Online
Pašreiz BMWPower skatās 89 viesi un 12 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Reliģiskiem, rasu un filozofiskiem disputiem v3.5
| Autors | Ziņojums |
|---|
| EsPac | | 04. Sep 2012, 09:03 |
#9821
|
| Kopš: 25. Jul 2004
Ziņojumi: 1230
Braucu ar: K2
| Kļūda, kļūda!  Par mūsu kungu Jēzu te runa nav, te ir runa par žīdu tautas izsapņoto mesiju, kurš nav Jēzus - ne velti viņi paši par tādu nav atzinuši!
04 Sep 2012, 07:17:35 Speed3 rakstīja:
[b] Tāpēc Es Viņam došu lielu pulku par daļu, un Viņš dalīs varenos kā laupījumu...[/b Jes. 53:12.
Te mums aizraujas elpa! Kā te tiek runāts par mūsu Kungu Jēzu?! Viņš minēts kā „laupījuma ievācējs”!
|  Offline | | |
| HuunsLV | | 04. Sep 2012, 10:13 |
#9822
|
|  Kopš: 12. Mar 2012
Ziņojumi: 1187
Braucu ar: e320
| | | Offline | | |
Speed3  | | 05. Sep 2012, 08:00 |
#9823
|
|  Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
| Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu!
Jes. 55:1.
Vai mēs pareizi dzirdam? Kā te ir sacīts? „Pērciet bez maksas, par velti!” Vai tad kaut kas ir par velti? Ir tāds teiciens: „Par velti var tikai nāvi dabūt.”
Un tagad šeit stāv rakstīts, ka varot kaut ko dabūt par velti. Ko tad? Taču ne to, ko izdala par brīvu reklāmas nolūkos. Bet gan visdārgāko, pēc kā mēs visi- varbūt nemaz to īsti nezinādami- meklējam: kas remdina mūsu sirds izsalkumu un dvēseles slāpes pēc dzīvības.
Pasaule uz katra stūra un visās malās sola, ka tā apmierināšot mūsu degošās ilgas pēc patiesas dzīves. Bet tīri dabīgi- par to ir jāmaksā! Beidzot mēs jūtamies pievilti un apkrāpti un tad liekas: „Tev būtu vajadzējis vēl vairāk līdzekļu!” Un tā ģeķīgais cilvēks skraida pa pasauli un domā: „Kad tik man būtu labi daudz naudas, tad gan varētu atrast īsto dzīvi!”
Un pasaule bieži vislielākos mēslus pārdod par visdārgāko naudu. Pravietim Jesajam ir kāds vārds, kas varētu būt rakstīts šodienai: „Nešķīsts cilvēks runā nešķīstas lietas..., tā izsalkušām dvēselēm liekot vēl vairāk izsalkt...”
Kas ir ieguvis tādu nojausmu par pasaules pievilkšanas spēku, tam aizraujas vai elpa. Augšāmceltais Kungs Jēzus stājas pasaulē un sauc izsalkušajām un izslāpušajām dvēselēm: „Pērciet par velti īsto dzīvi! Par velti! Visdārgāko! Tas ir tā, kā reiz teica kāds jauns cilvēks: „Es vienkārši nespēju dzīvot bez Viņa!”
+ + +
Kungs! Tu esi dzīvība! Tu mūs atspirdzini un remdē mūsu sirds slāpes! Paldies Tev par to!
Āmen.
-----------------
IHTIS | | Offline | | |
| Speed3 | | 06. Sep 2012, 08:28 |
#9824
|
| Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
| Jeruzaleme, tu, kas atkal par pilsētu no jauna uzcelta, kur pulcējas tautas ciltis. Ps 122:3-4.
„Sapulcēšanās” dzīvā Dieva draudzē vienmēr ir bijusi nozīmīga. Jau pirmajos Dieva dotajos baušļos ir teikts: „Pirmā nedēļas diena lai ir svēta, ka jūs sapulcējaties.” Par pirmkristīgo draudzi ir sacīts: „Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā...”
Baznīcas vēstures gaitā ir bijuši laiki, kad kristietībai vajadzētu pierādīt, ko tai nozīmē „sapulcēšanās”.
Romas ķeizars Diokleciāns negribēja kristiešu vajāšanas turpināt pa vecam. Tādēļ viņš lika pasludināt, ka katrs cilvēks drīkst dzīvot savā ticībā, tikai nedrīkst sapulcēties. Vai līdz šim tik apspiestie nabaga kristieši ar to varēja samierināties?
Draudžu vecajie vienprātīgi paskaidroja: „Sapulcēšanās pieder pie mūsu, Jēzus mācekļu, garīgās dzīves. Mums ir jāsanāk kopā, lai stiprinātos ticībā uz savu krustā sisto un augšāmcēlušos Kungu, cits citam atgādinātu dievišķās patiesības, kopīgi dziedātu un lūgtu.”
