jā, bet PVN maksā PVN maksātāji - esi reģistrējies kā PVN maksātājs? ja ne - Tu nemaksā PVN Tev ir parasta summa par preci ko samaksā un izvēlies no kā pirkt savu baltmaizi - no pvn maksātāja, vai nemaksātāja, jo PVN reģistrā nav jāreģistrējas obligāti, ja ir mazs abarots utt.. tā ir Tava nauda un tērē kā vēlies. kaut vai ārzemēs un te paliek apaļa nulle
Garām . PVN maksā gala patērētājs. Uzņēmumam - reģistrētam PVN maksātājam faktiski ir uzdevums iekasēt no gala patērētāja PVN. Daļu PVN uzņēmējs atsit atpakaļ caur saviem saimnieciskajiem izdevumiem utt. - bet pamatdoma ir - pērkot maizi veikalā par 1.21 EUR - tu maksā veikalam 1 EUR un valstij 0.21 EUR PVN.
Valsts ir pilnvarojusi bodi no tevis iekasēt PVN. PVN pēc definīcijas tā arī atšķiras no visiem citiem nodokļiem - tie ir valstij piederoši līdzekļi
31 Mar 2016, 20:58:13 @Reinis_m rakstīja:
Cik no čiknksētājiem par lauku skolu stāvokli paši dzīvo laukos? Un cik no tiem arī ir izvēlējušies savam bērnam šo super iespēju - izgītoties skolā ar pārdesmit skolēniem, kur tas principā aug mucā un tiek barots pa spundi?
Tas ir pilnīgs idiotisms, un visas šīs skoliņas, kurās ir mazāk par, teiksim, 90 skolēniem, jau sen bija jāslēdz ciet, un tā vietā jānodrošina normāls transports līdz kaut kādam vietējam centram, kurā ir normāla izmēra vidusskola.
Pat tad, ja šīm mazajām skolām iedos naudu, pie tik maza skolēnu skaita tur nekad nebūs tik moderns aprīkojums kā normāla izmēra skolās, tāpat arī blakus katrai šādai skolai NEKAD nebūs ne muziķenes, ne mākslas skolas, ne sporta, ne jebkādas citas interešu izglītības.
To tiešām ir tik grūti saprast? Vienīgā šo mazo skolu jēga ir rūpēties par slinkāko vecāku bērniem, kuri tiem ir izvēlējušies šo nolemto likteni, un tāpēc, lai tiem skolotāju tūkstošiem būtu kaut kāds darbiņš. Tas arī viss.
Un tad brīnās, ka visiem tiem skolēniem ir tikai viena doma - pist prom no laukiem pie pirmās iespējas. Jo ir tikuši tur piesieti un viss, ko ir redzējuši, ir sava ciema alkāni, kuri rada iespaidu, ka laukos nav ko darīt.
Āaaaaa, iznīcina izglītību, cukurfabrikas, VEFu, visi zog, atlajst sajmu, Zigerista za prezika!
Mazās lauku skolas ir tikai nasta uz pašvaldības pleciem. Tur ne tikai ir 2 skolotāji uz skolēnu, tur ir apkopēja katrā stāvā, tur ir saimniecības daļa ar vadītāju, sani, eli, kurinātāju. Tur ir ēdnīca ar pavāriem, trauku mazgātājiem, sagādi. Viss tas tabors kliedz, ka ciems paliek bez darba, ja skolu slēdz, jo visi draudzīgi strādāja pa minimālo, saņēma bērnu pabalstu, maznodrošināto un bija zbis, bamslim sanāk, neko citu vairs nevajag un nekas cits arī nespīd. Tā nu tusē sūnu ciemā.
Pašvaldība jau nodrošina transportu uz tālāku skolu, bet vecāki ir saklausījušies pīli par individuālās apmācības plusiem no 2000šajiem un vēl joprojām domā, ka 3 skolēni klasē ir zbis, tad skolotājs var vairāk laika viņiem veltīt. Reāli sēž kopā 2ā ar 9to klasi, visi kopā iet smoļīt , iedzert un neko neiemācās tā riktīgi.
