Online
Pašreiz BMWPower skatās 93 viesi un 2 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Reliģiskiem, rasu un filozofiskiem disputiem v3.5
| Autors | Ziņojums |
|---|
| Raicha | |  Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
|
04 Oct 2012, 13:29:29 SteelRat rakstīja:
neviens nepiekriit 
es piekriitu.
man nepatiik biibeles modelis ar otra vaiga pagriezshanu, jo gribaas kjepuroties pretii;
nepatiik, ka jeezus ir izpircis greekus pats buudams nevainiigs - labaak lai jamais tos buutu izdziivojis manaa vietaa un tad arii ticis sodiits manaa vietaa.
bet es ljoti piekriitu, ka ja buutu iespeeja es pats buutu dariijis daudz slikta, vienkaarshi for fun, no seerijas.
pa lielam viss noniveleejas liidz tam, ka katrs grib buut kruts, taa ir biologjiska, neizraujama cilveeka sastaavdalja. nu un vot, es varu buut pat krutaaks nekaa yanny, ja veel pilniigaak sekoju kristiesha moraales kodeksam, nevienam paari nedarot - un yanny pats to arii atziis. kaa vele es varu buut krutaaks par yanny? tikai kaadam paari darot  vai nu man ir jaaspeej yannijam iedot pa purnu un jamo pazemot, vai jaatrod labaaka vecene, vai jaabbrauc labaakaa tachkaa, un oblgaaati shii lieta jaasaliidzina un jaakonstatee saveejaas paaraakums. un taada veelme manii iekshaa gruzd, un es pat ar mokaam varu atziit ka ir labi, ka man shaadas iespeejas (speejas) nav bijis, savaadaak pasaule buutu bikiit sliktaaka un buutu par vienu ujobaku tajaa vairaak, kursh citiem raada sliktu piemeeru.
par to graamatinju beerniem - izlasiiju, nu aciimredzama agjitaacija maniit dzimumu tur nav, un taa taalaak, bet:
1) nahuj kautkaadi labie zviedru kaiminji atkal muus maaca? vinjiem nevajag uzticeeties, priekshkam kaapeec un wtf, davai es uzrakstiishu graamateli ar savaam idejaam un aizsuutiishu jamiem uz beernudaarzu - redzeesiet, uz cik hujiem mani pasuutiiis
2) labaak buutu bernudaarzaa pastaastiijushi ka 14tajaa gadaa buus praids, un ka tie onkulji un tantes ir taadu un citaadu iemeslu peec dziivee sapishushies, un taapeec jaaizturas pret vinjiem ar IECIETIIBU un CIENJU un LABESTIIBU pret vinju nelaimi, jo cilveeks ir trausla buutne un tas var gadities jebkuram; tipa taa! |  Offline | | |
| EsPac | | Kopš: 25. Jul 2004
Ziņojumi: 1230
Braucu ar: K2
| Tas ir neizbēgami. Ēdot no ļauna un laba atzīšanas koka augļiem pirmie cilvēki ieguva spēju atšķirt labu no ļauna. Līdz ar to mēs kā viņu mantinieki arī to atšķiram, mums redz nav iespēja neatšķirt - ibo svētīgie tie garā nabagie! 
04 Oct 2012, 14:50:45 HuunsLV rakstīja:
Bet kā tad lai es zinu ka tas ir slikti ja tas ir slikti ka es to zinu? 
| | Offline | | |
| HuunsLV | |  Kopš: 12. Mar 2012
Ziņojumi: 1187
Braucu ar: e320
| bet es ljoti piekriitu, ka ja buutu iespeeja es pats buutu dariijis daudz slikta, vienkaarshi for fun, no seerijas.
