEPIIPEEJU. Katram savs - noveelu to atrast
Un cita( grāmatas autora) viedokli paņemt kā savējo? Es pats spēju izlemt, ko darīt un ko nē, nav jālasa profesionālu psihologu un citu prāta sapisēju rakstītus memuārus, kas tik un tā nav radīti lai palīdzētu cilvēkam, bet lai ar to nopelnītu naudu, tākā atslābsti
Te nu tu normāli ierāvi Grāmats autors nav nekāds psihologs, bet gan parasts grāmatvedis kas nopīpējis 30 gadus 3-5
paciņas dienā un pats ir atradis veidu kā atmest
Vispirms noskaidro kas un kā un tad pinkšķi un spārdies
p.s. kas te teica par to ka vienmēr domā par cīgām, laikam jau tas ir individuāli, jo es pat aizmirstu par to eksistenci līdz kāds blakus uzpīpē
Īsti neizprotu problēmu ar to atmešanu - ja grib nepīpēt, tad nepīpē un viss, ja grib nedzert - atmet alko un viss utt.
Ja jau cilvēks grib atmest, tad tak ir iemesls to darīt, ne jau no rīta piecelies un izdomā - a vot nepīpēšu vai nedzeršu vairāk, ap pusdienlaiku jau gribās vilkt dūmu, bet tas nozīmē, ka iekšēji atmest jau nemaz negribējās un tā bija tikai mirkļa iegriba, tāpat kā ar paģirām, kad apsolies vairs nekad nedzert
Ja jau jūti, ka pasliktinās veselība, ārsti neļauj vai kaut kas tamlīdzīgs - tad kāda vēl dzeršana vai pīpēšana, bet ja šausmīgi tas dūms patīk un nav nekādu problēmu - tad kāpēc nepīpēt? Tikai tāpēc, ka kaimiņu Janka ir atmetis? Ar tādu atmešanu pēc 2 nedēļām būsi atpakaļ šajā pašā topikā.
nopiippeeju 10 gadus! pirms triis dienaam izlasiiju graamatu!
nu taa, ka piipeet negribaas, toch nav! bet taa ka baigi gribaas, arii nav! 3aa diena - jau mazaak domaaju par to visu!
04 Aug 2010, 09:46:28 Araajz rakstīja:
Īsti neizprotu problēmu ar to atmešanu - ja grib nepīpēt, tad nepīpē un viss, ja grib nedzert - atmet alko un viss utt.
Ja jau cilvēks grib atmest, tad tak ir iemesls to darīt, ne jau no rīta piecelies un izdomā - a vot nepīpēšu vai nedzeršu vairāk, ap pusdienlaiku jau gribās vilkt dūmu, bet tas nozīmē, ka iekšēji atmest jau nemaz negribējās un tā bija tikai mirkļa iegriba, tāpat kā ar paģirām, kad apsolies vairs nekad nedzert
Ja jau jūti, ka pasliktinās veselība, ārsti neļauj vai kaut kas tamlīdzīgs - tad kāda vēl dzeršana vai pīpēšana, bet ja šausmīgi tas dūms patīk un nav nekādu problēmu - tad kāpēc nepīpēt? Tikai tāpēc, ka kaimiņu Janka ir atmetis? Ar tādu atmešanu pēc 2 nedēļām būsi atpakaļ šajā pašā topikā.
nezvai alko atkarību un smēķēšanu var ielikt vienā svarā.. aklo atkarība principā ir slimība
03 Aug 2010, 23:32:56 EsPac rakstīja:
Pīpēju no ~10. klases, kopā sanāk kādus 17 gadus, vidēji paciņu dienā, reizēm arī vairāk. Pirms mēneša garlaicības mākts braucot darba lietās uz Ventspili noklausījos Allena Karra audiobooku. Nu jau mēnesi nepīpēju
03 Aug 2010, 21:42:24 gapp rakstīja:
psihologu kungi pastāstiet, kāpēc man arvien vairāk gribas atkal ievilkt dūmu? nu jau gandrīz 22 mēnešus nesmēķēju, bet kkas tagad rauj tajās lamatās iekšā... wtf???
