1986. gadā Pīters Deiviss
absolvēja Nortvesternas
Universitāti un devās brīvdienās
uz Keniju.
Ceļojuma laikā brienot caur
krūmiem viņš uzgāja jaunu ziloņu
tēviņu, kas stāvēja vienu kāju
pacēlis gaisā. Zilonis izskatījās
sastresojies tāpēc Pīters tuvojās
ļoti piesardzīgi.
Viņš nometās uz viena ceļa lai
apskatītu ziloņa kāju, un atklāja
lielu asu koka gabalu dziļi
iestrēgušu tajā. Cik vien maigi un
uzmanīgi spēdams Pīters
izmantoja savu kabatas nazi, lai
koka gabalu sasmalcinātu un
izķimerētu laukā, pēc kā zilonis
uzmanīgi nolaida savu kāju.
Zilonis pagriezās pret cilvēku un
ar samērā ziņkārīgu skatienu
nenovērsās no viņa dažus
saspringtus mirkļus. Pīters stāvēja
sastindzis, domādams tikai par to
ka tūlīt tiks sabradāts. Pēc mirkļa
zilonis skaļi notaurēja, pagriezās
un devās prom. Pīters tā arī
nekad neaizmirsa ziloni vai tās
dienas notikumus.
Pēc 20 gadiem Pīters ar savu
pusaudžu dēlu pastaigājās pa
Čikāgas zoo. Kad viņi pietuvojās
ziloņu mājai viens no zvēriem
pagriezās un tuvojās vietai, kur
stāvēja Pīters ar savu dēlu
Kameronu. Lielais ziloņu tēviņš
neatlaidīgi skatījās uz Pīteru, un
pacēla kāju atkal to nolaizdams
zemē. Viņš tā darīja vairākas
reizes un tad notaurējās,
nenovēršoties no Pītera.
Atceroties 1986. gada tikšanos
Pīters nevarēja beigt brīnīties -
vai tik tas nav tas pats zilonis.
Saņēmis drosmi Pīters pārkāpa
pāri nožogojumam un tuvojās
zilonim. Viņš pienāca viņam tuvu
klāt un brīnīdamies skatījās acīs.
Zilonis notaurējās vēlreiz un
aptinis snuķi ap Pītera kāju trieca
viņu pret margām, momentāli
nogalinot.
Laikam tas nebija tas pats zilonis.
Jauna, nevainīga meitenīte sāka
strādāt fabrikā, kur ražo birstes.
Pāris mēnešu nostrādāja un
iesniedza atlūgumu - pēc divām
nedēļām iešot prom.
Priekšnieks pārsteigts - kas tad
nu? Izsauc meiteni uz pārrunām.
Piesola pat lielāku algu, bet viņa
- nē, neparko. Beidzot
priekšniekam izdodas pierunāt,
lai pastāsta, kas par problēmu.
Meitēniņš nosarcis pavelk biksītes
uz leju un saka - "Redziet,
priekšniek , šitos sarus? Man tādu
agrāk nebija, tas noteikti no
birstēm!"
Priekšnieks, meitenes
nevainīguma aizkustināts,
pasmejas un arī pavelk bikses
nost - "Tā taču ir dabiska lieta!
Paskaties, man arī tādi paši sari!"
Meitene sāk kliegt - "AK KUNGS!
Nekādas divas nedēļas vairs
negaidīšu, es eju prom tūlīt pat!
Jums ne tikai sari, bet arī rokturis
jau izlīdis!!"
One man calls emergency:
- Come immediately, my little
son has swallowed a condom!
After five minutes, the same man
calls back:
- It is OK, I found another one.
Koncentrācijas nometne. Mazā
žīdu meitenīte pienāk pie
esesieša un prasa:
"Onkul, onkul, kāpēc no tā lielā
skursteņa tādi biezi melni dūmi
kūp un briesmīgi smird?"
Esesietis pasmīkņā: "Tas tāpēc,
meitenīt, ka tavs vectēvs, cūka,
gumijniekus aizmirsa novilkt."
Kad Jēzum pienāca pilngadība,
draugi nolēma viņam uzdāvināt
skaistu nakti kopā ar sievieti. Viņi
uzslēja telti, dabūja sievieti, kas
kaila nogūlās uz lāviņas un
iesūtīja Jēzu iekšā, lai izpriecājas.
Paiet minūte un sieviete izskrien
kaila ārā bļaudama un
raudādama. Draugi skrien iekšā
un neizpratnē jautā, kas noticis.
Jēzus tiem atbild: - Nu es ieeju
teltī un skatos, guļ kaila sieviete,
bet šai starp kājām milzīga,
nemuka rēta, nu un es
izdziedēju, vairs nav rēta.
ASV tiek gatavota jauna
specvienība , visprofesionālākā un
visslepenākā no visām
iespējamajām kaujas vienībām.
Trūkst tikai viena biedra. No
sākotnējās kareivju grupas
palikuši trīs - viens no parastās
armijas, viens no jūras kājniekiem
un ne par tēmu - kaut kāda
blondīne.
Pēdējais pārbaudījums. Visi trīs
jau kādu laiku sēž pazemes telpā
- vienā sienā vienas durvis, otrā
sienā trīs durvis. Pa pirmās sienas
vienīgajām durvīm ienāk
specvienības komandieris ar
pamatīgu kasti rokās. Noliek kasti
uz grīdas, atver, izņem
ložmetēju, pielādē, noliek blakus
kastei un saka:
- Tātad. Pēdējā pārbaudījumā
jums jāapliecina, ka esat pilnībā
sarāvuši jebkādu saikni ar
iepriekšējo dzīvi. Aiz šīm trim
durvīm atrodas jūsu ģimenes.
Jums jāieiet pa durvīm un viņi
jānogalina. Tas, kurš to izdarīs
visātrāk, iekļūs vienībā. Ja pārāk
ilgi vilcināsieties vai nespēsiet to
izdarīt - jums izmainīs atmiņu un
jūs šo vietu vairs nekad
neredzēsiet.
Armijnieks salūst uzreiz, saka, ka
uz tādām zvērībām nav spējīgs,
gandrīz vai sāk raudāt.
Komandieris nosauc viņu par
vārguli un izraida no telpas.
Jūras kājnieks trīcošām rokām
paņem ložmetēju , ieiet sev
paredzētajā istabā... un pēc
neilga laika iznāk ārā, sakot, ka
viņam ģimene ir pārāk dārga un
viņš nespēj viņus nogalināt.
Komandieris arī viņu nosauc par
vārguli un patriec.
Paliek tikai blondīne. Paņem
ložmetēju. Ieiet telpā. Klusums.
Ložmetēja kārta. Klusums. Vēl
viena ložmetēja kārta, tad vēl un
vēl, pēkšņi atskan kliedzieni,
būkšķi, kāds atsitas pret durvīm,
cenšas tās atraut, viņu norauj no
durvīm nost, vēl kliedzieni,
sitieni... tad viss apklust.
Komandieris nobālējis skatās uz
durvīm. Pa tām iznāk blondīne,
seja un drēbes nošķiestas ar
asinīm, pie zābaku zolēm
pielipuši asiņaini mati... pārmetoši
paskatās uz komandieri un saka:
-Tajā jūsu tizlajā ložmetējā bija
ieliktas tukšas patronas, nācās iet
tuvcīņā...
Offline
Līdz asarām par tiem video 
Bet labs