varbuut tu tomeer paaraak slikti par sevi domaa? redzi cilveekiem ir taadi spoguljneironi (dazhiem gan vairaak dazhiem mazaak bet ir) kas atbild par taadu iipashiibu kaa empaatija, resp. ja tu redzi ka kaads ciesh, tad tu speej iejusties otra aadaa un daleeji izdziivot shiis cieshanas. no taa arii liidzjuutiiba un humaanisma ideologija - nedari otram to, ko negribi, lai dara tev
tas nav civilizaacijas jaunizgudrojums, bet dabas iekodeets princips (domaajams ar meerkji - uzlabot muusu izredzes izdziivot pa kopienaam), kuram tikai nesen tika pieshkjirts atbilstoshs nosaukums[ Šo ziņu laboja HuunsLV, 04 Oct 2012, 15:04:01 ] | | Offline | | |
| Raicha | | Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
|
04 Oct 2012, 14:53:57 EsPac rakstīja:
Tas ir neizbēgami. Ēdot no ļauna un laba atzīšanas koka augļiem pirmie cilvēki ieguva spēju atšķirt labu no ļauna. Līdz ar to mēs kā viņu mantinieki arī to atšķiram, mums redz nav iespēja neatšķirt - ibo svētīgie tie garā nabagie!
04 Oct 2012, 14:50:45 HuunsLV rakstīja:
Bet kā tad lai es zinu ka tas ir slikti ja tas ir slikti ka es to zinu?
to fichu par garaa nabago sveetiigumu var saprast arii taa, ka vinji ir mazaak speejiigi uz divkosiigu labaa un ljaunaa aspeeleeshanu savaa praataa; intelekts shaadu celju paver, jo atrdodot daudz argumentus cilveeks var saakt saliidiznaat argumentu masas, taas var buut tik vienaadas ka kljuust "vienalga ko izveeleeties", tipa. un tad var instinktiivi izveeleeties sev vieglaako vai tiikamaako celju, piemiedzot acis uz to ka instinktiivi iekshaa ir jushka ka dari slikti.
domaa, tie kas zog naudu beernu slimniicaas nezoina, ka mosh kaads mazais kjiparinsh atmetiisies aiz tam?  zina, tikai jamie sevi mierina ar to ka visi taa dara, ja ne es tad kaads cits, sisteema ir taada, taa ir visas sabiedribas probleema, man arii ir beerni un jamiem vajag izgliitiibu utt utp, nee?
| | Offline | | |
| EsPac | | Kopš: 25. Jul 2004
Ziņojumi: 1230
Braucu ar: K2
| Par pirmo - labie onkuļi un tantes mēģina palīdzēt kā var. Iespējams pat bez īpaši sautīgām vēlmēm un žīdu/masonu/pidaru sazvērestībām zem tā. Pie sevis viņi ir pārbaudījuši, ka tas strādā, kāpēc gan nepadalīties arī ar citiem.
Pie hujiem Tevi vai mani ar mūsu grāmatām pasūtīs tāpēc, ka tās nebūs pārbaudītas un novērtētas par derīgām esam pedagoģiskiem mērķiem. Un kas mēs vispār par pedagogiem, ja mums nav atbilstošas izglītības (man no pedagoģijas ir tikai tik vien kā svētdienas skolas skolotāja papīrīts).
Varbūt kā reiz šāds te mazs solīts veselīgas sabiedrības uzbūves izpratnes virzienā arī iesākumā ir vajadzīgs lai ar laiku pieaugošā sabiedrības daļa būtu iecietīgāka, saprotošāka?
Vari iedomāties kas būtu noticies ja bērnudārzā mēģinātu ienest grāmatiņu kur būtu runa, ka zilais Kārlis un rozā Maija ir veseli CILVĒKI ar atšķirīgu viedokli?
