Starp citu, varbūt vari norādīt kādus pētījumus par to sabata lietu? Es pēdējos 10 gadus par to neesmu interesējies, iespējams, ka ir parādījies kaut kas sensacionāli jauns, kas ļauj atsekot sabatus līdz pat Ādama radīšanai - tas ir atrasti Ādama kalendāri ar rūpīgi fiksētām dienām vai kas cits, kas aizsniedzas līdz radīšanas dienas 6000 gadu senajai vēsturei?
27 Dec 2012, 15:17:04 Sternwolf rakstīja:
un par sabata tagadējo sestdienu nav nevienam šaubu kas to lietu ir kaut nedaudz papētījis. Kapec tā ir sestdien nevis svētdiena ir jau cits stāts. Tas nav tāpēc ka domas dalītos kura bija tā īstā diena kuru ievēroja gan Jēzus, gan viņa mācekļi utt.
Jā, no bērnu mutēm šie murgi skan sevišķi baisi. Ja to visu pamanās iepotēt jau no pašas mazotnes, tad pēcāk ir vajadzīgs daudz laika un enerģijas lai to mēslu iedīgli izravētu.
27 Dec 2012, 15:18:51 PASSATizhi rakstīja:
ģimenes ziemasvētku tusiņā satikos ar sen neredzētiem kadriem. tas ir afigeķ ku jocīci, ja maziem bērniem jau no mazotnes potē šito figņu iekšā, 4g vecs bērns pie eglītes skaitija tikai baznīcas pantus pilnīgi nelabi palika labi, pieaugušie var darīt ko grib, un spēlēties kā grib, bet kapēc bērnam vajag čakarēt dzīvi es nesaprotu
Un tie steigdamies nāca un atrada…Bērniņu, silē gulošu.
Lk 2: 16.
Gani stāvēja kūts durvīs. Gluži aizelsušies no ātrā skrējiena. Viņu sirdis strauji sit. Nu viņi ir pie mērķa. Jāatver tikai durvis.
Šīs durvis! Ziemassvētku stāstā tās pamanāmas tikai starp rindiņām. Un tomēr tās ir tik svarīgas.
Ja gribam apmeklēt kādu šīs pasaules vareno, tad vispirms jātiek garām durvju sargam. Tad jāiet cauri daudz, daudz durvīm. Un beidzot jāstāv sekretāres priekšā, kas paskaidro: “Šefs pašlaik ir ļoti aizņemts.”
Raugieties uz kūts durvīm Betlēmē! Gani tās atver. Neviens viņus neaizkavē. Un viņi jau ir pie Pestītāja. Tik viegli ir nokļūt pie Viņa. Arī šodien! Ir tikai viens vienīgs solis, kas pieved mūs pie mūsu dzīves Glābēja.
Cik ļoti vienkāršas durvis! Un tomēr tās šķir divas pasaules. Ārpusē ir likuma pasaule. Tajā mēs dzīvojam – vai gribam vai negribam zem Dieva likuma. Un tas mūs apsūdz. Mēs visi zinām, ka esam vainīgi. Bībele saka: mēs “stāvam zem grēka”. Tas rada lielu iekšēju nemieru. Kaut arī noraidam Dieva likumu, ilgstoši aizstāvam un attaisnojam sevi, tomēr sirdsapziņā mūs apsūdz Dieva likums.
Bet gani ieiet pa durvīm. Un viņi jau atrodas pavisam citā, jaunā pasaulē, Dieva žēlastības pasaulē. Viņi redz Bērnu, par kuru arī mēs drīkstam dziedāt: “No žēlastības mums ir dota / Bez darbiem Kristus taisnība: / Tā mūsu dārgums, mūsu rota, / No Pestītāja pelnīta, / Kas mirdams mūs ir pestījis / Par Dieva bērniem darījis.
+ + +
Kungs! Žēlastības Valstības Valdniek! Mēs gribam būt Tavi!
Āmen.
28 Dec 2012, 06:34:07 Speed3 rakstīja: Un tie steigdamies nāca un atrada…Bērniņu, silē gulošu.
Lk 2: 16.
Gani stāvēja kūts durvīs. Gluži aizelsušies no ātrā skrējiena. Viņu sirdis strauji sit. Nu viņi ir pie mērķa. Jāatver tikai durvis.
Šīs durvis! Ziemassvētku stāstā tās pamanāmas tikai starp rindiņām. Un tomēr tās ir tik svarīgas.
Ja gribam apmeklēt kādu šīs pasaules vareno, tad vispirms jātiek garām durvju sargam. Tad jāiet cauri daudz, daudz durvīm. Un beidzot jāstāv sekretāres priekšā, kas paskaidro: “Šefs pašlaik ir ļoti aizņemts.”
Raugieties uz kūts durvīm Betlēmē! Gani tās atver. Neviens viņus neaizkavē. Un viņi jau ir pie Pestītāja. Tik viegli ir nokļūt pie Viņa. Arī šodien! Ir tikai viens vienīgs solis, kas pieved mūs pie mūsu dzīves Glābēja.
