Da kaut 100 īpašumi, tikai VID var sākt interesēties ne tikai par to, vai netiek izīrēti, bet sāks paprasīt kaut ko vairāk:
1) Iesniegt komp.pak.rēķinus;
2) Uzjautās pašvaldībai vai kāds nav deklarējiees tur;
3)izsauks Tevi uz paklāja un uztaisīs auditu Tev
Tuvākajā laikā šitā iestāde paliks arvien nejaukāka un piekasīgāka, ticiet man...
Kāds var pakonsultēt par kompensācijām, ja zeme atrodas lieguma zonā?
Situācija sekojoša:
Radiniekam ir mežs 13 h Valkas Rajona,Zīles mežniecībā, Ziemeļgaujas nacionālā parka teritorijā, sakiet kur varētu noskaidrot ,vai par šo zemes gabalu var saņemt valsts kompensāciju par cik zeme atrodas dabas lieguma teritorijā.
Rakstiju Lauku Atbalsta Dienestam, bet šie uzlika ignore.
Paldies
15 Mar 2016, 12:43:01 Ivis117 rakstīja:
Kāds var pakonsultēt par kompensācijām, ja zeme atrodas lieguma zonā?
Situācija sekojoša:
Radiniekam ir mežs 13 h Valkas Rajona,Zīles mežniecībā, Ziemeļgaujas nacionālā parka teritorijā, sakiet kur varētu noskaidrot ,vai par šo zemes gabalu var saņemt valsts kompensāciju par cik zeme atrodas dabas lieguma teritorijā.
Rakstiju Lauku Atbalsta Dienestam, bet šie uzlika ignore.
Paldies
Kompensaaciju par ko? Ka Tev vinnu nnem nost?
Jeb uzskati ,ka valstij jaakompensee tas,ka veelies izcirst kaut ko tur, kur to dariit nedriikst?
PAr mezziem tik smalki nezinu.
Bet ,piemeeram, neviens taccu nekompensees to,ka pieder zeme kaapu zonaa un tur nedriikst buuveeties. Vai ja gribi buuveet 3 staavu maaju tiessi zem augstsrpieguma liinijas , bet to dariit nedriikst
Mežs 13h kuram nevar klāt skarties,varbūt kādam ir pieredze šajā jautājumā?
Ps. zeme nav mana,gribu palīdzēt pensionāram tik skaidrībā
Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās», īpašnieki varēs izmantot arī tiesības saņemt atlīdzību par neiegūto labumu saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ – tas būs tiešs maksājums no valsts budžeta par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem
15 Mar 2016, 13:13:28 divkosigais rakstīja:
15 Mar 2016, 12:43:01 Ivis117 rakstīja:
Kāds var pakonsultēt par kompensācijām, ja zeme atrodas lieguma zonā?
Situācija sekojoša:
Radiniekam ir mežs 13 h Valkas Rajona,Zīles mežniecībā, Ziemeļgaujas nacionālā parka teritorijā, sakiet kur varētu noskaidrot ,vai par šo zemes gabalu var saņemt valsts kompensāciju par cik zeme atrodas dabas lieguma teritorijā.
Rakstiju Lauku Atbalsta Dienestam, bet šie uzlika ignore.
Paldies
Kompensaaciju par ko? Ka Tev vinnu nnem nost?
Jeb uzskati ,ka valstij jaakompensee tas,ka veelies izcirst kaut ko tur, kur to dariit nedriikst?
PAr mezziem tik smalki nezinu.
Bet ,piemeeram, neviens taccu nekompensees to,ka pieder zeme kaapu zonaa un tur nedriikst buuveeties. Vai ja gribi buuveet 3 staavu maaju tiessi zem augstsrpieguma liinijas , bet to dariit nedriikst
Situācija sekojoša:
Ir māja, kas pirkta kredītā. Kredīta ņēmējs ir aigājis aizsaulē pirms testamenta sakārtošanas. Ir mantinieki, bērni, no kuriem viens ir mazgadīgs.
Viens no bērniem strādā/dzīvo ārpus Latvijas, nevienā no Latvijas bankām nav finansiāla darbība bijusi jau daudzus gadus. Otrs pilngadīgais bērns nav spējīgs pārņemt kredītu dēļ nelielā darba stāža un vecuma.
Praktiski viņi ir spējīgi maksāt ikmēneša maksājumu, ja nav jākārto jauns hipotekārais.
Jautājums tāds - kā uz to skatās banka? Konkrēti - Swedbanka.
Šo apstākļu salikums nevelk uz to, ka paliks bez mājas? Māja atrodas ļoti labā vietā (Rīgā) un atlikusī kredīta summa ir tikai nedaudz lielāka par kadastrālo vērtību.