04 Oct 2012, 14:51:46 Raicha rakstīja:
1) nahuj kautkaadi labie zviedru kaiminji atkal muus maaca? vinjiem nevajag uzticeeties, priekshkam kaapeec un wtf, davai es uzrakstiishu graamateli ar savaam idejaam un aizsuutiishu jamiem uz beernudaarzu - redzeesiet, uz cik hujiem mani pasuutiiis
2) labaak buutu bernudaarzaa pastaastiijushi ka 14tajaa gadaa buus praids, un ka tie onkulji un tantes ir taadu un citaadu iemeslu peec dziivee sapishushies, un taapeec jaaizturas pret vinjiem ar IECIETIIBU un CIENJU un LABESTIIBU pret vinju nelaimi, jo cilveeks ir trausla buutne un tas var gadities jebkuram; tipa taa!
| | Offline | | |
| Raicha | | Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
|
04 Oct 2012, 15:02:52 HuunsLV rakstīja:
bet es ljoti piekriitu, ka ja buutu iespeeja es pats buutu dariijis daudz slikta, vienkaarshi for fun, no seerijas.
varbuut tu tomeer paaraak slikti par sevi domaa? redzi cilveekiem ir taadi spoguljneironi (dazhiem gan vairaak dazhiem mazaak bet ir) kas atbild par taadu iipashiibu kaa empaatija, resp. ja tu redzi ka kaads ciesh, tad tu speej iejusties otra aadaa un daleeji izdziivot shiis cieshanas. no taa arii liidzjuutiiba un humaanisma ideologija - nedari otram to, ko negribi, lai dara tev
tas nav civilizaacijas jaunizgudrojums, bet dabas iekodeets princips (domaajams ar meerkji - uzlabot muusu izredzes izdziivot pa kopienaam), kuram tikai nesen tika pieshkjirts atbilstoshs nosaukums
lekciju esmu klausiijies par to kas tie taadi ir.
jamie atbild par MAACIISHANOS, nevis tupu sajushanos otra vietaa. es teiksim nekad neesmu dariijis paari dziivniekiem, nekad nekad nekad - bet taapeec, ka man jau triis gadu vecumaa paskaidroja, ka vaboliitei arii saap. un tagad, slaukot pagalmu, es kautkaadu kukaini iemetu zaalee ne jau taapeec, ka empatizeejos ar vinja cieshanaam, bet taapeec ka uz sekundes simtdalju atceros KO un KAA man toreiz senchi pateica.
par to atbild spoguljneirons, un tas ir veelviens iemesls neriikot praidu vai riikot jamo ar atbilstoshiem, iecietiibas pilniem komentaariem. | | Offline | | |
| HuunsLV | | Kopš: 12. Mar 2012
Ziņojumi: 1187
Braucu ar: e320
| aha, maaciishanos imiteejot, bet ne tikai
Stephanie Preston and Frans de Waal,[47] Jean Decety,[48][49] and Vittorio Gallese[50][51] and Christian Keysers[3] have independently argued that the mirror neuron system is involved in empathy. A large number of experiments using functional MRI, electroencephalography (EEG) and magnetoencephalography (MEG) have shown that certain brain regions (in particular the anterior insula, anterior cingulate cortex, and inferior frontal cortex) are active when people experience an emotion (disgust, happiness, pain, etc.) and when they see another person experiencing an emotion.[52][53][54][55][56][57][58] However, these brain regions are not quite the same as the ones which mirror hand actions, and mirror neurons for emotional states or empathy have not yet been described in monkeys.
More recently, Christian Keysers at the Social Brain Lab and colleagues have shown that people who are more empathic according to self-report questionnaires have stronger activations both in the mirror system for hand actions[59] and the mirror system for emotions,[57] providing more direct support for the idea that the mirror system is linked to empathy. | | Offline | | |
| Raicha | | Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
|
04 Oct 2012, 15:07:39 EsPac rakstīja:
Vari iedomāties kas būtu noticies ja bērnudārzā mēģinātu ienest grāmatiņu kur būtu runa, ka zilais Kārlis un rozā Maija ir veseli CILVĒKI ar atšķirīgu viedokli?