Cik ļoti vienkāršas durvis! Un tomēr tās šķir divas pasaules. Ārpusē ir likuma pasaule. Tajā mēs dzīvojam – vai gribam vai negribam zem Dieva likuma. Un tas mūs apsūdz. Mēs visi zinām, ka esam vainīgi. Bībele saka: mēs “stāvam zem grēka”. Tas rada lielu iekšēju nemieru. Kaut arī noraidam Dieva likumu, ilgstoši aizstāvam un attaisnojam sevi, tomēr sirdsapziņā mūs apsūdz Dieva likums.
Bet gani ieiet pa durvīm. Un viņi jau atrodas pavisam citā, jaunā pasaulē, Dieva žēlastības pasaulē. Viņi redz Bērnu, par kuru arī mēs drīkstam dziedāt: “No žēlastības mums ir dota / Bez darbiem Kristus taisnība: / Tā mūsu dārgums, mūsu rota, / No Pestītāja pelnīta, / Kas mirdams mūs ir pestījis / Par Dieva bērniem darījis.
+ + +
Kungs! Žēlastības Valstības Valdniek! Mēs gribam būt Tavi!
Āmen.
Ko tu mēģini pateikt?! Ka pie jesus christ ir baigi viegli nokļūt? Ja pie viņa baigi viegli nokļūt, tātad tur ir kautkāds āķis. Tas būtu pārāk labi un vienkārši (priekš tevis), bet kas izklausās pārāk labi, lai būtu taisnība, visdrīzāk nav taisnība
Btw, kur paliek teksti, ka dievs nevienu netiesā?!
Vispār apbrīnoju cilvēkus, kas šitādus pātarus raksta vai vēl sliktāk, skaita.
ps. kautkādi dīvaini tev tie teksti. kāda ir tava ticība?
27 Dec 2012, 15:18:51 PASSATizhi rakstīja:
ģimenes ziemasvētku tusiņā satikos ar sen neredzētiem kadriem. tas ir afigeķ ku jocīci, ja maziem bērniem jau no mazotnes potē šito figņu iekšā, 4g vecs bērns pie eglītes skaitija tikai baznīcas pantus pilnīgi nelabi palika labi, pieaugušie var darīt ko grib, un spēlēties kā grib, bet kapēc bērnam vajag čakarēt dzīvi es nesaprotu
Es domāju, ka tas ir tāpēc, ka vecākiem jau smadzenes ir tik tālu izskalotas, ka tas viņiem liekas vispareizākais veids kā pasargāt savas atvases.
Kādu laiku atpakaļ biju aizgājis paciemoties pie paziņas, un te pēkšņi dzirdu no blakus istabas kautkādas dīvainas skaņas, aizeju paskatīties, a tur tante skaita pātarus kautkādā nesaprotamā valodā or something... balss intonācija arī tāda itkā kāds viņu gribētu nogalināt. šermuļi pārskrēja pāri un aizgāju prom. vispār dīvaini tie cilvēki
cik zinu tad tai tantei vairs nav dzīvokļa, jo dzīvoklis bija nepieciešams ''jesus''
Tas priekš harizmātiskajiem sektantiem ir Level 80 Tā saucās mēlēs runāšana. Tradicionālās konfesijas par šo tēmu pārāk neiespringst, daudz maz domājošie kristieši bikli mīņājās un kaut ko neveikli taisnojas, ka tāda lieta ir tā kā paredzēta. Pāris mēlēs runātājus esmu dzīvē redzējis. Īstus. Psihenē... Abi eksemplāri iepriekš bija ārstējušies, bet kaut kādā brīdī bija sapinušies ar sektantiem (par vienu skaidri zinu, ka tusēja pa Jaunās dzīves pasākumiem). Viens dulluma brīžos močīja neskaidrā poļu/krievu/leišu/latviešu/angļu/vācu valodu sajaukumā. Jēgas tajā visā nebija nekādas. Vairāk izklausījās pēc Tureta sindroma. Otrs tēls lielākoties runājās latīniski - citēja palagu palagus no bībeles, pie kam bez kļūdām. Pats stāstīja, ka to viņam dieva svētais gars saka priekšā. Patiesība gan ir daudz prozaiskāka. Šis dullīts būdams arī alkāns un narkomāns ilgu laiku bija pavadījis Bruknas muižā pie Mediņa, kur bija dabūjis rokās arī šādas tādas grāmatas no cienījamā priestera bibliotēkas. Reizēm šizofrēniķi ir apveltīti ar fenomenālu atmiņu - te bija kā reiz tas gadījums. Nesaprotot ne vārda, viņš šos tekstus bija iezubrījis un tagad varēja smuki noskaitīt. Ja vēl nav nosprādzis ar aknu cirozi, tad visticamāk vēljoprojām ir apskatāms Gintermuižā vai Bruknā
28 Dec 2012, 07:41:02 uhhm rakstīja:
... un te pēkšņi dzirdu no blakus istabas kautkādas dīvainas skaņas, aizeju paskatīties, a tur tante skaita pātarus kautkādā nesaprotamā valodā or something... balss intonācija arī tāda itkā kāds viņu gribētu nogalināt ...