Pagaidām nav informācija, vai kredīts tika apdrošināts šādam gadījumam. Visticamāk - netika.
Attālam paziņam ar Swe bija tā, ka banka gaidīja, kas tad būs mantinieks (ja nemaldos pēc 6 mēnešiem viss noskaidrojās), jo arī nebija testamenta. Tālāk jau runāja ar mantinieku par atlikušās summas samaksas nosacījumiem. Ja nemaldos, tad šos 6 mēnešus arī nekas nebija jāmaksā (sieva nebija spējīga maksāt).
15 Mar 2016, 13:16:57 @Ivis117 rakstīja:
Mežs 13h kuram nevar klāt skarties,varbūt kādam ir pieredze šajā jautājumā?
Ps. zeme nav mana,gribu palīdzēt pensionāram tik skaidrībā
Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās», īpašnieki varēs izmantot arī tiesības saņemt atlīdzību par neiegūto labumu saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ – tas būs tiešs maksājums no valsts budžeta par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem
15 Mar 2016, 13:13:28 divkosigais rakstīja:
15 Mar 2016, 12:43:01 Ivis117 rakstīja:
Kāds var pakonsultēt par kompensācijām, ja zeme atrodas lieguma zonā?
Situācija sekojoša:
Radiniekam ir mežs 13 h Valkas Rajona,Zīles mežniecībā, Ziemeļgaujas nacionālā parka teritorijā, sakiet kur varētu noskaidrot ,vai par šo zemes gabalu var saņemt valsts kompensāciju par cik zeme atrodas dabas lieguma teritorijā.
Rakstiju Lauku Atbalsta Dienestam, bet šie uzlika ignore.
Paldies
Kompensaaciju par ko? Ka Tev vinnu nnem nost?
Jeb uzskati ,ka valstij jaakompensee tas,ka veelies izcirst kaut ko tur, kur to dariit nedriikst?
PAr mezziem tik smalki nezinu.
Bet ,piemeeram, neviens taccu nekompensees to,ka pieder zeme kaapu zonaa un tur nedriikst buuveeties. Vai ja gribi buuveet 3 staavu maaju tiessi zem augstsrpieguma liinijas , bet to dariit nedriikst
Tev tas mežs kkāda dabasparkā?
Man piemēram lauki ir gaujas nac. parkā. tur visu var darīt tikai pareizi jāsaskaņo. Var nodarboties arī ar mežsaimniecību, ja māki parādīt, ka mežā koki jau sāk palikt veci un viņus ir labāk nocirst un sastādīt jaunu mežu. Tas uzlabo teritorijas ekosistēmu un dzīvotspēju, kā arī to sakārto...
Protams, ja tev tā zeme ir kkādā ķemeru tīrelī, aizmirsti...
Varbūt vietējie eksperti varētu pakonsultēt saistībā ar dzīvokļa iegādi.
Tā tad noskatīts dzīvoklis 2000. gadā celtā mājā. 3 istabas ~80 m2. Dzīvoklis atrodas ieķīlāts bankā, īpašnieks ņēmis hipotēku dzīvokļa iegādei. Atlikušais maksājums ~32 000 EUR. Banka kurā ieķīlāts dzīvoklis piekrīt pārdošanai un laulātie draugi tākā ari. Bet dzīvoklim ir parāds ~6500 EUR par komunālajiem. Tikos jau ar apsaimniekotāju, tad vēl nav nodevuši parādu piedziņas kantoriem bet nu grasījušies to darīt. Ir ar mieru pašreiz pagaidīt kamēr dzīvoklis tiek pārdots. Tad vēl ir NI nodokļa parāds ~1500 EUR. Pats ar grasos ņemt bankā hipotēku dzīvokļa iegādei, bet citā nevis tur kur tas brīnums ieķīlāts.
Gribēju saprast kāda ir procedūra pa soļiem šim pasākuma, un kā pareizāk formēt lai tiešām esošais īpašnieks nomaksātu tos parādus. Jo tas ka līgumā ierakstīs vēl nenozīmē, ka to izdarīs.