nu tieshi taapeec, ka tas ir pirmais solis uz shaadu veselumu, man taa graamata arii nepatiik. nahuj sabiedriiba (kautkaadu mistisku vadonju vadiibaa) meegjina naakamajai paaudzei iestaastiit, ka homoseksualitaate ir veselums? absoluutajaa komunismaa varbuut, kur skess ir tikai lai vairotos; bet sabiediribaa, kuras pamata shuunija ir gjimene (un tikai shaadaa sabiedriibaa visi taas loceklji ir pilnveertiigi, ar savu fiichu - no mazulja liidz vecmaaminjai kas ada un vaara zaptes)?
un esteetiskais aspekts? paskaties geju porno tak kaut nedaudz (jaa, jaa, es esmu skatiijies ) - nu bljac. tas ir normaali, viirietim, gjimenes galvai kam jaapelna iztika, jaatur karogs, jaamirst ja vajag, megjinaat iebarot pimpi otram taadam pasham vai nonjemtu spriedzi olaas? nu hvz, ja nav vecnes tad var arii nodroshiit ja kas, sanaak veel humaanaak - monoseksualitaate | | Offline | | |
|
|
EimZ  | | Kopš: 09. Jan 2008
No: Daugavpils
Ziņojumi: 3763
Braucu ar:
| Jau pats fakts, ka kāds uzskata, ka empātija un kāda žēlošana ir kaut kas labs, ir kārtējais pierādījums, cik tālu viss ir sapisies 
Un nejaukt ar vienaldzību.
Te, lūk, praktiski jebkura garīgā mācība* kārtējo reizi ieliek ateistveidīgajiem, jo tās māca atbildību un rūpes, nevis žēlošanu.
* EDIT[ Šo ziņu laboja EimZ, 04 Oct 2012, 15:26:18 ]
-----------------
Paldies par manu ļoti svarīgo viedokli, bez kura šis Visums vienkārši neizdzīvos!™ | | Offline | | |
| Raicha | | Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
|
04 Oct 2012, 15:24:15 EimZ rakstīja:
Jau pats fakts, ka kāds uzskata, ka empātija un kāda žēlošana ir kaut kas labs, ir kārtējais pierādījums, cik tālu viss ir sapisies
vo! šo nekad neviens nebija pateicis, domā ir zelta grauds.
iešu pazāgēt malku ziemai un paspelēties ar šo ideju | | Offline | | |
| EsPac | | Kopš: 25. Jul 2004
Ziņojumi: 1230
Braucu ar: K2
| Sākšu no modeļa ar zapti vārošo vecmāmiņu - tie laiki kad vecmāmiņas vārīja zapti ir garām. Izglītoti, aktīvi cilvēki sasniedzot pensijas vecumu nedodas vārīt zapti, stādīt puķes un stumdīt mazbērnu ratus - viņi turpina strādāt, maksāt kredītus līdz krīt no kādas kaites vai kļūst tik nespēcīgi, ka vairs nevar vārīt zapti. Sapnis par 3 paaudzēm vienā mājā ir beidzies līdz ar to brīdi kad mēs vairs primāri neesam agrāras valsts iedzīvotāji. Tas vēl ir iespējams laukos. Diemžēl (vai par laimi) pilsētā tas nav reāli. Jā, arī man nav vecāku/vecvecāku kam nogrūst audzināšanai sīčus. Sabiedrība mainās. Par ģimenes institūta glābšanu es vairāk satrauktos par ģimenēm kurās māte/tēvs/abi vecāki ir aizjājušies peļņā uz ārzemēm. Tas man šķiet daudz bīstamāk, kā kāda daļa sūdu stumdītāju kas reizi gadā iziet ielās padraiskoties.
Par ģimenes galvas funkcijām - pastāstiet lūdzami cik daudz ir to veču kas ir spējīgi uzturēt VIENI, bez sievas algas ģimene? Es teorētiski spēju, bet ja nebūtu otras algas droši vien šādus tādus prieciņus nez vai mēs varētu atļauties...  arī šajā jautājumā ir izmaiņas.
