Ir sanācis būt ekskursijā Ignalinas AES. Tas viss ir ļoti iespaidīgi (varētu būt starp manām Top vietām, kur vispār jebkad sanācis pabūt), bet vienlaikus arī uzreiz bija skaidrs, ka tā ir pagātnes elpa. Reaktori tie paši bēdīgi slavenie RBMK. Viss programmnodrošinājums un pārējais tehnoloģiskais nodrošinājums ir RUS un jau stipri novecojis. Lielākā daļa no speciālistiem savulaik ir atbraukuši no RUS.
Abi reaktori jau sen ir atslēgti (2004. un 2009.), bet tur joprojām notiek dažādi tehnoloģiski procesi, jo stacijas izslēgšana no ekspluatācijas un demontāža ir ļoti, ļoti ilgs process, daudzas desmitgades (ja pareizi atceros, viņiem tur bija darbu plāns līdz 2065. gadam).
Katrā ziņā kaut kādas idejas par darba atsākšanu ir pilnīgi nereālas. Uzbūvēt jaunu un modernu būtu krietni lielāka varbūtība.
Skiet kolegim pagajusogad parnesa uz prieksu uzkrajumu. Varbut kludos. Butu jau pareizi dzest to paterinu, lai lietotaji nedaudz atbildigak izturetis pret elektribas razosanu un nebijatu kopejo tirgu
Paneļi 45 grādu leņķī un precīzi uz dienvidiem. Ārā auksts un tīras debesis. Principā bija ideāli apstākļi. Pagaidām līdz 29.gadam bez akumulatora, tad droši vien ka pirkšu.
Par tiem 80% pašpatēriņa man pilnīgi vienalga, jo es paneļus liku bez jebkāda atbalsta par savu naudu. Ja matemātiski tad es tehniski patērēju ap 90% saražotā katru gadu, vienkārši pēdējos 2-3 gadus valsts visu laiku pārcēla to uzkrājumu. Tā nu tas uzkrājās tik liels.
13 Feb 2025, 11:30:33 @elbruss rakstīja:
Man 11KW paneļi vakar saražoja 41.8KWh. Izcils rezultāts 12.februārim.
Mani vairāk uztrauc kā to visu nokurināt. Patreiz Neto sistēmā 4883 Kwh pārpalikums, kas pēc 2 nedēļām tiks dzēsts
Tas ka dzēsts, pieņemsim ka tā. Bet kā ar to 80% patērinu vismaz? Mums arī pārpalikums diezgan sanāk, nevar beigās iebraukt auzās ar tiem noteikumiem
Liku pa savu naudu, atbalsta nebija, tāpēc precīzi neatceros, bet, manuprāt, tas pašpatēriņš bija, ja ir līgums ar tirgotāju, ka daļu pārdod, attiecīgi nevari pārdot vairāk par 20% no saražotā. Ja netto sistēma, tad nav nekādu 80%.
Tie, kuriem paliek pāri daudz, protams, risinājums ir aķīši un maksimāli patērēt pašiem bez ST iesaistes, protams, ja par to padomāts liekot paneļus un uzlikt hibrīdais inverteris utt., jo laikam vienkārši dzīt aķī nav baigā jēga.
Mums ģimenē ir netto norēķinu sistēma. Uzstādijām ar valsts atbalstu. Bet par tiem 80% baigi neiespringstu. Lav nav gluži otrādi, ka 80% atdod tīklā un 20% pašpatēriņš. Citādi problēmas nebūs.
Sistēma 6,7kw. 3kw uz D-austrumiem, 3,7kw D-rietumiem. Ienāca 11kwh. Tagad aukstajā laikā prasītos vairāk, lai nāk iekšā.Bet uzstādiju ar domu pašpatēriņš prioritāte. Vismaz elektrība nāk līdz ar saules lēktu, līdz pat rietam
13 Feb 2025, 16:05:12 @smilee45 rakstīja:
Mums ģimenē ir netto norēķinu sistēma. Uzstādijām ar valsts atbalstu. Bet par tiem 80% baigi neiespringstu. Lav nav gluži otrādi, ka 80% atdod tīklā un 20% pašpatēriņš. Citādi problēmas nebūs.