Tas ko biju iedomājies, kad ir darījuma konts kur tiek tad samaksāta daļa naudas bankai kurā ieķīlāts īpašums, daļa nauda apsaimniekotāja, daļa visādu citu parādu segšanai (Latvenergo, Latvijas Gāze, Lattelecom utt) un tad tikai kas paliek pāri tiek pārskaitīts īpašniekam. (teorētiski pārdesmit tūkstošiem vajadzētu palikt pāri) Taču cik sapratu no banaks, tad tā nenotiek. Vispirms būs starpbanku vienošanās, kur visa nauda tiek pārskaitīta bankai kurā šobrīd īpašums ieķīlāts, tikai tad viņi būs ar mieru nodzēst hipotēku un tad pārskaitīs atlikumu īpašniekam, un viņš aiz brīvas gribas teorētiski pēc līguma nosacījumiem samaksās parādus. Taču tas man liekas nedroši, šis sapakos mantas un prom uz ārzemēm un es te varēšu cīnīties ar tiem parādiem. Vai ir kāds risinājums tam? (es domāju bez tur fiziskas izrēķināšanas draudiem un tamlīdzīgi, ja netiek nomaksāti parādi)
17 Mar 2016, 15:39:48 @Askolds0_0 rakstīja:
Varbūt vietējie eksperti varētu pakonsultēt saistībā ar dzīvokļa iegādi.
Tā tad noskatīts dzīvoklis 2000. gadā celtā mājā. 3 istabas ~80 m2. Dzīvoklis atrodas ieķīlāts bankā, īpašnieks ņēmis hipotēku dzīvokļa iegādei. Atlikušais maksājums ~32 000 EUR. Banka kurā ieķīlāts dzīvoklis piekrīt pārdošanai un laulātie draugi tākā ari. Bet dzīvoklim ir parāds ~6500 EUR par komunālajiem. Tikos jau ar apsaimniekotāju, tad vēl nav nodevuši parādu piedziņas kantoriem bet nu grasījušies to darīt. Ir ar mieru pašreiz pagaidīt kamēr dzīvoklis tiek pārdots. Tad vēl ir NI nodokļa parāds ~1500 EUR. Pats ar grasos ņemt bankā hipotēku dzīvokļa iegādei, bet citā nevis tur kur tas brīnums ieķīlāts.
Gribēju saprast kāda ir procedūra pa soļiem šim pasākuma, un kā pareizāk formēt lai tiešām esošais īpašnieks nomaksātu tos parādus. Jo tas ka līgumā ierakstīs vēl nenozīmē, ka to izdarīs.
Tas ko biju iedomājies, kad ir darījuma konts kur tiek tad samaksāta daļa naudas bankai kurā ieķīlāts īpašums, daļa nauda apsaimniekotāja, daļa visādu citu parādu segšanai (Latvenergo, Latvijas Gāze, Lattelecom utt) un tad tikai kas paliek pāri tiek pārskaitīts īpašniekam. (teorētiski pārdesmit tūkstošiem vajadzētu palikt pāri) Taču cik sapratu no banaks, tad tā nenotiek. Vispirms būs starpbanku vienošanās, kur visa nauda tiek pārskaitīta bankai kurā šobrīd īpašums ieķīlāts, tikai tad viņi būs ar mieru nodzēst hipotēku un tad pārskaitīs atlikumu īpašniekam, un viņš aiz brīvas gribas teorētiski pēc līguma nosacījumiem samaksās parādus. Taču tas man liekas nedroši, šis sapakos mantas un prom uz ārzemēm un es te varēšu cīnīties ar tiem parādiem. Vai ir kāds risinājums tam? (es domāju bez tur fiziskas izrēķināšanas draudiem un tamlīdzīgi, ja netiek nomaksāti parādi)
No vienas puses sveši parādi nav Tavi parādi, līdz ar to pa lielam nikolajs uz viņa parādiem. Ja vēlies ļoti maksāt viņa parādu, tad viss ir atkarīgs no pirmās iemaksas. Var jau vienoties, ka Tu viņa vietā nomaksā parādus (to ieskaita pirkuma maksā), un pārējais aiziet bankai, tas, ja Tev pietiek naudas. Vēl var aizņemties naudu, nopirkt to dzīvokli kešā, nomaksāt parādus un tad kreditēties.
17 Mar 2016, 15:39:48 @Askolds0_0 rakstīja:
Varbūt vietējie eksperti varētu pakonsultēt saistībā ar dzīvokļa iegādi.
Tā tad noskatīts dzīvoklis 2000. gadā celtā mājā. 3 istabas ~80 m2. Dzīvoklis atrodas ieķīlāts bankā, īpašnieks ņēmis hipotēku dzīvokļa iegādei. Atlikušais maksājums ~32 000 EUR. Banka kurā ieķīlāts dzīvoklis piekrīt pārdošanai un laulātie draugi tākā ari. Bet dzīvoklim ir parāds ~6500 EUR par komunālajiem. Tikos jau ar apsaimniekotāju, tad vēl nav nodevuši parādu piedziņas kantoriem bet nu grasījušies to darīt. Ir ar mieru pašreiz pagaidīt kamēr dzīvoklis tiek pārdots. Tad vēl ir NI nodokļa parāds ~1500 EUR. Pats ar grasos ņemt bankā hipotēku dzīvokļa iegādei, bet citā nevis tur kur tas brīnums ieķīlāts.