Par seksu runājot - esmu ievērojis, ka šo pasākumu daba ir devusi ar domu lai dzīvas būtnes vairotos. Modernajās sabiedrībās no šīs funkcionalitātes galvenokārt tiek izmantota tikai viena daļa - bauda, bauda un vēlreiz bauda un tikai tad varbūt vairoties  Slikti? Šaubos. Ņemt vecim veci šokolādes fabrikā? Poh, ja viņiem tā patīk, tad lai tā arī dara, lai tikai man nepiedāvā - atrausies ar mietu un nevīs ānī, bet galvā.
04 Oct 2012, 15:16:48 Raicha rakstīja:
nu tieshi taapeec, ka tas ir pirmais solis uz shaadu veselumu, man taa graamata arii nepatiik. nahuj sabiedriiba (kautkaadu mistisku vadonju vadiibaa) meegjina naakamajai paaudzei iestaastiit, ka homoseksualitaate ir veselums? absoluutajaa komunismaa varbuut, kur skess ir tikai lai vairotos; bet sabiediribaa, kuras pamata shuunija ir gjimene (un tikai shaadaa sabiedriibaa visi taas loceklji ir pilnveertiigi, ar savu fiichu - no mazulja liidz vecmaaminjai kas ada un vaara zaptes)?
un esteetiskais aspekts? paskaties geju porno tak kaut nedaudz (jaa, jaa, es esmu skatiijies ) - nu bljac. tas ir normaali, viirietim, gjimenes galvai kam jaapelna iztika, jaatur karogs, jaamirst ja vajag, megjinaat iebarot pimpi otram taadam pasham vai nonjemtu spriedzi olaas? nu hvz, ja nav vecnes tad var arii nodroshiit ja kas, sanaak veel humaanaak - monoseksualitaate
[ Šo ziņu laboja EsPac, 04 Oct 2012, 15:39:05 ] | | Offline | | |
| EsPac | | Kopš: 25. Jul 2004
Ziņojumi: 1230
Braucu ar: K2
| Droši vien kļūšu gauži nepopulārs, bet pastāstiet man lūdzu kas tur tajā anālajā aktā ir tik šausmīgs? Kas vainas no estētiskā viedokļa? Pliki veči - neestētiski? Nu ja resni vai pārāk kārni, tad jā, bet normālas miesasbūves vecis - kas tur neestētisks? Paprasiet savām sievietēm (ja tādas ir) vai pliks vecis ir neestētisks. Tad sanāk, ka pornogrāfija ir estētiska tikai tā kur lezbas bābas ņemās? Ejam tālāk - pats akts... gluži tāds pats kā draiskojoties ar sievieti "pa šokolādes fabriku", ok, ja tas ir nepieņemami, tad protams, ka arī sūdustumdītāji ir nepieņemami. Kas vēl? Orālais sekss? Nu un? Ar sievieti tak piekopjat? Vēmiens no domas nenāk? Anatomiski mute i sievietei i vīrietim vienāda, ne?
Man personīgi tās zilo izdarības neinteresē, man pietiek ar sievietēm, bet nu nekā šausminoši pretīga un šausmīga arī tur nevaru saskatīt...
04 Oct 2012, 15:16:48 Raicha rakstīja:
un esteetiskais aspekts? paskaties geju porno tak kaut nedaudz (jaa, jaa, es esmu skatiijies ) - nu bljac. tas ir normaali, viirietim, gjimenes galvai kam jaapelna iztika, jaatur karogs, jaamirst ja vajag, megjinaat iebarot pimpi otram taadam pasham vai nonjemtu spriedzi olaas? nu hvz, ja nav vecnes tad var arii nodroshiit ja kas, sanaak veel humaanaak - monoseksualitaate
| | Offline | | |
| EsPac | | Kopš: 25. Jul 2004
Ziņojumi: 1230
Braucu ar: K2
| Pat man, bezdievīgam, amorālam ļautiņam piemīt empātija Tiesa gan vairāk pret dzīvniekiem, sevišķi suņiem, pret cilvēkiem gan diezgan neizteiktā veidā...