Sistēma 6,7kw. 3kw uz D-austrumiem, 3,7kw D-rietumiem. Ienāca 11kwh. Tagad aukstajā laikā prasītos vairāk, lai nāk iekšā.Bet uzstādiju ar domu pašpatēriņš prioritāte. Vismaz elektrība nāk līdz ar saules lēktu, līdz pat rietam
Cik Tev pašā sezonas pīķī max ražo tajā vidus pozīcijā kad saule uz abām pusēm? Arī doma šādi pārtaisīt, tagad D, 45 grādi
Bús vèl priekšā tikai pirmā vasaras sezona. Arī Jumts 45.grādos. Man jau liekas vasarā būs ļoti labi. Šobrīd jau nav tā, ka būtu kritums, kad saule dienvidos. Kad pv1 sāk kristies, pv2 sāk kāpt. Šobrīd ap plkst 11:30 abas līknes krustojas.
---------------
Pirms uzstādija, uztaisija simulācijas. Kā apmēram notiktos ražošana, ja 14 paneļus uzstādītu visus D-rietumos un kā, ja sadalīts 8-D-R un 6-D-A. Dienvidu rietumu variants dēva kopējo pienesumu apmēram par 10%, bet tad ir baigais pīķis dienas vidū un līdz vakaram, bet dienas pirmajā pusē un no rīta niecīgi, vai rīta variantā vispār nekas.
[ Šo ziņu laboja smilee45, 13 Feb 2025, 18:13:06 ]
Man ir padaudz paneļu ar mazu slīpumu uz R un A pusi un nedaudz uz D (kāds nu jumts ir tāds ir) - izskatās šādi vasaras dienā (no 8 līdz 10 ir koki ar lapām priekšā):
Es idejiski gribēju saprast vai, ja inverteris ir, piemeram, 10kw, bet paneļi 7 un 7kw uz abām pusēm no D vai pīķī sanāk ap tiem 10 vai vairāk vai mazāk, respektīvi cik var 10kw inverterim uzkabināt kopā vairāk paneļu kā 10kw ar šādu izvietojumu..
13 Feb 2025, 19:22:48 @viagris rakstīja:
Es idejiski gribēju saprast vai, ja inverteris ir, piemeram, 10kw, bet paneļi 7 un 7kw uz abām pusēm no D vai pīķī sanāk ap tiem 10 vai vairāk vai mazāk, respektīvi cik var 10kw inverterim uzkabināt kopā vairāk paneļu kā 10kw ar šādu izvietojumu..
Jāskatas specifikācija. Bet parasti, ja inventers ir 5kw-max jauda 10kw, 10kw-inventers, max-20kw ienākošā jauda no paneļiem. Bet es neapgalvoju, tiešam jāskatas specifikācija. Bet tā ir bieži.
13 Feb 2025, 11:30:33 @elbruss rakstīja:
Man 11KW paneļi vakar saražoja 41.8KWh. Izcils rezultāts 12.februārim.
Mani vairāk uztrauc kā to visu nokurināt. Patreiz Neto sistēmā 4883 Kwh pārpalikums, kas pēc 2 nedēļām tiks dzēsts
Tas ka dzēsts, pieņemsim ka tā. Bet kā ar to 80% patērinu vismaz? Mums arī pārpalikums diezgan sanāk, nevar beigās iebraukt auzās ar tiem noteikumiem
Liku pa savu naudu, atbalsta nebija, tāpēc precīzi neatceros, bet, manuprāt, tas pašpatēriņš bija, ja ir līgums ar tirgotāju, ka daļu pārdod, attiecīgi nevari pārdot vairāk par 20% no saražotā. Ja netto sistēma, tad nav nekādu 80%.