Tā viņi neievēroja Romas ķeizara pavēli, uzņemdamies visšausmīgākās vajāšanas.
Ticīgo sapulcēšanās lai nebūtu pavēle, bet prieks. Kad Israēla tauta devās uz Jeruzālemi, uz lielajiem Dieva svētkiem, tad tā prieka pilna dziedāja: „Mūsu kājas te nu stāv tavos vārtos, Jeruzāleme.”
Šodien vēl daudzkārt vairāk grib kultivēt privātkristietību. Tā nedrīkst. Tā mirst ticība un mīlestība.
+ + +
Kungs! Dodi mums prieku pie Taviem dievkalpojumiem!
Āmen.
-----------------
IHTIS | | Offline | | |
| subaru | | 06. Sep 2012, 09:42 |
#9825
|
|  Kopš: 17. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 10395
Braucu ar: rokām uz stūres
| | | Offline | | |
| HuunsLV | | 06. Sep 2012, 09:54 |
#9826
|
| Kopš: 12. Mar 2012
Ziņojumi: 1187
Braucu ar: e320
| | | Offline | | |
| kro | | 06. Sep 2012, 23:30 |
#9827
|
|  Kopš: 17. Jan 2003
No: Zilupe
Ziņojumi: 3508
Braucu ar: auto
| | | Offline | | |
| HuunsLV | | 07. Sep 2012, 06:01 |
#9828
|
| Kopš: 12. Mar 2012
Ziņojumi: 1187
Braucu ar: e320
| lol
| | Offline | | |
|
|
| Speed3 | | 07. Sep 2012, 07:04 |
#9829
|
| Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
| Pļauja ir jau pāri, beigusies arī augļu ievākšana, bet glābšanu mēs neieguvām!
Jer. 8:20.
Cik aizkustinošas ir šīs žēlabas!
Tā varbūt klusībā izmisis raud kāds slimnieks, kas mēnesi pēc mēneša cer uz izveseļošanos.
Tā nopūšas dažs labs, kas nonācis grūtos spaidīgos apstākļos un neredz izeju.
Tā sūdzējās arī Vecās Derības Dieva tauta, kad to samina nežēlīgi ienaidnieki.
Kam tad neaizkustina sirdi tādas izmisušas žēlabas! Pravietis Jeremija, kas tās izsaka, tūlīt sekojošos vārdus turpina: „No visas sirds es vaimanāju, ka mana tauta ir tik samaitāta.” Tikai vienu Vienīgo tas neaizkustina- dzīvo Dievu. Tas ir vissmagākais šajā Bībeles nodaļā, ka Dievs uz visu to atbild: „Mani jūsu žēlabas neaizkustina!”
Kā tas iespējams? Vai tad Dievs ir tik cietsirdīgs?
Dievs paskaidro, kādēļ Viņu šīs aizgrābjošās žēlabas neskar: žēlojošies grib tikai palīdzību. Pašu Palīgu tie negrib.
Tā ir visas pasaules nelaime. Varbūt tā ir arī mūsu dzīves nelaime: mēs gribam palīdzību, palīdzību iekšējās un ārējās vajadzībās. Bet palīgu, ko Dievs ir pasaulei dāvinājis- Pestītāju un glābēju Kungu Jēzu Kristu- negribam, Viņam mēs aizslēdzam savu sirdi. Tad stājas spēkā cits pravieša Jeremijas vārds; „Tev būs piedzīvot un samanīt, kādas žēlabas un sirdssāpes ir atstāt Kungu, tavu Dievu.”
Tāpēc vispirms raudzīsimies nevis pēc palīdzības, bet pēc Palīga! Viņš gaida uz to, lai taptu mūsu Palīgs.
+ + +
Kungs! Tu mums esi nepieciešams! Ļauj mums Tevi atrast!
Āmen.
[ Šo ziņu laboja Speed3, 07 Sep 2012, 07:05:24 ]
-----------------
IHTIS | | Offline | | |
| EsPac | | 07. Sep 2012, 09:03 |
#9830
|
| Kopš: 25. Jul 2004
Ziņojumi: 1230
Braucu ar: K2
| Igauņiem ar humoru viss kārtībā:
http://www.apollo.lv/zinas/jauns-skandals-igaun...m_medium=newsbox
 | | Offline | | |
| subaru | | 07. Sep 2012, 09:09 |
#9831
|
| Kopš: 17. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 10395
Braucu ar: rokām uz stūres
|
07 Sep 2012, 09:03:23 EsPac rakstīja:
Igauņiem ar humoru viss kārtībā:
http://www.apollo.lv/zinas/jauns-skandals-igaun...m_medium=newsbox
šitādus humorus vajag vairāk .. kaut vai tikai tāpēc, ka līkdeguņi tā cepās par to 
 | | Offline | | |
| Speed3 | | 08. Sep 2012, 09:11 |
#9832
|
| Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
| Vai var nēģeris mainīt savu ādas krāsu, un vai pardelis var pārveidot savas ādas raibumus? Tad arī jūs varētu labu darīt, jūs, kas esat pieraduši pie ļauniem darbiem.