04 Oct 2012, 15:24:15 EimZ rakstīja:
Jau pats fakts, ka kāds uzskata, ka empātija un kāda žēlošana ir kaut kas labs, ir kārtējais pierādījums, cik tālu viss ir sapisies
Un nejaukt ar vienaldzību.
Te, lūk, praktiski jebkura garīgā mācība* kārtējo reizi ieliek ateistveidīgajiem, jo tās māca atbildību un rūpes, nevis žēlošanu.
* EDIT
| | Offline | | |
| arizah | |  Kopš: 17. Nov 2005
No: Rīga
Ziņojumi: 11323
Braucu ar: 43
| Teksts nav mans, pārkopēju:
Tieši bērnudārzā ir jārunā par to, ka Kārlis ir Kārlis un Rūta ir Rūta. Ka meitenēm ir savi dabas ieprogrammētie uzdevumi, bet zēniem – savi. Ka no zēniem izaug vīri šā vārda visās nozīmēs, bet no meitenēm – sievietes, sievas un mātes. Kaut arī daudzi aug nepilnā ģimenē, viņi ilgojas gan pēc mātes, gan tēva. No šīm ilgām vēlāk izaug apņemšanās neatkārtot savu vecāku kļūdas. Tikai pilnīgi aprobežoti cilvēki var apšaubīt to, ka ikvienas valsts pamats ir ģimene. Jā, tā nevar būt visiem, un pret šo faktu ir jāizturas ar izpratni. Ir jāmācās pieņemt, ka visi nav tādi kā es. Milzīgais šķirto laulību skaits liecina – Latvijā ģimene ir slima un tā ir jādziedina, nevis jāārda vēl vairāk.
Dieva definētais jeb tradicionālās ģimenes modelis ir vienīgais cilvēces (arī Latvijas) ilgtspējīgas pastāvēšanas pamats. Visos laikos ir bijušas arī mazāk vai vairāk slēptas kādu citādi orientētu cilvēku marginālās savienības. Ir jāiestājas par pilnu un veselu ģimeni, tomēr nav arī jārīko citādo medības. Ir laiks paskatīties, no kurienes dažādām parādībām aug kājas. Vai citu valstu diplomātu uzdevums ir nodarboties ar mūsu pāraudzināšanu? Vai mūsu ministri nav sajaukuši krēslus un kompetences? Un galu galā, vai mūsu rakstnieki vairs nav spējīgi neko bērniem un par bērniem uzrakstīt, ka mēs pa kluso kaut ko mēģinām sagrābstīt dāņu grāmatu plauktos? Bet varbūt, peroties pa krīzēm, bankrotiem un parādiem, mēs vienkārši esam piemirsuši nākotni? | | Offline | | |
| EsPac | | Kopš: 25. Jul 2004
Ziņojumi: 1230
Braucu ar: K2
| Kas ellē gaisā par autoritāti ir šo rindu autore Anda Līce?
Kas tie par dabas ieprogrammētiem uzdevumiem? Vīriem medīt, sievām ogas lasīt? Mostaties, aiz loga ir 21. gadsimts
Es saprotu, ka viss par ko viņa raksta ir svarīgi, tikai jau kuro reizi jautāju: Kas tajā grāmatā un metodiskajā materiālā ir tāds, kas grauj ģimeni?
04 Oct 2012, 17:23:44 arizah rakstīja:
Teksts nav mans, pārkopēju:
Tieši bērnudārzā ir jārunā par to, ka Kārlis ir Kārlis un Rūta ir Rūta. Ka meitenēm ir savi dabas ieprogrammētie uzdevumi, bet zēniem – savi. Ka no zēniem izaug vīri šā vārda visās nozīmēs, bet no meitenēm – sievietes, sievas un mātes. Kaut arī daudzi aug nepilnā ģimenē, viņi ilgojas gan pēc mātes, gan tēva. No šīm ilgām vēlāk izaug apņemšanās neatkārtot savu vecāku kļūdas. Tikai pilnīgi aprobežoti cilvēki var apšaubīt to, ka ikvienas valsts pamats ir ģimene. Jā, tā nevar būt visiem, un pret šo faktu ir jāizturas ar izpratni. Ir jāmācās pieņemt, ka visi nav tādi kā es. Milzīgais šķirto laulību skaits liecina – Latvijā ģimene ir slima un tā ir jādziedina, nevis jāārda vēl vairāk.
