..palasu-interesno odnako
Vispār, ja nemaldos, tad planšetdatori bij patentēti jau ap 70., un Stīvs tur ņipričom galīgi. Toties kas un kam ir noderīgāks, lai trulinātu smadzenes, to gan viņš saprata un pasniedza pareizi.
Visums izplešās? - iespējams, bet to cilvēce uzzinās tikai tad, kad tā spēs pārlūkot visumu kopumā, nevis izdarīt secinājumus balstoties uz planētu, zvaigžnu utt. savstarpējo attālināšanos starpgalaktiskajos mērogos.
...un par komiksiem Tune-L iemeta tā neko infu manuprāt
Pavērojot arhitektūru eiropā, var secināt, ka tajos netālajos laikos visi sēdēja uz LSD, sēnēm utt. izdomāja pasakas un nostāstus, kam 20. gadsimtā tika atrasti pierādījumi - tiem pašiem dinozauriem, vimaniem utt.
Kā arī, ja ņem vērā, ka mūsdienu tehnoloģiskā attīstība sākas ar renesansi - tad 400 gadu laikā, tika radīts mākslīgais intelekts, nemācēšu spriest vai tas ir labs rādītājs, bet fakts paliek fakts, un visuma vecums miljardos zemes gadu.
Tomēr liela daļa pārliecinošā balsī sauc: Cilvēki ir visgudrākie!
Vai tiešām cilvēce vēj joprojām ir tik primitīva?
Disklaimeris no manas puses - uzrunai "mēs" es nepievienojos, tie mēs var būt kas vien vēlās, tikai lūdzu nepieskaitīt mani.
Starp citu, lai nerastos nesaprašanās, tad vienkāršāk nav rakstīt "es tev pateicos"? Jo šaubos, ka šeit salasīs īpaši vairāk ļaužu, kas pievienotos Tavai pateicībai tam kungam.
28 Nov 2012, 11:57:49 Speed3 rakstīja:
Kungs! Mēs Tev pateicam, ka Tava nāve mums dod dzīvību.
28 Nov 2012, 15:25:36 HuunsLV rakstīja:
varbuut speeds vienkaarsi grib lai vinu uzrunaa uz juus? un taapeec iepin savos rakstos visaadus majienus tjipa "mees vienpersoniski noleemaam, ka..."
Kas Manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs nemūžam! (Jņ. 8:51)
Cik lielas un varenas lietas notiek ar kristieti, kurš tic! Arī nāvei, grēkam un velnam ir jāatkāpjas viņa priekšā. Kristietis jau šeit, šajā laikā sāk dzīvot mūžīgu dzīvi. To paveic Kristus, Dieva Dēls, kura Vārdam kristietis tic.
Tādēļ senajā dziesmā, kur sacīts:
„Es dzīvoju, un nezinu, cik ilgi,
Es miršu, nezinu tik, kad un kā;
Es aizeju, un nezinu, kurp dodos.
Es brīnos, kādēļ sirds man priecīga,”
kristietis varētu ielikt citu domu, pārveidodams pēdējās rindas, un ar prieka pilnu muti un sirdi apliecinādams: „Lai slavēts Dievs! – nu zinu, kurp es dodos. Es brīnos, kādēļ skumīgs vēl man prāts.”
Būtu labi, ja pārdroši ļaudis, kuri negrib atgriezties, arvien paturētu prātā šo pantu tā, kā tas skanējis kopš senatnes, lai, atcerēdamies neizbēgamo nāves stundu, tie reiz kļūtu gudri, tas ir, nopietni pārdomātu to, ka arī viņi ir mirstīgi un ne mirkli nevar būt droši par savu dzīvību.
Tas viņus mudinātu bīties Dievu, nožēlot grēkus un laboties. Kā Mozus savā psalmā ar lielu nopietnību pamāca visus Ādama bērnus lūgt Dievu un sacīt: “Kungs, māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!” (Ps.90:12)
28 Nov 2012, 21:14:46 Puuchuks rakstīja:
Speed, pirms tu rīt liec kārtējo svešo sprediķi, vai tu varētu pats saviem vārdiem nokomentēt 2 dažādas lietas:
Es Tev pūčuk ieteiktu pārdomāt uz ko Tu savā dzīvē liec akcentus, varētu būt, ka palīdzēs.
p.s. Ja Tu saprastu, kaut drusku no kristīgās mācības, tad saprastu, ka sprediķi nav sveši...