Tie, kuriem paliek pāri daudz, protams, risinājums ir aķīši un maksimāli patērēt pašiem bez ST iesaistes, protams, ja par to padomāts liekot paneļus un uzlikt hibrīdais inverteris utt., jo laikam vienkārši dzīt aķī nav baigā jēga.
Ir sekojoši - lietotājs, kurš ir neto uzskaites sistēmā (kilovats pret kilovatu), var īpaši nelauzīt galvu par 80%, jo viss tā sauktais "uzkrājums" (protams, ka nekāda uzkrājuma nav) kas nebūs iztērēts līdz atbilstošā perioda beigās, kā vienmēr tiks "dzēsts". Neko pārcelt vairs pilnīgi noteikti nav plānots, ja nu vienīgi kāds īpaši populistisks politiķis neizdomā sacelt jezgu un ātri un viegli, ar dezinformācijas palīdzību nopelnīt pāris papildus balsis uz vēlēšanu. Bet nu ja kāds vēlās celt politisku haju par šo tēmu - ĻOTI ieteiktu to nedarīt, lai saules paneļnieki neņem tādu pašu nelabu galu, kā savulaik OIK ražotāji. Jo, ja publikai atklās, cik aptuveni pārejiem lietotājiem izmaksā šī enerģijas "glabāšana", tad, baidos, neto uzskaites klienti kļūs ļoti, ļoti nepopulāra.
Savukārt attiecībā uz neto norēķinu sistēmas klientiem, proti, tiem, kuriem ir līgums ar tirgotāju par mainīgu vai fiksētu saražotās enerģijas iepirkuma cenu, ir cits stāsts. Ja saules paneļu īpašnieks gada laikā ir patērējis mazāk, nekā 80% no tīklā atdotā apjoma, un pārdod elektroenerģiju tirgotājam tā sauktā universālā pakalpojuma ietvaros, tad tirgotājam ir TIESĪBAS, bet NE pienākums pārtraukt līgumu. Attiecīgi - nē, tas, ka ir patērēts mazāk nekā 80%, tas nenozīmē, ka automātiski ir problēmas - ja Tava ņemšanās un patēriņš tirgotājam nekādus zaudējumus nerada, tad nekāda baigā motivācija vai pienākuma lauzt līgumu viņam nebūs.
Ja saules paneļiem ir ņemts atbalsts kādā no atbalsta programmām - tad gan skatāmies, kas ir rakstīts jūsu konkrētajā līgumā. Sorry, bet šo līgumu principus neesmu sevišķi centies iegaumēt, jo tie, taisnību sakot, neattiecas uz elektrības tirgu vai uz tā normatīvajiem aktiem.
13 Feb 2025, 00:01:42 @toolis rakstīja:
aes pašizmaksa ir kādi 0.15-20 e/kwh un der bāzes pateriņam palielināt/samazināt jaudas ir dienu jautājums, mēs pat hesus vairs nedarbinam, jo tie nespēj konkurēt ar sauli/vēju pa 0.03-5 e/kwh, attiecīgi tāds aes ne tikai izmaksās miljardus pirms vispār tiks piešķilts, katra nākamā saražotā kwh vēl radīs 0.17 eur zaudējumus.
Nu le patreiz tupa spēle kazinčikā.... Pie augstām cenām hesu iekustina, pie zemām - aptur.... Uzkrāj ūdeni... Nevis ražo,ai būtu zemāka cena....interesanti cik ir HES pašizmaksas? Tas laikam ir noslēpums, esmu redzējis ciparus ap 1 c
Sorry, nevēlos sarūgtināt, bet tas vispār ir vienīgais pareizais veids, kā strādāt tirgū, nekāda cita ražošanas stratēģija nekādu cenu samazinošu efektu neradīs. Ūdens pietek tik cik pietek, vairāk nav, attiecīgi ir jāizvēlas kad to izmantot ir saimnieciski visizdevīgāk.Ja ražotājs šo ierobežoto resursu izšķiestu tad, kad elektrība ir lēta, un neražotu tad, kad tā ir dārga, tā būtu vienkārši stulba ūdens izpļekarēšana bez jebkāda ieguvuma patērētājiem, drīzāk pat ar kaitējumu. Tajās dārgajās stundās, kad piedāvājums jau tāpat ir zems, vēl samazināt izstrādi, gan būtu manipulēšana ar tirgu.