Dieva definētais jeb tradicionālās ģimenes modelis ir vienīgais cilvēces (arī Latvijas) ilgtspējīgas pastāvēšanas pamats. Visos laikos ir bijušas arī mazāk vai vairāk slēptas kādu citādi orientētu cilvēku marginālās savienības. Ir jāiestājas par pilnu un veselu ģimeni, tomēr nav arī jārīko citādo medības. Ir laiks paskatīties, no kurienes dažādām parādībām aug kājas. Vai citu valstu diplomātu uzdevums ir nodarboties ar mūsu pāraudzināšanu? Vai mūsu ministri nav sajaukuši krēslus un kompetences? Un galu galā, vai mūsu rakstnieki vairs nav spējīgi neko bērniem un par bērniem uzrakstīt, ka mēs pa kluso kaut ko mēģinām sagrābstīt dāņu grāmatu plauktos? Bet varbūt, peroties pa krīzēm, bankrotiem un parādiem, mēs vienkārši esam piemirsuši nākotni?
| | Offline | | |
| arizah | | Kopš: 17. Nov 2005
No: Rīga
Ziņojumi: 11323
Braucu ar: 43
|
04 Oct 2012, 17:34:46 EsPac rakstīja:
Kas ellē gaisā par autoritāti ir šo rindu autore Anda Līce?
Klau, ko tu streso? Es nezinu kas ir Anda Līce, līdzarko viņa ir apmēram tāda pat autoritāte, cik tu. Bet viedoklis skaidrs un pamatots, loģisks un tāpēc padalos, es tak neuzsveru - redz Anda Līce tā teica, kā te dažs labs citātu guru  | | Offline | | |
|
|
| EsPac | | Kopš: 25. Jul 2004
Ziņojumi: 1230
Braucu ar: K2
| Ā, es domāju, ka varbūt zini kas viņa tāda ir, ar ko izcēlusies lai būtu vērts lasīt to ko viņa uzrakstījusi Stresa nav Kur viedoklis pamatojas gan nepamanīju (Dieva definēts... - nu nez, nav diez ko vērā ņemams pamatojums, ja reiz tas dunduks to nekur, pats savām rokām vai taustekļiem, lieliem burtiem nav pacenties uzrakstīt.)
04 Oct 2012, 17:41:32 arizah rakstīja:
Klau, ko tu streso? Es nezinu kas ir Anda Līce, līdzarko viņa ir apmēram tāda pat autoritāte, cik tu. Bet viedoklis skaidrs un pamatots, loģisks un tāpēc padalos, es tak neuzsveru - redz Anda Līce tā teica, kā te dažs labs citātu guru
[ Šo ziņu laboja EsPac, 04 Oct 2012, 17:45:23 ] | | Offline | | |
| karro | |  Kopš: 08. Apr 2003
No: Rīga
Ziņojumi: 4819
Braucu ar: studentu variantu
| mani drusku apbēdina grāmatas aizliedzēju vēlme pēc viegla risinājuma: aizliegsim grāmatu => ģimenes pēc ..20 gadiem būs stabilākas par Šveices bankām.
bažos, ka nebūs vis. vai aizliedzēji ir paanalizējuši un padomājuši kāpēc tās ģimenes tiek šķirtas tagad? šķiet, ka laikā, kad auga šobrīd šķirto ģimeņu dalībnieki, šo konkrēto grāmatu nebija. daļa varbūt paspēja izlasīt zīmīgo Zīlīti, vecāka gadagājuma šķirteņi jaunībsdienās varbūt uzdūrās "Mīlestības vārdā".
vai vispār kāds ir skaidri nodefinējis problēmu, pirms mesties to risināt?[ Šo ziņu laboja karro, 04 Oct 2012, 18:11:56 ] | | Offline | | |
| Speed3 | |  Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
| Bet Hērods ar savu pils saimi Viņu nicināja un apmēdīja, un apvilka Tam baltu drēbi.