Jer. 13:23.
Vai mēs jau zinājām, ka tādas patiesības stāv rakstītas Bībelē?
Vairums cilvēku taču ir pārliecināti, ka Bībele sakot, lai dara labu un ir diezgan, ja cenšas palikt labāks.
Un te stāv tāds satraucošs teikums, ka mēs paši no sevis nepavisam nespējam laboties un izmainīties.
Nēģeris pie vislabākās gribas nespēj mainīt savu ādas krāsu. Un arī pardelis nevar pārveidot savas ādas raibumus. „Tāpat”- saka šis Dieva vārds- „arī mēs nespējam sevi izmainīt.”
Vai tiešām tā tas ir?
Gan jau mēs visi būsim mēģinājuši kļūt citādi. Mūsu dzīves ceļš ir nosēts ar labiem nodomiem, kas nav izdevušies. Mēs esam „nēģeri, kas nevar mainīt savu ādas krāsu”. Mēs esam cilvēki, kas nespēj izmainīties.
Taču- un tā ir šīs vēsts otrā puse- mūs var izmainīt Dievs. Viņš ir licis savam Dēlam mirt pie krusta, lai līdz ar Jēzu nomirtu mūsu vecā būtība. Dievs mums ir dāvinājis Svēto Garu, lai Tas mūs pārvērstu no pašiem mūsu būtnes dziļumiem.
Jēzus nav sacījis „tev sevi jāizmaina”, bet „ jums jāpiedzimst no jauna”. Jēzus nesaka „tev sevi jāpadara citādu”, bet „redzi Es visu daru jaunu”.
Reiz biju gandrīz nolēmēts no išiasa sāpēm. Gāju salīcis un nevarēju sev nekā palīdzēt. Tad aizbraucu dziedināties uz Bad Oeynhausenu. Man vajadzēja tikai mierīgi iegremdēties pestījošā ūdenī un – es kļuvu vesels. Tā drīkst darīt tie, kas atskārtuši: „manai dzīvei jākļūst citādai”. Tad tikai atliek pavisam atdoties Tam, kas visu dara jaunu.
+ + +
Kungs! Dziedini Tu mani, tad tapšu dziedināts!
Āmen.
-----------------
IHTIS | | Offline | | |
SteelRat  | | 08. Sep 2012, 10:16 |
#9833
|
|  Kopš: 11. Dec 2002
Ziņojumi: 164159
Braucu ar: Challenger
| speed, kas ir pardelis 
btw vai tas no biibeles vai no Tevis bet, lai nu kaa, tas ir rasistiski  kapec lai melnais parveidotu adaskrasu, vai tad nav labi tapat vai ari tavs dievs melnos braljus nemil  [ Šo ziņu laboja SteelRat, 08 Sep 2012, 10:21:01 ]
-----------------
| | Offline | | |
| Speed3 | | 09. Sep 2012, 08:35 |
#9834
|
| Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
| Tā saka tas Kungs: „Piesauc Mani, tad Es...tev atklāšu lielas un brīnišķīgas lietas, kas tev nebija zināmas.”
Jeremijas 33:3.
Pie šī vārda mūsu uzmanība pieaug – kas tās ir par „lielām un brīnišķām lietām”?
Nevilšus te prātā ienāk milzīgi pasaules apvērsumi, varenas katastrofas vai nedzirdēta tehniskā attīstība: kā novērst karu; kā cilvēkiem sasniegt tālas zvaigznes jeb kā pasaulē beidzot novērst badu.
„Lielas un brīnišķas lietas”? Ko ar to būtu domājis mūsu Kungs? Lasīsim pravieša Jesajas grāmatā nedaudz tālāk, tad mums atdarīsies šis vārds. Un radīsies izbrīna. Proti, te ir pateikts, par ko iet runa: „Es gribu tiem piedot viņu noziegumus, ar kuriem tie pret mani apgrēkojušies.”
Grēku piedošana! Lūk, kas ir domāts ar apzīmējumu „lielas un brīnišķas lietas”.
Daudziem cilvēkiem tas izraisīs tikai smaidu un plecu paraustīšanu. „Grēku piedošana?! Un tas lai būtu kas liels un brīnišķs?!”