13 Feb 2025, 00:01:42 @toolis rakstīja:
aes pašizmaksa ir kādi 0.15-20 e/kwh un der bāzes pateriņam palielināt/samazināt jaudas ir dienu jautājums, mēs pat hesus vairs nedarbinam, jo tie nespēj konkurēt ar sauli/vēju pa 0.03-5 e/kwh, attiecīgi tāds aes ne tikai izmaksās miljardus pirms vispār tiks piešķilts, katra nākamā saražotā kwh vēl radīs 0.17 eur zaudējumus.
Nu le patreiz tupa spēle kazinčikā.... Pie augstām cenām hesu iekustina, pie zemām - aptur.... Uzkrāj ūdeni... Nevis ražo,ai būtu zemāka cena....interesanti cik ir HES pašizmaksas? Tas laikam ir noslēpums, esmu redzējis ciparus ap 1 c
Sorry, nevēlos sarūgtināt, bet tas vispār ir vienīgais pareizais veids, kā strādāt tirgū, nekāda cita ražošanas stratēģija nekādu cenu samazinošu efektu neradīs. Ūdens pietek tik cik pietek, vairāk nav, attiecīgi ir jāizvēlas kad to izmantot ir saimnieciski visizdevīgāk.Ja ražotājs šo ierobežoto resursu izšķiestu tad, kad elektrība ir lēta, un neražotu tad, kad tā ir dārga, tā būtu vienkārši stulba ūdens izpļekarēšana bez jebkāda ieguvuma patērētājiem, drīzāk pat ar kaitējumu. Tajās dārgajās stundās, kad piedāvājums jau tāpat ir zems, vēl samazināt izstrādi, gan būtu manipulēšana ar tirgu.
Nenu skaidrs, ka valsts ir uzlikusi šo 200 jardu nodokli uz mūsu pleciem caur Latvenergo un viņiem ir jāgriežas, lai to sakasītu. Bet man kā patēretajam nav nekāda labuma no tā. Un pie tam - mēs esam investējusi miljardus savos tec un HES, bet rezultatā tāpat mēs maksājam tikpat daudz par elektrību, kā kaimiņi, kuru tev vislaiku plīst un neražo normāli....
Sorry, nevēlos sarūgtināt, bet tas vispār ir vienīgais pareizais veids, kā strādāt tirgū, nekāda cita ražošanas stratēģija nekādu cenu samazinošu efektu neradīs. Ūdens pietek tik cik pietek, vairāk nav, attiecīgi ir jāizvēlas kad to izmantot ir saimnieciski visizdevīgāk.Ja ražotājs šo ierobežoto resursu izšķiestu tad, kad elektrība ir lēta, un neražotu tad, kad tā ir dārga, tā būtu vienkārši stulba ūdens izpļekarēšana bez jebkāda ieguvuma patērētājiem, drīzāk pat ar kaitējumu. Tajās dārgajās stundās, kad piedāvājums jau tāpat ir zems, vēl samazināt izstrādi, gan būtu manipulēšana ar tirgu.
Nenu skaidrs, ka valsts ir uzlikusi šo 200 jardu nodokli uz mūsu pleciem caur Latvenergo un viņiem ir jāgriežas, lai to sakasītu. Bet man kā patēretajam nav nekāda labuma no tā. Un pie tam - mēs esam investējusi miljardus savos tec un HES, bet rezultatā tāpat mēs maksājam tikpat daudz par elektrību, kā kaimiņi, kuru tev vislaiku plīst un neražo normāli....
Man laikam smadzenes nespēj uztvert stulbus tekstus. Kaut kāds īssavienojums. It kā latviski rakstīts bet neko no Samsasi rakstītā nesapratu.
Un nē, lūdzu tikai neskaidro neko vairāk...
Offline