Redzama kļuvusi Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu.
1Jn 4: 9.
Mīļais Ziemassvētku laiks iet uz beigām. Ziemassvētku eglītes sāk birt. No lielo veikalu skatlogiem pazūd svētku rotājumi.
Un kā ir ar mums?...
Kad mani bērni bija vēl mazi, es viņiem, atgriežoties no ceļojuma, aizvien ko atvedu. Reiz, atgriežoties mājās, atradu savu mazuļu pulciņu dārzā. Viņi bungoja ar pavārnīcām un karotēm pa skārda jumtiņu un gāja apkārt lokā dziedādami.
Kad pamanīja mani, atskanēja skaļš prieka kliedziens. Par visu vairāk tie gribēja zināt, ko esmu viņiem atvedis. Es attaisīju saini. Viņi aplūkoja dāvaniņas, bet, acīmredzot, lielu patikšanu pie tām neatrada. Viņi raudzījās uz tām vienaldzīgi. Un tad vecākais zēns sausi teica: “Nāc, Anna, iesim atpakaļ bungot!”
Tā mēs varam rīkoties arī ar Dieva Ziemassvētku Dāvanu. Viņš deva mums savu Dēlu. Svētku dienās mēs to paturējām savā zināšanā. Bet nu varbūt atkal ir spēkā: “Iesim atpakaļ bungot!” Un mēs atgriežamies savā ikdienas trokšņainajā burzmā, kurai bieži vien nav vairāk jēgas par bērnišķīgo skārda dauzīšanu ar pavārnīcām un koka karotēm. It kā tādas Ziemassvētku Vēsts nemaz nebūtu bijis!
Tā tam nebūs notikt! Dieva Mīlestība uz mums ir atspīdējusi Jēzū. Mēs drīkstam dzīvot caur Viņu. Patiesi dzīvot, ne tikai veģetēt vai eksistēt. Dzīvi no Dieva mēs varam saņemt tikai caur mūsu Pestītāju.
Nē! Mums Ziemassvētki nedrīkst būt beigušies. Staigāsim arī joprojām šīs Mīlestības Gaismā!
+ + +
Kungs! Dod, ka esam un paliekam Tevis svētīti ļaudis!
Āmen.
25 Dec 2012, 12:13:12 Speed3 rakstīja: Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu Vienpiedzimušo Dēlu.
Speed, vinjam tieshaam bija tikai viens deels? Kaartiigi graamatinju izlasiji?
ja būtu zinājis ko nozīmē vārds vienpiedzimušais tad būtu sev aiztaupījis vienu postu
Jēzum bija brāļi, bet tie bija Jāzepa dēli
PIRMĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA GENESIS)
6. nodaļa
Un notika, kad cilvēki sāka vairoties virs zemes un tiem dzima arī meitas,
2 tad Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie ņēma tās sev par sievām, kas tiem labāk patika.
3 Tad Dievs sacīja: "Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku, jo tas ir miesa. Viņa mūžs lai ir simts divdesmit gadi."
4 Tanīs dienās milži bija zemes virsū, arī pēc tam, kad Dieva dēli bija gājuši pie cilvēku meitām un tās bija dzemdējušas bērnus. Tie bija varoņi, kas bija senlaikos, vīri ar vārdu.
25 Dec 2012, 12:13:12 Speed3 rakstīja: Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu Vienpiedzimušo Dēlu.
Speed, vinjam tieshaam bija tikai viens deels? Kaartiigi graamatinju izlasiji?
ja būtu zinājis ko nozīmē vārds vienpiedzimušais tad būtu sev aiztaupījis vienu postu
Jēzum bija brāļi, bet tie bija Jāzepa dēli
PIRMĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA GENESIS)
6. nodaļa
Un notika, kad cilvēki sāka vairoties virs zemes un tiem dzima arī meitas,
2 tad Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie ņēma tās sev par sievām, kas tiem labāk patika.
3 Tad Dievs sacīja: "Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku, jo tas ir miesa. Viņa mūžs lai ir simts divdesmit gadi."
4 Tanīs dienās milži bija zemes virsū, arī pēc tam, kad Dieva dēli bija gājuši pie cilvēku meitām un tās bija dzemdējušas bērnus. Tie bija varoņi, kas bija senlaikos, vīri ar vārdu.
Offline
pilnīgi nelabi palika 
labi, pieaugušie var darīt ko grib, un spēlēties kā grib, bet kapēc bērnam vajag čakarēt dzīvi es nesaprotu 
pats jau ar saacis runaat nesprotamaa valoda 