Vienīgais mīnuss lielajām lauku skolām, kuras ir tālu - ja sīkais ir galīgi maršruta beigās, tad viņš pusi dienas pavada autobusā
Pašvaldība jau nodrošina transportu uz tālāku skolu, bet vecāki ir saklausījušies pīli par individuālās apmācības plusiem no 2000šajiem un vēl joprojām domā, ka 3 skolēni klasē ir zbis, tad skolotājs var vairāk laika viņiem veltīt. Reāli sēž kopā 2ā ar 9to klasi, visi kopā iet smoļīt , iedzert un neko neiemācās tā riktīgi.
Vienīgais mīnuss lielajām lauku skolām, kuras ir tālu - ja sīkais ir galīgi maršruta beigās, tad viņš pusi dienas pavada autobusā
Nu mūsu ciemā, kura skolā pirms kādiem gadiem bija 59 skolēni, hvz, cik tagad, jau šobrīd visi sakarīgi domājošie savus sīkos sūta uz 13Km attālumā esošo videni. Jā, ir arī bezmaksas autobuss, pajauns Mersis, uz šosejas normāli atvelk.
Cik laika tas brauciens aizņem es nezinu, bet gan jau ne ilgāk par pusstundu, nav mirstama vaina, Rīgā viens otrs ceļā pavada arī ilgāku laiku.
Stāsts nav par to, ka tagad uz viens flīģeles vai mega dārgas biblenes rēķina varēja pabarot N penču, vai novirzīt to naudu pasniedzēju algām.
Stāsts ir par attieksmi, respektīvi tās trūkumu, neizpratni par prioritātēm.
Par skolām - lielākā daļa šeit esošo izglītības speciālistu protams būs dzirdējuši P.Salberga veiksmes stāstu reformējot Somijas izglītības sistēmu kura dala pirmo/otro vietu ar Singapūru pasaules izglītības reitingos.
Un Jūs atminaties, ka veiksmes stāsta pamatā ir nelielais skolnieku skaits klasēs, kurās pasniedzējam ir laiks strādāt ar katru skolnieku individuāli un laiks iedziļināties katra stiprajās un vājajās pusēs "tas ir liels mazo skolu pluss".
Nākošais ir sava veida autonomijas piešķiršana skolām, respektīvi - paļaujoties uz to, ka direktors, skolotāji labāk zinās kā organizēt izglītības procesus tur pie sevis, nevis pēc vienotas sistēmas kuru ir izdomājis Šadura ar kompāniju.
Liels uzsvars tiek likts uz prof izglītību, kad bērni apgūst praktiskas zināšanas.
Neeksistē neviens tests, kas būtu norīkots no augšas, izņemot vienu eksāmenu vidusskolas pēdējā mācību gada beigās. Nav nekādu ranga tabulu, salīdzināšanas vai konkurences starp studentiem, skolām vai reģioniem. Somijas skolas finansē valsts. Izglītības sistēmas aģentūrās strādājošie cilvēki, kuri veic koordinēšanas darbus, sākot no nacionālā līmeņa valsts amatpersonām līdz vietēja līmeņa vadītājiem, ir pedagogi, nevis biznesa pārstāvji, militāristi vai politikāņi-karjeristi. Katrai skolai ir vieni un tie paši nacionālie mērķi, kā arī līdzvērtīgas iespējas skolotāju ziņā, jo tie visi ir universitātēs sagatavoti pedagogi. Rezultātā somu bērniem ir iespēja iegūt vienlīdz labu izglītību neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo nelielā lauku ciematā, vai pilsētā.
Bet pa lielam protams, jāklopē visu ciet - pēc gadiem pieciem tā pat tajos lauku miestos izņemot penču neviena nebūs.
Iepirksim tančikus, uzcelsim vēl kādu koncertzāli, palaidīsim gar degunu vēl kādu ES projektu, paskatīsimies kā Ņiloģiskais ar Amerikāni čakarē galvaspilsētas iedzīvotājus un dzīvosim mēs visi vienotībā un saskaņā.
