tizli neizskatās, ja siens un jumts, teiksim, no valcprofila, tad nav problēmas ar nokrišņiem, respektīvi kāds materiāls + notekrene iegremdētā jumtā (paslēptā). Logu ailām pa perimetru ieliek dekoratīvu sānu elementu, kas iziet no fasāde par ~10cm un ir pasargāts logs, jo viņu jau moderni iegremdēt siltumizolācijā
18 Jul 2017, 15:12:29 @markelis rakstīja:
droshi vien taapeec ka nepierasti, bet taas bezpaarkaru maajas izskataas reaali tizli.
Ne tikai izskatās tizli, bet arī ir maksimāli nepraktiski un apdares materiālu ilgmūžība samazinās n-reizes. Mūsu klimatā kur visu laiku kautkas krīt no gaisa būvēt tādu māju ir pilnīgs neprāts
P.s. Sienas no valcprofila varētu būt kaut kas fantastisks, derētu kādam aklajam
meklēju 60+ m2 dzīvokli 70-100k. Tikai jaunā / renovētā ne-padomju mājā. Labais krasts vai tuvā Pārdaugava. Pastāv variants pārdot man un turpināt īrēt no manīm.
18 Jul 2017, 15:12:29 @markelis rakstīja:
droshi vien taapeec ka nepierasti, bet taas bezpaarkaru maajas izskataas reaali tizli.
Ne tikai izskatās tizli, bet arī ir maksimāli nepraktiski un apdares materiālu ilgmūžība samazinās n-reizes. Mūsu klimatā kur visu laiku kautkas krīt no gaisa būvēt tādu māju ir pilnīgs neprāts
P.s. Sienas no valcprofila varētu būt kaut kas fantastisks, derētu kādam aklajam
Izskats ir subjektīvs faktors.
Arhitektūrā ir divas būtiskas lietas - proporcijas un ritms. Pārējais ir no sērijas - meita, māte, kleita.
Pasakas par "visu laiku krīt no gaisa" būtu laiks beigt.
Atkarībā no vietas nokrišņi ir ~100-130 dienas gadā, un arī tad, 24h no vietas līst/snieg daudz, daudz retāk.
Šeit bildes ar Rheinzink fasādi. Protams, tas lētākās kvadrātmetra cenas un lietutiņa/biezpieniņa apmetuma faniem nebūs pa kabatai.
Te fasādes ar koku risinājums. Jā, apšuvums, un ,iespējams, latojums būs jāmaina ātrāk, nekā apšuvums zem lielas pārkares. Bet to koku var arī ar eļļu apstrādāt, un to atkārtojot ik pa 5 gadiem, stāvēs mierīgi.
Bļesk i glamur cienītājiem nederēs, tas tiesa.
18 Jul 2017, 15:12:29 @markelis rakstīja:
droshi vien taapeec ka nepierasti, bet taas bezpaarkaru maajas izskataas reaali tizli.
Ne tikai izskatās tizli, bet arī ir maksimāli nepraktiski un apdares materiālu ilgmūžība samazinās n-reizes. Mūsu klimatā kur visu laiku kautkas krīt no gaisa būvēt tādu māju ir pilnīgs neprāts
P.s. Sienas no valcprofila varētu būt kaut kas fantastisks, derētu kādam aklajam
Lūk viens no maniem pagājušā gada projektiem, ir gan slēptā, gan parastā notekrene + "pretīgais" valcprofils uz sienas Un sildkabelis notekrenēs, kā LaLa atzīmēja un vajag pareizi ielikt/instalēt, lai neveidojas ledus kluči un nav asaras agrā pavasarī.
19 Jul 2017, 07:41:38 @Laoshi rakstīja:
Lala, neaizmirsti pieminēt nanotehnoloģijas, tumšās matērijas enerģētiskos paneļus un uz magnētiskā spilvena levitējošas mājas.
Not mīzing, manai mājai būs pārkares.
Tradīcijām un vecai pieejai ir sava vieta, jaunām (pie mums neredzētām) pieejām sava.
Ja Rīgas centrā palūkosiet uz augšu, tad redzēsiet, ka absolūtajam vairākumam ēku nav nekādu jumta pārkaru, pat vienstāva koka ēkām tās ir niecīgas. Taču, ja ēka tiek uzturēta, tad nekādu problēmu nav. Nopūdēt var visu.
Atkārtošos - ja gribās būvēšanā vienkāršu un uzturēšanā lētu māju, tad šis stils nebūs īstais.
P.S. Vecajai guļbaļķu ēkai, kura nodega, liela pārkare bija tikai saules pusē. Ziemeļrietumu pusē pārkare bija niecīga. Baļķi vismaz 2 gs. laikā bija cietuši, bet ne tuvu tā, ka ar kāju iesperot varētu iebraukt istabā.
HUBLOC, ja tu esi arhitekts, tad tas visu izskaidro.
Arhitekti parasti visu zin labāk un māk skaisti uzzīmēt.
Viņiem nav ne jābūvē, ne jāuztur šis krāšņums
19 Jul 2017, 08:22:17 @MPBK rakstīja:
HUBLOC, ja tu esi arhitekts, tad tas visu izskaidro.
Arhitekti parasti visu zin labāk un māk skaisti uzzīmēt.
Viņiem nav ne jābūvē, ne jāuztur šis krāšņums
Citējot kādu arhitektu vienā objektā piejūrā:"Es zinu, kur tu vari iztērēt tos 5000!" :truestory:
Man gan ir radies iespaids, ka būvēšanas problēmas sākas ar konstruktoru, kurš atstāj vietu interpretācijai (te gan klients ir problēma ar savu - var lētāk uzprojektēt?), un tad būvnieki, nevis palūko tehnoloģiju, bet mauc pēc savas saprašanas.
@gaazesmird nav gan tik viennozīmīgi.
Ir gan arhitekti, gan konstruktori ar kuru projektiem var droši strādāt un viss sakrīt gan rasējumā, gan dabā.
Arhitektus zinu tādus divus, konstruktoru vienu. Abiem rindas gads+
Bet jā, ļoti liela daļa ir precīzi tā, kā tu saki.
Un te var nonākt pie celtnieku kompetences un zināšanām.
Brigāde - parastā, kas sto raz tak djelala ne vienmēr problēmmezglu mācēs atrisināt pareizi.
Savukārt būvkompānija ar adekvātiem cilvēkiem objektā būs pārāk dārga, jo kaimiņš tak uzbūvēja lētāk.
Kā piemērs būvnieka kompetencei @Maxis 26 Jun 2017 rakstītais.
26 Jun 2017, 16:05:28 @Maxis rakstīja:
Plāksne gan bija saprojektēta atbilstoša grunts apstākļiem, bet nebija ietverts drošības k, ka betonam nebūs pielikts cements
Principā adekvāts būvnieks būtu paņēmis betona paraugus pie liešanas un aizvedis uz presi. Da kaut vai uzšāvis ar šmita āmuru.
Pie neatbilstības konstatēšanas būtu uzgrillējis betonmezglu. Būtu pafisis laiku, bet tagad nebūtu gemara ar peldošām grīdām.
Izmaksas pārbaudei būtu samērā niecīgas, tik vien kā nezināšana vai slinkums.
Offline
