Ir sekojosha lieta, Vecmutere velas man atstaat mantojumaa dziivokli. Esmu dzirdeejis, kad viss droshakais ir Davinajuma liigums. Varbuut kaads var pastaastiit kaa to var leetaak noformeet, un kas tur ir nepiecieshams, kaadi dokumenti
Droshaak tomeer ir pirkuma/pārdevuma līgums ( ja ir veel citi mantinieki)
Nekas traks nav, sastādi pats, vai ja kas, es arī to varu izdarīt tavā vietā
Diploms un izglītība man ir tādiem jokiem
p.s. jāmaksā jebkurā gadījumā būs nodevas
19 Feb 2010, 12:40:53 Raziel rakstīja:
Droshaak tomeer ir pirkuma/pārdevuma līgums ( ja ir veel citi mantinieki)
Nekas traks nav, sastādi pats, vai ja kas, es arī to varu izdarīt tavā vietā
Diploms un izglītība man ir tādiem jokiem
p.s. jāmaksā jebkurā gadījumā būs nodevas
kapec drošāk?
Ja būs kasīšanās par mantu, tad tiesa var atsaukt dāvinājuma līgumu, praksē ir bijuši gadījumi!
Ar pirkuma/pārdevuma līgumu tas ir daudz drošāk
19 Feb 2010, 12:40:53 Raziel rakstīja:
Droshaak tomeer ir pirkuma/pārdevuma līgums ( ja ir veel citi mantinieki)
Nekas traks nav, sastādi pats, vai ja kas, es arī to varu izdarīt tavā vietā
Diploms un izglītība man ir tādiem jokiem
p.s. jāmaksā jebkurā gadījumā būs nodevas
kapec drošāk?
Ja būs kasīšanās par mantu, tad tiesa var atsaukt dāvinājuma līgumu, praksē ir bijuši gadījumi!
Ar pirkuma/pārdevuma līgumu tas ir daudz drošāk
Bet atsaukt jau arii nav tik viegli, tur jau jaapieraada ka ome/mammma/tetis/opis nedraudzējās ar galvu...
Ja tuneļa galā redzēsi gaismu, tad tu dosies viņai pretī, a ja neredzēsi, tad gaidīsi līdz tevi nobrauc metro
Mums bij tā pat, vecaistēvs nebija precējies ar manu veco māti, bet vecai mātei nebija labas attiecības ar radiniekiem, un viņiem būtu tiesības apstrīdēt dāvinājumu, tapēc tika noslēgts kā pārdošana, bet neko nemaksājām, vecai mātei vajadzēja tikai parakstīt, ka ir saņemta nauda. Toties tie radinieki neko nevarēja padarīt, lai gan centās jau.
Dāvināšanu var apstrīdēt, pirkšanu grūtāk/neiespējami, īsti nezinu kā tur, palīdzēja radinieks, kas ar juridiskām lietām ņēmies.
neatraidāmie mantinieki praksē ir prasījuši arī pirkuma līguma atcelšanu vai mantojuma samazināšanu "pircējam" par "nopirktā" apjomu
bet nu - anyway - pirkuma līgums ir labāks, kā da'vinājuma vai uztura. Ja kādreiz ar dāvinājuma līgumu vienīgais ieguvums bija izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, tad tagad nav nekāda atšķirība šajā ziņā un pirkums nav tik "viegli" apšaubāms kā dāvinājums
19 Feb 2010, 13:24:03 ROLEXX rakstīja:
Ja kādreiz ar dāvinājuma līgumu vienīgais ieguvums bija izvairīšanās no nodokļu maksāšanas,
dāvinājuma līgumus sāka plaši izmantot no ~'93-94, galvenokārt pirmpirkuma tiesību apiešanai.
2 pirkuma līgumi ar dažādiem datumiem parādījās pēc tam, sākumā zgr nemaz neļāva abus iesniegt reizē
19 Feb 2010, 13:24:03 ROLEXX rakstīja:
neatraidāmie mantinieki praksē ir prasījuši arī pirkuma līguma atcelšanu vai mantojuma samazināšanu "pircējam" par "nopirktā" apjomu
bet nu - anyway - pirkuma līgums ir labāks, kā da'vinājuma vai uztura. Ja kādreiz ar dāvinājuma līgumu vienīgais ieguvums bija izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, tad tagad nav nekāda atšķirība šajā ziņā un pirkums nav tik "viegli" apšaubāms kā dāvinājums
a ko noziimee apstriideet? (nejau burtiski) Uz kādiem pamatojumiem parasti iet? Ja teiksim gribēja dāvināta tam un tam, tā tad arī gribēja, un tas kas to apstrīd acīm redzot tam negribēja, un ko tu vēl te apstrīdi...
Dāvinājumu atsaukt var dāvinātājs. Tā ir personiska prasība un nepāriet uz mantiniekiem. Mantinieki (neatraidāmie) var atprasīt neatņemamās daļas, ja dāvinājums bijis tādā apmērā, ka neatraidāmajiem mantiekiem šīs daļas nepaliek.
19 Feb 2010, 13:24:03 ROLEXX rakstīja:
neatraidāmie mantinieki praksē ir prasījuši arī pirkuma līguma atcelšanu vai mantojuma samazināšanu "pircējam" par "nopirktā" apjomu
bet nu - anyway - pirkuma līgums ir labāks, kā da'vinājuma vai uztura. Ja kādreiz ar dāvinājuma līgumu vienīgais ieguvums bija izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, tad tagad nav nekāda atšķirība šajā ziņā un pirkums nav tik "viegli" apšaubāms kā dāvinājums
a ko noziimee apstriideet? (nejau burtiski) Uz kādiem pamatojumiem parasti iet? Ja teiksim gribēja dāvināta tam un tam, tā tad arī gribēja, un tas kas to apstrīd acīm redzot tam negribēja, un ko tu vēl te apstrīdi...
likums nosaka, ka daži tuvākie asinsradinieki ir neatraidāmie mantinieki - tu ar savu mantu vari darīt visu ko, bet pavisam viņus apiet tu nedrīksti (izņemot konkrētus likumā paredzētus gadījumus).
neatraidāmajiem mantiniekiem pienākas 1/2 no tā, ko viņi saņemtu pēc likuma.
tātad, ja omītei ir 2 dēli, viens foršais un otrs dzērājs, viņa uzdāvina vai novēl ar testamentu visu savu mantu foršajam dēlam, bet dzērājdēla pudeles brāļi sabunto viņu apstrīdēt šo dāvinājuma līgumu / testamentu.
dzērājdēls tad pretendē uz 1/4 (uz 1/2 no 1/2, kas viņam pienāktos, ja omīte nomirtu un manta tiktu sadalīta pēc likuma, katram dēlam pa 1/2)
Kaa ir, ja daavinaamais iipashums nav iekjiilaats, bet reaalajam iipashniekam ir citas paraadsaistiibas.
Vai tad ja iipashnieks uzdaavina sho iipashumu savam radiniekam, vai tad banka var apstriidet sho daavinaajumu un meegjinaat atguut no paraados iekritushaa bijushaa iipashnieka?
Offline
( ja ir veel citi mantinieki)