28 Nov 2012, 21:14:46 Puuchuks rakstīja:
Speed, pirms tu rīt liec kārtējo svešo sprediķi, vai tu varētu pats saviem vārdiem nokomentēt 2 dažādas lietas:
28 Nov 2012, 21:14:46 Puuchuks rakstīja:
Speed, pirms tu rīt liec kārtējo svešo sprediķi, vai tu varētu pats saviem vārdiem nokomentēt 2 dažādas lietas:
28 Nov 2012, 21:14:46 Puuchuks rakstīja:
Speed, pirms tu rīt liec kārtējo svešo sprediķi, vai tu varētu pats saviem vārdiem nokomentēt 2 dažādas lietas:
Taisnais jūtas arī nāves brīdī spēcināts.
Sak 14: 32.
„Vai jūs zināt, kādēļ taisnais jūtas drošs arī savā nāves brīdī?” reiz es jautāju kādam vīram.
Un saņēmu pārsteidzošu atbildi: „Tādēļ, ka viņš ir pieradis ikdienas mirt.”
Ļaudis, kuri pieder Jēzum, vingrinās miršanā ikdienas, kamēr vien viņi dzīvo zemes virsū.
Dievs atņem viņiem vismīļāko – un viņi uz to saka „Jā”. Dievs pārsvītro viņu vēlmes un plānus – un viņi nekurn, bet nodod savu sirdi nāvē.
Jā, Bībele saka par Jēzus mācekļiem grūti pieņemamu vārdu: „Viņi ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām”.
Mums ir Kungs, kas mira pie krusta. Kas Viņam seko, tas mācas ikdienas nodot nāvē savu „Es”. Tas vingrinās miršanā.
Tādēļ īstajiem kristiešiem arī reiz pārstāt elpot nav vairs tik grūti.
Un tomēr – mūsu teksta vārds, sakot „taisnais jūtas arī nāves brīdī spēcināts”, izsaka vēl kaut ko vairāk. Vulgatā, latīniskajā Bībeles tulkojumā, ir pateikts kas būtiskāks. „Taisnais cerē nāvē.” Jā, kas pieder Jēzum, tam ir Kungs, kas uzcēlies no nāves. Un tādēļ tam ir dzīva cerība. Ticīgā sirds nāvē zina: „Mana dzimtene ir augšā – Debesīs, kur eņģeļu pulki teic Visuvaldītāju...”
Un tagad vēl jāpiebilst: ja varam droši iet pretī nāvei, tad arī dzīvē esam droši.
+ + +
Kungs! Mēs Tev pateicamies, ka drīkstam dalīties Tavā nāvē un Tavā jaunajā dzīvē!
Āmen.
29 Nov 2012, 08:54:45 shmurger rakstīja:
Atkal viss ap miršanu un mirējiem grozās. Vai tad tiešām nav kaut kas patīkams,par ko sprediķi uzrakstīt?Pašam neriebjas jau?
Nāve taču ir gandrīz jebkuras reliģijas centrālā tēma. Cilvēkiem bija/ir grūti aptvert, kā nu tā - es dzīvoju, eksistēju, un vienā brīdī - BAMS - un nekā nav. Tā nu izdomāja visādus pekstiņus, lai būtu gatava atbilde uz šo jautājumu, un prāts mierīgāks.
29 Nov 2012, 08:54:45 shmurger rakstīja:
Atkal viss ap miršanu un mirējiem grozās. Vai tad tiešām nav kaut kas patīkams,par ko sprediķi uzrakstīt?Pašam neriebjas jau?
Nāve taču ir gandrīz jebkuras reliģijas centrālā tēma. Cilvēkiem bija/ir grūti aptvert, kā nu tā - es dzīvoju, eksistēju, un vienā brīdī - BAMS - un nekā nav. Tā nu izdomāja visādus pekstiņus, lai būtu gatava atbilde uz šo jautājumu, un prāts mierīgāks.
tieshi taa - lai visefektiivaak piesastiitu klientuuru, jaaspiezh uz baileem, precizaak uz to ka ir pieejams bailju ceelonja atrisinaajums. a visuniversaalaakaas bailes ir nolikt karoti.