Hmm, Tu zini, man bija tas pats. Es biju atmetis no 2008.g lieldienām līdz 2009.g juulijam, sanāk kkur 15-16 mēnešus. Darbā ik pa laikam uznāca kaut kāda mistiska vēlme, kaut kāda iekāre uzpīpēt. Vienu vakaru nenoturējos un pēc darba kā tāds zaglīgs žurkulēns iebraucu benzīntankā un ar bailēm acīs pie kases paprasiju cigaretes (jutos kā noziedzinieks) un tad kaut kādā klusā stāvvietā aizdedzināju to draņķību. biju līdz septembra vidum atpakaļ pie paciņas dienā un pats sevi appisu ar domu, ka tas drīz beigsies, tas ir mirkļa vājums, tā ir eksperimentēšana un nekas vairāk.
Pēc tam laikam sapratu, izlasiju Karra grāmatu (pirms tam biju metis nost bez palīglīdzekļiem) un kopš tā laika nesmēķēju, tātad tūlīt būs gads kopš otrās reinkarnācijas.
Es Tev iesaku padomāt par to, jo kad Tu atsāc - ātri vien pieņem to par dzīves normu un ļoti ātri atnāk atpakaļ visas vecās problēmas, t.sk. pamostoties "bļad, nav cigarešu", smirdoša elpa, konstanta vajadzība pēc skaidrā naudā esoša divīša nevis topmaizei ar kafiju, bet pats zini kam, smēķētāja klepus, kraukāšanās, spļaudīšanās un smirdošās drēbes, nelabums dzerot šmigu (kā nepīpētājs es varu dzert līdz atmiņas zudumiem, bet kā pīpētājs parasti beidzu satiekoties ar helikoptera jaunskungu, kas liek korķēt un sapiš vakaru).
Vārdu sakot es iesaku Tev vienkārši padomāt, uzburt ainiņu kā tas būs, kad tas viss būs atpakaļ un vai Tu no tā kaut ko iegūsi, jo atmest pēc tam atkal būs diezgan nepatīkams process ar vieglo stresiņu, izsalkuma sajūtu un pārējām lietām.
SCHNITZEL, viss ok, es pāris dūmus ievilku - pretīgi. Un ar to arī viss beidzās. Tagad jau aizmirsis esmu, vienk. laikam tāda vājuma nedēļa bija uznākusi.
Es to grāmatu palasīju, bet nepiekrītu tur rakstītajam- pīpēt ir bauda. tur rakstīts, ka nav. Es otru lielāku baudu par pīpēšanu nezinu. Pietam pīpēšana ļauj izkustēties no visu laiku sēdēšanas pie datora. Vairākas reizes stundā esi ārā, svaigā gaisā un baudi dūmu. tagad man sāp mugura, jo ceļos no datora tik uz toleti, pusdienām. Vienkārši aizmirstu palocīties. Jāliek laikam kaut kāds modinātājs. Protams, ir nepatīkami momenti kā SCHNITZEL teica, bet toties nevajag tik daudz dzert lai būtu ķēmā, mani arī sākumā mocīja vertaļoti. Smirdošas drēbes man vairs nešķita problēma, kopš vairs nepīpēju telpās un mašīnā. Atkrēpas un šie navaroti- taisnība, nav forši. it īpaši no rītiem. Bet es parasti pirms brokastīm mēdzu divas izpīpēt un ir ok. Tiesa es arī šobrīd nepīpēju, bet tik tādēļ, ka nav kur turēt cigaretes. Pilnas kabatas ar telefonu, maku, atslēgām. Nav vietas cigaretēm un šķiltavām. Staigāt ar rokas somiņu, tas kaut kāds bomāra variants. Gan pienāks diena, kad pīpēsim atkal. Nedomājiet, ka tūlīt un uz mūžu. Varbūt pēc gada, jeb 5iem mēs pīpēsim atkal
Nekas nav vienkāršāks kā atmest smēķēšanu! Esmu to darījis simtiem reižu!
p.s. Es šobrīd esmu tajā slidenajā posmā, kad esmu atmetis nevis tāpēc, ka negribu pīpēt, bet tāpēc, ka zinu, ka tas ir slikti. Taču man tā pa īstam nemaz nav motivācijas, jo nav nedz kaut kādu atkrēpošanu, nedz ierobežojumu sportiskajā izturībā - peldu kā peldējis, ar ričuku braucu kā jaunībā.. diez kāpēc, bet pašu regulāri pārņem sajūta, ka jāmet nost, taču atkal pēc tikpat ilga perioda - bohēmiskā dzīve dara savu
18 Aug 2010, 17:14:06 gapp rakstīja:
Un ar to arī viss beidzās.