Gribēju saprast kāda ir procedūra pa soļiem šim pasākuma, un kā pareizāk formēt lai tiešām esošais īpašnieks nomaksātu tos parādus. Jo tas ka līgumā ierakstīs vēl nenozīmē, ka to izdarīs.
Tas ko biju iedomājies, kad ir darījuma konts kur tiek tad samaksāta daļa naudas bankai kurā ieķīlāts īpašums, daļa nauda apsaimniekotāja, daļa visādu citu parādu segšanai (Latvenergo, Latvijas Gāze, Lattelecom utt) un tad tikai kas paliek pāri tiek pārskaitīts īpašniekam. (teorētiski pārdesmit tūkstošiem vajadzētu palikt pāri) Taču cik sapratu no banaks, tad tā nenotiek. Vispirms būs starpbanku vienošanās, kur visa nauda tiek pārskaitīta bankai kurā šobrīd īpašums ieķīlāts, tikai tad viņi būs ar mieru nodzēst hipotēku un tad pārskaitīs atlikumu īpašniekam, un viņš aiz brīvas gribas teorētiski pēc līguma nosacījumiem samaksās parādus. Taču tas man liekas nedroši, šis sapakos mantas un prom uz ārzemēm un es te varēšu cīnīties ar tiem parādiem. Vai ir kāds risinājums tam? (es domāju bez tur fiziskas izrēķināšanas draudiem un tamlīdzīgi, ja netiek nomaksāti parādi)
No vienas puses sveši parādi nav Tavi parādi, līdz ar to pa lielam nikolajs uz viņa parādiem. Ja vēlies ļoti maksāt viņa parādu, tad viss ir atkarīgs no pirmās iemaksas. Var jau vienoties, ka Tu viņa vietā nomaksā parādus (to ieskaita pirkuma maksā), un pārējais aiziet bankai, tas, ja Tev pietiek naudas. Vēl var aizņemties naudu, nopirkt to dzīvokli kešā, nomaksāt parādus un tad kreditēties.
Stie parādi jau ~8 000 EUR tik daudz negrasos papildus maksāt, pie tam ja es viņus nomaksāju man jau hipotēku piešķir no darījuma summas. Ņemot vērā ka man naudas ir pirmai iemaksai, formalitāāsu kārtošanai un pārdošanas cena - vērtējums starpības segšanai tad vēl 8 lieki tūkstoši nav.
Uz parādiem mīksto noteikti likt nedrīkst. Tas,ka tie parādi nav tavi, nenozīmē, ka tev viņi par savu naudu nebūs jānomaksā, ja tajā pašā dzīvoklī gribēsi pieslēgt pakalpojumu!
Esošajā situācijā tikai un vienīgi darījuma konta līgums, struktūra apmēram šāda:
1) pārdevēja banka dod atlauju reģistrēt 2. kārtas ķīlu uz dzīvokli
2) tava hipo banka pārskaita piķi otrai
3) pārdevēja banka dzēš ķīlu, paņem savu daļu par nenomaksāto hipo
4) pirms atlikušās summas izmaksas pārdevējam, sedz komunālo un nodokļu parādus
to visu juristi atrunas utt. Jautajums - vai gribes ar to noņemties, bet izdarāms ir viss!
Principā sanāk ka jāvienojas arī ar pārdevēju banku par to ka viņi piekrīt pēc ķīlas dzēšanas atlikušo summu ir gatavi virzīt parādu atmaksai un tikai pēc tam pašam pārdevējam.
Manuprat, NIN parada nekadivi nevar pariet uz tevi, lidz ar to par to uztraumuma nav. Par elektribu, gazi, siltumu, apsamniekosnu labak noskaidro, jo esmu dziredjis, ka senak LG nesledza klat gazi, kamer nesamaksaja iepriekseja abonementa paradu, bet principa ta nevajadzetu but. Varbut izteresi mazak laika un naudas to noskaidrojot, neka sledzot darijumu kontu par lietam, kas tevi neskar (vai skar tikai daleji).
Labots: noskaidro tomer ari drosibas pec par NIN atceros, ka senkak NIN likima bija noteikt, ka jaunais pircejs sak maksat tikai ar nakamo periodu, bet sen nesmu skatijies, vai nav kas mainijies!
Offline