Lk 23:11.
„Drēbes dara cilvēku!” saka kāds sakāmvārds. Kad es redzu attēlus ar ordeņotiem vīriem, frakotiem diplomātiem vai uniformētiem cilvēkiem, tad man jāpiekrīt sakāmvārdam: „Drēbes dara cilvēku!”
Tikai pie viena vienīga tas tā nav: pie Jēzus, iemiesotā Dieva Dēla. Savas nāves dienas rītā Kungs Jēzus nēsāja četrus dažādus apģērbus: vispirms savus paša svārkus. Tad izsmejot, Viņam tika aplikts sarkanais kareivju apmetnis. Pie krusta Viņam bija tikai gurnu apsējs. Kad Hērods Viņu apsmēja, tad aplika baltu, ķēnišķīgu tērpu.
Un tomēr – Viņš aizvien palika tas pats. Viņa tērps Viņa būtību neiespaidoja. Var saprast, kādēļ Bībele Viņu sauc par „jauno Ādamu”, „jauno Cilvēku”. Jēzus ir patiesais Cilvēks. Viņš ir tāds Cilvēks, kādus Dievs mūs grib redzēt.
To miglaini nojauta arī romietis Pilāts. Kad, šautis Jēzu, viņš to lika vest tautas priekšā, tad aizkustinājumā izsaucās: „Redziet, kāds cilvēks!”
Viņš gribēja sacīt: „Es pazīstu cilvēkus, kas ir iedomīgi kā pāvi, brutāli kā tīģeri, rijīgi kā hiēnas. Bet šeit - šeit ir īsts cilvēks!”
Mūsdienās ir prasība pēc paraugvaroņiem, kuru priekšzīmei tad nu mums vajadzētu sekot, Jēzū Dievs pats mums ir devis galīgo un vienīgo Paraugu. Tik žēlsirdīgiem, tik paļāvības pilniem uz Dievu, tik tīriem, tik patiesīgiem, tik pašaizliedzīgiem kā Jēzus, vajadzētu kļūt arī mums.
Jēzū mums ir dots ne tikai paraugs. Pie Viņa atklājas arī mūsu ļunā būtība un pazudušais stāvoklis Dieva priekšā. Kas to aptver, tam Jēzus kļūst par lielo grēku Piedevēju un Salīdzinātāju.
+ + +
Kungs Jēzu! Esi Tu mums viss! Viss!
Āmen.
-----------------
IHTIS | | Offline | | |
SteelRat  | |  Kopš: 11. Dec 2002
Ziņojumi: 164157
Braucu ar: Challenger
| Diez cik paties jams iespejams nebija gan graamatinja noslepusi ka vinjam, iespejams, bijusi beerni,un nav skaidrs ko jams lidz tiem 30+ gadiem darijis visticamakais ka vinsh vienkarshi bijis kartejais ta laika sludinatajs  laikam jau diezgan labs, ja jau so piemineejushi tik ilgi, bet nu visa gramatinja tapat ir sarakstita un parakstita ka nu bija izdevigi attiecigam laikam un visapr, katram ticigajam jau ticesanas lieta un pati religijas uztvere ir svadaka, taka uz graamatinju atsaukties, manuprat, nav korekti [ Šo ziņu laboja SteelRat, 05 Oct 2012, 08:56:42 ]
-----------------
| | Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, AiwaShuraLLP, BigArchi, GirtzB, Lafter, Mberg, PERFS, RVR, Staris, SteelRat, VLD, linda, maxell, mrc, noisex, smudo
|