Ar to tikai viss sākās. Man bija līdzīgi. Līgo svinot aizdzēros un ienāca prātā ģeniāla doma - ievilkt dūmu, kā nu tas ir pēc tik ilga laika. Ievilku, pretīgs. Pēc mēneša kaut kādā dzerstiņā atkal ievilku (nu vairs iemesls man nav izksaidrojams) un tad tā mistika par ko rakstīju.
18 Aug 2010, 17:22:27 BigDog24 rakstīja:
tekstsss
Nu jā, piekrītu visam ko Tu saki, arī tam, ka kādreiz pīpēsim. Man arī patīk pīpēt, bet es vienkārši samierinos ar to, ka esmu nesmēķētājs un attiecīgi arī uzvedos - nedomāju par smēķēšanu un esmu sev to aizliedzis. Es vienk. zinu, ka nevar būt pa vidu - vai nu vai nu. Izvēlos nesmēķēt. Ja zinātu, ka pēc gada miršu, ka nebūs vecumdienu, ka tiešām veselība ir fufelis un tā, tad moš arī turpinātu, jo traucēt jau man manā vecumā tā lieta netraucēja.
Par to sāpošo muguru āmen - tieši tas, kam es šobrīd eju cauri. Sāpošas acis, sāpoša mugura, nogurums... un viss tikai tāpēc, ka nevar atcerēties biežāk kā trīs reizes atiet no PC darba laikā.
18 Aug 2010, 16:53:32 SCHNITZEL rakstīja:
nelabums dzerot šmigu (kā nepīpētājs es varu dzert līdz atmiņas zudumiem, bet kā pīpētājs parasti beidzu satiekoties ar helikoptera jaunskungu, kas liek korķēt un sapiš vakaru)
18 Aug 2010, 17:29:04 stuntman rakstīja:
Nekas nav vienkāršāks kā atmest smēķēšanu! Esmu to darījis simtiem reižu!
p.s. Es šobrīd esmu tajā slidenajā posmā, kad esmu atmetis nevis tāpēc, ka negribu pīpēt, bet tāpēc, ka zinu, ka tas ir slikti. Taču man tā pa īstam nemaz nav motivācijas, jo nav nedz kaut kādu atkrēpošanu, nedz ierobežojumu sportiskajā izturībā - peldu kā peldējis, ar ričuku braucu kā jaunībā.. diez kāpēc, bet pašu regulāri pārņem sajūta, ka jāmet nost, taču atkal pēc tikpat ilga perioda - bohēmiskā dzīve dara savu
kaa tajaa gudrajaa gramataa rakstits - tas ka taa velme smekjeet paliks. ir jasaprot ka tas nav vajadzigs tad izdosies, bet ja meiginasi ar varu sevi piespiest tad nekas neizdosies, bij pat tur rakstits ka cilveeki ir 2 gadus mocijushi sevi ar apzinju ka nesmekjee bet vinjiem gribas.. taa velme nepaariet un ar to vinji sevi moka!
man ar nav izdevies saprast to ka tas nav vajadzigs.. bet ir taa ka smekeju mazaak daudz nekaa agraak! it seviski shitajaa karstajaa laikaa.
Offline
Grāmats autors nav nekāds psihologs, bet gan parasts grāmatvedis kas nopīpējis 30 gadus 3-5 
biju līdz septembra vidum atpakaļ pie paciņas dienā un pats sevi appisu ar domu, ka tas drīz beigsies, tas ir mirkļa vājums, tā ir eksperimentēšana un nekas vairāk. 
Tagad jau aizmirsis esmu, vienk. laikam tāda vājuma nedēļa bija uznākusi. 
