Patiesībā mums šeit ir darīšana nevis ar kādu tīri tehnisku problēmu, bet gan vairāk ar dažādām populārām, taču vārdos neizpaustām izpratnēm par hierarhiju ceļu satiksmes dalībnieku starpā. Vispirms, auto mūsu sabiedrībā vēsturiski ir savdabīgs fetiša statuss – vēl no laikiem, kad vidējam pilsonim mašīnas iegādei bija jāziedo apmēram piecu gadu (!) oficiālā mēnešalga. Tas radīja noturīgu priekšstatu, ka pārvietošanās ar auto ir ne tikai zināmas turības, bet arī morālu nopelnu simbols. Braukšana ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu turpretī daudziem kļuva par "neizdevušās dzīves" simbolu, kuras pretmetu iemiesoja savs auto. Es joprojām pazīstu virkni vidējās un vecākās paaudzes cilvēku, kuriem izmantot kādu no minētajiem transporta veidiem ikdienā būtu ne tikai lētāk, bet arī krietni ērtāk – taču viņi to nedara principa dēļ. No turienes arī mūsu autobraucēju priekšstats par sevi kā meritokrātiskas pilsoniskās sabiedrības augstāko slāni.
Patiesībā mums šeit ir darīšana nevis ar kādu tīri tehnisku problēmu, bet gan vairāk ar dažādām populārām, taču vārdos neizpaustām izpratnēm par hierarhiju ceļu satiksmes dalībnieku starpā. Vispirms, auto mūsu sabiedrībā vēsturiski ir savdabīgs fetiša statuss – vēl no laikiem, kad vidējam pilsonim mašīnas iegādei bija jāziedo apmēram piecu gadu (!) oficiālā mēnešalga. Tas radīja noturīgu priekšstatu, ka pārvietošanās ar auto ir ne tikai zināmas turības, bet arī morālu nopelnu simbols. Braukšana ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu turpretī daudziem kļuva par "neizdevušās dzīves" simbolu, kuras pretmetu iemiesoja savs auto. Es joprojām pazīstu virkni vidējās un vecākās paaudzes cilvēku, kuriem izmantot kādu no minētajiem transporta veidiem ikdienā būtu ne tikai lētāk, bet arī krietni ērtāk – taču viņi to nedara principa dēļ. No turienes arī mūsu autobraucēju priekšstats par sevi kā meritokrātiskas pilsoniskās sabiedrības augstāko slāni.
Nevienam nav nekas pret velosipēdistu, kurš minās gar ielas malu vai trotuāru, nepiš sev un citiem mozgu un ievēro noteikumus. Bet tādi kropļi kā tie, kas aizņem visu šosejas joslu brīdī, kad tā tiek remontēta darba dienas noslogotākajā brīdi ir pelnījuši pāri ceļa rulli. Lielākā problēma sākas brīdi, kad laucinieks nonācis Rīgā, saprot, ka pa lēto var nopirkt velo, sanāk lētāk kā ar Sab. transp. un brauc tā kā pa savu pagalmu Mazpisānos.
reizem gribas, lai tie laucinieki mauc ar zirgu, tad vismaz bus opcija izslegt aizdedzi kadu laiku pirms, klusam pieripinaties un kad esi gandriz jau klat, nospiest tauri. oem tauri velams aizvietot ar pneimatisko, tad zirgam noteikti iestasies turbo rezims, bet bet braucejam rodeo mode
Patiesībā mums šeit ir darīšana nevis ar kādu tīri tehnisku problēmu, bet gan vairāk ar dažādām populārām, taču vārdos neizpaustām izpratnēm par hierarhiju ceļu satiksmes dalībnieku starpā. Vispirms, auto mūsu sabiedrībā vēsturiski ir savdabīgs fetiša statuss – vēl no laikiem, kad vidējam pilsonim mašīnas iegādei bija jāziedo apmēram piecu gadu (!) oficiālā mēnešalga. Tas radīja noturīgu priekšstatu, ka pārvietošanās ar auto ir ne tikai zināmas turības, bet arī morālu nopelnu simbols. Braukšana ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu turpretī daudziem kļuva par "neizdevušās dzīves" simbolu, kuras pretmetu iemiesoja savs auto. Es joprojām pazīstu virkni vidējās un vecākās paaudzes cilvēku, kuriem izmantot kādu no minētajiem transporta veidiem ikdienā būtu ne tikai lētāk, bet arī krietni ērtāk – taču viņi to nedara principa dēļ. No turienes arī mūsu autobraucēju priekšstats par sevi kā meritokrātiskas pilsoniskās sabiedrības augstāko slāni.
Nevienam nav nekas pret velosipēdistu, kurš minās gar ielas malu vai trotuāru, nepiš sev un citiem mozgu un ievēro noteikumus. Bet tādi kropļi kā tie, kas aizņem visu šosejas joslu brīdī, kad tā tiek remontēta darba dienas noslogotākajā brīdi ir pelnījuši pāri ceļa rulli. Lielākā problēma sākas brīdi, kad laucinieks nonācis Rīgā, saprot, ka pa lēto var nopirkt velo, sanāk lētāk kā ar Sab. transp. un brauc tā kā pa savu pagalmu Mazpisānos.
Lai nu būtu kā būtu, bet tie nabagi tic, ka uzvarēja PČ futbolā . Kaut kādā ziņā žēl tās tautas, kā tur viņus drāž katru dienu, bet viņiem tā ir norma.
13 May 2015, 13:13:01 abyss rakstīja:
Lai nu būtu kā būtu, bet tie nabagi tic, ka uzvarēja PČ futbolā . Kaut kādā ziņā žēl tās tautas, kā tur viņus drāž katru dienu, bet viņiem tā ir norma.
tieshi lisapedisti, cittautieshi un geji veletos, lai visa pareja sabiedriba sastavetu no terpilam un labusiem.
Offline