----------------- Omega-3 Omega-6 best performance RomboutsUNMalongo kafija
PM
Daļēji piekrītu par to mazo skolu plusu, ka skolotājiem ir iespēja vairāk laika veltīt katram skolēnam individuāli, bet tas ir arī tajā pat laikā mīnuss. Pienāk brīdis, kad auklētais skolēns iestājas augstskolā un tur vairs ar viņu neviens neauklējas un neiedziļinās viņa spējās. Tas daudziem individuālās pieejas produktiem ir problēmu sākums. Par profesionālo izglītību gan piekrītu par visiem 100! Tomēr liela daļa aizbraukušo neko arī tā īsti jēdzīgu neprot darīt. Braukt ar kariņu, šķirot salātus var jebkurš. Daudzi pat savu jauno televizoru nemāk pie sienas pieskrūvēt vai kumodi salikt.
01 Apr 2016, 10:27:25 @cipargalva rakstīja:
Daļēji piekrītu par to mazo skolu plusu, ka skolotājiem ir iespēja vairāk laika veltīt katram skolēnam individuāli, bet tas ir arī tajā pat laikā mīnuss. Pienāk brīdis, kad auklētais skolēns iestājas augstskolā un tur vairs ar viņu neviens neauklējas un neiedziļinās viņa spējās. Tas daudziem individuālās pieejas produktiem ir problēmu sākums. Par profesionālo izglītību gan piekrītu par visiem 100! Tomēr liela daļa aizbraukušo neko arī tā īsti jēdzīgu neprot darīt. Braukt ar kariņu, šķirot salātus var jebkurš. Daudzi pat savu jauno televizoru nemāk pie sienas pieskrūvēt vai kumodi salikt.
Minētā sistēma pēc būtības paredz, ka skolniekam māca mācīties, analizēt, izdarīt secinājumus, rīkoties, krč domāt. Kopiššš?
----------------- Omega-3 Omega-6 best performance RomboutsUNMalongo kafija
PM
Jā, atzīmes un salīdzināšana ir tieši tas, kas mudina mācīties
Nez, no kurienes rodas tie kredītu vergi, kuri pērk jaunu mašīnu tikai tāpēc, ka kaimiņam ir labāka, tajā pašā laikā, kāmēr laukos cilvēks braukā ar kautkuru tur kantaino volvo, kāmēr graudus kuļ ar dažus simtus tūkstošus eiro vērtu kombainu
Un ja vēl atzīmes atspuguļotu intelektu un erudīciju, būtu lieliski, tikai vērts atzīmēt faktu, ka valsts pārvaldē bez ļoti skaistiem kvalitatīvu izglītību un augstas atzīmes apliecinošiem papīriem cilvēki nestrādā ) Apaļi teicamnieki, kādi malači
[ Šo ziņu laboja EimZ, 01 Apr 2016, 10:55:53 ]
----------------- Paldies par manu ļoti svarīgo viedokli, bez kura šis Visums vienkārši neizdzīvos!™
Offline
Tev ir parasta summa par preci ko samaksā un izvēlies no kā pirkt savu baltmaizi - no pvn maksātāja, vai nemaksātāja, jo PVN reģistrā nav jāreģistrējas obligāti, ja ir mazs abarots utt.. tā ir Tava nauda un tērē kā vēlies. kaut vai ārzemēs un te paliek apaļa nulle
. PVN maksā gala patērētājs. Uzņēmumam - reģistrētam PVN maksātājam faktiski ir uzdevums iekasēt no gala patērētāja PVN. Daļu PVN uzņēmējs atsit atpakaļ caur saviem saimnieciskajiem izdevumiem utt. - bet pamatdoma ir - pērkot maizi veikalā par 1.21 EUR - tu maksā veikalam 1 EUR un valstij 0.21 EUR PVN.
ko tik ļaudis aiz gara laika un hektora neizdomā... 