Jā, tā saka Kungs. Tas, kas grēku piedošanu ir piedzīvojis savā sirdsapziņā, aptver, cik tā ir liela un brīnišķa.
Mūsu grēki ir kā baismīga īstenība, ko nespējam no sevis nokratīt. Un arī Dievs tos nevar vienkārši noņemt. To Tam aizliedz Viņa taisnība. Tas var notikt tikai „caur piedošanu taisnībā”. Mūsu pārkāpumi prasa tiesu un sodu. Un te ir „lielā un brīnišķā lieta”- Dievs ir devis savu Dēlu par Vietnieku un Galvinieku, kas mūsu vietā samaksā un izcieš sodu.
+ + +
Kungs, atver mums acis grēku piedošanas brīnumam un liec arī man to piedzīvot!
Āmen.
-----------------
IHTIS | | Offline | | |
| HuunsLV | | 09. Sep 2012, 09:13 |
#9835
|
| Kopš: 12. Mar 2012
Ziņojumi: 1187
Braucu ar: e320
| | | Offline | | |
| Jaunais_Gads | | 09. Sep 2012, 13:46 |
#9836
|
|  Kopš: 26. Feb 2010
No: Rīga
Ziņojumi: 427
Braucu ar:
| Seems legit | | Offline | | |
|
|
| HuunsLV | | 09. Sep 2012, 14:26 |
#9837
|
| Kopš: 12. Mar 2012
Ziņojumi: 1187
Braucu ar: e320
| | | Offline | | |
Dzvile  
| | 09. Sep 2012, 18:07 |
#9838
|
|  Kopš: 19. Dec 2005
Ziņojumi: 5863
Braucu ar: Čupu ar lūžņiem un diviem BMW.
| Skatos žīdeļi drosmi ar savu košer paiku saēdušies.
Un Merkele laiza dibenus šamējiem.
Pajoļu banda.
Žīdeļi pret apgraizīšanu.
-----------------
"The quieter you become the more you can hear." | | Offline | | |
| Speed3 | | 10. Sep 2012, 07:19 |
#9839
|
| Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
| Ko tad cilvēks tik daudz sūdzas, kamēr viņš dzīvo? Lai labāk ikkatrs sūdzas par saviem grēkiem!
Rdz 3:39.
Pasaulē ir briesmīgi daudz trokšņu – lidmašīnas, automobiļi, suņi, radio – visi trokšņo.
Mūsu teksta vārds runā par troksni, kas neskan līdzi šim fonam, bet kurš pasauli saindē vairāk par visiem trokšņiem: „Ko tad cilvēks tik daudz sūdzas, kamēr viņš dzīvo?”
Cik labi mūs pazīst Bībele! Patiesībā pasaule ir pārpildīta ar cilvēku kurnēšanu vienam pret otru.
Uz to Bībelei ir brīnišķīgs piedāvājums: „Kā būtu, ja katrs sāktu kurnēt pats par saviem grēkiem?”
Pravietim ir skaidrs, ka šis priekšlikums negūs lielu piekrišanu. Tādēļ viņš par savstarpēju kurnēšanu runā daudzskaitlī: „Ļaudis.” „Ko tad ļaudis tik daudz sūdzas (kurn)!” (Warum murren die Leute!”) Kurnēšana aizvien notiek kolektīvi: vecā paaudze sūdzas par jauno un otrādi; krāsainie sūdzas par baltajiem un otrādi; darba devēji sūdzas par strādniekiem un otrādi. Īrnieki un namsaimnieki arī kurn. Ļaudis vienmēr kurn barā.
„Lai labāk ikkatrs sūdzas par saviem grēkiem!” Te vairs nav runa par ļaudīm, bet par „ikkatru”.
Tas ir ļoti vientuļš spriedums un peldēšana pret straumi, ja kāds saka: „Es , es esmu grēkojis.” Bet svētīgi mēs esam, ja tā sakām! Tad Dievs nostājas mūsu pusē, Jo Viņš Jēzū pieņem grēciniekus, kas gatavi nožēlot grēkus.
+ + +
Kungs, rādi man baļķi paša acī, lai es mitētos vilkt skabargas no citu acīm!
Āmen.
-----------------
IHTIS | | Offline | | |
| EsPac | | 10. Sep 2012, 09:32 |
#9840
|
| Kopš: 25. Jul 2004
Ziņojumi: 1230
Braucu ar: K2
| Pardelis ir leopards, tas vēl no Glika bībeles palicis apzīmējums, izklausās, protams, amizanti
08 Sep 2012, 10:16:11 SteelRat rakstīja:
speed, kas ir pardelis
| | Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, AiwaShuraLLP, BigArchi, GirtzB, Lafter, Mberg, PERFS, RVR, Staris, SteelRat, VLD, linda, maxell, mrc, noisex, smudo
|
